Lloyds Banking Group Plc, Lielbritānijas lielākais hipotekāro kredītu devējs, paziņojusi par gada zaudējumiem, kas pārsniedz analītiķu prognozes, ziņo Bloomberg.

Lloyds pirmsnodokļu zaudējumi samazinājušies līdz 6,3 miljardiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (4,9 miljardi latu) no 6,7 miljardiem mārciņu 2008.gadā, liecina Londonā bāzētās bankas paziņojums.

Bloomberg aptaujātie analītiķi bija prognozējuši mazākus zaudējumus, proti, 6,1 miljards mārciņu.

Tā sauktajos sliktajos kredītos grupa zaudējusi 24 miljardus mārciņu. Lielākais slikto kredītu apjoms nācis no Halifax Bank of Scotland, ko Lloyds pārņēma pagājušajā gadā.

Lloyds vadītājs Ēriks Daniels (Eric Daniels) norādījis, ka 2010.gadā gaidāma būtiska bankas darbības rezultātu uzlabošanās.

Lielbritānija banka Lloyds Banking Group plāno veikt līdz šim pasaulē lielāko akciju izpārdošanu, piedāvājot investoriem 36.5 miljardus bankas akciju par 0.37 sterliņu mārciņām katru, vēsta Guardian.

Lloyds mērķis ir savākt 13.5 miljardus mārciņu, kas bankai nepieciešami, lai uzlabotu savu bilanci pēc bankas HBOS pārņemšanas. Ja nauda tiks savākta, Lloyds varēs iztikt arī bez pievienošanās valdības aktīvu aizsardzības sistēmai.

Bankas akcionāri par plānoto akciju izpārdošanu balsos 26. novembrī. Tiek lēsts, ka plāns, visticamāk, tiks atbalstīts.

Patlaban valsts kontrolē ir 43% Lloyds akciju.

Db.lv jau vēstīja, ka pasaules rekordu ieguvis arī Lielbritānijas vadošo banku Royal Bank of Scotland un Lloyds nepieciešamās finansiālās palīdzības apjoms. Kopējais šo divu banku glābšanai novirzītais naudas apjoms ir 76 miljardi sterliņu mārciņu.

Pirmajā pusgadā Lloyds Banking Group peļņa pirms nodokļiem sasniegusi 1,6 miljardus mārciņu (1,3 miljardus latu), raksta BBC News.

Peļņu galvenokārt veicināja kritums uzkrājumiem sliktiem kredītiem. Uzkrājumi samazinājās no 13,4 miljardiem mārciņu līdz 6,5 miljardiem mārciņu.

Kopējie Lloyds ieņēmumi pieauga par gandrīz trešdaļu – no 9,8 miljardiem līdz 12,5 miljardiem, savukārt izmaksas kritās par vairāk nekā vienu miljardu mārciņu, lielākoties samazinoties darba vietu skaitam.

Pirmajā pusgadā Lloyds uzņēmumiem kopā izsniedzis kredītus 23,7 miljardu mārciņu apmērā un 14,9 miljardus mārciņu hipotekārajos kredītos.

«Pirmais pusgads bija nozīmīgs pavērsiens grupai, jo tā atgriezās peļņā,» norāda Lloyds pārstāvji. «Neskatoties uz izaicinājumu pilno ekonomisko vidi, pamatbizness uzrādīja spēcīgus rezultātus un mēs turpinājām saskatīt pozitīvu impulsu galvenajos ienākumu posteņos.»

Britu valdības kontrolētā Lloyds Banking Group (LBG) līdz 2010. gada beigām plāno samazināt ap 5000 darbavietām, ziņo Lielbritānijas prese.

LBG paziņojusi par izmaiņām gan banku, gan apdrošināšanas, gan mazumtirdzniecības struktūrvienību darbībā. Šo izmaiņu rezultātā līdz nākamā gada beigām kopējais grupā nodarbināto skaits saruks par aptuveni pieciem tūkstošiem.

Lloyds vadība norādījusi, ka cer samazināšanu veikt galvenokārt uz pagaidu darbinieku, līgumstrādnieku un ārzonās nodarbināto rēķina, maksimāli saglabājot darbavietas Lielbritānijā. LBG ir izveidota šī gada janvārī pēc tam, kad, kā jau Db rakstīja, Lielbritānijas valdībai nācās injicēt vairākus miljardus mārciņu valsts lielākajās finanšu institūcijās, ieskaitot HSBC-Lloyds TSB. Lielbritānijas valdībai pieder 43 % akciju LBG. Kopumā grupā bija nodarbināti aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Eiropa vispār dalās Eiropā un... Eiropā. Pārējās atšķirības mēdz būt pamatīgas, pat nesamierināmas, tomēr būtībā tas neko nemaina

Šodien, Skotijas referenduma dienā, kad tās iedzīvotājiem jābalso par jautājumu «Vai Skotijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij?», nav viegli tiem, kam ir draugi gan «jā», gan «nē» nometnē. Tomēr smalkjūtīga paklusēšana, kamēr viņi paši savā starpā izlemj savas lietas, neder, jo skoti ir pirmie no vairākiem Eiropas kandidātiem uz valstisko pašnoteikšanos, kas tikuši tik tālu – līdz legāli saistošam referendumam. Lai ar kādu Eiropas karti – tādu pašu vai jau smalkāk diferencētu – mēs pamodīsimies rīt, tas būs atskaites punkts un nebeidzamu sarunu tēma arī visiem citiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi ietekmīgu Lielbritānijas banku reitingus.

Royal Bank of Scotland reitings samazināts no AA- līdz A, bet Lloyds Banking Group PLC piešķirts A+. Fitch savu lēmumu skaidro ar to, ka Lielbritānija varētu samazināt savu atbalstu bankām, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka 12 britu banku reitingus samazināja arī cita reitingu aģentūra – Moody’s Investors Service.

Moody's reitingus samazināja Lloyds, Royal Bank of Scotland, RBS, Nationwide, Santander UK un citām britu kredītiestādēm.

Arī šī aģentūra uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.

Grūtībās nonākušo banku glābšana no valdību puses ir «acīmredzama kļūda», sacījis kompānijas Pointon York ekonomists Rodžers Naitingeils (Roger Nightingale), ziņo CNBC.

«Nedrīkst izpirkt brūkošus uzņēmumus, neraugoties uz to, vai tās ir bankas, vai nav,» sacījis Naitingeils, norādot: «Ikviens, kas uz to skatās tagad, nožēlo, ka viņi glāba šīs bankas.»

Vēl neesot par vēlu «izvilkt kontaktdakšu» un «izmest» šīs bankas.

Šos komentārus ekonomists izteicis laikā, kad izglābtais Lielbritānijas aizdevējs Lloyds Banking Group paziņojis par vadošu darbinieku nomaiņu. 41% no Lloyds pieder Lielbritānijas valdībai.

«Kad tiek paziņots par prēmijām, sabiedrība jūtas mazliet aizkaitināta,» teicis Naitingeils, norādot uz prēmijām vēl vienā valsts atbalstītā bankā - Royal Bank of Scotland.

Papildus finansiālā palīdzība, pēc kuras nule kā parādījuies nepieciešamība britu vadošajām bankām Royal Bank of Scotland un Lloyds, ir jauns pasaules rekords.

Tā norādījis Ēnu kanclers Džordžs Osborns (George Osborne). Otrdien Lielbritānijas banku sektorā notika ievērojamas pārmaiņas: divi no valsts vadošajiem aizdevējiem bija spiesti pieņemt drakoniskus noteikumus attiecībā uz prēmijām un aizdevumiem. Tāpat nācās pieņemt lēmumu, ka to biznesi tiks sadalīti un to daļa tiks pārdota konkurentiem.

A. Dārlings arī paziņojis par jaunu kapitāla iepludināšanu 5.7 miljardu sterliņu mārciņu apmērā Lloyds Banking Group.

Līdz ar to kopējais šo divu banku glābšanai novirzītais naudas apjoms ir 76 miljardi sterliņu mārciņu.

Daļēji nacionalizētās Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group pārvietos savus reģistrētos birojus uz Angliju, ja Skotija nākamnedēļ notiekošajā referendumā nobalsos par atdalīšanos no Lielbritānijas, paziņojušas bankas.

Pozitīva balsojuma rezultātā «RBS uzskata, ka ir nepieciešams pārvietot bankas holdingkompāniju un tās galveno darbības institūciju uz Angliju», norāda banka.

Tādējādi RBS pievienojusies valsts glābtajai bankai Lloyds Banking Group, kas arī paziņojusi par iespējamiem plāniem pārvietot savu darbību no Skotijas uz Angliju.

RBS ir viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Vairākās desmitgadēs bargākā ziema Lielbritānijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izmaksājusi aptuveni 7,3 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (5,6 miljardi latu), atsaucoties uz Lloyds TSB Commercial datiem, vēsta Financial Times.

Apmēram septiņus no desmit mazajiem uzņēmumiem skārušas tādas problēmas kā darbinieku prombūtne un sliktāka tirdzniecība.

Tikai neliela daļa - 7% - uzņēmumu norādījusi, ka bargā ziema viņu darbībai ir palīdzējusi. Ziema palīdzējusi, piemēram, specializēto ziemas preču ražotājiem un tirotājiem, no kuriem daudzi izpārdevuši visus krājumus.

Turpretim četri no desmit uzņēmumiem bijuši spiesti pārtraukt darbību vai sniega dēļ bijuši uz laiku nesasniedzami. Līdzīgs skaits cietis no piegāžu traucējumiem. Piemēram, kompānija, kas nodarbojas ar automašīnu pārdošanu, Fleet Auction Group aplēsusi, ka bargā ziema tai izmaksājusi 100 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Vācijai, eirozonas lielākajai ekonomikai, jābūt gatavai sava AAA līmeņa reitinga samazināšanai, lai palīdzētu glābt vienotās valūtas zonu, uzskata Lloyds tirgus stratēģijas vadītājs Čārlzs Diebels (Charles Diebel), vēsta CNBC.

«Jūs esat pievienojušies šim klubam, un jums bija jāapzinās, ka ir saistības, kas nāk tam līdzi,» viņš teicis un piebildis: «Vācijai patiešām vajadzētu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, ko tas viņiem maksās, ja viņi nepalīdzēs.»

Kā norāda Lloyds pārstāvis, eirozonas «sabrukums» būtu kataklizmatisks scenārijs, bet Vācijas AAA reitinga samazināšana par vienu pakāpi - daudz reālāks scenārijs.

«Tas ir daudz labāk nekā tad, kad visa banku sistēma nokļūst nepatikšanās eiro sabrukuma dēļ,» viņš skaidrojis.

Kā vēstīts, Eiropas vienotā valūta šobrīd saskaras ar smagāko krīzi tās 12 gadu pastāvēšanas laikā - pēc Grieķijas, Īrijas un Portugāles glābšanas par «karstajiem punktiem» draud kļūt arī Itālija un Spānija. Tiekoties Briselē, eirozonas līderi mēģinās vienoties par otru Grieķijas glābšanas paketi un krīzes apturēšanas stratēģiju.

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, ko sekmēja labi uzņēmumu peļņas rādītāji un dati par ASV ekonomikas izaugsmi šī gada otrajā ceturksnī.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,9%, ko veicināja "AstraZeneca", "Shell", "Lloyds" un citu uzņēmumu pozitīvi peļņas rādītāji.

Kāpums bija arī Frankfurtes un Parīzes biržās, ko sekmēja "Volkswagen" un Francijas uzņēmuma "TotalEnergies" peļņa.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga un bija tuvu visu laiku rekordlīmeņiem pēc "Ford", "Comcast" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

"Peļņas rādītāji vēl arvien ir ļoti daudzsološi," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaudzis par 6,5%, liecina ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskoti dati. Galvenie faktori, kas veicināja ekonomikas izaugsmi, bija iedzīvotāju tēriņi, eksports un vietējo pašvaldību izdevumi.

Pirmdien, reaģējot uz ziņām par to, ka vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas aizdomīgu darījumu norisi caur tām, investori lielāku uzmanību pievērsa Eiropas banku akcijām, liecina biržu dati.

Negatīvās informācijas rezultātā saruka daudzu Eiropas banku akciju cena. Tā, piemēram, "Danske Bank" vērtība samazinājās par 3,17%, "ING Groep" - par vairāk nekā 8%, "Banco Santander" - par 8%, "Bankia" - par 7,43%, "Lloyds Banking Group" - par 6,7%, "Barclays" - par gandrīz 6%, "Swedbank" - par 3%.

Jāatgādina, ka Eiropas bankām jau iepriekš nav veicies īpaši labi, jo to darbību pēdējā laikā negatīvi ietekmē zemā peļņa un kredītņēmēju situācijas pasliktināšanās pandēmijas dēļ, tāpat vairāku banku vērtību jau iepriekš iedragājuši dažādi ar naudas atmazgāšanas darījumiem saistīti skandāli, tādēļ jaunās ziņas ir vēl viens papildu faktors, kas liek to vērtībai samazināties.

Ja notiks atteikšanās no eiro, Eiropas banku sistēma būs gandrīz bankrotējusi, kas nozīmē, ka 16 valstu valūta «nevar un nedrīkst iet», atsaucoties uz kompānijas Evolution Securities Ltd. paziņojumu, vēsta Bloomberg.

«Ja no eiro atteiksies, un mēs atgriezīsimies pie pesetām, lirām, eskudo, drahmām un tā tālāk, devalvācijas sekos nekavējoties,»piezīmēs investoriem šodien norādījis Evolution banku izpētes vadītājs Arturo de Frias. Devalvācijas nozīmējot norakstīšanu, kuras lielums padarītu visu Eiropas banku sistēmu pilnīgi maksātnespējīgu.

Pēc viņa domām, atteikšanās no eiro radītu tik lielus postījumus, ka tas nemaz nav iespējams, tādēļ vienīgais ceļš uz priekšu Eiropai ir fiskālā savienība.

«Tas vienkārši ir pārāk vēlu,» viņš rakstījis, paskaidrojot: «Eiropā ir pārāk daudz pārrobežu investīciju, lai dotos atpakaļ pie nacionālajām valūtām.»

Lielbritānijas banku glābšana pasaules finanšu krīzes laikā katrai valsts ģimenei izmaksājusi 5 500 GBP (4 273 LVL), bet valstij kopumā 850 miljardi GBP (660 mljrd. LVL), liecina Lielbritānijas Nacionālā audita biroja apkopotie dati.

Lielbritānijas valdības īstenotā banku glābšanas programma, kuras laikā valsts iegādājās finanšu institūciju akcijas, garantēja un izsniedza aizdevumus, kā arī īstenoja tā dēvēto toksisko aktīvu apdrošināšanu, valstij kopumā izmaksājusi 850 miljardus mārciņu.

Krīzes laikā Lielbritānijas valdība tērēja miljardiem mārciņu, lai glābtu tādas bankas, kā Royal Bank of Scotland, Lloyds Banking Group un Northern Rock. Jāatzīmē, ka Northern Rock tika pilnībā nacionalizēta.

Pirmdien Japānas akciju tirgū bija vērojams masveida akciju pārdošanas vilnis, kas rezultējās ar to, ka Japānas akciju tirgus Nikkei 225 indeksa vērtība saruka par 6,18%, kas ir straujākais tirgus kritums kopš 2008. gada.

Tādējādi Japānas akciju tirgus pirmdien zaudējis aptuveni 23,5 triljonus Japānas jenu (287 miljardi ASV dolāru) no savas vērtības, raksta Reuters. Kopumā īpašniekus mainījušas 4,88 miljardi akciju, kas ir lielākais skaits kopš Otrā pasaules kara.

Bailes no zemestrīces izraisītajām problēmām – īpaši no potenciālas plaša mēroga katastrofas Japānas atomelektrostacijās – tiek minēts kā galvenais akciju pārdošanas iemesls. «Cilvēki šobrīd pārdod Japānas kompāniju akcijas, jo neviens nezina esošo un vēl potenciālo zaudējumu apmērus. Sagaidāms, ka arī postījumu atjaunošanas izmaksas būs milzīgas,» norāda Lloyds Bank analītiķi.

Zviedru telekomunikāciju iekārtu gigants Ericsson paziņojis, ka tas līdz nākamā gada vidum likvidēs 700 darbavietas un aizvērs vienību Koventrijā, Centrālanglijā, ziņo timesonline.

Šis paziņojums bijis papildu trieciens Lielbritānijas darba tirgum, jo sekoja valsts kontrolētās Lloyds Banking Group paziņojumam, ka tā 2010.gadā likvidēs 5 tūkstošus darbavietu.

«Šī ir bēdīga ziņa mūsu darbiniekiem Koventrijā,» sacījis kompānijas pārstāvis Mets Granrids (Mats Granryd).

«Mums ir nepārtraukti jāstrādā, lai palielinātu efektivitāti un samazinātu mūsu izmaksu bāzi, vienlaikus nodrošinot, ka mēs piedāvājam risinājumus, kas apmierina mūsu globālo klientu vajadzības.»

Šis paziņojums esot šokējis darbiniekus, jo konkrētā kompānijas vienība Koventrijā tikusi atvērta tikai maijā.

Lielbritānijas Royal Bank of Scotland Group, kuras 70% pieder nodokļu maksātājiem, paziņojusi par pirmsnodokļu zaudējumiem 2.2 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā, kas tai radušies trīs mēnešu laikā (līdz septembra beigām), ziņo BBC.

Tajā pašā periodā pērn banka strādāja ar 1.9 miljardu mārciņu peļņu.

RBS ir norakstījusi vēl 3.3 miljardus mārciņu tā saukatjos sliktajos parādos un citās sliktajās investīcijās. Iepriekšējo trīs mēnešu periodā norakstītā summa bija 4.7 miljardi mārciņu.

Banka savā paziņojumā norādījusi, ka apstākļi pēdējo trīs mēnešu laikā ir uzlabojšies, bet «tie joprojām nav stabili».

RBS pēdējo trīs mēnešu laikā esot palielinājusi mazo uzņēmumu kreditēšanu.

Db.lv jau rakstīja, ka papildus finansiālā palīdzība, pēc kuras nule kā parādījuies nepieciešamība britu vadošajām bankām Royal Bank of Scotland un Lloyds, ir jauns pasaules rekords. Tā norādījis Ēnu kanclers Džordžs Osborns (George Osborne). Royal Bank of Scotland (RBS) varētu vajadzēt vēl vairāk nodokļu maksātāju naudas, neilgi pēc tam, kad bija paziņojis par 33.5 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu lielu bankas glābšanas paketi, pavēstīja Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings (Alistair Darling).

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Sterliņu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazināsies, tomēr tās vērtības kritums būs mazāk straujš nekā agrāk ticis gaidīts, liecina Reuters šā mēneša sākumā veiktā valūtu ekspertu aptauja.

Aptaujātie sagaida, ka mārciņas cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 1,57 USD, 1,51 USD un 1,50 USD atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna). Jānorāda, ka mēnesi iepriekš analītiķi mārciņas cenu pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem paredzēja pie attiecīgi 1,50 USD, 1,46 USD un 1,49 USD atzīmēm. Prognozes ietekmējuši spēcīgi britu IKP rādītāji, kas atklājuši, ka valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī augusi straujākajos tempos pēdējo četru gadu laikā (par 1,1%). Tiesa, liela daļa norādījusi, ka joprojām pastāv bažās par britu ekonomikas izaugsmi turpmāko ceturkšņu laikā.

Lielbritānijas banka Barclays saistībā ar prēmiju ierobežošanu plāno palielināt investīciju baņķieru pamatalgas, vēsta telegraph.co.uk.

Medijs vēsta, ka Barclays nav vienīgā, kas šādi rīkojas, tādējādi kompensējot mazākas prēmijas.

Barclays, kas nodarbina 21 900 investīciju baņķierus paziņojusi, ka tā pārskata atalgojuma politiku, konkrēti - pamatalgas.

Investīciju bankas Barclays Capital vadītāja vietnieks Ričs Riči (Rich Ricci) sacījis: «Mēs šobrīd izvērtējam algas. Pagaidām neko neesam izdarījuši.»

Paziņojums par šādiem plāniem tajā pašā dienā, kad Lloyds Banking Group ziņoja par 5 000 darbavietu likvidēšanu, izraisījis niknumu politiskajā vidē. Viens no politiķiem sacījis, ka algu paaugstināšana sadusmos cilvēkus, kuri redzēs, ka «treknajiem kaķiem klājas ļoti labi».

Lielbritānijas lielākajām bankām vajadzēs pasargāt savas mazumtirdzniecības darbības no riskantām investīcijām, kā arī nodrošināt lielāku kapitālu, lai pasargātu nodokļu maksātājus no nākotnes finanšu krīzēm, izriet no Lielbritānijas valdības pētījuma, vēsta Reuters.

Galvenā kritika ir vērsta pret Lloyds Banking Group, kurai var nākties pārdot simtiem filiāļu papildus jau pašlaik pārdotajām, lai uzlabotu konkurētspēju. Savukārt HSBC un Barclays būs nepieciešams palielināt savu kapitālu par vairākiem miljoniem mārciņu.

Tomēr kopumā Lielbritānijas valdības rekomendācijas nav tik bargas, kā tika iepriekš gaidīts, jo valsts bankas jau tagad cenšas darboties saskaņā ar valdības noteikumiem. Lielbritānijas lielākās bankas jau ir palielinājušas savu kapitālu, gatavojoties jauniem banku sfēru regulējošiem noteikumiem.

Iepriekš Lielbritānijas Centrālās bankas vadītājs Mervins Kings (Mervyn King) norādīja, ka valsts finanšu sektorā nepieciešamas būtiskas reformas, pretējā gadījumā valsts atkārtoti varētu saskarties ar banku krīzi.

Zviedrijas lielākajām bankām palīdzējusi ekonomikas atveseļošanās un slikto kredītu samazināšanās Baltijas reģionā pirmajā ceturksnī, kaut arī tiek prognozēts, ka izaugsme šogad būs vāja, raksta Reuters.

Pēc lielākās lejupslīdes kopš Otrā Pasaules kara, Zviedrija patlaban ir uz atveseļošanās ceļa. Patērētāju pieprasījums pieaug, un bezdarba līmenis nav tik augsts, kā iepriekš tika domāts.

«Ir skaidra tendence, ka kredītu zaudējumi samazinās ātrāk nekā gaidīts,» sacījis Credit Suisse analītiķis Andreass Hakansons.

Swedbank, Nordea, Handelsbanken un SEB šonedēļ ir publicējušas rezultātus, kas ir labāki nekā gaidīts.

Galvenais iemesls banku peļņas uzlabojumam ir aktīvu kvalitātes pieaugums, uzsver Lloyds un Deutsche Bank.

Swedbank un SEB jo īpaši pērn iedragāja smagā recesija Baltijā, kas veicināja pie miljardu dolāru vērtiem uzkrājumiem neatmaksātiem kredītiem. Savu artavu deva arī 4,9% lielais ekonomikas kritums Zviedrijā. Tomēr situācija ir uzlabojusies ātrāk nekā analītiķi gaidīja.

HSBC, lielākā banka Eiropā, 2010.gadā strādājusi ar pirmsnodokļu peļņu 19 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņo BBC.

Tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2009.gada rādītāju (7,1 miljards ASV dolāru).

HSBC paziņojusi, ka pirmo reizi kopš 2006.gada tā guvusi peļņu no katras klientu grupas un reģiona.

Atšķirībā no konkurējošajām bankām Lloyds un RBS HSBC pārdzīvoja finanšu krīzi, nesaņemot tiešu valsts atbalstu.

Šomēnes konkurējošā banku grupa Barclays paziņoja par pirmsnodokļu peļņu 6,07 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā, ko tā guvusi 2010.gadā.