Bankas

Noraida Krasovickim un Karginam labvēlīgos grozījumus

Guna Gleizde, 15.06.2010

Jaunākais izdevums

Saeimas Budžeta komisija noraidījusi opozīcijas partiju virzītos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas varētu kavēt Parex restrukturizācijas plāna izpildi un, iespējams, lobē bijušo šīs bankas akcionāru intereses.

Likumprojekts iekpriekšējā lasījumā apstiprināts par mata tiesu. Koalīcijas partijas pieļauj, ka grozījumi ir labvēlīgi bijušajiem Parex bankas akcionāriem, savukārt opozīcijas politiskie spēki atbalstu grozījumiem argumentē ar nodokļu maksātāju interešu aizstāvību.

Opozīcija gan var atkārtoti iesniegt Saeimā šo pašu likumprojektu.

Kā ziņots, iepriekš izskanējušas bažas par to, ka šie grozījumi kavēs Parex bankas restrukturizāciju. Tāpat neoficiāli zināms, ka grozījumu iniciatori ir bijušie Parex bankas akcionāri. Grozījumus Saeimā iesniedza Saskaņas centrs.

Tiesa, pirmdien bijušais Parex akcionārs Viktors Krasovickis šādus apgalvojumus noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SC saņēmis ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām

LETA, 30.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība Saskaņas centrs (SC), kas Saeimā virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēmusi ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums skaidro, ka dažas dienas pēc tam, kad SC sagatavotie grozījumi likumā nonāca Saeimā, 26.aprīlī 10 000 latu SC ziedoja bijušais Parex augsta līmeņa darbinieks Andris Riekstiņš, kurš tagad ir bijušā bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla vadītā uzņēmuma MiniCredit padomes loceklis. Dienu vēlāk 9000 latu šai pašai partijai ziedoja Kargina dēls Rems. Vēl pēc trim dienām - 30.aprīlī - 9000 latu SC pārskaitījusi arī Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova.

Apvienība no ziedotājiem neesot atkarīga, stāsta SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš apgalvo, ka likuma grozījumi tapuši, lai neļautu valdībai izsaimniekot Parex banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FM steidzamā kārtā rosinās samazināt bankas likvidatora atlīdzību

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora atlīdzību, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Redzēs, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, tādēļ jau esam sagatavojuši un pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā virzīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu kreditoru izmaksām, nevis starpniekiem,» viņa norādīja.

Konkrēti FM priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzību attiecībā uz to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama un jau glabājas Latvijas Bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir ar jāatgūst ar tiesas palīdzību vai līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM izstrādājusi likuma grozījumus, kas ierobežos augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā

Dienas Bizness, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā, informē FM.

Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju, skaidro ministrija.

Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā.

Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm.

Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kargins un Krasovickis: prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas

BNS, 02.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditori: Krājbankas maksātnespējas administrators ignorē noguldītāju intereses

Gunta Kursiša, 23.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa noraidījusi Parex bankas blakussūdzību par tiesas lēmumu nodrošināt septiņu miljonu latu iemaksu bijušo akcionāru iespējamiem zaudējumiem.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tādējādi Parex bankai būs jāiemaksā septiņi miljoni latu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus, ziņo BNS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairākos balsojumos saduras TP, SC un ZZS intereses

Agnese Margēvičs, 20.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cena Vinetas Muižnieces ievēlēšanai Satversmes tiesā varētu būt grozījumi Kredītiestāžu likumā, ziņo Dienas bizness.

Atbalsts Tautas partijas deputātes Vinetas Muižnieces (TP) apstiprināšanai Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā meklēts citos balsojumos, kas gaidāmi Saeimā. Grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas saistīti ar Parex bankas restrukturizācijas plāniem, tuvākajās nedēļās gaidāmais balsojums par Latvijas Bankas padomes locekļiem, iespējams, uz kārts likts arī premjera Valda Dombrovska (JL) bremzētais atkritumu apsaimniekošanas likums, kuram būtu ietekme uz TP līdera Andra Šķēles ģimenei daļēji piederošo biznesu.

Šodien TP solījusi balsot par Kredītiestāžu likuma atvēršanu, kur strīdīgi priekšlikumi ir Saskaņas centra (SC) frakcijai. Tie iepriekš apspriesti Nacionālās drošības komisijā, ko vada TP deputāts Māris Kučinskis un secināts, ka aiz tiem varētu stāvēt bijušo Parex bankas īpašnieku intereses. M. Kučinskis trešdien DB uzsvēra, ka pirmajā lasījumā Kredītiestāžu likumu varētu atbalstīt, bet tikai pie nosacījuma, ja to neskata steidzamības kārtā, kā iecerējis SC, bet atklāti izdebatē Saeimā. Tieši SC balsis var būt izšķirošas V. Muižnieces apstiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pauls par Krājbankas bankrotu vēršas Satversmes tiesā

Māris Ķirsons, 17.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas privātpersonas Satversmes tiesā iesnieguši sūdzību par Kredītiestāžu likuma vairāku normu, kā arī Civilprocesa likuma neatbilstību Satversmei.

Privātpersonu vidū, kuras parakstījušas šo konstitucionālo sūdzību, ir Raimonds Pauls, Santa Anča, Jevgēnija Dimpere, Ina Inkēna, un tā saistīta ar Latvijas Krājbankas maksātnespējas lietu – kreditoru tiesībām lemt par sanācijas plānu, kā arī šis bankas bankrota procedūras gadījumā – uz atgūtās naudas sadali. Šobrīd nav zināms, vai Satversmes tiesa attiecīgo lietu ierosinās.

DB jau rakstīja, ka bankas maksātnespējas administratoru iecelta SIA KPMG Baltics un tās pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš, kuram arī tika iesniegti vairāki Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumi. Par tiem administrators izteicās, ka neviens no tiem nav praktiski realizējams un iesniedza FKTK Latvijas krājbankas maksātnespējas risinājumu – bankrotu. Kredītiestāžu likums (179. pants) nosaka, – lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas FKTK un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar FKTK un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar atsevišķu likumu regulēs Kredītu reģistra darbību

Ieva Mārtiņa, 06.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu reģistra, kurā finanšu tirgus dalībnieki sniedz informāciju par klientu saistībām, darbības regulēšanai izstrādāts atsevišķs likums.

Ministru kabinetā apstiprināto likumprojektu iztrādājusi Finanšu ministrija (FM), kas skaidro, ka likumprojekts novērsīs pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī vairāki likumi, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums.

Kredītu reģistra darbība pēc likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā tiktu turpināts uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM turpina darbu pie regulējuma pilnveidošanas cīņai ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu

Žanete Hāka, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu to, ka kredītiestādes var tikt izmantotas noziedzīgu mērķu realizācijai, visām kredītiestādēm ir jābūt izveidotām iekšējās kontroles sistēmām atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām prasībām, komentējot FKTK lēmumu sodīt AS Swedbank, norāda Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Dzelde.

Šī likuma prasības attiecas gan uz nerezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, gan uz rezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, jo jebkurai bankai, kas darbojas tirgū, ir jāspēj efektīvi pārvaldīt ar naudas atmazgāšanu saistītos riskus.

Lai efektīvāk nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā kredītiestāžu uzraugam tika dotas pilnvaras bargāk sodīt kredītiestādes. Ar šā gada 29.jūniju stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz ievērojami lielākus sodus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas pārkāpumiem. Saskaņā ar jauno regulējumu par pārkāpumiem attiecībā uz klientu identifikāciju un izpēti, ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, informācijas sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, informācijas glabāšanu un dzēšanu kredītiestādei var piemērot soda naudu līdz 10% no kredītiestādes pēdējā pieejamā vadības apstiprinātā pārskata gada kopējā apgrozījuma, vai gadījumos, ja iepriekšminētā summa nesasniedz 5 miljonus eiro, līdz 5 miljoniem eiro. Soda naudu apmērs ir palielināts un tiek sasaistīts ar kredītiestādes apgrozījumu, lai preventīvi atturētu kredītiestādes no iespējamo pārkāpumu veikšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Āboltiņa: Muižnieces ievēlēšana ir turpinājums Maizīša neievēlēšanai

Agnese Margēviča, 20.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 52 balsīm Tautas partijas valdes locekle Vineta Muižniece ievēlēta par Satversmes tiesas tiesnesi. Pret viņu nobalsoja 41 deputāts. Vienotības izvirzītā Silvija Meijere guva 28 deputātu atbalstu, pret viņu nobalsoja 65 deputāti. 13 deputāti bija balsojuši pret abām kandidātēm. Balsojumā piedalījās 94 deputāti, viena balsošanas zīme tika atzīta par nederīgu.

Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa balsojuma priekšvakarā DB norādīja: ja V. Muižniece tiks ievēlēta ST tiesneses amatā, tas varētu parādīt, ka pastāv kādas vienošanās starp TP un kādu no koalīcijas partijām. «Muižnieces ievēlēšana būs sastāvdaļa no Maizīša neievēlēšanas darījuma,» teica S. Āboltiņa.

Balsojums par ST tiesnesēm notika aizklāti ar balsošanas zīmēm, tādēļ noskaidrot kuri deputāti atbalstīja V. Muižnieci, nav iespējams.

DB jau ceturtdien rakstīja, ka atbalsts V. Muižnieces apstiprināšanai ST tiesneses amatā meklēts citos balsojumos, kas gaidāmi Saeimā. Ceturtdien gaidāms balsojums par grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas saistīti ar Parex bankas restrukturizācijas plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieņemts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums

Žanete Hāka, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot Eiropas Savienības (ES) direktīvas par banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanu un noregulējumu prasības Latvijā, ir pieņemts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums.

Tas nosaka vienotu pieeju un efektīvus instrumentus, lai savlaicīgi risinātu ar iespējamam finanšu krīzēm saistītās sekas, aizsargājot finanšu stabilitāti un būtiski samazinot zaudējumu iespēju nodokļu maksātājiem.

Latvijas gadījumā par noregulējumu atbildīgās iestādes funkcijas ir piešķirtas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), izveidojot atsevišķu daļu – Noregulējuma un garantiju fondu daļu, kuras darbība un funkcijas ir nodalītas no uzraudzības funkcijām.

Ņemot vērā vienotus ES principus, jaunajā likumā ir iestrādātas prasības, lai efektīvi atjaunotu kredītiestādes darbību uzraudzības ietvaros vai veiktu tās noregulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, neizdosies atgūt Krājbankas aktīvus prasījumu apmierināšanai

Elīna Pankovska, 07.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigars Lūsis, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvēlējusies par maksātnespējas administratora amata kandidātu a/s Latvijas Krājbanka, vērsies Saeimā ar lūgumu labot šī gada septembrī grozītās un spēkā stājušās normas Civilprocesa likumā.

Viņš konstatējis, ka ar minētajiem grozījumiem būs apgrūtinātas administratora iespējas atgūt bankas aktīvus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ekspertu vērtējumā Latvijas Krājbankas kraha pamatā esot pretēji bankas kreditoru interesēm noslēgti ķīlas līgumi, norādīts A. Lūša izplatītajā paziņojumā.

«Iedziļinoties Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esmu konstatējis, ka izdarītie grozījumi Civilprocesa likuma 376.panta 1.daļā būtiski apgrūtinās maksātnespējas administratora iespējas atgūt finanšu līdzekļus kreditoru interesēs un lūdzu Saeimu labot šos grozījumus,» uzsver A.Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Parex bankas valdes loceklis: neviena banka nav gatava atdot īpašumus par šodienas cenām

NOZARE.LV, 27.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada augustā sadalītā AS Parex banka, kurā palikuši tikai problemātiskie aktīvie, līdz šim no parādniekiem pārņēmusi 800 nekustamos īpašumus, pastāstīja Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

Viņš pieļāva, ka gada laikā šo skaitli varētu arī dubultot, bet tas būs atkarīgs no tā, cik aktīvi izsolēs piedalīsies trešās puses.

Pēc viņa sacītā, no šā gada marta izsolēs vērojama pieaugoša trešo pušu interese. Lielākā interese esot «premium» segmentā, kur nerezidenti interesējas par īpašumiem nolūkā saņemt uzturēšanās atļauju. Izsolēs interese esot par īpašumiem Mežaparkā, Jūrmalā, Vecrīgā un klusajā centrā.

Citos tirgus segmentos situācija Parex bankas skatījumā raksturojama kā trausla stabilitāte. Lielākoties tirgū aktivitāti veidojot komercbanku vai to meitasuzņēmumu noslēgtie darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par Parex bankas atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 investori

NOZARE.LV, 23.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā par AS Parex banka atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 institucionālie investori, stāstīja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tomēr viņa atzina, ka, ņemot vērā šā brīža tirgus situāciju, piedāvāto cenu līmenis būtiski atpaliek no attiecīgo aktīvu potenciālās tirgus vērtības un tādējādi neatbilst bankas interesēm.

Pēc viņas sacītā, Parex bankas vadība un eksperti regulāri veic potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu, tostarp tiekoties ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda, ka patlaban pasaulē par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem ir vērojama liela interese, tomēr investori pārsvarā skatās uz viegli realizējamiem aktīviem, kuru vērtības pieaugums nākotnē ļautu būtiski palielināt ieguldītās naudas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru