Bankas

Līdz 100 tūkstošiem eiro varētu pieaugt garantētais noguldījums bankā

Ieva Mārtiņa, 26.08.2010

Jaunākais izdevums

Plānots no pašreizējiem 50 tūkstošiem eiro (ap 35.1 tūkst. Ls) līdz 100 tūkstošiem eiro (ap 70,28 tūkst. Ls) palielināt garantēto noguldījumu apjomu bankā, kas ir valsts garantēts, ja pati banka nespētu pildītu savas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sāk garantēto atlīdzību izmaksu Baltic International Bank noguldītājiem

Db.lv, LETA, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apgabaltiesai vēlreiz jāvērtē lieta par tiesībām saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantiju fonda

Žanete Hāka, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atcēlis pieteicējam nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par tiesībām saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantiju fonda un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā, informē AT.

Augstākā tiesa lietā bija vērsusies Eiropas Savienības Tiesā, kuras atziņas, izskatot lietu no jauna, tiesai jāņem vērā.

Lietā ir strīds, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija pamatoti atzinusi pieteicēju par tādu personu, kurai nav tiesību saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantiju fonda. Pieteicējs bijis noguldījumu piesaistītāja (kredītiestādes – AS Latvijas Krājbanka) viceprezidents starptautisko un finanšu tiesību jautājumos. Gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan, izskatot pieteicēja pieteikumu, arī Administratīvā apgabaltiesa atzinušas, ka pieteicējs ir atzīstams par darbinieku, kura pienākumos ietilpa plānot, vadīt un kontrolēt būtisku noguldījumu piesaistītāja darbības jomu un atbildēt par to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas» darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš informēja, ka nekavējoties ir sasaucis darba sanāksmi. «Situācija pašvaldībai ir nopietna - pilsētas budžets var zaudēt 672 000 eiro, savukārt pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti - 665 000 eiro. Garantijas fonds nenodrošinās šo summu izmaksu,» norādīja Elksniņš.

Viņš pauda, ka «kārtējās bankas krahs Latvijas valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs». «Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums jau ir pieredze ar «Latvijas krājbanku». Kā var bankai, kas atrodas «riska zonā» atļaut piekrāpt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības, uz valsts izsniegtās licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts «štelle» naudas izkrāpšanai vai reiderisms,» sašutumu neslēpa Elksniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ventspils apsvērumam par brīvo finanšu līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā un/vai zeltā ir pamats

Pēteris Avotiņš, a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs, 19.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi finanšu sektorā pēdējā laikā gan pasaulē – ik pa laikam krietni sašūpojot kā eiro, tā dolāra pozīcijas –, gan tepat Latvijā – Krājbankas krahs un viltus trauksme ap Swedbank aizvien vairāk liek uztraukties par naudas līdzekļu drošību.

Ar valdības solījumiem par stingro finanšu sektora uzraudzību ir stipri par maz, lai būtu pārliecība par to, ka noguldītā nauda kādā no privātbanku kontiem pēkšņi neizkūpēs gaisā. Ir tikai viens ceļš uz relatīvu naudas vērtības saglabāšanu – tā ir finanšu līdzekļu uzglabāšanas diversifikācija.

Domājot par risku sadalīšanu, neordināru soli ir spērusi Ventspils pašvaldība, nopietni apsverot daļu brīvos naudas līdzekļus glabāt skaidrā naudā un daļu konvertēt zeltā. Ņemot vērā, ka valdība faktiski pametusi pašvaldības liktenim un nepiedāvā kādu nebūt pieņemamu risinājumu pašvaldības līdzekļu atgriešanai no bankrotējušām bankām, pašvaldībām ir jārīkojas pašām. Jo tās ir atbildīgas par pilna spektra pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK oficiāli izziņo Krājbankas krahu; valsts garantēs arī uzņēmēju noguldījumus

Dienas Bizness, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Krājbanka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, šodienas sēdē konstatējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Līdz ar šāda lēmuma pieņemšanu FKTK uzdevusi Krājbankai izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā tās klientiem fiziskām personām, kurām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību, pamatojoties uz informāciju, kāda ir a/s Latvijas Krājbanka grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.

Sākot ar rītdienu, 24. novembri, dienišķos 50 latus bankas klienti varēs saņemt arī Krājbankas apkalpošanas centros to darba laikā.

FKTK lēmums arī paredz, ka Krājbanka garantēto atlīdzību izmaksai nav tiesīga prasīt no saviem klientiem komisijas vai jebkādu citu maksu par minēto pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES sper pirmos soļus pretī banku savienības izveidei

LETA, 06.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijai ap Spānijas finanšu stāvokli saasinoties, Eiropas Savienība (ES) trešdien prezentēja jaunus plānus grūtībās nonākušo banku likvidācijai, kā pirmo soli tuvāk pretrunīgi vērtētajai eirozonas banku savienībai.

Līdz jūnija beigās paredzētajam samitam, kas tiek uzskatīts par nozīmīgu eirozonas nākotnei, Madridei nepieciešama palīdzība 80 miljardu eiro (56,2 miljardu latu) iegūšanai banku rekapitalizācijai laikā, kad Spānija nonākusi dziļā recesijā pēc nekustamo īpašuma burbuļa pārsprāgšanas.

Ņemot vērā šos drūmos apstākļus, Eiropas Centrālā banka (ECB), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) uzstāj, ka eirozonai nepieciešams izveidot banku savienību, lai tuvinātos dziļākai fiskālai un politiskai integrācijai.

ECB, SVF un EK norāda, ka šāda savienība paredzētu centralizētu uzraudzību, starpvalstu noguldījumu garantijas un kopīgu sistēmu aizdevējiem, kas piedzīvo bankrotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī ne banku izsniegto kredītu, ne piesaistīto noguldījumu attīstības tendences nemainījās, lai gan iekšzemes kredītportfelis nedaudz pieauga, bet noguldījumu atlikums samazinājās, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps septembrī bija -3.3% - būtiski mazāks nekā mēnesi iepriekš, jo beidzās «Nordea» bankas kredītportfeļa daļas nodošanas mātesbankai ārpus Latvijas bāzes efekts (izslēdzot «ABLV Bank» licences anulēšanas ietekmi, iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps bija +2.4%).

Nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa gada sarukuma rādītājs veidoja -4.8% (izslēdzot iepriekšminēto ietekmi, kredītportfeļa gada pieaugums bija +1.2%) un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu temps -6.2% (attiecīgi -0.7%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi septembrī samazinājās par 1%, nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem sarūkot par 1.8%, bet mājsaimniecību noguldījumiem augot par 0.4%. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 septembrī samazinājās par 1.1%, sarūkot eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti (par 1.0%) un noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem (par 3.9%), bet augot noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (par 0.5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vilks: Krājbankas problēmas valsts budžetu neietekmēs

LETA, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas problēmas valsts budžetu neietekmēs un konsolidācijas apjoms paliks tāds pats, norāda finanšu ministrs Andris Vilks, piebilstot gan, ka kaut kāda ietekme uz valsts ekonomiku noteikti būs, bet tas atkarīgs no tā, cik daudz problēmu pārsviedīsies no Lietuvas uz Latviju.

«Latvijai ir pietiekama pieredze, lai atrastu elastīgus risinājumus,» uzsvēra finanšu ministrs.

Kā ziņots, garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu.

Tiks iedarbināta noguldījumu garantijas shēma, kas paredz, ka Krājbankas noguldītājiem tiks izmaksāti 149 miljoni latu, kas ir Noguldījumu garantiju fondā, bet no Valsts kases tiks ņemts 200 miljonu latu aizņēmums pārējo saistību izpildei. Pēc tam valsts kā pirmās kārtas kreditors varēs atgūt līdzekļus, kas tiks iegūti Krājbankas likvidācijas gaitā.

Lūgts komentēt, kad sāks izmaksāt valsts garantētos noguldījumus līdz 100 tūkst. eiro (70 tūkst. latu), Krājbankas pagaidu vadītājs, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis norādīja, ka tas noteikti notiks līdz Ziemassvētkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen Latvijā televīzijas kanālos bija redzami reklāmas rullīši ar aicinājumiem noguldīt savus līdzekļus nu jau uz likvidācijas ceļa esošajā Latvijas Krājbankā, solot potenciālajiem klientiem ne vien augstus noguldījumu procentus, bet arī «sirdsmieru».

(Papildināts ar Ērika Stendzenieka viedokli)

Tagad cilvēkiem, kas savus noguldījumus uzticējuši Krājbankai, attiecībā uz savu līdzekļu, ko nenosegs noguldījumu garantijas, atgūšanu atliek vien «cerēt», kā vēl nesen publiski izteicās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane, kuras vadītās iestādes uzdevums ir pieskatīt banku tirgu mūsu valstī.

Jau ziņots, ka šaubīgu darījumu rezultātā Latvijas Krājbankā radies iztrūkums 100 miljonu latu apmērā, kas ieķīlāti citās bankās ar mērķi palielināt Krājbankas kapitālu, kā arī realizēt Latvijas Krājbankas mātes bankas Snoras akcionāra Vladimira Antonova personīgos projektus, kuru starpā tiek minēta arī iecere pārņemt Zviedrijas autobūves kompāniju Saab.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sistēma ir labi kapitalizēta un likvīda, taču piekļuve finansējumam joprojām ir problēma, jaunākajā ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija.

Tāpat tā uzsver, ka nerezidentu noguldījumu augstais īpatsvars ir īpaša problēma. Nerezidentu noguldījumi, kas galvenokārt ir no Krievijas, veido aptuveni pusi no visiem noguldījumiem sektorā un ir koncentrēti konkrētās bankās. Rezultātā banku finansējums ir pakļauts svārstīguma riskam, jo īpaši pastiprinātas ģeopolitiskās spriedzes gadījumā. Kaut arī minimālās kapitāla un likviditātes prasības šīm bankām jau tagad ir augstākas nekā pārējām bankām, situācija attaisno to, ka ir nepieciešama turpmāka uzraudzības iestādes uzmanība.

Pēc krīzes tika atjaunota banku rentabilitāte un aktīvu kvalitāte, tomēr aizdevumu apjoms privātajam sektoram turpina sarukt, uzsver EK. Reformas, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt pārmērīgās privātā sektora parādsaistības, varētu palīdzēt atjaunot pieprasījumu pēc kredītiem, mazināt nedrošību par kredītrisku un sekmēt ieguldījumu atsākšanu. Mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve finansējumam varētu uzlaboties, izmantojot aizdevumu garantijas un citus instrumentus, kurus piedāvā (nesen izveidotā) Attīstības finanšu institūcija ALTUM, un izveidojot kredītbirojus ar standartizētu informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankas administrators: Paula situācija cilvēcīgi saprotama, taču likums jāievēro

LETA, 16.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēcīgi ir saprotama Raimonda Paula situācija Latvijas Krājbankas (Krājbankas) gadījumā, taču ir stingri jāievēro likums, pildot bankas maksātnespējas administratora pienākumus, norāda Krājbankas administrators kompānija KPMG Baltics.

Latvijas Televīzija vakar ziņoja, ka Pauls, kurš Krājbankā zaudēja gandrīz miljonu eiro (700 000 latu), saņēmis bankas administratora parakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā pieprasīts, lai komponists atmaksā 100 latu, kuri viņam izmaksāti bankas kļūdas dēļ. Vēstulē norādīts, ka banka, izmaksājot 70 000 latu kompensāciju no noguldījumu garantijas fonda, pārmaksājusi Paulam 100 latus, kuri 14 dienu laikā jāatmaksā bankai, pretējā gadījumā pret viņu tikšot celta prasība tiesā.

KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis skaidroja, ka situācija ar kļūdainajiem aprēķiniem par garantēto atlīdzību pārmaksām radusies pērn laikā no 23. līdz 26.novembrim, kad banka sagatavoja informāciju par garantēto atlīdzību klientiem, balstoties uz bankas informācijas sistēmā esošajām ziņām, kur nebija ņemta vērā visa informācija par maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Banku savienība ir vitāli svarīga eirozonas izdzīvošanai, ja vien mēs ātriem soļiem nevirzīsimies uz pilnīgu fiskālu un tātad arī politisku savienību, kas gan ir maz ticams scenārijs,» laikrakstam Financial Times pauda Ēriks Nīlsens (Erik Nielsen), UniCredit galvenais ekonomists.

Viņš atgādina, ka nākamnedēļ Eiropas Komisija (EK) publicēs ierosinājumu ieviest vienotu banku pārraudzību, un šajā sakarā tiks skatīts arī plašākas banku savienības aspekts. Ekonomists pauž, ka nav šaubu, ka Eiropas banku savienībā tiks iekļauta kopīga pārraudzība, kopīga banku noregulējuma un kopīgas banku noguldījumu garantijas.

Pirmais solis, vienota banku pārraudzība, nepieciešams, jo bankas jau pirms ilga laika kļuvušas no nacionāliem biznesiem par starptautiskiem biznesiem, padarot nacionālo pārraudzību novecojušu, norāda UniCredit ekonomists, piebilstot, ka daudzu Eiropas valstu banku regulatori atļāva bankām uzpūst burbuļus, kā piemēru minot Spāniju un Īriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bondars: lai izvairītos no zaudējumiem, jāizmanto piedāvātās garantijas

Ritvars Bīders, 28.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cilvēki neciestu zaudējumus tādos gadījumos kā tikko piedzīvotajā Latvijas Krājbankas krahā, ir jāizmanto valsts piedāvātās garantijas un savi noguldījumi jāsadala vairākas finanšu iestādēs, lai kādu problēmu gadījumā noguldīto naudu segtu Noguldījumu garantiju fonds.

Tā raidījumā Dienas rīts norādīja bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars.

Uz jautājumu, vai vietējā banku tirgū nevajadzētu izveidot kādu reitingu, kas ļautu saviem noguldījumiem izvēlēties drošāko banku, Bondars norādīja, ka arī bankas ar ļoti augstiem reitingiem nav pasargātas no incidentiem.

Viņš par piemēru minēja finanšu milzi Lehman Brothers, kas jau iepriekš piedzīvoja sabrukumu. Pirms savām nedienām ASV finanšu korporācijas reitings bija augstāks nekā Latvijas Krājbankai.

No atsevišķiem incidentiem nav pasargāta neviena banka un neviena liela finanšu korporācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izmaksāti aptuveni 24% no Krājbankas klientiem garantētajiem noguldījumiem

Ieva Mārtiņa, 01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šodienas pulksten 10.00 Latvijas Krājbankas klientiem izmaksāti 84,5 miljoni latu, kas veido aptuveni 24% no kopējā paredzētā garantētā 350 miljonu latu noguldījumu apjoma.

Bankā Citadele, kas veic garantēto kompensāciju izmaksu, Db.lv informēja, ka 88% no līdz šim izmaksātās summas pēc klientu izvēles ir izmaksāti ar pārskaitījumu. Tātad aptuveni 10,14 miljoni latu izmaksāti skaidrā naudā. No 29. novembra rīta līdz šodienai pulksten 10.00 valsts garantētā atlīdzība ir izmaksāta 17 825 Latvijas Krājbankas klientiem. Iepriekš tika lēsts, ka Krājbankā kopumā līdz bankas darbības apturēšanai bijuši noguldījumi aptuveni 580 miljonu latu apjomā, tādējādi uz noguldījumiem nedaudz virs 200 miljonu latu apjomā valsts garantijas neattiecas, jo tie pārsniedz garantētos 70,28 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievu Otkriķije grib pārņemt kontroli pār Krājbanku

Lelde Petrāne, 30.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komponists Raimonds Pauls šodien atmaksājis Latvijas Krājbankas (Krājbankas) administratoru pieprasītos 100 latus, kas viņam iepriekš izmaksāti bankas kļūdas dēļ.

«Šodien samaksāju tos 100 latus, jo gribu no tā zaņķa tikt ārā,» uzsvēra Pauls.

Komponists minēja, ka citās valstīs cilvēki nav mierā ar to, kā ar viņiem izrīkojas, taču Latvijā tauta ar daudz ko ir mierā. Viņš norādīja, ka vēlas no šīs lietas tikt ātrāk prom un turpmāk viņš dzīvos, kā māk.

Latvijas Televīzija 15.augustā ziņoja, ka Pauls, kurš Krājbankā zaudēja gandrīz miljonu eiro (700 000 latu), saņēmis bankas administratora parakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā pieprasīts, lai komponists atmaksā 100 latu, kuri viņam izmaksāti bankas kļūdas dēļ. Vēstulē norādīts, ka banka, izmaksājot 70 000 latu kompensāciju no noguldījumu garantijas fonda, pārmaksājusi Paulam 100 latus, kuri 14 dienu laikā jāatmaksā bankai, pretējā gadījumā pret viņu tikšot celta prasība tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: starp Latviju un Lietuvu bija vērojams «sliktas sadarbības paraugs»

Dienas Bizness, 02.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latviju un Lietuvu Latvijas Krājbankas lietā bija vairākas «cūcības» pazīmes, it sevišķi no Lietuvas puses, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un Latvijas Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis.

Viņaprāt, Lietuvai par problēmām saistībā ar Latvijas Krājbanku vajadzēja Latvijas atbildīgajiem dienestiem paziņot ātrāk, jo kaimiņi par situāciju uzzināja ātrāk un Latvijas puse varētu šīs lietas risināt laicīgāk, raksta Diena.lv.

«Ja Ģenerālprokuratūrā iesniegums bija iesniegts 14.novembrī, tad jau bija dienas, kad tas tika gatavots. No Lietuvas kolēģa sapratu, ka pirmā informācija bija 11. novembrī. Tad 11.novembrī būtu ātrāk, nekā 16. novembrī,» raidījiumā Dienas Rīts skaidroja J.Brazovskis.

Uz jautājumu, kādēļ Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikums tika iesniegts tikai ceturtdien, FKTK pārstāvis atbildēja, ka bija jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi - jāsamaksā darbiniekiem algas, jātiek skaidrībā ar maksājumiem, jāizvēlas maksātnespējas administrators u.c. Viņš norādīja, ka maksātnespējas administrators tika izraudzīts, vadoties pēc kandidāta profesionālajām spējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Arī BTA varētu zaudēt prāvu summu Krājbankā un Snoras

Ieva Mārtiņa, 18.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA jau atzinusi kā pazaudētus noguldījumus, kas iepriekš atradās par maksātnespējīgu atzītajā Latvijas Krājbankā un arī bankā Snoras.

BTA pagājušā gada finanšu pārskatā minēts, ka 2011.gada beigās tika apturēta Snoras Bankas darbība Lietuvā un Krājbankas darbība Latvijā, kas negatīvi ietekmēja peļņas apjomu 2011.gadā. «Ieguldījumu apjomam šajās bankās, kuras nekompensē Garantijas fondi, sabiedrība pārskata periodā ir atzinusi zaudējumus,» minēts pārskatā.

BTA gada pārskatā norādīta pozīcija Zaudējumi no vērtības samazināšanās, kur 414 tūkstošu latu uzrādīti kā neatgūstamu aktīvu norakstīšana. BTA pārstāvji Db.lv atzina, ka šajā summā zaudētā nauda Krājbankā veido lielāko daļu, tomēr neko sīkāk nevēlējās komentēt, tajā skaitā arī to, vai BTA jau samierinājusies un rēķinās, ka naudu no šīm bankām atgūt neizdosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā krīze, ko var piedzīvot Eiropa un pasaule, iespējams, būs saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA pieļāva Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī.

«Izaugsme nekustamo īpašumu tirgū, komercīpašumu tirgū ir ļoti būtiska gan cenu, gan darījumu apjoma ziņā. Manā skatījumā risku rada mainīgo procentu likmju izmantošana, jo nav garantijas, ka, likmēm pieaugot, palielināsies arī uzņēmumu ieņēmumi vai iedzīvotāju algas, taču maksājumi par kredītiem pieaugs. Mēs ļoti uzmanīgi sekosim norisēm nekustamo īpašumu tirgū. Tas attiecas ne tikai uz Latviju vai Baltiju, bet arī uz citām valstīm,» sacīja Nuī.

Tādēļ viņa uzsvēra, ka krīzei ir jābūt gataviem un bankām ir jābūt drošām un stabilām, nodrošinot pietiekamu labas kvalitātes kapitālu. Pēc Nuī teiktā pašlaik eirozonas banku vidējais pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir virs 14%, kas būtiski pārsniedz pirmskrīzes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) vērsusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar lūgumu steidzami pārskatīt valsts kapitālsabiedrībām noteiktos atalgojuma ierobežojumus attiecībā uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) un tās koncerna uzņēmumiem.

FM un bankas pārstāvji šodien deputātiem skaidroja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie Hipotēku bankas pārveides un tas darbiniekiem uzliekot lielu papildu noslodzi. Savukārt nelīdzvērtīgais atalgojums un sociālās garantijas ar citiem finanšu sektorā strādājošajiem mudina stratēģiski svarīgus darbiniekus un augsta līmeņa speciālistus meklēt darbu citos uzņēmumos.

Šī gada pirmajā pusgadā darba attiecības ar banku pārtraukuši jau 25 darbinieki, jo saņēmuši izdevīgākus piedāvājumus no citām finanšu pakalpojumu kompānijām. Hipotēku bankai esot arī problēmas piesaistīt augstas kompetences darbiniekus ar atbilstošu darba pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele izmantošot jūnija beigās paredzēto Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmi, lai iezīmētu ciešākas savienības aprises. Lai sasniegtu šo mērķi var rasties «divu ātrumu Eiropas», atzinusi A. Merkele.

«Tiem, kas ir monetārajā savienībā vajadzēs ciešāk saspiesties. Mums vajag būt atvērtiem. Mums vienmēr jāļauj visiem iestāties. Taču mēs nedrīkstam apstāties un palikt nevarīgi, ja kāds negrib mums pagaidām pievienoties,» klāstīja A. Merkele. «Mums vajag vairāk Eiropas. Mums soli pa solim jāatdod atbildības Eiropai,» Vācijas kanclere sacīja sarunā ar telekanālu ARD.

Vācijas kanclere skaidroja, ka Eiropai nepieciešama ne tikai monetārā savienība, bet gan arī «tā sauktā fiskālā savienība - kopēja budžeta politika. Budžeta konsolidācija un izaugsme ir vienas monētas divas puses. Katrai Eiropas valstij ir jācīnās ar savām vājībām,» sacīja Vācijas politiķe. Tomēr Kanclere arī uzsvēra, ka savienības problēmas ar vienu sammitu nevarēs atrisināt.

Komentāri

Pievienot komentāru