Finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošie saņem aptuveni divas reizes lielāku algu nekā izglītības nozarē nodarbinātie un aptuveni trīs reizes lielāku atalgojumu nekā viesnīcu un restorāna biznesā iesaistītie.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūnijā finanšu un apdrošināšanas sabiedrībās strādājošo vidējā neto darba samaksa, tas ir, alga pēc nodokļu nomaksas, bijusi 630 Ls, savukārt skolotāji, bērnudārzu audzinātājas vai citi izglītības nozarē strādājošie uz rokas saņēmuši vidēji 292 Ls, bet viesnīcās un kafejnīcās strādājošie tikai 208 Ls mēnesī, raksta Neatkarīgā.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pieļauj, ka tik krasa atalgojumu atšķirība starp nozarēm vērojama tāpēc, ka, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas sektorā, iespējams, ir liels aplokšņu algu īpatsvars, savukārt bankās vispār tāda nav. Turklāt finanšu nozares uzņēmumos lielākā daļa darbinieku ir augsta līmeņa speciālisti un tādēļ arī vidējās algas ir augstākas.

Lielāko algas samazinājumu šā gada februārī salīdzinājumā ar 2008. gada decembri piedzīvojusi izglītības nozare – vidējai algai samazinoties par 37,6%, liecina SEB bankas pētījums. Banku un apdrošināšanas sektorā vidējā atalgojuma samazinājums bijis 22 %apmērā. Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē algu kritums bijis daudz mērenāks, aptuveni 7,3% apjomā.

Nelielu algu pieaugumu Latvijā SEB bankas eksperts prognozē nākamajā gadā. Igaunijā, kurā vidējā darba samaksa ir augstākā starp Baltijas valstīm, algu kāpums jau ir atsācies, turpretī Latvijā un Lietuvā vidējā alga šogad turpināja samazināties – attiecīgi par 6,3 un 5,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi.

Pat neskatoties uz iespējamo algu kāpumu nākotnē, diez vai tuvākā laikā Latvijā dzīves līmenis sasniegs attīstīto rietumvalstu dzīves līmeni. Saskaņā ar bankas sniegtajiem datiem pirktspējas paritātes standarts uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir vismaz divas reizes zemāks nekā vidēji ES. Lietuvā un Igaunijā tas ir augstāks, lai arī nesasniedz ES vidējo līmeni.

D.Gašpuitis skaidroja, ka Latvijas ekonomikas atgūšanās process norit lēnāk nekā kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai. Taču pēc viņa teiktā, diez vai Latvijā tuvākā laikā ir iespējama otra tik smaga un tik ilgstoša krīze kā pārdzīvotā. Eksperts  arī pieļauj, ka eiro Latvijā varētu tikt ieviests 2015. gadā, tas ir, gadu vēlāk, nekā plānots. Šajā laikā eiro plāno ieviest arī Lietuva un Polija. Arī Swedbank pieļauj, ka 2014. gadā paredzētā eiro ieviešana ir apdraudēta, jo iespējamās inflācijas dēļ var tikt apdraudēta Māstrihtas cenu stabilitātes kritērija izpilde, īpaši, ja eirozonā saglabājas zema inflācija, kā tas pašlaik tiek prognozēts.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra