Lloyds Banking Group Plc, Lielbritānijas lielākais hipotekāro kredītu devējs, paziņojusi par gada zaudējumiem, kas pārsniedz analītiķu prognozes, ziņo Bloomberg.

Lloyds pirmsnodokļu zaudējumi samazinājušies līdz 6,3 miljardiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (4,9 miljardi latu) no 6,7 miljardiem mārciņu 2008.gadā, liecina Londonā bāzētās bankas paziņojums.

Bloomberg aptaujātie analītiķi bija prognozējuši mazākus zaudējumus, proti, 6,1 miljards mārciņu.

Tā sauktajos sliktajos kredītos grupa zaudējusi 24 miljardus mārciņu. Lielākais slikto kredītu apjoms nācis no Halifax Bank of Scotland, ko Lloyds pārņēma pagājušajā gadā.

Lloyds vadītājs Ēriks Daniels (Eric Daniels) norādījis, ka 2010.gadā gaidāma būtiska bankas darbības rezultātu uzlabošanās.

Lielbritānijas Lloyds Banking Group Plc paziņojusi, ka šogad plāno atgriezties pie peļņas. Šādas cerības bankai radušās pēc labiem darbības rezultātiem šā gada pirmajās desmit nedēļās, vēsta Bloomberg.

Spēcīgais sniegums pirmajās desmit nedēļās esot saistīts ar labu ienākumu pieaugumu un stingri iegrožotām izmaksām.

Grupas prognozi, ka tā 2010.gadā strādās ar peļņu, kā iespējamu novērtējis arī Londonas Matrix Corporate Capital LLC analītiķis Endrjū Lims (Andrew Lim).

Lloyds 2008.gada janvārī noslēdza HBOS pārņemšanu, kas vēlāk noveda pie tās finanšu problēmām un Lielbritānijas valdības palīdzības.

Lloyds, kuras 41% pēc izglābšanas pieder valstij, pagājušajā gadā strādāja ar 6,3 miljardu mārciņu (4,88 miljardi latu) pirmsnodokļu zaudējumiem. Banka līdz šim kā atbalstu no valsts saņēmusi vairāk nekā 20 miljardus mārciņu.

Vairākās desmitgadēs bargākā ziema Lielbritānijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izmaksājusi aptuveni 7,3 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (5,6 miljardi latu), atsaucoties uz Lloyds TSB Commercial datiem, vēsta Financial Times.

Apmēram septiņus no desmit mazajiem uzņēmumiem skārušas tādas problēmas kā darbinieku prombūtne un sliktāka tirdzniecība.

Tikai neliela daļa - 7% - uzņēmumu norādījusi, ka bargā ziema viņu darbībai ir palīdzējusi. Ziema palīdzējusi, piemēram, specializēto ziemas preču ražotājiem un tirotājiem, no kuriem daudzi izpārdevuši visus krājumus.

Turpretim četri no desmit uzņēmumiem bijuši spiesti pārtraukt darbību vai sniega dēļ bijuši uz laiku nesasniedzami. Līdzīgs skaits cietis no piegāžu traucējumiem. Piemēram, kompānija, kas nodarbojas ar automašīnu pārdošanu, Fleet Auction Group aplēsusi, ka bargā ziema tai izmaksājusi 100 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Daļēji nacionalizētās Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group pārvietos savus reģistrētos birojus uz Angliju, ja Skotija nākamnedēļ notiekošajā referendumā nobalsos par atdalīšanos no Lielbritānijas, paziņojušas bankas.

Pozitīva balsojuma rezultātā «RBS uzskata, ka ir nepieciešams pārvietot bankas holdingkompāniju un tās galveno darbības institūciju uz Angliju», norāda banka.

Tādējādi RBS pievienojusies valsts glābtajai bankai Lloyds Banking Group, kas arī paziņojusi par iespējamiem plāniem pārvietot savu darbību no Skotijas uz Angliju.

RBS ir viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Grūtībās nonākušo banku glābšana no valdību puses ir «acīmredzama kļūda», sacījis kompānijas Pointon York ekonomists Rodžers Naitingeils (Roger Nightingale), ziņo CNBC.

«Nedrīkst izpirkt brūkošus uzņēmumus, neraugoties uz to, vai tās ir bankas, vai nav,» sacījis Naitingeils, norādot: «Ikviens, kas uz to skatās tagad, nožēlo, ka viņi glāba šīs bankas.»

Vēl neesot par vēlu «izvilkt kontaktdakšu» un «izmest» šīs bankas.

Šos komentārus ekonomists izteicis laikā, kad izglābtais Lielbritānijas aizdevējs Lloyds Banking Group paziņojis par vadošu darbinieku nomaiņu. 41% no Lloyds pieder Lielbritānijas valdībai.

«Kad tiek paziņots par prēmijām, sabiedrība jūtas mazliet aizkaitināta,» teicis Naitingeils, norādot uz prēmijām vēl vienā valsts atbalstītā bankā - Royal Bank of Scotland.

Eiropa vispār dalās Eiropā un... Eiropā. Pārējās atšķirības mēdz būt pamatīgas, pat nesamierināmas, tomēr būtībā tas neko nemaina

Šodien, Skotijas referenduma dienā, kad tās iedzīvotājiem jābalso par jautājumu «Vai Skotijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij?», nav viegli tiem, kam ir draugi gan «jā», gan «nē» nometnē. Tomēr smalkjūtīga paklusēšana, kamēr viņi paši savā starpā izlemj savas lietas, neder, jo skoti ir pirmie no vairākiem Eiropas kandidātiem uz valstisko pašnoteikšanos, kas tikuši tik tālu – līdz legāli saistošam referendumam. Lai ar kādu Eiropas karti – tādu pašu vai jau smalkāk diferencētu – mēs pamodīsimies rīt, tas būs atskaites punkts un nebeidzamu sarunu tēma arī visiem citiem.

Vācijai, eirozonas lielākajai ekonomikai, jābūt gatavai sava AAA līmeņa reitinga samazināšanai, lai palīdzētu glābt vienotās valūtas zonu, uzskata Lloyds tirgus stratēģijas vadītājs Čārlzs Diebels (Charles Diebel), vēsta CNBC.

«Jūs esat pievienojušies šim klubam, un jums bija jāapzinās, ka ir saistības, kas nāk tam līdzi,» viņš teicis un piebildis: «Vācijai patiešām vajadzētu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, ko tas viņiem maksās, ja viņi nepalīdzēs.»

Kā norāda Lloyds pārstāvis, eirozonas «sabrukums» būtu kataklizmatisks scenārijs, bet Vācijas AAA reitinga samazināšana par vienu pakāpi - daudz reālāks scenārijs.

«Tas ir daudz labāk nekā tad, kad visa banku sistēma nokļūst nepatikšanās eiro sabrukuma dēļ,» viņš skaidrojis.

Kā vēstīts, Eiropas vienotā valūta šobrīd saskaras ar smagāko krīzi tās 12 gadu pastāvēšanas laikā - pēc Grieķijas, Īrijas un Portugāles glābšanas par «karstajiem punktiem» draud kļūt arī Itālija un Spānija. Tiekoties Briselē, eirozonas līderi mēģinās vienoties par otru Grieķijas glābšanas paketi un krīzes apturēšanas stratēģiju.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi ietekmīgu Lielbritānijas banku reitingus.

Royal Bank of Scotland reitings samazināts no AA- līdz A, bet Lloyds Banking Group PLC piešķirts A+. Fitch savu lēmumu skaidro ar to, ka Lielbritānija varētu samazināt savu atbalstu bankām, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka 12 britu banku reitingus samazināja arī cita reitingu aģentūra – Moody’s Investors Service.

Moody's reitingus samazināja Lloyds, Royal Bank of Scotland, RBS, Nationwide, Santander UK un citām britu kredītiestādēm.

Arī šī aģentūra uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.

Amerikas vieglās jēlnaftas (WTI) cena nākamgad būs vidēji 86,36 ASV dolāri par barelu, liecina Reuters veiktā 33 tirgus analītiķu aptauja (aptaujas rezultātu mediāna).

Vēl novembrī līdzīgā aptaujā vidējā minētās markas jēlnaftas cena nākamajam gadam tika prognozēta pie 83,66 ASV dolāriem par barelu.

Lielākā daļa analītiķu norāda, ka nākamgad var straujāk augt pieprasījums pēc naftas un tās produktiem. Tā rezultātā saruks arī naftas uzkrājumi. «Sagaidām, ka naftas cena 2011. gada augs, jo ievērojami augs pieprasījums pēc naftas no attīstības valstu puses, samazināsies arī valstu uzkrātās naftas krājumi,» skaidro Lloyds Bank naftas tirgus eksperti.

«Kopumā sagaidām, ka pieprasījums pēc naftas tuvāko piecu gadu laikā augs vidēji par 6 līdz 7 milj. barelu dienā,» piebilst Deutsche Bank analītiķi.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešdien aicināja Lielbritānijas valdību pieņemt skaidru plānu pārdot tai piederošās akcijas valsts glābtajās bankās Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group (LBG), taču brīdināja, ka tai vispirms var nākties iepludināt papildu kapitālu.

«Skaidra stratēģija ir nepieciešama divām valsts glābtajām bankām ar plānu atgriezt tās privātajā pārvaldībā,» norādīja SVF.

Lielbritānijas valdība RBS un LBG glāba 2008.gada globālās finanšu krīzes laikā, kad ASV augsta riska hipotēku krīze izraisīja starptautisku kredītu krīzi, kas negatīvi ietekmēja pasaules banku nozari.

SVF tagad vēlas, lai Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns atbrīvojas no valdībai piederošajiem 81% RBS akciju un 39% LBG akciju.

Fonds atzinīgi novērtējis abas bankas par to īstenotajām restrukturizācijas programmām, kuru ietvaros tās likvidējušas vairākus tūkstošus darba vietu un pārdevušas aktīvus.

Šogad pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis atkal būs Āzijas valstu ekonomikas, kuras gan augs nedaudz mazāk straujos tempos kā pagājušajā gadā, liecina Reuters 500 ekonomistu aptauja.

Kopumā aptaujātie ekonomisti sagaida, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāki nekā pagājušajā gadā un sasniegs 4,2%. Tikmēr 2012. gadā pasaules ekonomika augs par 4,3% (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā globālā ekonomika salīdzinājumā ar 2009. gada auga par aptuveni 4,7%, rakta Reuters.

«Kopumā pasaules ekonomikas izaugsmes iespējas šogad vērtējamas samērā cerīgi. Tam pamatā ir viedoklis, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme efektīvi vadīs pārējo Āzijas valstu izaugsmi, kas dažos veidos pozitīvi ietekmēs arī Rietumvalstis, jo pieaugs to eksporta apjomi,» klāsta Lloyds Bank analītiķi.

Eiropas lielajām bankām līdz šim klātbūtne Šveicē bija būtiska darbības sastāvdaļa, tomēr, pieaugot prasībām par banku caurspīdīgumu un rezultātā izmaksām noēdot peļņas daļu, ne viena vien banka valsti pamet, raksta Bloomberg.

Maijā banku skaits, kuru īpašnieki ir ārvalstu bankas, Šveicē saruka līdz 129, salīdzinot ar 145 gada sākumā, liecina Šveices Ārvalstu banku asociācijas dati. Turklāt aktīvi pārvaldīšanā samazinājušies līdz 921 miljardam ASV dolāru, jo klienti naudu pārskaita citur vai maksā nodokļus par nedeklarētiem kontiem.

Analītiķi prognozē, ka slepenības samazināšana un stingrākas regulatora prasības tuvāko 12-18 mēnešu laikā varētu veicināt apvienošanās vai pārņemšanas darījumu pieaugumu.

