Nepilna mēneša laikā kopš Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmējiem nodrošina finanšu instrumentus uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kopumā saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo finansējuma summu 41 miljons eiro.

Lielākā daļa - 135 uzņēmumi jeb 77% saņēmēju ir mazie un mikro uzņēmumi.

Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs "Altum" īstenotais Covid-19 ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Kopā ar pārējiem ikdienas "Altum" instrumentiem, kurus uzņēmēji aktīvi izmanto arī vīrusa krīzes laikā, to kopējā ietekme uz tautsaimniecību pārsniedz 125 miljonus eiro pēdējā mēneša laikā.

"Sasniegtos apjomus vērtēju kā ļoti labus un krīzes laikam atbilstošus. Starta pozīcijā bija ļoti svarīgi instrumentus izstrādāt maksimāli ātri, kas arī tika izdarīts. Šobrīd strādājam arī sestdienās un svētdienās, lai nodrošinātu maksimāli ātru lēmumu pieņemšanu. Ja uzņēmējs nāk ar sakārtotām finansēm gan pēc būtības, gan dokumentāli, aizdevumu lēmumus pieņemam vidēji trīs dienu laikā, par garantijām - divās dienās," komentē Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un nebanku aizdevējs "Noviti Finance" ir parakstījuši portfeļgarantijas līgumu 47 miljonu eiro apmērā, tādējādi mikrouzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Polijā būs iespēja saņemt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, informē "Noviti Finance" pārstāvji.

EIF garantija tiek sniegta Eiropas Savienības programmas "InvestEU" ietvaros, un paredzams, ka kopā tiks parakstīti aptuveni 2640 mikrokredītu līgumu.

Mikrouzņēmumi ar ne vairāk kā 10 darbiniekiem un gada ieņēmumiem līdz diviem miljoniem eiro varēs saņemt aizdevumus līdz 50 000 eiro.

Uzņēmumiem netiks prasīts ieķīlāt nekādus aktīvus, un dažos gadījumos aizdevumi tiks piešķirti arī bez nodrošinājuma. Aizdevumi tiks piešķirti gan investīcijām, gan apgrozāmajam kapitālam.

EIF izpilddirektore Marjuta Falksteta norāda, ka jaunais līgums ar "Noviti Finance", ko atbalsta "InvestEU" programma, atbalstīs mikrouzņēmumus, kuriem ir grūtības saņemt tradicionālo aizdevumu un kuri saskaras ar dažādām finansiālām problēmām. Daļa aizdevumu tiks novirzīta arī Polijas tirgum, kur pašlaik mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu finansēšana nav nodrošināta pietiekami.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) pērn izsniedzis vēl vienu aizdevumu viena miljona eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu.

LETA jau ziņoja, ka, stājoties amatā, Belēvičs deklarējis izsniegtus aizdevumus 3 440 804 eiro apmērā. Ministrs kopumā bija izsniedzis četrus aizdevumus. Lielākais no tiem bija gandrīz 2,8 miljonus eiro liels. Tāpat viņš izsniedzis aizdevumus 377 757 eiro, 208 708 eiro un 60 000 eiro apmērā.

Šiem izsniegtajiem aizdevumiem klāt nācis aizdevums viena miljona eiro vērtībā. Kopumā veselības ministrs izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 4,4 miljonu eiro apmērā.

Pērn Belēvičs nopelnījis 11773 eiro. Lielāko ieņēmumu daļu veido ministra alga - 4752 eiro, kā arī alga, ko viņam izmaksājusi SIA Saules aptieka - 3660 eiro. 116 eiro lielu honorāru Belēvičam pērn izmaksājis arī laikraksta Latvijas Avīze izdevējs Lauku Avīze.

Jaunos mikro aizdevumus mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām plānots sākt izsniegt no šā gada 4. ceturkšņa.

Kredīti tiks izsniegti sadarbībā ar vairākām finanšu institūcijām – bankām, krājaizdevu sabiedrībām un citām mikro finansēšanas institūcijām. Finanšu institūcijas Latvijas Garantiju aģentūra izvēlēsies atklātā konkursā, ko plānots organizēt šā gada jūlijā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

DB jau rakstīja, ka, cerot veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, EM izstrādājusi atbalsta mehānismu, kura ietvaros mazie uzņēmumi varēs saņemt mikro aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro (17,57 tūkstošiem latu). Atbalsta programmas pieejamais publiskais finansējums būs 5 miljoni eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 4,61 milj. eiro. Izsniedzot aizdevumus, 50% no mikro aizdevuma summas veidos finanšu starpnieku līdzfinansējums, tādējādi programmas kopējais finansējums plānots līdz 10 milj. eiro, skaidro EM. Aizdevumu maksimālais termiņš būs 10 gadi.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu, informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām.

Šis jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus Altum nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Altum galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

«Ar ES finansējuma palīdzību Altum uzlabos piekļuvi finansējumam aptuveni 600 mikrouzņēmumiem Latvijā, daudzi no tiem saskaras ar grūtībām saņemt kredītus no tradicionālajiem banku avotiem. Šis jaunais EaSI garantijas līgums nodrošinās iespēju mikrouzņēmumiem saņemt aizdevumus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Tas kārtējo reizi norāda uz to, ka Eiropas Komisija ar EaSI programmas atbalstu ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū,» stāsta Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apturējis SIA «Baltic Finance Fund» izsniegtās speciālās atļaujas (licences) darbību patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un piemēroja soda naudu 20 tūkstošu eiro apmērā par pieļautiem sistemātiskiem patērētāju maksātspējas izvērtēšanas pārkāpumiem, informē PTAC.

Sabiedrība patērētājiem izsniedz hipotekāros un patēriņa kredītus.

Veicot patērētājiem izsniegto kredītu pārbaudi, PTAC konstatēja, ka ir pieļauti būtiski pārkāpumi visās pārbaudei izvēlētajās kredītlietās, piemēram, ir piešķīrusi aizdevumus, nesaņemot no patērētājiem iesniegumus par kredīta piešķiršanu, piešķīrusi aizdevumus, nesaņemot ienākumus apliecinošus dokumentus; piešķīrusi aizdevumus, akceptējot patērētāju norādītos ienākumus, kas ir lielāki nekā konstatējams no ienākumus apliecinošiem dokumentiem, t.sk., nav ņemti vērā VID izziņās norādītie ienākumi; nav ņēmusi vērā kredīta pieteikumā deklarētās un/vai norēķinu konta pārskatā redzamās saistības pret citiem kredīta devējiem; piedāvājusi maksājumu grafiku, kurā ik mēnesi jāsedz procenti par kredīta izmantošanu, bet pēdējā maksājumā jāatmaksā visa aizdevuma pamatsumma; piešķīrusi aizdevumus, nedokumentējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu izvērtēšanu un nesaglabājot attiecīgās procedūras un informāciju; piešķīrusi aizdevumus, nesaņemot no patērētājiem ķīlas objektu vērtējumus.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Mazo uzņēmumu izaugšanai par vidējiem un lielajiem tiks meklēti stimulatori – labākas uzņēmējdarbības vides veidolā. Pašlaik notiek darbs pie nodokļu nomaksas vienkāršošanas tā dēvētā bankas konta nodokļa.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdes darba rezultāts. Tieši mazie uzņēmumi ir tie, kuri sākotnēji nodarbina un pabaro tikai savu dibinātāju, bet laika gaitā augot jau sāk piesaistīt darbiniekus un pēc daudziem gadiem rezultējas jau vidēja mēroga kompānijā. Protams, daudzi biznesa uzsācēji nekad par lielajiem nekļūs, taču, vērtējot pēc darbinieku skaita, vislielākā grupa ir tie, kuri nodarbina līdz deviņiem strādājošajiem. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, tādu 2017. gadā bija 163 909, un tikai 235 uzņēmumi nodarbināja vairāk par 250 strādājošajiem. Faktiski 99,8% no uzņēmumiem ir mazie un vidējie, tāpēc jautājumi par to, kā jūtas šie uzņēmēji, kas tiem palīdz vai, tieši pretēji, bremzē izaugsmi, arī interesē deputātus. Apakškomisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš rosināja šī sasaukuma parlamenta laikā nevirzīt izskatīšanai priekšlikumus, kas palielinātu birokrātisko slogu, kā arī paaugstinātu prasības vai maksājamo nodokļu slogu mazajam biznesam. Šo ideju atbalstīja arī Saeimas deputāti ar uzņēmējdarbības pieredzi Mārtiņš Staķis un Sandis Riekstiņš, vienlaikus aicinot meklēt iespējas, kas cilvēkus nevis atbaidītu iesaistīties uzņēmējdarbībā, bet tieši pretēji. Vienlaikus apakškomisijas deputātiem bija vairāki jautājumi – idejas attiecībā par citu valstu pieredzes pārņemšanu.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās. «Ieguvēji no tā nebūs nedz uzņēmumi, nedz to vadītāji vai darbinieki, bet gan bankas un jo īpaši - nebanku kreditētāji,» uzskata SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās.

