Lloyds Banking Group Plc, Lielbritānijas lielākais hipotekāro kredītu devējs, paziņojusi par gada zaudējumiem, kas pārsniedz analītiķu prognozes, ziņo Bloomberg.

Lloyds pirmsnodokļu zaudējumi samazinājušies līdz 6,3 miljardiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (4,9 miljardi latu) no 6,7 miljardiem mārciņu 2008.gadā, liecina Londonā bāzētās bankas paziņojums.

Bloomberg aptaujātie analītiķi bija prognozējuši mazākus zaudējumus, proti, 6,1 miljards mārciņu.

Tā sauktajos sliktajos kredītos grupa zaudējusi 24 miljardus mārciņu. Lielākais slikto kredītu apjoms nācis no Halifax Bank of Scotland, ko Lloyds pārņēma pagājušajā gadā.

Lloyds vadītājs Ēriks Daniels (Eric Daniels) norādījis, ka 2010.gadā gaidāma būtiska bankas darbības rezultātu uzlabošanās.

Lielbritānijas Lloyds Banking Group Plc paziņojusi, ka šogad plāno atgriezties pie peļņas. Šādas cerības bankai radušās pēc labiem darbības rezultātiem šā gada pirmajās desmit nedēļās, vēsta Bloomberg.

Spēcīgais sniegums pirmajās desmit nedēļās esot saistīts ar labu ienākumu pieaugumu un stingri iegrožotām izmaksām.

Grupas prognozi, ka tā 2010.gadā strādās ar peļņu, kā iespējamu novērtējis arī Londonas Matrix Corporate Capital LLC analītiķis Endrjū Lims (Andrew Lim).

Lloyds 2008.gada janvārī noslēdza HBOS pārņemšanu, kas vēlāk noveda pie tās finanšu problēmām un Lielbritānijas valdības palīdzības.

Lloyds, kuras 41% pēc izglābšanas pieder valstij, pagājušajā gadā strādāja ar 6,3 miljardu mārciņu (4,88 miljardi latu) pirmsnodokļu zaudējumiem. Banka līdz šim kā atbalstu no valsts saņēmusi vairāk nekā 20 miljardus mārciņu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi ietekmīgu Lielbritānijas banku reitingus.

Royal Bank of Scotland reitings samazināts no AA- līdz A, bet Lloyds Banking Group PLC piešķirts A+. Fitch savu lēmumu skaidro ar to, ka Lielbritānija varētu samazināt savu atbalstu bankām, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka 12 britu banku reitingus samazināja arī cita reitingu aģentūra – Moody’s Investors Service.

Moody's reitingus samazināja Lloyds, Royal Bank of Scotland, RBS, Nationwide, Santander UK un citām britu kredītiestādēm.

Arī šī aģentūra uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.

Vairākās desmitgadēs bargākā ziema Lielbritānijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izmaksājusi aptuveni 7,3 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (5,6 miljardi latu), atsaucoties uz Lloyds TSB Commercial datiem, vēsta Financial Times.

Apmēram septiņus no desmit mazajiem uzņēmumiem skārušas tādas problēmas kā darbinieku prombūtne un sliktāka tirdzniecība.

Tikai neliela daļa - 7% - uzņēmumu norādījusi, ka bargā ziema viņu darbībai ir palīdzējusi. Ziema palīdzējusi, piemēram, specializēto ziemas preču ražotājiem un tirotājiem, no kuriem daudzi izpārdevuši visus krājumus.

Turpretim četri no desmit uzņēmumiem bijuši spiesti pārtraukt darbību vai sniega dēļ bijuši uz laiku nesasniedzami. Līdzīgs skaits cietis no piegāžu traucējumiem. Piemēram, kompānija, kas nodarbojas ar automašīnu pārdošanu, Fleet Auction Group aplēsusi, ka bargā ziema tai izmaksājusi 100 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Daļēji nacionalizētās Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group pārvietos savus reģistrētos birojus uz Angliju, ja Skotija nākamnedēļ notiekošajā referendumā nobalsos par atdalīšanos no Lielbritānijas, paziņojušas bankas.

Pozitīva balsojuma rezultātā «RBS uzskata, ka ir nepieciešams pārvietot bankas holdingkompāniju un tās galveno darbības institūciju uz Angliju», norāda banka.

Tādējādi RBS pievienojusies valsts glābtajai bankai Lloyds Banking Group, kas arī paziņojusi par iespējamiem plāniem pārvietot savu darbību no Skotijas uz Angliju.

RBS ir viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Grūtībās nonākušo banku glābšana no valdību puses ir «acīmredzama kļūda», sacījis kompānijas Pointon York ekonomists Rodžers Naitingeils (Roger Nightingale), ziņo CNBC.

«Nedrīkst izpirkt brūkošus uzņēmumus, neraugoties uz to, vai tās ir bankas, vai nav,» sacījis Naitingeils, norādot: «Ikviens, kas uz to skatās tagad, nožēlo, ka viņi glāba šīs bankas.»

Vēl neesot par vēlu «izvilkt kontaktdakšu» un «izmest» šīs bankas.

Šos komentārus ekonomists izteicis laikā, kad izglābtais Lielbritānijas aizdevējs Lloyds Banking Group paziņojis par vadošu darbinieku nomaiņu. 41% no Lloyds pieder Lielbritānijas valdībai.

«Kad tiek paziņots par prēmijām, sabiedrība jūtas mazliet aizkaitināta,» teicis Naitingeils, norādot uz prēmijām vēl vienā valsts atbalstītā bankā - Royal Bank of Scotland.

Eiropa vispār dalās Eiropā un... Eiropā. Pārējās atšķirības mēdz būt pamatīgas, pat nesamierināmas, tomēr būtībā tas neko nemaina

Šodien, Skotijas referenduma dienā, kad tās iedzīvotājiem jābalso par jautājumu «Vai Skotijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij?», nav viegli tiem, kam ir draugi gan «jā», gan «nē» nometnē. Tomēr smalkjūtīga paklusēšana, kamēr viņi paši savā starpā izlemj savas lietas, neder, jo skoti ir pirmie no vairākiem Eiropas kandidātiem uz valstisko pašnoteikšanos, kas tikuši tik tālu – līdz legāli saistošam referendumam. Lai ar kādu Eiropas karti – tādu pašu vai jau smalkāk diferencētu – mēs pamodīsimies rīt, tas būs atskaites punkts un nebeidzamu sarunu tēma arī visiem citiem.

Vācijai, eirozonas lielākajai ekonomikai, jābūt gatavai sava AAA līmeņa reitinga samazināšanai, lai palīdzētu glābt vienotās valūtas zonu, uzskata Lloyds tirgus stratēģijas vadītājs Čārlzs Diebels (Charles Diebel), vēsta CNBC.

«Jūs esat pievienojušies šim klubam, un jums bija jāapzinās, ka ir saistības, kas nāk tam līdzi,» viņš teicis un piebildis: «Vācijai patiešām vajadzētu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, ko tas viņiem maksās, ja viņi nepalīdzēs.»

Kā norāda Lloyds pārstāvis, eirozonas «sabrukums» būtu kataklizmatisks scenārijs, bet Vācijas AAA reitinga samazināšana par vienu pakāpi - daudz reālāks scenārijs.

«Tas ir daudz labāk nekā tad, kad visa banku sistēma nokļūst nepatikšanās eiro sabrukuma dēļ,» viņš skaidrojis.

Kā vēstīts, Eiropas vienotā valūta šobrīd saskaras ar smagāko krīzi tās 12 gadu pastāvēšanas laikā - pēc Grieķijas, Īrijas un Portugāles glābšanas par «karstajiem punktiem» draud kļūt arī Itālija un Spānija. Tiekoties Briselē, eirozonas līderi mēģinās vienoties par otru Grieķijas glābšanas paketi un krīzes apturēšanas stratēģiju.

Sterliņu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazināsies, tomēr tās vērtības kritums būs mazāk straujš nekā agrāk ticis gaidīts, liecina Reuters šā mēneša sākumā veiktā valūtu ekspertu aptauja.

Aptaujātie sagaida, ka mārciņas cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 1,57 USD, 1,51 USD un 1,50 USD atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna). Jānorāda, ka mēnesi iepriekš analītiķi mārciņas cenu pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem paredzēja pie attiecīgi 1,50 USD, 1,46 USD un 1,49 USD atzīmēm. Prognozes ietekmējuši spēcīgi britu IKP rādītāji, kas atklājuši, ka valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī augusi straujākajos tempos pēdējo četru gadu laikā (par 1,1%). Tiesa, liela daļa norādījusi, ka joprojām pastāv bažās par britu ekonomikas izaugsmi turpmāko ceturkšņu laikā.

Pārtikušākie briti plāno «bēgt» no, pēc viņu domām, pārāk augsto nodokļu un lielā noziedzības līmeņa mocītās Lielbritānijas, turklāt britu visbiežāk nosautktais galamērķis ir Francija, atsaucoties uz britu bankas Lloyds TSB veikto aptauju, vēsta thelocal.fr.

17% no tiem britiem, kuru iekrājumi un investīcijas pārsniedz 250 tūkstošus Lielbritānijas mārciņu jeb 391 tūkstoti ASV dolāru, divu tuvāko gadu laikā labprāt vēlētos emigrēt. Pirms sešiem mēnešiem britu skaits, kuri vēlētos izbraukt no valsts, bija 14%.

Bankas veiktajā aptaujā atklājies, ka vispopulārākais galamērķis, uz kuru pārtikušākie briti labprāt emigrētu, ir Francija – uz turieni labprāt pārceltos 21% bankas aptaujāto. Tai seko Spānija (15%) un ASV (11%).

Trīs ceturtdaļas jeb 73% no aptaujātajiem norādīja, ka noziedzība Lielbritānijā ir lielāka problēma nekā citās attīstītās valstīs. 42% aptaujāto nosaukuši nodokļu paaugstināšanu kā vienu no iemesliem, kādēļ viņi vēlas pamest valsti, savukārt dzīves sadārdzināšanās bija iemesls, kādēļ pamest valsti vēlas 52% aptaujāto – iepriekš veiktajā aptaujā šo faktoru minēja vien 31%.

Akciju cenas pasaulē ceturtdien lielākoties kritās, atjaunojoties tirdzniecības saspīlējumam starp ASV un Ķīnu, un drūmo noskaņojumu pastiprināja ziņas par recesiju Honkongā.

Analītiķi norādīja uz ziņu aģentūras «Bloomberg» rakstu, ka Ķīnas amatpersonas ir skeptiski nokaņotas par iespējamu ilgtermiņa tirdzniecības vienošanos ar ASV, kā investoru noskaņojumu pasliktinošu.

Negatīva ietekme bija arī tam, ka Čikāgas reģiona rūpniecības rādītājs samazinājies līdz četru gadu zemākajam līmenim.

Parīzes biržas indekss kritās pēc Francijas autobūvnieka PSA akcijas cenas ievērojamas samazināšanās, jo investorus nepārliecināja ierosinātā apvienošanās ar ASV un Itālijas uzņēmumu «Fiat Chrysler». Milānas biržā gan pieauga «Fiat» akcijas cena.

Londonas biržā bija kritums, sarūkot energofirmas «Royal Dutch Shell» un kredītiestāžu «Lloyds Banking Group» un «Standard Chartered» akciju cenām.

Tukšās un slēgtās viesnīcas Īrijā ir pierādījums vienai no smagākajām ekonomiskajām situācijām, kādu Īrija ir jebkad pārcietusi, raksta Bloomberg.

«Kad pieprasījums no uzņēmumu puses samazinājās un recesija padziļinājās, mums ļoti ātri kļuva skaidrs, ka mums ir milzīga problēma,» medijam stāstījis Īrijas Viesnīcu federācijas prezidents Pols Galahers.

Īrijas desmit gadus ilgā ekonomiskā uzplaukuma laikā tika atvērtas vismaz 200 viesnīcas. Klientu skaitam samazinoties, tas nozīmēja pārmērīgu piedāvājumu un parādu kalnu.

Īrijas viesnīcu noslogojums 2009.gadā samazinājās līdz 54%, kas bija zemākais līmenis kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākuma, liecina viesnīcu federācijas dati. 2007.gadā, ekonomiskā uzplaukuma pašā virsotnē, šis rādītājs bija 64%.

Pirmdien, reaģējot uz ziņām par to, ka vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas aizdomīgu darījumu norisi caur tām, investori lielāku uzmanību pievērsa Eiropas banku akcijām, liecina biržu dati.