«Privāto banku vidū varētu būt satricinājumi, un daži ārzemju tirgus dalībnieki varētu uzskatīt, ka iziešana no tirgus ir labākais variants, » uzskata McKinsey&Co eksperti.

Eiro bāzes procentlikme paliks rekordzema 1% apmērā līdz šā gada ceturtajam ceturksnim, kad tā tiks celta par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,25%, atklājuši Reuters veiktās 87 tirgus analītiķu aptaujas rezultāti.

Tikmēr pat gandrīz puse aptaujāto (35 respondenti) paredz, ka likmes netiks mainītas līdz pat 2011. gadam. Vairums aptaujāto analītiķu paredz, ka eiro bāzes likme 1,5 % atzīmi sasniegs nākamā gada martā. Jāpiebilst, ka līdzīgā aptauja pirms mēneša vairums analītiķu sagaidīja, ka eiro bāzes likme šā gada beigās būs jau 1,5%, tikmēr nākamā gada martā tā būs sasniegusi 1,75%.

Visi analītiķi gan bijuši vienisprātis, ka eiro bāzes likme nākamās Eiropas Centrālas bankas (ECB) sanāksmes laikā (4. martā) mainīta netiks. Kopumā esot tikai 15% iespējamība, ka eiro bāzes likmi augstākos līmeņos mēs varētu ieraudzīt pirmajā gada pusē.

Reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) par vienu līmeni samazinājusi Īrijas kredītreitingu, atsaucoties uz izmaksām Īrijas banku glābšanai, ziņo Bloomberg.

Reitings pazemināts līdz A- no A, liecina S&P paziņojums. Tas ir četrus līmeņus virs ne-investīciju līmeņa, un tādā pašā līmenī kā, piemēram, Botsvānai un Portugālei.

Reitinga perspektīva saglabāta negatīva.

Kā vēstīts, Īrijas premjerministrs Braians Kovens pagājušā gada novembrī piekrita Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda 85 miljardus eiro vērtajai palīdzībai, lai segtu banku glābšanas izmaksas.

Negatīvā perspektīva atspoguļojot neskaidrību par to, cik daudz papildu naudas vēl būs nepieciešams Īrijas lielā mērā valstij piederošajam finanšu sektoram.

Fitch Ratings Īrijas reitingu pazemināja līdz BBB+ no A+ 9.decembrī, nosakot stabilu perspektīvu. Moody’s Inverstors Service tajā pašā mēnesī pazemināja to līdz Baa1 no Aa2 ar negatīvu perspektīvu.

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.

Eiro vērtības pēdējo nedēļu kāpums ASV dolāros neturpināsies, un nākotnē abu valūtu attiecība slīdēs zemākos līmeņos, liecina Reuters 60 analītiķu februāra aptauja.

Tiek prognozēts, ka eiro cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 1,35 USD, 1,31 USD un 1,30 USD atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna).

Jāpiebilst, ka šodien eiro cena atradās pie 1,363 ASV dolāru atzīmes. Tiesa gan, šonedēļ eiro bija spējis aizsniegties arī līdz 1,38 ASV dolāru līmenim, taču kopējās valūtas kurss krita, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar sanāksmē ziņoja, ka inflācija reģionā varētu būt tikai īslaicīga parādība.

«Domājam, ka eiro kursa augšupejošā tendence februāra beigās būs sevi izsmēlusi,» tā Lloyds Banking Group analītiķi. Ekonomisti norāda, ka uz eirozonas izaugsmi ietekmi atstās valstu tēriņu samazināšana, tāpat nekur pēkšņi nepazudīs eiropas pārādu krīzes jautājums. «Joprojām ir riski, ka eiro kurss dosies zemākos līmeņos. Parādu krīze nav beigusies un palielāku svārstību iemesls var būt ģeopolitisko konfliktu eskalācija,» skaidro UniCredit analītiķis Roberto Mialičs.