Tāds ir vairāku aptaujāto uzņēmēju viedoklis. Savukārt LTRK viceprezidente Lienīte Caune vēlētos šī jautājuma kontekstā vērst uzmanību uz to, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma anotācija šiem grozījumiem paredzēja, ka tie stāsies spēkā vienlaikus ar Komerclikuma izmaiņām par iespēju izmaksāt starpposmu dividendes, tomēr 3.lasījums vēl pat neesot bijis.

Sprūdža efekts

Daži aptaujātie normatīvo aktu grozījumus, kas būtiski ierobežo uzņēmumu aizdevumu izsniegšanu īpašniekiem, valdes locekļiem un darbiniekiem, vērtē kā atvadu sveicienu demisionējušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, kurš arī aizņēmies naudu no sev piederošās kompānijas Sensum Solutions. Gadījumus, kad uzņēmuma īpašnieks aizņemas līdzekļus no uzņēmuma, nevar dēvēt par nodokļu optimizāciju, vasarā aģentūrai Leta stāstījis pats E. Sprūdžs.

Fizisku personu aizņēmumi no citām personām (izņemot kredītiestādes) pērnā gada nogalē bijuši 677,2 milj. eiro, savukārt aizdevumi tikai 58,7 milj. eiro

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Jāatgādina, ka 30.jūnijs bija pēdējā diena, kad fiziskas personas, kas līdz pērnā gada 31.decembrim saņēmušas aizdevumu, kura neatmaksātā daļa pārsniedz 15 tūkstošus eiro, par to varēja informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pēc VID sniegtās informācijas DB, 504 fiziskas personas ir iesniegušas informāciju par izsniegtā aizdevuma apmēru un izsniegtā aizdevuma apmērs ir 58,748 miljoni eiro. Savukārt 2755 fiziskas personas iesniegušas informāciju par saņemtā aizdevuma apmēru un saņemtā aizdevuma apmērs veido 677,154 miljonus eiro.

DB jau rakstījis, ka grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli tika pieņemti, lai novērstu Latvijā pašlaik vērojamo situāciju, kad uzņēmumi vai, piemēram, individuālie komersanti darbiniekiem izsniedz aizdevumus, taču pēc būtības šādā veidā izmaksā viņiem ienākumus, izvairoties no IIN maksāšanas. Uzņēmumi joprojām var izsniegt aizdevumus laulātajam vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei, darbinieku medicīnas vai izglītības izdevumiem, ko apliecina attaisnojuma dokumenti, kā arī mazos aizdevumus darbiniekiem līdz 1500 eiro.

Izsludinot akciju Valdība vilcinās, ārsti dara, ģimenes ārsti trešdien, 12.jūlijā uz vienu dienu pārtrauks streiku, LTV raidījumā Rīta panorāma teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) valdes loceklis Pauls Princis.

Ar šādu rīcību ģimenes ārsti vēloties pateikties pacientiem par atbalstu laikā, kad valdība vilcinās pieņemt ārstu prasības, skaidro P.Princis.

Šodien valdībā iecerēts panākt vienošanos ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju (LLĢĀA) par lauku ģimenes ārstu dalības izbeigšanu streikā.

Ģimenes ārstu streiks tika uzsākts 3.jūlijā un tajā piedalās vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Viņu prasība ir palielināt kapitācijas naudas maksājumu par 30%. Veselības ministrijas piedāvājumam palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu ārsti nepiekrīt, skaidrojot, ka ģimenes ārsts vienlaikus ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Valsts institūciju noteiktie sodi un kompensācijas patērētājiem var būt tikai neliela daļa no naudas summas, no kuras būs jāšķiras uzņēmumam, kas īstenojis jebkāda veida maldināšanas, tostarp zaļmaldināšanas, praksi.

Kādam tie būs daži tūkstoši, kādam - pat vairāki desmiti miljardi eiro. Un tas, neskaitot zaudējumus, ko sev līdzi nes sagrauta reputācija.

Līdz šim man vairākkārt ir nācies skaidrot, kāpēc mūsu Rīgas birojā nav, piemēram, melnādainu advokātu. Lai gan šī iemesla dēļ mēs neatbilstam daudzu globālu uzņēmumu noteiktajai dažādības politikai, šāda situācija ir izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ. Proti, Latvijā nav neviena melnādaina persona, kura būtu kvalificēta kā advokāts vai advokāte.

Jāatzīst, šī skaidrošana un mūsu biroja klientu pārliecināšana par to, ka ir jāpiemēro izņēmums viņu politikā, aizņem daudz laika un pūles. Tāpēc dažkārt ir ļoti liels kārdinājums vienkārši ievilkt ķeksīti, ka uzņēmumā tiek ievērota tā vai cita politika (piemēram, dažādības vadības politika), turklāt bez nekādām piebildēm vai skaidrojumiem, jo – gan jau neviens nepārbaudīs.

Lielākā daļa nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu 2019. gada nogalē vai 2020. gada sākumā izbeigs savu darbību Latvijā, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi, prognozē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Šādas izmaiņas gaidāmas, jo 2019. gada vidū stāsies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem nebanku kredītiem noteikts procentu likmes ierobežojums, kas būtiski zemāks par izmaksām, kas saistītas ar kredīta izsniegšanu un apkalpošanu.

«Priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi pieņēma izmaiņas regulējumā, kas negatīvi ietekmēs finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā. Mēs redzam, ka bankas lielākoties aizdod kredītus, kas lielāki par 500 eiro, savukārt mazu summu aizdevumus līdz šim izsniedza nebanku kredītdevēji. Stājoties spēkā izmaiņām, ar jūliju Latvijā vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi,» skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Šogad "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka "Altum" līdz nākamā gada vidum turpinās šā gada pavasarī sāktās atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Pēc Bērziņa sniegtās informācijas, pēc "Altum" atbalsta Covid-19 krīzē vēršas dažādas nozares, tomēr tipiskākās ir pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.

Covid-19 krīzes ietekmē "Altum" portfelis ir audzis no 655 miljoniem eiro šā gada sākumā līdz 870 miljoniem eiro patlaban.

Jau vēstīts, ka komersanti arī 2021.gadā varēs pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") krīzes atbalsta instrumentiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka līdz šim "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi 650 miljonus eiro.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (64%) ikdienā apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Iedzīvotāji norāda (74%), ka tieši pie mazajiem uzņēmumiem izjūt rūpes par sevi kā klientu un novērtē patīkamāku un personiskāku apkalpošanu (32%). Tai pat laikā respondenti norāda (60%), ka, lai arī mazie uzņēmumi ikdienā cenšas domāt par klientu servisu, pagaidām tiem ir grūti sacensties ar lielo uzņēmumu nodrošināto apkalpošanas kvalitāti.

Savukārt mazie uzņēmēji ir optimisti un savu klientu servisu desmit baļļu skalā novērtē ar pārliecinošu astotnieku (43%).

Kā rāda Swedbank Finanšu institūta aptauja, puse mazo uzņēmumu (52%) nenovirza līdzekļus regulārai klientu servisa pilnveidei, bet vēl trešdaļā uzņēmumu (33%) nav noteikti vienoti principi vai «labās prakses» klientu apkalpošanā, atstājot to katra darbinieka ziņā. To izjutuši arī iedzīvotāji, kuri norāda – mazajiem uzņēmumiem trūkst zināšanu un prasmju klientu apkalpošanā (41%), lai arī pircēji ir pārliecināti (36%), ka mazie uzņēmumi rūpējas par klientu apkalpošanu, jo apzinās - ka tieši no tā atkarīgs viņu klientu skaits.

No 1. augusta savstarpējo aizdevumu platformai Mintos ir pievienojies nebanku kredītdevējs AgroCredit, kas izsniedz ar graudu piegādes līgumiem nodrošinātus aizdevumus zemniekiem.

«Lauksaimniecība ir kapitālintensīva nozare, un lielai daļai lauksaimniecību ir nepieciešams papildu finansējums sēklu, minerālmēslu, ķīmisko līdzekļu un degvielas iegādei. Esmu gandarīts, ka turpmāk investoriem no vairāk nekā 40 valstīm būs iespēja investēt tieši Latvijas lauksaimniecības attīstībā,» uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Lauksaimniecība Latvijā ir viena no vadošajām eksporta nozarēm. Pērn kopējā graudu raža Latvijā sasniedza 3 miljonus tonnu, no kuriem lielākā daļa tika eksportēti.

«Izvērtējot jaunākās tendences pasaules finanšu piesaistes tirgos, ir vērojams, ka savstarpējo aizdevumu interneta platformas sāk ieņemt būtisku vietu tajos. AgroCredit darbības nodrošināšanai ir pastāvīgi nepieciešams piesaistīt kredītresursus un tādēļ sadarbību ar Mintos redzam, kā labu alternatīvu tradicionālajiem resursu piesaistes kanāliem. Izvērtējot līdzšinējo Mintos darbību, rodas pārliecība, ka uzņēmumu veido profesionāli un entuziasma pilni darbinieki, kas nodrošinās veiksmīgu abu uzņēmumu sadarbību,» saka AgroCredit valdes priekšsēdētājs Ģirts Vinters.

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos ir noslēgusi sēklas finansējuma piesaistes raundu, piesaistot divus miljonus eiro no riska kapitāla fonda Skillion Ventures, informē uzņēmumā.

Gada laikā caur Mintos platformu finansēti kredīti vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā. Šobrīd platformai ir pievienojušies septiņi nebanku kredītdevēji, kuri izsniedz aizdevumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā. Gada laikā šie kredītdevēji ir izsnieguši aizdevumus vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā. Mintos vadība prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā platformai pievienosies aizdevēji arī no Čehijas un Polijas.

«Esam fundamentāli mainījuši savstarpējo aizdevumu modeli. Ja līdz šim nebanku kredītdevēji bija spiesti veidot katrs savu platformu, tad tagad kredītu izsniedzēji var pievienoties Mintos platformai. Tas nozīmē, ka nebanku kredītdevējiem vairs nav nepieciešami apjomīgi līdzekļi, lai veidotu sarežģītus tehnoloģiju risinājumus, nodrošinātu mārketinga pasākumus savas platformas popularizēšanai un investoru piesaistei, tā vietā kredītu izsniedzēji var fokusēties uz to, ko dara vislabāk – izsniedz aizdevumus,» skaidro savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Lombardu tīkls SIA ExpressCredit, kas strādā ar zīmolu Lombards24.lv, ir noslēdzis obligāciju emisiju, uzņēmuma darbības attīstībai piesaistot piecus miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kopumā tika izlaistas 5000 obligācijas ar sākotnējo nominālvērtību 1000 eiro. Kupona gada procentu likme ir 14% ar piecu gadu termiņu un pakāpenisku atmaksu.

SIA ExpressCredit obligācijas tiek iekļautas NASDAQ OMX Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā, kur tās būs pieejamas brīvai tirdzniecībai.

Uzņēmuma vadība obligāciju izlaišanas nepieciešamību skaidro ar efektīvāku finanšu pārvaldību, pārfinansējot esošo aizdevumu uz izdevīgākiem nosacījumiem, kā arī ar nepieciešamajām investīcijām uzņēmuma konkurētspējas stiprināšanai nebanku kreditēšanas sektorā.

«Starp lombardiem šobrīd esam tirgus līderis ar aptuveni 30% tirgus daļu, tomēr, domājot par uzņēmuma attīstības perspektīvām, pakāpeniski plānojam pilnveidot arī citus nebanku kreditēšanas veidus – aizdevumu bez ķīlas un auto līzingu. Šobrīd mums ir jau 204 tūkstoši reģistrētu klientu, kas izmantojuši kādu no mūsu aizdevumiem,» skaidro SIA ExpressCredit valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis, vienlaikus uzsverot, ka personisks kontakts ar klientu filiālē ir būtiska konkurētspējas priekšrocība, salīdzinot ar ātrajiem kredītiem, ko noformē ar interneta starpniecību.

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Paplašinot ģeogrāfisko pārklājumu, aizdevumu tirgum Mintos otrdien, 23. maijā, ir pievienojies pirmais nebanku kredītdevējs no Ķīnas – PangMaoBao, kas piedāvās ieguldīt aizdevumos, kas nodrošināti ar uzņēmumu izrakstītiem rēķiniem.

«PangMaoBao ir meitas sabiedrība Ķīnas lielākajai e-komercijas platformai Zhaogang, kas saved kopā tērauda ražotājus un pircējs. PangMaoBao finansē uzņēmumus, izsniedzot aizdevumus, kas nodrošināti ar uzņēmumu izrakstītiem rēķiniem tādām starptautiski nozīmīgām korporācijām kā Amazon, Disney, DHL, Siemens un citām,» skaidro Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Mintos vadības komanda norāda, ka Mintos un PangMaoBao sadarbība ļaus aizdevumu tirgū nodrošināt vēl plašāku pārrobežu kapitāla plūsmu, savienojot tos reģionus, kuriem nepieciešams finansējums, ar tām valstīm, kur uzkrāts kapitāls un cilvēki vēlas atlikt patēriņu.

Paredzams, ka PangMaoBao izvietos aizdevumus ar atmaksas periodu no 30 līdz 90 dienām. Sākotnēji investīcijas varēs veikt eiro un ASV dolāros. Vidējā neto gada peļņa PangMaoBao kredītiem būs 6 līdz 7%. Aizdevumiem, kuru atmaksa kavēsies ilgāk par 60 dienām, tiks nodrošināta atpakaļ pirkuma garantija.