Standard & Poor’s indeksu prognozē jau pie 3000 punktu atzīmes

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība nupat kā pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 2000 punktu atzīmi. Minētā indikatora vērtība kopš gada sākuma palielinājusies par 8,3%, kopš 2013. gada sākuma – jau par 40%, bet kopš 2009. gada zemākajiem līmeņiem – jau gandrīz par 200%. Neskatoties uz atsevišķu ekspertu runām par akciju cenām nepieciešamo korekciju, šobrīd vispārējā ekstāze, kas saistīta ar vairāk nekā trīs gadus ilgušo nemitīgo kāpumu akciju tirgū, daudziem liek izteikt minējumus par brīdi, kad S&P 500 vērtība pārsniegs jau 3000 punktu atzīmi. Pirmajā brīdī šādas atzīmes sasniegšana šķiet tāls kosmoss, un tas nozīmētu, ka S&P 500 indeksam no šā brīža līmeņa būtu jāpalielinās vēl par 50%. Tiesa gan, tik neiespējami tuvāko gadu laikā tas nemaz nav.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Šo ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) aprīļa sanāksme, kas būs pirmā monetārā reģiona galveno baņķieru sanāksme kopš Kipra spriedusi par starptautiskā aizdevuma pienešanas nosacījumiem.

ECB vadītājam, domājams, tiks uzdoti visai neērti jautāji par Eiropas taktiku Kipras krīzes risināšanā. DB jau plaši rakstījis par to, ka Kipras starptautiskā aizdevuma nosacījumi sākotnēji izvirzīja vienreizēju nodevu visiem valsts depozītiem. Savukārt galu galā, Kipra noteica, ka ievērojamus zaudējumus cietīs vien lielo depozītu turētāji valsts lielākajās bankās. ECB vadītājam būs jāspēj pārliecināt, ka Kipras gadījums ir īpašs, kas gan būs grūti. Pastāv bažas, ka parādu krīzes problēmām aktualizējoties, piemēram, Spānijā vai Itālijā, no bankām, ņemot vērā Kipras precedentu, sāks bēgt arī noguldītāji šajās valstīs.

Aktuālās raizes par recesiju, kuru rezultātā tiek cirpti uzņēmumu un patēriņu tēriņi, var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei

Finanšu tirgus

Globāli ietekmīgākās tautsaimniecības jau kādu laiku demonstrē savārguma pazīmes; arī finanšu tirgū nomanāms stress. Tiesa gan, pagaidām neizbēgama recesija pasaulei paredzēta netiek un pieņēmums ir, ka pat tālāk no šāda scenārija atrodas ASV. Dažkārt gan tiek norādīts, ka ekonomikai problēmas var atnest kaut vai tikai to gaidīšana. Arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts 1933. gadā, runājot par plāniem apkarot Lielo depresiju, teica, ka nav ko baidīties no pašas recesijas - vien no bailēm par recesiju.

Nesen, piemēram, Bank of America vadība spriedusi, ka šā brīža raizes par recesiju ir pārspīlētas. Bankas šefs gan lika nojaust – tas var radīt pavisam reālas sekas. Proti, investoru raizes par ekonomikas lejupslīdi var nozīmēt pašpiepildošo pareģojumu piepildīšanos. «Ja ir aktuālas raizes par recesiju un uzņēmumu investīcijas rezultātā tiek apcirptas, tad šis ceļš patiešām var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei,» Financial Times norāda arī Hermes Investment Management pārstāvji.

Microsoft, kas šobrīd ir viena no lielākajām kompānijām pasaulē, nākotnē varētu augt vēl, prognozē Morgan Stanley.

Programmatūras giganta vērtībai ir pamats augt līdz vienam triljonam dolāru un vēl vairāk, lēš eksperti.

Patlaban kompānijas kapitalizācija ir 739 miljardi dolāru, tādējādi šī ir ceturtā vērtīgāka ASV akciju tirgus kompānija aiz Apple, Amazon.com un Alphabet.

Pēdējā gada laikā Microsoft akcijas cena ir palielinājusies par vairāk nekā 40%, un Morgan Stanley paredz, ka tuvākajā laikā akcijas cena augs vēl par trešdaļu, sasniedzot triljonu dolāru jau nākamajā gadā.

Investīciju banka saskata potenciālu akcijai nākamo 12 mēnešu laikā pieaugt par 33%, tās cenai sasniedzot aptuveni 130 dolārus.

Morgan Stanley pesimistiskākais scenārijs paredz, ka akcijas cena 12 mēnešu laikā saruks par trešdaļu, savukārt optimistiskākais scenārijs paredz, ka akcijas cena šajā laika periodā pieaugs par 60%.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Sociālais portāls Twitter nolīdzis finanšu konglomerāta Morgan Stanley menedžeri Sintiju Geilori (Cynthia Gaylor), kura tiek uzskatīta par eksperti akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO), tādējādi liekot uzvirmot runām, ka vietne grasās veikt IPO.

S. Geilore, strādājot Morgan Stanley, nodarbojusies ar finanšu restrukturizāciju, rekapitalizāciju, kredītu pārfinansēšanu un finanšu analītiku. Tāpat iepriekš viņa konsultējusi Morgan Stanley klientus no tehnoloģiju nozares saistībā ar IPO. Eksperte sadarbojusies ar tādām kompānijām kā Workday, ServiceNow, Palo Alto Networks, Facebook, Infoblox, Splunk, Zynga, Jive, Netflix un Linkedin. S. Geilore sniegusi arī konsultācijas kompānijām Amazon.com un Google.

Strādājot Twitter, finanšu ekspertes uzdevumos būs sociālā portāla korporatīvās attīstības nodaļas vadīšana.

#Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt.

Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt, radot investoriem iespēju nopelnīt, raksta Business Insider.

Tiesa gan, jāmēģina laikus identificēt un prognozēt, kuras būs šīs kompānijas. Morgan Stanley izveidojis sarakstu ar 15 kompānijām, kas atbilst kritērijiem, lai varētu būt iegādes darījumu mērķis.

Volstrītas analītiķi prognozē, ka šajā gadā apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte uzņems apgriezienus, kas radīs iespējas investoriem, kuri meklē peļņu. Tad, kad ir izteikts pirkšanas piedāvājums, iegādājamās kompānijas akcijas cena pieaug. Līdz ar to pēc idejas nopelnīt ir vienkārši – atliek tikai identificēt potenciālo iegādes mērķi, iepirkt šīs kompānijas akciju un cerēt, ka tiks paziņots par darījumu.

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Pēc lieliem kritumiem arī finanšu tirgi mēdz ievilkt elpu.

Šīs nedēļas pirmdiena ASV akcijām bija sliktākā kopš 1987. gada oktobra. Tā kā – ir bijis arī sliktāk!

Togad 19. oktobra “melnās pirmdienas” ietvaros ASV Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 22,6%, kas joprojām ir lielākais vienas dienas kritums vēsturē. Savukārt šajā “melnajā pirmdienā” “Dow Jones” indeksa vērtība saruka teju par 13%. Kopš pagājušā mēneša virsotnēm ASV akciju vērtība tādējādi ir samazinājusies jau gandrīz par trešo daļu.

Otrdien finanšu tirgi mēģināja attapties un meklēt nākotnes virzienu. Rezultātā lielākajos akciju tirgos līdz šīs dienas pēcpusdienai nebija vērojama ļoti noteikta cenu kustība uz vienu vai otru pusi. Arī ASV akcijas atvērās pozitīvā teritorijā.

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena pēdējā laikā piedzīvojusi kritumu, un Morgan Stanley analītiķi prognozē, ka lejupslīde var turpināties.

Kopš ASV lēmuma piemērot ierobežojumus Huawei Technologies, uzņēmuma akcijas cena ir sarukusi par 7%, un Morgan Stanley eksperti paredz, ka tuvākajā laikā tā var sarukt vēl par aptuveni 10% līdz 160 dolāriem.

«Tuvākajā laikā lielākais Apple risks ir sarūkošais Ķīnas pircēju pieprasījums, kas var likt uzņēmumam vēlreiz uz leju pārskatīt pārdošanas apjomu prognozi,» paredz analītiķi.

Sliktākajā scenārijā, kad ASV piemēros 25% nodokli visām no Ķīnas importētajām precēm, Apple ienākumi 2020.fiskālajā gadā varētu sarukt par 23%.

Patlaban akcijas cena ir pie 177 dolāriem. Aprīļa beigās akcijas cena sasniedza 211,75 dolārus. Maija sākumā uzņēmums izmaksāja dividendes.

Automašīnu tirgus Eiropā ir sasniedzis zemākās izteiktās prognozes un vismaz piecus nākamos gadus, kamēr reģions īstenos taupības pasākumus, būs nestabils, brīdinājuši nozares pārstāvji, vēsta Reuters.

Ženēvā notiekošās autobūves izstādes laikā, Ford Eiropas struktūrvienības vadītājs Stīvens Odels (Stephen Odell) norādīja, ka viņš automašīnu pārdošanas apjomus paredz tuvu pie «zemākā līmeņa» prognozēm, ar kurām ražotājs novērtē šā gada pirmo pusi.

Nestabilu tirgu paredzējis Vācijas BMW, kura izpilddirektors Norberts Reithofers atzīst, ka Eiropas parādu problēmu izraisītie autotirgus sarežģījumi pastāvēs vēl vismaz piecus vai vairāk gadus.

Pieprasījums pēc automašīnām Eiropā ir ievērojami samazinājies, ko veicinājušas augstās degvielas un automašīnu cenas, valdību taupības režīmi un samazinātas algas. Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunu automašīnu tirdzniecības apjoms Eiropas Savienībā (ES) samazinājies par 8,2%, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā.

Eiro/ASV dolāra virzienam kādā brīdī paredz pretēju tendenci.

Eiro cena ASV dolāros šogad, neskatoties uz agrākajām aplēsēm, sarukusi. Šo otrdien tā dzīvojās nedaudz zem 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas no šā gada sākuma ir kritums par 2,35%. Eiro cena ASV dolāros uz leju planēja arī visā pagājušajā gadā (kopumā tā saruka par 4,4%).

Šobrīd vidēji analītiķi turpina spītīgi paredzēt to, ka ASV dolāram kādā brīdī būtu jāsagurst. Pēc 12 mēnešiem eiro cena tiek pareģota pie 1,18 ASV dolāru atzīmes, liecina Thomson Reuters aptuveni 70 šī tirgus ekspertu aptaujas rezultāti (to mediāna). Tas ir aptuveni tikpat, cik līdzīgā aptaujā pirms mēneša. Liela daļa gan piebilst – ASV dolāram spēcīgam vajadzētu saglabāties vēl kādus trīs līdz sešus mēnešus. Tomēr pēc tam šīs valūtas cenai vajadzētu samazināties.

Anglijas Banka būs pirmā, kas cels rekordzemās procentu likmes, atsaucoties uz starptautisko banku ekonomistu prognozēm, raksta Bloomberg.

Citigroup un Nomura International ekonomisti uzskata, ka spēcīgākais kāpums kopš 2007. gada liks Anglijas Centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi no 0,5% līmeņa jau šajā gadā. Naudas tirgus likmju nākotnes kontrakti uzrāda pieaugumu 2015.gada sākumā. Tas ir vismaz trīs mēnešus, pirms kontrakti uzrāda ASV Centrālās bankas noteikto likmju paaugstināšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Japānas Bankas vadītājs Haruhiko Kuroda likmes varētu saglabāt esošajā līmenī vai pat pazemināt.

«Anglijas Bankas amatpersonas skatīsies uz vietējā tirgus atveseļošanos, un ja tā būs pietiekami spēcīgā, viņi izmantos iespēju celt likmes jau pirma FRS,» uzskata Morgan Stanley eksperts Džonatans Ešvorts. «Lielākās attīstīto valstu centrālās bankas stingrāku monetāro politiku ieviesīs pakāpeniski,» viņš paredz.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi četru lielāko ASV banku reitingus, uzskatot, ka krīzes laikā valdība tām nesniegs nepieciešamo palīdzību, raksta Bloomberg.

Reitings par vienu pakāpi samazināts Morgan Stanley, Goldman Sachs Group , JPMorgan Chase & Co. un Bank of New York Mellon Corp. pēc tam, kad reitingu aģentūra noslēgusi astoņu ASV banku analīzi, kas tika uzsākta augustā. Banku pārstāvji samazinājumu nekomentē.

Bank of New York reitings samazināts no Aa3 uz A1, Goldman Sachs reitings – no A3 uz Baa1. JPMorgan reitings samazināts no A2 uz A3, bet Morgan Stanley - no Baa1 uz Baa2.

ASV banku uzraugi patlaban gatavo noteikumus, kas varētu mazināt valdību iesaistīšanos pat lielu finanšu kompāniju glābšanā, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Plāns paredz, ka investoriem jāuzņem zaudējumi uz sevi un jākonvertē parādzīmes akciju kapitālā.

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Vai Džordžs Soross gaida akciju cenu kritumu? Uz nemitīgo cenu rekordu fona ASV akciju tirgū šādu jautājumu pašlaik izvirzījuši vairāki finanšu tirgus dalībnieki pēc tam, kad atkārtoti aplūkojuši slavenā investora vadītās kompānijas šā gada otrā ceturkšņa atskaiti ASV Vērtspapīru un biržas komisijai.

Proti, šī atskaite liecina, ka Soros Fund Management otrajā ceturksnī pastiprināti pircis Standard & Poor’s 500 indeksa izaugsmei piesaistīto biržās tirgoto fondu tā saucamās put opcijas (pārdošanas opcijas). Tās dod tiesības, bet ne pienākumu investoram (šajā gadījumā Sorosam) pārdot noteiktos finanšu aktīvus noteiktā laika periodā par noteiktu cenu. Savukārt šo opciju pārdevējs uzņemas saistības šos vērtspapīrus, ja investors tā izlemj, iegādāties. Sorosa ieguldījumu stratēģijas interesenti norāda, ka Soros Fund Management put opciju ieguldījumi otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo palielinājušies par 605%, kas esot netipiski straujš pieaugums.

Apple turpmāk ik ceturksni saviem investoriem izmaksās dividendes 2,65 ASV dolāru apjomā. Pirmā dividenžu izmaksa notiks šā gada ceturtajā ceturksnī, ziņo kompānija.

Eksperti norāda, ka dividenžu izmaksa Apple akcijas padarīs tikai pievilcīgākas. Jāteic, ka šogad Apple akcijas cenas kāpums ir bijis iespaidīgs – par 45% un šobrīd kompānijas akcijas vērtība atrodas 600 ASV dolāru atzīmes tuvumā. Turklāt vēl iespaidīgāks Apple akcijas cenas kāpums izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Piemēram, kopš pagājušā gada jūlija kompānijas akcijas vērtība ir pieaugusi vairāk nekā par 75%. Jāteic, ka 2009. gada sākumā vienas Apple akcijas cena atradās zem 100 ASV dolāru atzīmes. Kopš tā laika slavenās kompānijas akcijas cena ir faktiski tikai pieaugusi - procentuālajā izteiksmē par 550%. ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība kopš tā laika ir pieaugusi par 55%.

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Starp tehnoloģiju kompānijām Apple un Google valda gan naidīgas attiecības, gan arī dziļa savstarpējā sadarbība. To apliecina jaunākās analītiķu kompānijas Morgan Stanley aplēses - Google 2014. gadā varētu maksāt vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru, lai turpinātu būt par galveno iOS ierīču interneta meklētāju.

Vēl pirms dažiem gadiem – 2009. – Google par šādu privilēģiju maksāja tikai 82 miljonus ASV dolāru, un šī darījuma vērtība turpina pieaug, atsaucoties uz Morgan Stanley, vēsta Tech Crunch.

Analītiķi aprēķinājuši, ka no katra dolāra, kuru Google nopelna no reklāmas interneta meklētājā iOS ierīcēs, Apple saņem 75 centus. Summa turpina pieaugt, jo palielinās iOS ierīču pārdošanas apjomi.

Lielākais ieguvējs no šāda darījuma ir Google, uzskata analītiķi, norādot uz to, ka kompānija kontrolē aptuveni 95% mobilā interneta meklēšanas tirgus. Gadījumā, ja Apple izlemtu atteikties no Google interneta meklētāja, līdzīgi, kā tas noticis ar Google Maps karšu pakalpojumu, sekas interneta gigantam būtu visai jūtamas.

Bijušais Federālās Rezervju Sistēmas prezidents Bens Bernanke atzina, ka burbuļa pamanīšana, kamēr tas ir procesā, ir ļoti sarežģīta. Tas gan nav liedzis citiem mēģināt to atrast, norāda LHV bankas jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

UBS stratēģi nesen veica detalizētāku trīs populāru darījumu analīzi un izdarījuši secinājumus, ka tie ir potenciāli burbuļu, vismaz tādā ziņā, ka ap tiem notiek ļoti liela investori drūzmēšanās. Šie populārie darījumi ir saistīti ar garās pozīcijas izvēlēšanos ASV veselības aprūpes sektorā, īsās pozīcijas izvēlēšanos enerģijas sektorā un attīstības valstu tirgos. Stratēģi argumentē, ka šie trīs darījumi pēdējā laikā sāk izrādīt zīmes par tendences apstāšanos, kas līdz ar to liek domāt, ka šie darījumi varētu savu ceļu jau būt nogājuši.

UBS stratēģi norādīja, ka ņemot vērā cik liels īpatsvars šajos darījumos ir institūcijām, cik liela ir akciju korelācija ar līdzīga tipa kompānijām un kāds ir pārdošanas puses sentiments, tad skatoties no kvantitatīvās puses, šā brīža situācija atgādina burbuli. Un ja šie trīs darījumi tik tiešām ir burbuļi, tad pēdējie mēneši liek domāt ka šie burbuļi ir bīstamā zonā, lai gan uzreiz arī jānorāda, ka ASV tirgus pēdējo 4 gadu laikā ir aizvadījis spēcīgu ralliju (pēdējā salīdzināmā situācija mūsdienām tika novērota 2011. gada oktobrī) un šī varētu vienkārši būt izteiktāka korekcija.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service varētu samazināt parāda reitingus vairākām lielām starptautiskām bankām, jo aģentūra pārbauda, vai ASV valdība krīzes laikā mazāk iesaistītos, lai nodrošinātu, ka kreditori saņem savu naudu, raksta Bloomberg.

Reitingu aģentūra varētu samazināt kredītreitingu bankām Goldman Sachs un JPMorgan Chase&Co, kā arī Morgan Stanley un Wells Fargo&Co, paziņojis Moody’s. Patlaban tiek izskatītas arī Citigroup un Bank of America reitinga izmaiņas, taču to virziens patlaban nav skaidrs, tāpat par reitinga izmaiņām Moody’s spriež attiecībā uz Bank of New York Mellon Corp un State Street Corp.

Moody’s un Standard&Poor’s ir paziņojuši, ka reitingu samazināšana varētu būt nepieciešama, jo valdībai ir jauni instrumenti, kā ietekmēt bankas tā vietā, lai tās glābtu ar nodokļu maksātāju naudu. Šie plāni var iekļaut likšanu parādzīmju turētājiem uzņemties zaudējumus uz sevi vai konvertēt akcijas pamatkapitālā. Šāda politika var ietekmēt reitingu arī banku meitaskompānijām, kas pieņem depozītus.

Bank of America piedzīvo viena miljarda ASV dolāru vērtu tiesvedību par iespējamu krāpšanu, vēsta BBC.

Civilo tiesvedību ierosinājis ASV jurists Prīts Barara (Preet Bharara), viens no labākajiem Manhetenas federālajiem prokuroriem. Viņš izteicis apsūdzību, ka Countrywide Financial, ko Bank of America iegādājās 2008. gadā, pārdevusi tūkstošiem tā dēvēto «toksisko» jeb vērtību zaudējušo mājokļu kredītu Fannie Mae (Federal National Mortgage Association) un Freddie Mac (Federal Home Loan Mortgage Corporation) – valsts aģentūrām, kas izveidotas, lai atbalstītu ASV hipotekāro kredītu tirgu.

Bank of America pašlaik apsūdzību vēl nav komentējusi.