Latvijas Banka nolēmusi samazināt vairākas likmes, lai stimulētu bankas vairāk resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai.

Latvijas Bankas padome, ņemot vērā ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un ierobežoto inflācijas risku, nolēma samazināt Latvijas Bankas refinansēšanas likmi no 4% uz 3,5%.

 

Lai vienlaikus motivētu bankas tām pieejamos resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai, Centrālās bankas padome nolēma arī samazināt noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmi no 1% uz 0,5%.

 

Savukārt, lai sekmētu banku sistēmas likviditātes (jeb brīvo līdzekļu apjoma) prognozējamību, Latvijas Bankas padome nolēma ieviest jaunu monetāro instrumentu – noguldījumu iespēju uz 7 dienām Latvijas Bankā – un noteica tās procentu likmi 1% apmērā.

 

Jaunās izmaiņas stāsies spēkā no 24. marta.
 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas Banka  (LB) valūtas intervencēs ir pārdevusi gandrīz 800 miljonus latu. Galvenokārt tie ir darījumi ar Valsts Kasi (VK), kuros VK bez tirgus starpniecības (par neizdevīgāku kursu, nekā tirgū) maina starptautiskās palīdzības līdzekļus uz latiem budžeta ikdienas tēriņu finansēšanai. Tā rezultātā latu apjoms sistēmā ir strauji pieaudzis, vienlaikus izraisot būtisku lata likmju pazemināšanos, skaidro Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
 
«LB jau ilgstoši «bez darba» stāv komercbanku noguldījumi 600-800 miljonu latu apjomā, turklāt šis apjoms aug katru nedēļu (vēl 700 miljoni Ls tiek turēti obligātajās rezervēs). Tāpēc LB lēmums samazināt īstermiņa depozītu likmes ir vairāk nekā saprotams,» viņš uzskata, piebilstot, ka patiesībā prasītos pēc vēl kādiem pasākumiem no LB vai Valsts Kases puses, lai pamudinātu bankas sākt laist šo naudu ekonomikā – kredītos utt. «Pašlaik kredītu tirgus ir nonācis tādā kā riņķa dancī: zaudējumu un slikto kredītu nomāktas, vairums banku pārtraukušas kredītu un līzingu programmas, patērētājs arī vairs nemaz nemeklē aizdevumus, un rezultātā kredītu masa rūk (notiek tā saucamais deleveraging), tas slāpē ekonomisko aktivitāti, kas savukārt nebūt neuzlabo kopējo maksātspēju. Šis apburtais loks, ja turpinās ilgstoši, ved tikai un vienīgi tālāk purvā - agrāk vai vēlāk kādam to būs jāpārcērt, lai mainītu ekonomikas cikla virzienu,» uzskata Z. Vaikulis. Savukārt SEB Bankas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka LB padomes lēmumiem tieša ietekme uz pašreizējo situāciju ekonomikā nav. «Netieši, LB procentu likmju samazināšanai ir veicinoša ietekme to turpmākam kritumam. Rezultātā valdībai rodas labvēlīgāki aizņemšanās nosacījumi,» tā viņš.
 
Savukārt jaunais monetārais instruments, pēc SEB Bankas eksperta domām, liks bankām vairāk plānot savu resursu pārvaldību. «Būs jāizvērtē resursu apjoms, ko uz septiņām dienām noguldīt, lai šajā periodā nerastos sarežģījumi ar likviditāti. Tāpēc jaunajam instrumentam drīzāk būs starpbanku tirgu aktivizējoša ietekme. Taču tam nebūs ietekme uz ekonomiku,» uzskata D. Gašpuitis.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra