Elīna Pankovska, elina.pankovska@dienasmediji.lv, +371 67084457,
2010. gada 3. augusts 08:52
Kredītņēmēji prasa vairāk izziņu, bet bez ienākumu apjoma tiek vērtēta arī izglītība un darba pieredze.
Līdz šim pamirušajā mājokļu kreditēšanas tirgū manāmas dzīvības pazīmes. Dažas uzrunātās bankas signalizē gan par pēdējos mēnešos pieaugošo cilvēku interesi dabūt kredītu mājokļa iegādei, gan arī augošo darījumu skaitu, raksta laikraksts Diena.
Tiesa, kopējā mājsaimniecību kreditēšanas tirgū, kur lauvas tiesu veidojot hipotekārie kredīti, pagaidām nav manāmas īpašas mājokļu kreditēšanas tirgus atdzīvošanās pazīmes. Taču labā ziņa esot, ka tirgus krituma temps ir stabilizējies, laikrakstam norādījusi Latvijas Banka.
«Viens no svarīgākajiem indikatoriem, kas uzrāda mājokļu tirgus atdzīvošanos, ir ne tikai faktiskie darījumi, bet arī klientu interese,» Dienai sacīja Nordea bankas Pārdošanas centra vadītāja Sandra Rasnača. Pēdējo mēnešu laikā esot dubultojies bankā saņemto zvanu skaits ar klientu jautājumiem par iespēju dabūt kredītu. Tas liecinot, ka cilvēki kļūst optimistiskāki un pārliecināti par nākotni.
Savukārt pēc Swedbank pārstāvja Ivara Svilāna teiktā, cilvēku gatavība uzņemties ilgtermiņa saistības pagaidām esot visai vārga un redzamākas mājokļa kreditēšanas tirgus atdzīvošanās pazīmes būšot vērojamas līdz ar bezdarba mazināšanos.
Nordea bankas pārstāve gan uzskata, ka ir noticis lūzuma punkts. Kopš pavasara bankas privātpersonām izsniegto hipotekāro kredītu skaits ik mēnesi audzis par 20%, mēnesī noslēdzot ap 100 jaunu mājokļa iegādes kreditēšanas darījumu. Aptuveni tikpat daudz darījumu pēdējā laikā mēnesī noslēdz arī DnB Nord banka.
Hipotekāros kredītus visbiežāk ņem cilvēki vecumā no 25 līdz 35 gadiem, lai iegādātos sērijveida dzīvokļus kādā no Rīgas mikrorajoniem ar platību līdz 60 kvadrātmetriem, norāda DnB Nord bankā. Tās kreditēto mājokļu cena svārstās no 40 līdz 45 tūkst. eiro, bet izsniegto hipotekāro kredītu summa ir 35 tūkst. eiro.
Sekojiet ziņām