Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Globālajos piena plūdos slīkst kā Jaunzēlandes, tā pašmāju piena ražotāji; visvairāk cieš tādas valstis kā Latvija, kas daudz saražo un maz patērē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi pēdējā mēneša laikā lasāmās ziņas par Jaunzēlandes piensaimnieku nedienām ar krītošajām piena iepirkuma cenām ir summējušās mēneša kopējos datos. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūlijā piena cenas šai lauksaimniecības industrijai globāli nozīmīgajā ekonomikā ir kritušās par 23,1%, bet pret šo periodu pērn pat vēl vairāk – par 47,6%, atsaucoties uz Austrālijas un Jaunzēlandes bankas ANZ Banking Group cenu indeksu, raksta Financial Times. Tikmēr Latvijā kritums gada laikā ir aptuveni 30% liels, provizoriski rēķina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dalīborganizācijas Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. «Jaunzēlande viennozīmīgi uzdod toni, bet piena plūdi, kuros slīkstam, mums ir kopēji, pateicoties lielajam daudzumam industriālo produktu, ko saražojusi Jaunzēlande un citas piensaimniecības lielvalstis,» paskaidro J. Šolks.

Jaunzēlandes parlaments trešdien pieņēmis likumprojektu, kas aizliedz ārvalstu pilsoņiem iegādāties mājokļus Jaunzēlandē ar dažiem izņēmumiem.

Likumprojekta mērķis ir ierobežot mājokļu cenu kāpumu Jaunzēlandē, lai mājokļi kļūtu vieglāk pieejami pašiem jaunzēlandiešiem.

«Tā ir nozīmīga robežšķirtne un parāda šīs valdības apņēmību padarīt par realitāti sapni kļūt par mājokļa īpašniekiem lielākam skaitam jaunzēlandiešu,» norādīja Jaunzēlandes tirdzniecības un ekonomiskās attīstības ministrs Deivids Pārkers.

Vairums jaunzēlandiešu dod priekšroku mājokļa iegādei, nevis īrei, taču aktīvā migrācija un mājokļu trūkums ir novedis pie mājokļu cenu kāpuma.

Valdības ziņojumā, kas tika publicēts iepriekš šogad, secināts, ka mājokļu cenas pēdējos piecos gados ir pieaugušas par 30%.

Jaunzēlandes premjerministres Džasindas Ārdenas centriski kreisā valdība uzskata, ka lielu daļu no šīs problēmas rada pircēji no ārvalstīm, jo viņi spēj maksāt vairāk nekā vietējie iedzīvotāji.

Jaunzēlandē vairs nav zināms neviens aktīvs Covid-19 gadījums, pirmdien paziņojusi valsts Veselības ministrija.

Pēdējais saslimušais - kāda sieviete no Oklendas - jau 48 stundas ir bez simptomiem un tiek uzskatīta par atveseļojušos. Viņai ļauts pārtraukt pašizolēšanos, paziņoja ministrija.

Pēdējais jaunais inficēšanās gadījums ar jauno koronavīrusu Jaunzēlandē tika reģistrēts pirms 17 dienām.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna paziņoja, ka stingrie robežas kontroles likumi, kas tika ieviesti cīņā pret jauno koronavīrusu, paliks spēkā, bet visi citi ierobežojumi tiks atcelti.

"Mūsu mērķis bija iznākt laukā otrā pusē cik ātri un droši vien iespējams. Vietā, kur mūs robežas turpinās būt mūsu pirmā aizsardzības līnija, bet visi pašreizējie noteikumi un ierobežojumi tiek atcelti. Šodien, 75 dienas vēlāk, mēs esam gatavi," sacīja premjere.

Aizskarta pārāk biežo neiekļaušanu pasaules kartēs, Jaunzēlande izveidojusi jaunu pasaules karti, kurā Klusā okeāna valsts atrodas pašā vidū.

Aptverot, ka Jaunzēlande, kas ir pazīstama ar savu skaistumu, Everesta iekarotāju seru Edmundu Hilariju un «Gredzenu pavēlnieka» filmām, bieži vien nav redzama pasaules kartēs, valsts premjerministre Džasinda Ārderna šogad pievienojās tūrisma aģentūras «Tourism New Zealand» kampaņai #getNZonthemap.

Piektdien kampaņas ietvaros izplatītā video Ārdena un jaunzēlandiešu komiķis Rīss Dārbijs mēģina atrisināt «neaptveramo mistēriju», kā Japānas un Vācijas izmēru valsts var nebūt tik daudzās kartēs.

Video «Gredzenu pavēlnieka» režisors Pīters Džeksons nāk palīgā Dārbijam un piedāvā jaunu karti, kas apgriezta kājām gaisā un tajā Jaunzēlande atrodas pašā centrā.

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Jaunzēlande ceturtdien paziņoja, ka sāks iekasēt no tūristiem iebraukšanas nodevu, lai šādi iegūtos līdzekļus izmantotu savas neskartās dabas aizsardzībai, vienlaikus apmierinot augošās tūrisma industrijas vajadzības.

Tūrisma ministrija un Vides ministrija pirmoreiz izstrādāja kopīgu tūrisma stratēģiju un ar to iepazīstināja valsts ziemeļu pilsētā Rotoruā.

«Jaunzēlandes dabas un kultūras mantojums ir mūsu tūrisma industrijas un mūsu nacionālās identitātes pamatā,» sacīja vides ministre Eiženija Seidža.

«Mums ir jāveido ilgtspējīga tūrisma industrija, kas aizsargā un lolo šo mantojumu nākamajām paaudzēm,» teica ministre.

Jaunzēlande no oktobra sāks iekasēt 35 Jaunzēlandes dolāru (20,5 eiro) lielu nodevu no katra tūrista, viņiem ierodoties valstī.

Tiek lēsts, ka šādi tiks iegūti 80 miljoni Jaunzēlandes dolāru (46,8 miljoni eiro) gadā, ko paredzēts iztērēt vides aizsardzībai un investīcijām infrastruktūrā, kas spētu tikt galā ar augošo tūristu skaitu.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Jaunzēlandes pilsētas Oklendas pludmalē trešdienas vakarā tika izskalots kokaīns apmēram trīs miljonu Jaunzēlandes dolāru (1,73 miljonu eiro) vērtībā, ceturtdien paziņoja policija.

Policisti savāca 19 paciņas ar kokaīnu, kas bija izskalotas populārajā Betelsas pludmalē 30 kilometrus uz rietumiem no Oklendas centra.

«Policija ar Jaunzēlandes Muitas atbalstu ir rūpīgi pārmeklējusi pludmali un apkārtējos rajonus, lai atrastu jebkādas citas paciņas,» sacīja policijas inspektors Kolins Pārmenters.

Narkotika bija iesaiņota 19 kastītēs VHS videokasešu izmērā.

«Ir neliela iespējamība, ka pludmalē varētu atrasties arī citas paciņas, un mēs lūdzam sabiedrības locekļus nekavējoties sazināties ar mums, ja tā notiktu,» viņš piebilda.

Gada sākumā publicētā globālā pārskatā par narkotikām bija konstatēts, ka Jaunzēlande ir valsts, kurā kokaīns ir visdārgākais.

Pulksten 18.30 sestdienas vakarā Lemānas 24 stundu sacīkstēs visi pievērsās Ērla Bambera (Earl Bamber) (Jaunzēlande), Timo Bernharda (Timo Bernhard) (Vācija) un Brendona Hārtlija (Brendon Hartley) (Jaunzēlande) Porsche 919 Hybrid. Viņu automobilim vairs nebija priekšējās ass piedziņas, tas bija remontēts stundu un piecas minūtes un atgriezās trasē, atpalicis par 18 apļiem. Taču 85. klasiskās izturības sacīkstes Lemānā piedzīvoja tik dramatiskas pārmaiņas, ka neiespējamais tomēr īstenojās: pēc milzīgiem pūliņiem trijnieks no 56. vietas izrāvās līdz uzvarai kopvērtējumā. Lemānas rekordistam Porsche tā ir 19. uzvara pasaules grūtāko sacīkšu kopvērtējumā un trešā uzvara pēc kārtas — tas nozīmē, ka šis vācu autoražotājs tagad drīkst paturēt slaveno balvu.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Pēc panākumiem 2015. gadā Ērlam Bamberam šī ir otrā uzvara Lemānas kopvērtējumā pie Porsche 919 Hybrid stūres. Arī Timo Bernhards svin otro uzvaru Lemānas kopvērtējumā. No šā gada Porsche LMP sešu pilotu komandas neapšaubāmi visdedzīgāk vēlējās uzvarēt Brendons Hārtlijs, jo viņa vārds vēl nav bijis iegravēts uz lielās balvas.

Porsche AG valdes loceklis un atbildīgais par pētniecību un izstrādi Mihaels Šteiners (Michael Steiner) komentē: «Trīskārtēja uzvara Lemānā ir Porsche sapņa piepildījums, un tas, kā tika iegūta šī trešā uzvara pēc kārtas, ir ļoti īpašs notikums. Es lepojos ar Porsche komandu, kas turpināja cīnīties arī pēc ilgās remonta pauzes.»

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Jaunzēlandes imigrācijas dienests ceturtdien paziņoja, ka krasi pieaudzis amerikāņu skaits, kuri pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā interesējušies par pārcelšanos uz Jaunzēlandi.

Dienests paziņoja, ka tā mājaslapa līdz ceturtdienas plkst.9 (trešdienas plkst.23 pēc Latvijas laika) no ASV apmeklēta 56 300 reižu, kas ir teju par 25 reizēm vairāk nekā parasti dienā - 2300 apmeklējumi.

«Tajā pat 24 stundu laika posmā mājaslapa New Zealand Now, kas satur informāciju par dzīvošanu, strādāšanu, studēšanu un investēšanu Jaunzēlandē, no ASV apmeklēta 70 500 reižu, salīdzinot ar 1500 reižu vidēji dienā,» pavēstīja dienesta pārstāvis.

Jaunzēlandē gada laikā līdz jūnijam uzturēšanās atļaujas piešķirtas 1288 amerikāņiem. Vēl 8876 tika piešķirtas daba vīzas un 2997 tika piešķirtas studentu vīzas.

Jaunzēlande un Austrālija, kurās ir zems saslimstības līmenis ar Covid-19, pirmdien izveidojušas "ceļošanas burbuli".

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotājiem, ierodoties otrā valstī, no pirmdienas vairs nebūs jāuzturas karantīnā.

Abas valstis slēdza savas robežas ārvalstniekiem 2020.gada martā.

Jaunzēlandieši kopš oktobra varēja doties uz dažām Austrālijas vietām, nedodoties karantīnā, taču viņiem pēc atgriešanās bija jāpavada 14 dienas izolācijā.

Pirmdiena ir pirmā reize vairāk nekā gada laikā, kad austrāliešu tūristiem atļauts doties uz Jaunzēlandi.

Austrālijas premjers Skots Morisons un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna kopīgā paziņojumā norādīja, ka " ceļošanas burbulis" ļaus atsākt ceļošanu, vienlaikus pasargājot kopienas no koronavīrusa.

Tomēr Ārderna iepriekš brīdināja, ka ceļotājiem starp abām valstīm jārēķinās ar to, ka nosacījumi var pēkšņi mainīties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Ilgstoši lietojusi pati un dāvinājusi paštaisītas klades draugiem, Madaras Peipiņas pierakstu burtnīcas Taust tagad atrodamas arī veikalos

«Pati savām rokām veidoju pierakstu klades pilnīgi no nulles – izvēlos papīru, šuju lapas, veidoju vākus, lieku to visu kopā, laižu tautās un meklēju tām jaunus īpašniekus,» stāsta Madara Peipiņa, pierakstu klažu zīmola Taust radītāja. Viņa kopš 12 gadu vecuma raksta dienasgrāmatu un tīņa gados aptvēra, ka nevar atrast pievilcīgas klades, kur rakstīt – tās lielākoties bija diezgan neglītas vai arī ļoti dārgas. Madara ir mācījusies rokdarbus, nodarbojusies ar zīmēšanu, tāpēc nolēma pamēģināt pati sev uztaisīt kladi. Kopš tā laika, jau vairāk nekā desmit gadus, viņa izgatavo tādas sev un draugiem. Pirms dažiem gadiem Madara pavadīja gadu Jaunzēlandē, kur apsvērusi ideju, ka varētu šīs klades pārdot, lai sanāktu izejmateriāliem, pati varētu nedaudz nopelnīt. Jaunzēlandē amatniecība un rokdarbi ir augstā līmenī, tur ir daudz mazu dizaina veikaliņu un galeriju, kur pārdod dažādas lietas. «Redzēju, ka mans produkts nav ne ar ko sliktāks kā tās lietas, ko tur var iegādāties,» saka Madara. Viņa savas klades piedāvāja kādam veikaliņam, un tās visas nopirka. Tur arī radās zīmola nosaukums un mājaslapa. Pirms diviem gadiem, atgriežoties Latvijā, viņa sāka sadarbību ar dažiem veikaliņiem.

Jaunzēlande ir slēgusi savu robežu ar Austrāliju, kas mēģina ierobežot jaunus Covid-19 uzliesmojumus, piektdien paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

Līdz ar to tiek izbeigts tā sauktais "ceļošanas burbulis" starp Austrāliju un Jaunzēlandi, kas sāka darboties 19.aprīlī un ļāva abu valstu pilsoņiem ceļot starp tām bez nepieciešamības doties karantīnā.

Ārderna sacīja, ka jaunā koronavīrusa delta paveids ir "būtiski mainījis riska profilu" un tagad Covid-19 ir plaši izplatīta Austrālijā.

"Mēs vienmēr esam teikuši, ka mūsu atbilde attīstīsies, attīstoties vīrusam. Šis nav lēmums, ko mēs būtu viegli pieņēmuši, bet tas ir pareizais lēmums, lai saglabātu jaunzēlandiešu drošību."

Premjerministre sacīja, ka Jaunzēlandes robeža tiks slēgta pusnaktī uz sestdienu un paliks slēgta vismaz astoņas nedēļas, lai dotu Austrālijai laiku tikt galā ar pašreizējiem Covid-19 uzliesmojumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Singapūras nacionālā aviokompānija «Singapore Airlines» ceturtdien sāka veikt pasaules ilgākos avioreisus.

Lidojums 16 700 kilometru garajā maršrutā no Singapūras uz Ņujorkas Ņuarkas lidostu ilgst 18 stundas 45 minūtes.

Līdz ar to «Singapore Airlines» pārspējusi pasaules ilgākā avioreisa rekordu, kas līdz šim piederēja Kataras nacionālajai lidsabiedrībai «Qatar Airways». Tās reiss no Kataras galvaspilsētas Dohas līdz Oklendai, Jaunzēlandē, ilgst 17 stundas 40 minūtes.

Lidojumam no Singapūras uz Ņuarku «Singapore Airlines» izmanto laineri «Airbus A350-900ULR», kura salons ir konfigurēts tā, lai katram pasažierim ir vairāk vietas. Salonā ir vietas tikai 161 pasažierim - 67 pasažieriem biznesa klasē un 94 pasažieriem «premium» ekonomiskajā klasē. Biznesa klasē krēslu atzveltnes iespējams nolaist horizontāli, lai varētu gulēt.

Eiropas lielākais apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums un zīmola Zara īpašnieks Inditex pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās februārī, strādāja ar 2,88 miljardu eiro tīro peļņu un tas ir par 15% vairāk nekā pirms gada, teikts trešdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicinājuši īstenotie pasākumi darbības paplašināšanai.

Turklāt kompānijas tirdzniecības apjoms biznesa gadā palielinājies par 15,4% un sasniedzis 20,9 miljardus eiro.

Inditex arī norāda, ka biznesa gadā tas atvēris 330 veikalus, to kopējam skaitam tagad 88 tirgos nedaudz pārsniedzot 7000.

Uzņēmums šogad plāno atvērt veikalus arī Vjetnamā, Jaunzēlandē, Paragvajā, Arubā un Nikaragvā.

Inditex pieder arī Bershka, Stradivarius un citi zīmoli.

Vairāku Inditex zīmolu veikali darbojas arī Latvijā.

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Latvijā radītā P2P jeb savstarpējo aizdevumu platforma DoFinance uzsākusi darbību Āzijas reģionā, nodrošinot Eiropas standartiem atbilstošu servisu Āzijas klientiem no uzņēmuma biroja Indonēzijā, informē uzņēmums.

Mēnesi pēc savstarpējo aizdevumu platformas atklāšanas investoriem Latvijā un Eiropā, DoFinance paplašinājusi darbību, platformai kļūstot pieejamai arī investoriem Āzijas lielvalstīs – Indonēzijā, Singapūrā, Vjetnamā, Taizemē, Malaizijā, Dienvidkorejā, Indijā, kā arī Austrālijā un Jaunzēlandē.

«Finanšu tirgus Āzijā strauji aug un kļūst arvien stabilāks, kā rezultātā palielinās pieprasījums pēc fintech jeb alternatīvo finanšu risinājumiem. Lielā iedzīvotāju skaita un konservatīvā banku sektora dēļ, Āzijas tirgus ir pievilcīgs finanšu tehnoloģiju galamērķis. Cilvēki Āzijā meklē iespējas droši investēt savus līdzekļus, savukārt Eiropas finanšu tirgus, viņuprāt, ir ļoti uzticams. Mūsu mērķa tirgū, Dienvidaustrumu Āzijas reģionā, atrodas milzīgs finanšu kapitāls, kuru mēs piedāvājam investēt efektīvāk tieši Eiropā. Dienvidaustrumu Āzijas kopējais iekšzemes kopprodukts ir 2.3 triljoni ASV dolāru, turklāt katru gadu tas pieaug par 5%,» stāsta viens no DoFinance dibinātājiem Jānis Kuļikovskis, kurš ilggadēji darbojas Āzijas tirdzniecības, ražošanas un loģistikas nozarē.

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

#Garo avioreisu atgriešanās saistāma ar lētāku degvielu, kā arī jaunās paaudzes lidmašīnām.

Pēc ekonomiskās krīzes, kas mazliet piebremzēja garo lidojumu veikšanu, 12 – 14 tūkst.kilometru garie lidojumi atkal ir atgriezušies dienaskārtībā un ir atkal krietni pieprasīti.

Garo avioreisu atgriešanās saistāma ar lētāku degvielu, kā arī jaunām, ekonomiska degvielas patēriņa lidmašīnām, piemēram, Boeing 787 Dreamliner un Airbus A350, vēsta Business Insider.

Tā pagājušajā gadā aviosabiedrība Qatar Airways uzsākusi visilgāko lidojumu pasaulē starp savas mājas bāzi Dohā, Katarā un Oklendu, Jaunzēlandē.

United ir atsākusi lidojumus no Sanfrancisko uz Singapūru, bet Qantas veic lidojumus starp Pērtu Austrālijas rietumos un Londonu.

Sociālais tīkls Instagram vairākās valstīs nolēmis paslēpt rādītāju, kas parāda, cik daudz lietotāju apliecinājuši, ka viņiem patīk konkrētais ieraksts, ziņo BBC.

Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu spiedienu uz lietotājiem.

Šis būšot izmēģinājums, norāda sociālais tīkls. Vienlaikus instagrammeri joprojām redzēs «Patīk» skaitu paši saviem ierakstiem.

Šis Instagram solis saistīts ar pārmetumiem, ka sociālie tīkli veicina zemu pašapziņu un nepilnvērtības sajūtu, īpaši jauniešos.

Instagram maijā šādu izmēģinājumu jau sāka Kanādā, bet tas paplašināts arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Īrijā, Itālijā, Japānā un Brazīlijā. «Mēs ceram, ka šis tests noņems spiedienu uz «Patīk» opciju un lietotāji primāri dalīsies ar informāciju, kas viņiem pašiem ir svarīga,» skaidro Instagram. Mērķis ir panākt, ka lietotāji ir mazāk atkarīgi no citu vērtējuma.

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).