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) izmeklē, vai pasaules lielāko banku brokeri ir veikuši krāpnieciskas darbības ar valūtas likmēm, tādējādi veicinot tirgū bažas, ka kompānijas tiks sodītas par kontroles trūkumu, raksta Bloomberg.

FRS ir starp uzraugiem, kas pārbauda, vai brokeri peļņas gūšanas nolūkā ir dalījušies ar informāciju, kas varētu būt ļāvis viņiem manipulēt ar cenām ārvalstu valūtu maiņas tirgū, kura apgrozījums ik dienas ir 5,3 triljonu dolāru apmērā, atklājusi persona, kura vēlējusies palikt anonīma.

«FRS apdomājis, vai un cik lielā mērā sodīt bankas, ja izrādīsies, ka uzraudzības trūkums un kontroles deficīts ir rezultējies tajā, ka šo banku brokeri ir manipulējuši ar valūtas kursiem,» sacījis Shulman Rogers Gandal Pordy & Ecker PA jurists Džeikobs Frenkels.

Kā liecina pērnā gada maijā Euromoney veiktā aptauja, vairāk nekā pusi no ārvalstu valūtu tirdzniecības kontrolē Deutsche Bank, Citigroup, Barclays Plc un UBS AG.

Mazie uzņēmumi Lielbritāniija nelabprāt vēršas pie bankām pēc finansējuma, jo to kavē aizspriedumi par banku sektoru. Tas secināts pētījumā, kas veikts pēc tam, kad banku sektors ilgstoši saņēmis pārmetumus par nepietiekamu finansējuma novirzīšanu mazajiem uzņēmējiem, vēsta Reuters.

Lielbritānija vēlas, lai bankas izsniegtu aizdevumus, tādējādi stimulējot valsts trauslo ekonomiku. Šonedēļ Project Merlin ietvaros lielākās Lielbritānijas bankas vienojās par prēmiju un bonusu samazināšanu, lai novirzītu naudu uz uzņēmumu aizdevumiem.

«Tirgū, kurā uzņēmumi, šķiet, kliedz pēc palīdzības, tikai nedaudzi vēršas pie bankām, lai lūgtu palīdzību,» saka Charterhouse Research direktors Marks Deniss (Mark Dennis).

Projektā iesaistītās bankas (Barclays, HSBC, Lloyds and Royal Bank of Scotland) apņēmās šogad palielināt aizdevumus uzņēmumiem no 179 miljardiem mārciņu uz 190 miljardiem.

Pētījuma laikā tikai aptaujāti 17 000 uzņēmumu, sākot ar mazajiem uzņēmumiem un beidzot ar kompānijām, kuru gada apgrozījums pārsniedz miljards mārciņu.

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

HSBC, lielākā banka Eiropā, 2010.gadā strādājusi ar pirmsnodokļu peļņu 19 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņo BBC.

Tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2009.gada rādītāju (7,1 miljards ASV dolāru).

HSBC paziņojusi, ka pirmo reizi kopš 2006.gada tā guvusi peļņu no katras klientu grupas un reģiona.

Atšķirībā no konkurējošajām bankām Lloyds un RBS HSBC pārdzīvoja finanšu krīzi, nesaņemot tiešu valsts atbalstu.

Šomēnes konkurējošā banku grupa Barclays paziņoja par pirmsnodokļu peļņu 6,07 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā, ko tā guvusi 2010.gadā.

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Zviedrijas lielākajām bankām palīdzējusi ekonomikas atveseļošanās un slikto kredītu samazināšanās Baltijas reģionā pirmajā ceturksnī, kaut arī tiek prognozēts, ka izaugsme šogad būs vāja, raksta Reuters.

Pēc lielākās lejupslīdes kopš Otrā Pasaules kara, Zviedrija patlaban ir uz atveseļošanās ceļa. Patērētāju pieprasījums pieaug, un bezdarba līmenis nav tik augsts, kā iepriekš tika domāts.

«Ir skaidra tendence, ka kredītu zaudējumi samazinās ātrāk nekā gaidīts,» sacījis Credit Suisse analītiķis Andreass Hakansons.

Swedbank, Nordea, Handelsbanken un SEB šonedēļ ir publicējušas rezultātus, kas ir labāki nekā gaidīts.

Galvenais iemesls banku peļņas uzlabojumam ir aktīvu kvalitātes pieaugums, uzsver Lloyds un Deutsche Bank.

Swedbank un SEB jo īpaši pērn iedragāja smagā recesija Baltijā, kas veicināja pie miljardu dolāru vērtiem uzkrājumiem neatmaksātiem kredītiem. Savu artavu deva arī 4,9% lielais ekonomikas kritums Zviedrijā. Tomēr situācija ir uzlabojusies ātrāk nekā analītiķi gaidīja.

Pirmdien Japānas akciju tirgū bija vērojams masveida akciju pārdošanas vilnis, kas rezultējās ar to, ka Japānas akciju tirgus Nikkei 225 indeksa vērtība saruka par 6,18%, kas ir straujākais tirgus kritums kopš 2008. gada.

Tādējādi Japānas akciju tirgus pirmdien zaudējis aptuveni 23,5 triljonus Japānas jenu (287 miljardi ASV dolāru) no savas vērtības, raksta Reuters. Kopumā īpašniekus mainījušas 4,88 miljardi akciju, kas ir lielākais skaits kopš Otrā pasaules kara.

Bailes no zemestrīces izraisītajām problēmām – īpaši no potenciālas plaša mēroga katastrofas Japānas atomelektrostacijās – tiek minēts kā galvenais akciju pārdošanas iemesls. «Cilvēki šobrīd pārdod Japānas kompāniju akcijas, jo neviens nezina esošo un vēl potenciālo zaudējumu apmērus. Sagaidāms, ka arī postījumu atjaunošanas izmaksas būs milzīgas,» norāda Lloyds Bank analītiķi.

Lai veicinātu tirdzniecību starp Latvijas un Lielbritānijas uzņēmumiem, nodrošinātu plašākas biznesa iespējas Latvijas uzņēmumiem Apvienotajā Karalistē, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas-Lielbritānijas tirdzniecības palāta (Latvian British Chamber of Commerce) Londonā noslēdza sadarbības līgumu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības palātas valdes locekle un izpilddirektore Baiba More komentē: «Šī nozīmīgā līguma ietvaros ir paredzēts cieši sadarboties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, īstenojot kopīgas aktivitātes un pasākumus, lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem ienākt un apgūt Lielbritānijas tirgu, kā arī pārstāvēt LTRK intereses Lielbritānijā.»

Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības palāta dibināta 2010.gadā Londonā. Tirdzniecības palāta ir attīstījusi ciešas attiecības ar trim lielākajām un vecākajām Lielbritānijas bankām - Royal Bank of Scotland (RBS), NatWest Bank un Lloyds Bank. 2014.gadā Tirdzniecības palāta organizēja Royal Bank of Scotland (RBS) direktores pirmo vizīti Latvijā, iepazīstinot ar investīciju vidi un tirdzniecības iespējām.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien noslīdēja līdz 1,2925 ASV dolāru atzīmei, kas ir zemākā minētā kursa attiecība pēdējā gada laikā.

Eiro cena devās zemākos līmeņos pēc tam, kad Vācijas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji paziņoja, ka finansiālās problēmas varētu izplatīties, ja tās netikšot apstādinātas jau Grieķijā. Pašlaik lielākās tirgus dalībnieku bažas saistītas ar to, ka Grieķijai ar līdzīgu fiskālo «sērgu» sekos Portugāle un Spānija.

«Apšaubāmais veids, kā ir atrisināta Grieķijas krīze un bažas par citu eirozonas dalībvalstu ekonomikas veselību turpina ienest negatīvu noskaņojumu tirgū. Mēs uzskatām, ka, valdot šādam fonam, eiro paliks vājš. Drīzumā eiro jau varētu testēt 1,25 ASV dolāru atzīmi,» norādījuši Lloyds Banking Group analītiķi.