Negatīvās informācijas rezultātā saruka daudzu Eiropas banku akciju cena. Tā, piemēram, "Danske Bank" vērtība samazinājās par 3,17%, "ING Groep" - par vairāk nekā 8%, "Banco Santander" - par 8%, "Bankia" - par 7,43%, "Lloyds Banking Group" - par 6,7%, "Barclays" - par gandrīz 6%, "Swedbank" - par 3%.

Jāatgādina, ka Eiropas bankām jau iepriekš nav veicies īpaši labi, jo to darbību pēdējā laikā negatīvi ietekmē zemā peļņa un kredītņēmēju situācijas pasliktināšanās pandēmijas dēļ, tāpat vairāku banku vērtību jau iepriekš iedragājuši dažādi ar naudas atmazgāšanas darījumiem saistīti skandāli, tādēļ jaunās ziņas ir vēl viens papildu faktors, kas liek to vērtībai samazināties.

Lielbritānijā, uz aizdomu pamata par naudas zādzībām no banku kontiem, arestētas personas no Ukrainas, Latvijas, Gruzijas, Baltkrievijas un Igaunijas, kuras Lielbritānijās dzīvojušas pastāvīgi.

Kopumā esot arestētas 20 personas, raksta telegraf.lv. Aizturētie lietojuši programmatūru, kas ļauj fiksēt piekļuves reģistrēšanās datus, pēdējo trīs mēnešu laikā no internetbanku kontiem nozaguši vismaz sešus miljonus mārciņu, taču izmeklētāji uzskata, ka kopējā nolaupītā summa esot daudz lielāka. Jau noskaidrots, ka no hakeriem cietušas HSBC, Royal Bank of Scotland, Barclays un Lloyds TSB.

Banda Lielbritānijā uzdarbojusies laika posmā no pagājušā gada 13.oktobra līdz šā gada 28.septembrim. Noziedznieki izmantojuši vīrusu ZeuS, ar kura palīdzību viņiem izdevies inficēt tūkstošiem datorus Lielbritānijā. Šī programma nozog paroles, kas nepieciešamas, lai piekļūtu pie banku kontiem caur internetbanku.

Rīgas brīvostā darbs atradies trim ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova radiniekiem, diviem bijušajiem ministriem, viena eksministra sievai un diviem patreizējās ostas valdes locekļu tuviniekiem, liecina ostas darbinieku saraksts.

Kā vēsta raidījums Nekā personīga, Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova darbu pārrauga astoņi valdes locekļi, četri no valsts, četri no pašvaldības, taču «dzīvē» viss notiek savādāk. Valdes locekļi balso par Loginova izvirzīto darba kārtību un, lai izvairītos no liekas intereses, Loginovs valdes locekļiem sagādā dažādus materiālus labumus – iekārto to radiniekus darbā brīvostā, aizsūta mācībās uz Londonu, kā arī nopērk dzīvē tik nepieciešamo datortehniku.

Loginova māsasdēls Edijs Neilands nesen kļuvis par ostas pārvaldes meitasuzņēmuma Brīvostas flote direktora vietnieku. Šis uzņēmums pēdējā mēneša laikā nopircis trīs jaunus dienesta džipus. Ar paša auto no Loginovu dzimtas ostā brauc vienīgi pārvaldnieka znots – Toms Bērziņš, ostas vecākais būvinženieris. Par ģimenes locekļu iekārtošanu darbā pārvaldnieks nesarkst.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, ko sekmēja labi uzņēmumu peļņas rādītāji un dati par ASV ekonomikas izaugsmi šī gada otrajā ceturksnī.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,9%, ko veicināja "AstraZeneca", "Shell", "Lloyds" un citu uzņēmumu pozitīvi peļņas rādītāji.

Kāpums bija arī Frankfurtes un Parīzes biržās, ko sekmēja "Volkswagen" un Francijas uzņēmuma "TotalEnergies" peļņa.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga un bija tuvu visu laiku rekordlīmeņiem pēc "Ford", "Comcast" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

"Peļņas rādītāji vēl arvien ir ļoti daudzsološi," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaudzis par 6,5%, liecina ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskoti dati. Galvenie faktori, kas veicināja ekonomikas izaugsmi, bija iedzīvotāju tēriņi, eksports un vietējo pašvaldību izdevumi.

Ja notiks atteikšanās no eiro, Eiropas banku sistēma būs gandrīz bankrotējusi, kas nozīmē, ka 16 valstu valūta «nevar un nedrīkst iet», atsaucoties uz kompānijas Evolution Securities Ltd. paziņojumu, vēsta Bloomberg.

«Ja no eiro atteiksies, un mēs atgriezīsimies pie pesetām, lirām, eskudo, drahmām un tā tālāk, devalvācijas sekos nekavējoties,»piezīmēs investoriem šodien norādījis Evolution banku izpētes vadītājs Arturo de Frias. Devalvācijas nozīmējot norakstīšanu, kuras lielums padarītu visu Eiropas banku sistēmu pilnīgi maksātnespējīgu.

Pēc viņa domām, atteikšanās no eiro radītu tik lielus postījumus, ka tas nemaz nav iespējams, tādēļ vienīgais ceļš uz priekšu Eiropai ir fiskālā savienība.

«Tas vienkārši ir pārāk vēlu,» viņš rakstījis, paskaidrojot: «Eiropā ir pārāk daudz pārrobežu investīciju, lai dotos atpakaļ pie nacionālajām valūtām.»

Lielbritānijas bankas Barclays augstākā līmeņa vadītāji brīdinājuši darbiniekus, ka skandāls par Libor procentu likmju manipulācijām aptver arī citas bankas, vēsta BBC.

Bankas iekšējā sarakstē pausts - drīzumā varētu izrādīties, ka citas bankas ir daudz vainīgākas skandālā nekā Barclays. Ziņojumā darbiniekiem bankas vadība norāda, ka tiklīdz kā tiks publiskots citu banku izmeklēšanā atklātais, Barclays situācija kļūšot perspektīvāka.

Tāpat bankas priekšsēdētāja Markusa Agiusa rakstītajā vēstulē teikts, ka citas finanšu iestādes varētu tikt sodītas smagāk nekā Barclays. Saistībā ar Libor manipulācijām izmeklēta tiek vairāku banku darbības gan Lielbritānijā, gan arī ASV. Izmeklēta tiek Royal Bank of Scotland, Lloyds Banking Group un vairāku citu banku darbība, raksta The Independent. Izskanējusi informācija, ka likmju manipulācijas skandāls ietver arī Japānu.

Amerikas vieglās jēlnaftas (WTI) cena nākamgad būs vidēji 86,36 ASV dolāri par barelu, liecina Reuters veiktā 33 tirgus analītiķu aptauja (aptaujas rezultātu mediāna).

Vēl novembrī līdzīgā aptaujā vidējā minētās markas jēlnaftas cena nākamajam gadam tika prognozēta pie 83,66 ASV dolāriem par barelu.

Lielākā daļa analītiķu norāda, ka nākamgad var straujāk augt pieprasījums pēc naftas un tās produktiem. Tā rezultātā saruks arī naftas uzkrājumi. «Sagaidām, ka naftas cena 2011. gada augs, jo ievērojami augs pieprasījums pēc naftas no attīstības valstu puses, samazināsies arī valstu uzkrātās naftas krājumi,» skaidro Lloyds Bank naftas tirgus eksperti.

«Kopumā sagaidām, ka pieprasījums pēc naftas tuvāko piecu gadu laikā augs vidēji par 6 līdz 7 milj. barelu dienā,» piebilst Deutsche Bank analītiķi.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešdien aicināja Lielbritānijas valdību pieņemt skaidru plānu pārdot tai piederošās akcijas valsts glābtajās bankās Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group (LBG), taču brīdināja, ka tai vispirms var nākties iepludināt papildu kapitālu.

«Skaidra stratēģija ir nepieciešama divām valsts glābtajām bankām ar plānu atgriezt tās privātajā pārvaldībā,» norādīja SVF.

Lielbritānijas valdība RBS un LBG glāba 2008.gada globālās finanšu krīzes laikā, kad ASV augsta riska hipotēku krīze izraisīja starptautisku kredītu krīzi, kas negatīvi ietekmēja pasaules banku nozari.

SVF tagad vēlas, lai Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns atbrīvojas no valdībai piederošajiem 81% RBS akciju un 39% LBG akciju.

Fonds atzinīgi novērtējis abas bankas par to īstenotajām restrukturizācijas programmām, kuru ietvaros tās likvidējušas vairākus tūkstošus darba vietu un pārdevušas aktīvus.

Šogad pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis atkal būs Āzijas valstu ekonomikas, kuras gan augs nedaudz mazāk straujos tempos kā pagājušajā gadā, liecina Reuters 500 ekonomistu aptauja.

Kopumā aptaujātie ekonomisti sagaida, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāki nekā pagājušajā gadā un sasniegs 4,2%. Tikmēr 2012. gadā pasaules ekonomika augs par 4,3% (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā globālā ekonomika salīdzinājumā ar 2009. gada auga par aptuveni 4,7%, rakta Reuters.

«Kopumā pasaules ekonomikas izaugsmes iespējas šogad vērtējamas samērā cerīgi. Tam pamatā ir viedoklis, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme efektīvi vadīs pārējo Āzijas valstu izaugsmi, kas dažos veidos pozitīvi ietekmēs arī Rietumvalstis, jo pieaugs to eksporta apjomi,» klāsta Lloyds Bank analītiķi.

Eiropas lielajām bankām līdz šim klātbūtne Šveicē bija būtiska darbības sastāvdaļa, tomēr, pieaugot prasībām par banku caurspīdīgumu un rezultātā izmaksām noēdot peļņas daļu, ne viena vien banka valsti pamet, raksta Bloomberg.

Maijā banku skaits, kuru īpašnieki ir ārvalstu bankas, Šveicē saruka līdz 129, salīdzinot ar 145 gada sākumā, liecina Šveices Ārvalstu banku asociācijas dati. Turklāt aktīvi pārvaldīšanā samazinājušies līdz 921 miljardam ASV dolāru, jo klienti naudu pārskaita citur vai maksā nodokļus par nedeklarētiem kontiem.

Analītiķi prognozē, ka slepenības samazināšana un stingrākas regulatora prasības tuvāko 12-18 mēnešu laikā varētu veicināt apvienošanās vai pārņemšanas darījumu pieaugumu.

«Privāto banku vidū varētu būt satricinājumi, un daži ārzemju tirgus dalībnieki varētu uzskatīt, ka iziešana no tirgus ir labākais variants, » uzskata McKinsey&Co eksperti.

Eiro bāzes procentlikme paliks rekordzema 1% apmērā līdz šā gada ceturtajam ceturksnim, kad tā tiks celta par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,25%, atklājuši Reuters veiktās 87 tirgus analītiķu aptaujas rezultāti.

Tikmēr pat gandrīz puse aptaujāto (35 respondenti) paredz, ka likmes netiks mainītas līdz pat 2011. gadam. Vairums aptaujāto analītiķu paredz, ka eiro bāzes likme 1,5 % atzīmi sasniegs nākamā gada martā. Jāpiebilst, ka līdzīgā aptauja pirms mēneša vairums analītiķu sagaidīja, ka eiro bāzes likme šā gada beigās būs jau 1,5%, tikmēr nākamā gada martā tā būs sasniegusi 1,75%.

Visi analītiķi gan bijuši vienisprātis, ka eiro bāzes likme nākamās Eiropas Centrālas bankas (ECB) sanāksmes laikā (4. martā) mainīta netiks. Kopumā esot tikai 15% iespējamība, ka eiro bāzes likmi augstākos līmeņos mēs varētu ieraudzīt pirmajā gada pusē.

Reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) par vienu līmeni samazinājusi Īrijas kredītreitingu, atsaucoties uz izmaksām Īrijas banku glābšanai, ziņo Bloomberg.

Reitings pazemināts līdz A- no A, liecina S&P paziņojums. Tas ir četrus līmeņus virs ne-investīciju līmeņa, un tādā pašā līmenī kā, piemēram, Botsvānai un Portugālei.

Reitinga perspektīva saglabāta negatīva.

Kā vēstīts, Īrijas premjerministrs Braians Kovens pagājušā gada novembrī piekrita Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda 85 miljardus eiro vērtajai palīdzībai, lai segtu banku glābšanas izmaksas.

Negatīvā perspektīva atspoguļojot neskaidrību par to, cik daudz papildu naudas vēl būs nepieciešams Īrijas lielā mērā valstij piederošajam finanšu sektoram.

Fitch Ratings Īrijas reitingu pazemināja līdz BBB+ no A+ 9.decembrī, nosakot stabilu perspektīvu. Moody’s Inverstors Service tajā pašā mēnesī pazemināja to līdz Baa1 no Aa2 ar negatīvu perspektīvu.

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.