Ja valsts sāks plānot ilgtermiņā, nav zināms, vai arī katrs indivīds rīkosies tāpat, proti, sāks plānot ilgtermiņā, tostarp domājot par savām finansēm. 

Swedbank rīkotajā konferencē par privāto finanšu attīstību Latvijā Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis atzina, ka, lai arī valsts plānošana ilgtermiņā ir nepieciešama, tomēr tas nav pietiekams nosacījums, lai ilgtermiņā sāktu plānot arī mājsaimniecības. Tās var padomāt, ka valsts parūpēsies un tāpēc var turpināt plānot, domāt īstermiņā.

 

Pēc viņa aplēsēm, labos gados Latvijas iedzīvotāja nākotnes plānu horizonts bija 18 mēneši, kas šobrīd sarucis līdz 8 – 9 mēnešiem un ir satraucošs signāls. Tātad iedzīvotāji 2007. un 2008. gadā, plānojot savas dzīves 18 mēnešus, pieņēma lēmumu par kredītu ņemšanu uz 18 gadiem. Savukārt valsts pārvaldē vidējais plānošanas horizonts dokumentiem, kas pārsniedz tūlītēju nākotni (1-2 gadus), bija pieci gadi.

 

R. Ķīlis arī atzina, ka kopumā gan valsts, gan indivīda gadījumā plānošana ilgtermiņā ir pareiza, bet dārga un laikietilpīga.

Konferences sākumā Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka ekonomiskā krīze ir pierādījusi, ka Latvijā spēja rīkoties ar savu naudu nav bijusi attīstīta un, ja skatāmies, cik bezatbildīgi lielākā daļa rīkojusies ar savu naudu, nav nekāds brīnums, ka bezatbildīgi ar naudu rīkojusies arī mūsu valsts. Pēc viņa paustā, tas noved pie negatīvās spirāles - «jo bezatbildīgāka valsts, jo bezatbildīgāki pilsoņi».

 

Ar naudas apsaimniekošanu konferences dalībnieki domāja arī tās uzkrāšanu ilgtermiņā. Swedbank vadītājs Māris Mančinskis, atzīstot, ka daudzi joprojām ir pieraduši paļauties uz valsti, pauda, ka ilgtermiņā par uzkrājumiem pensijai un bērnu izglītībai ir jādomā katram pašam. Viņš uzskata, ka optimāli būtu uzkrājumi sešu mēneša ienākumu apjomā, piebilstot, ka uzkrājumu esamība gan valsts, gan privātā līmenī ļauj daudzām valstīm krīzi pārvarētu ievērojami vieglāk nekā Latvijā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra