Valsts noteikta banku atbalsta hipotekārajiem kredītņēmējiem kopsumma pirmajā ceturksnī būs vairāk nekā 24 miljoni eiro, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Jaunā VID vadītāja deputātus informēja, ka kredītiestādes ir iemaksājušas minēto summu valsts budžetā, un no 10.aprīļa līdz 30.aprīlim kredītņēmējiem tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Asociācijas aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Kredītņēmēju atbalsta programma ir lieka līdzekļu izšķērdēšana, uzskata Kredītņēmēju apvienība. Savukārt valdības vadītājs Valdis Dombrovskis atzīst, ka programmu var arī nepieņemt.

Līdzekļus, ko valdība nolēmusi atvēlēt šai programmai, labāk būtu novirzīt sociālajam spilvenam, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Kredītņēmēju apvienības jurists Reinis Bērziņš. Kredītņēmēji, kuriem pērn gada vidū sākās problēmas ar bankām, šobrīd jau zaudē savus mājokļus, apgalvoja jurists. Viņiem nepieciešama gan sociāla, gan psiholoģiska palīdzība, viņš uzsvēra. Savukārt iecerētā atbalsta programma pēc būtības esot tikai vēl viens kredīts, kas agri vai vēlu tāpat būs jāatdod. Turklāt kopējā situācijā programma ir neliels piliens – slikto kredītu apjoms Latvijā jau esot sasniedzis 28,6%.

Aizņemšanās no viena kredītdevēja, lai segtu citus aizņēmumus, ir biežāk izplatītā kļūda, kā rezultātā kredītņēmēji nonāk grūtībās, atklājot izglītojošo kampaņu Aizņemies prātīgi! uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji.

Tādēļ ar televīzijas klipu un drukātās reklāmas starpniecību divu nedēļu garumā tiks veikta kredītņemēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem.

Kampaņas autori aicina kredītņēmējus padomāt divreiz, ja kredīts tiek ņemts, lai segtu citas saistības, piemēram, izmantotu īstermiņa kredītu, lai veiktu hipotekārā kredīta maksājumu. Tāpat īstermiņa kredīti nav piemēroti ilgtermiņa finanšu problēmu risināšanai. Kampaņas ietvaros tiek uzsvērts, ka nebanku kredītus nav ieteicams izmantot neapdomīgu tēriņu veikšanai.

Pirms lēmuma pieņemšanas par aizņemšanos, kredītņēmēji tiek aicināti vēlreiz apdomāt, vai nauda tiešām ir nepieciešama, izvērtēt, vai noteiktajā laikā aizdevumu varēs atdot, kā arī pārliecināties, lai kredīta maksājumi nepārsniegtu 40% no ikmēneša ienākumiem. Tāpat tiek aicināts aizņemties tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Skaitliski hipotekāro kredītu daudzums 2022. gadā samazinājies par 7%, bet vidējā kredīta summa pieaugusi par nepilniem 6%, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotie dati.

67% pieaugums septiņos gados2021. gadā izsniegto mājokļu kredītu skaits atgriezās pirmspandēmijas līmenī, taču pērn tas atkal nedaudz saruka.

“Strauji augošā inflācija un mājokļu cenu pieaugums ir atstājis iespaidu uz kreditēšanas tirgu, un dati liecina, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaits 2022. gadā ir mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr pastāvīgs vidējās izsniegtās summas pieaugums vismaz pēdējo 7 gadu laikā liecina, ka mājokļu cenas turpina augt un pamazām tuvojas ES vidējam līmenim. Ja 2016. gadā vidējā izsniegtā summa bija aptuveni 48 tūkstoši eiro, 2021. gadā - 76 tūkstoši eiro, tad pērn jau 80 tūkstoši eiro. Tas ir pieaugums par aptuveni 67% septiņu gadu laikā,” secina AS Kredītinformācijas birojs valdes loceklis Intars Miķelsons.

20% kredītņēmēju norāda, ka viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli, lai šobrīd vai nākotnē nerastos problēmas ar mājokļa kredītu atmaksu, liecina SEB bankas un pētījumu aģentūras Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo trīs gadu laikā par 12 procentpunktiem pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Salīdzinājumā pa reģioniem visstabilāk jūtas Rīgas reģionā un Vidzemē dzīvojošie kredītņēmēji, kur attiecīgi 24% un 17% respondentu snieguši pozitīvu atbildi par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Vislielākās grūtības izjūt Zemgales kredītņēmēji, no kuriem tikai 11% respondentu norāda uz ienākumu stabilitāti, bet turpat katrs ceturtais atzīst, ka nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem.

Lai gan Latgalē un Kurzemē, līdzīgi kā Zemgalē, ir salīdzinoši mazs kredītņēmēju skaits, pēc kuru domām viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli (Latgalē - 11% un Kurzemē - 10%), tomēr šajos reģionos ir salīdzinoši mazāk to kredītņēmēju, kuri izjūt līdzekļu nepietiekamību savu kredītsaistību segšanai – Latgalē 17% un Kurzemē 20%.

Politiķiem pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš atzīmēja, ka, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir saskatāmi būtiski tiesvedību riski.

"Nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem jebkurā nozarē. Ja mēs gribētu uz priekšu regulēt to, kā veidojas procentu likmes, cik tās ir mainīgas, tas ir cits jautājums, kuram mēs esam atvērti diskusijai," sacīja Pastars.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka arī šādu tiesvedību gadījumā bankas nevērsīsies pret kredītņēmējiem. "Kredītņēmēji var būt mierīgi - viņu mājoklis ir drošībā. Bankām nav mērķis izlikt viņus no mājokļiem, vēl jo vairāk piedzīt zaudējumus par nepamatotiem, populistiskiem politiķu lēmumiem. Par tiem atbild politiķi," sacīja Pastars.

Kaut arī banku pievienotās procentu likmes pēdējā laikā nav būtiski mainījušās, latu un eiro starpbanku likmju kritums ir veicinājis vidējās aizdevuma likmes kritumu gan uzņēmumiem izsniegto, gan privātpersonu patēriņa un mājokļu kredītiem.

Tomēr ilgi likmju kritumu nevarēšot vērot, paredz banku pārstāvji.

Kaut arī ar sarūkošajām starpbanku likmēm nav apmierināti tie, kuri vēlas naudu noguldīt, jo par latu un eiro depozītu lielākajā daļā banku nevar saņemt vairāk par pāris procentiem gadā, par kritumu priecājas kredītņēmēji, jo par aizdevumu jāmaksā mazāk.

Zemākas likmes gan nenozīmē, ka aizdevumu vieglāk saņemt, jo bankas pēdējā laikā kreditēšanas nosacījumus nav mainījušas, un potenciālie kredītņēmēji joprojām tiek stingri izvērtēti, nereti aizdevumu atsakot, tomēr tiem, kas finansējumu ir saņēmuši, par to jāmaksā mazāk nekā pirms gada vai diviem, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Nolikto atslēgu princips hipotekāru kredītu ņēmējiem draud ar šādu kredītu nepieejamību, Valsts prezidentam jāpieņem lēmums par grozījumu izsludināšanu

Eksploziju izraisījuši vakar Saeimā akceptētie grozījumi Maksātnespējas likumā par fizisku personu maksātnespēju. Tie paredz zemāku parādu slieksni, lai fiziska persona varētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Proti, no 2015. gada fiziska persona maksātnespēju varēs prasīt, ja tās parādi būs 5000 eiro (pašlaik 7114 eiro), kā arī ja parādi, kurus nevarēs segt gada laikā, būs 10 000 eiro (pašlaik 14 228 eiro). Tāpat deputāti nolēma mainīt parādsaistību dzēšanas termiņus. Tiem, kuriem pēc mantas pārdošanas būs palikušas parādsaistības 5000–100 000 eiro apjomā, šis termiņš būs viens gads, savukārt tiem, kuru atlikušās parādsaistības būs 100 001 līdz 200 000 eiro, – divi gadi, bet tiem, kuriem tās būs lielākas par 300 000 eiro, – trīs gadi. Tādējādi aptuveni 95% problēmās nokļuvušo kredītņēmēju ekonomiskajā apritē varēs atgriezties gada laikā.

«Patlaban programma piedāvātajā redakcijā jau ir novēlota,» komentējot kredītņēmēju atbalsta programmu, par kuru rīt paredzējis lemt Ministru kabinets, saka Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.

Dz. Kalniņš aicina pievērst uzmanību sociālo programmu izveidei, lai palīdzētu tiem, kas zaudējuši ienākumus uz ilgāku laiku, proti, kam banku risinājumi nespēj palīdzēt, jo viņi nespēj segt arī tādus izdevumus kā komunālos pakalpojumus.

Patlaban sagatavotā kredītņēmēju atbalsta programma paredz bankām pieteikt savus klientus valsts galvojuma saņemšanai brīvprātīgi, un tas tām jāpaveic līdz šī gada novembra beigām. Jau iepriekš kredītiestāžu pārstāvji izteikuši šaubas, vai bankas vēlēsies piedalīties šādā programmā, jo sevišķi tādēļ, ka nosacījumi tām pieprasīs daļu - 10% vai 20% no kredīta atlikušās vērtības - aizdevuma norakstīt, ja kredītņēmējs veiks maksājumus pilnā apmērā.

Kredītiestāžu centieniem meklēt veidus eiro konvertācijas ienākumu zudumu segšanai piepulcējies arī lēnākas ekonomikas izaugsmes risks, kas var atspoguļoties kredītņēmēju maksājumu disciplīnā un banku ieņēmumos.

Veido uzkrājumus

Pirmajā ceturksnī banku peļņa sasniegusi 43 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad peļņa sasniedza 64,9 miljonus eiro. Kā skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti, peļņa lielākoties samazinājusies vienas bankas struktūras izmaiņu rezultātā. Tomēr tieši gada sākumā vairākas bankas veidojušas papildu uzkrājumus nedrošiem kredītiem, pasliktinot rezultātus.

Kaut arī pagaidām visas bankas rezultātus vēl nav publicējušas, starp lielākajiem tirgus spēlētājiem izrāvienu guvusi Swedbank, nopelnot 32 miljonus eiro. Peļņu kāpinājusi arī SEB banka līdz 6,6 miljoniem eiro, bet DNB grupas peļņa pirmajā ceturksnī sasniegusi 3,6 miljonus eiro.

Tā kā ne kredītņēmējus, ne bankas apvienojošās organizācijas neatbalsta Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kredītņēmēju atbalsta programmu, atbildīgā ministrija lūgs valdību izšķirties, vai ieviest programmu vai atlikt, vai atteikties no tās vispār, raksta laikraksts Diena.

Ja programma netiks īstenota, valdībai tas būs jāpamato starptautiskajiem aizdevējiem, kam Latvija to solījusi pieņemt līdz marta beigām. «Ja neviena no pusēm nevēlas [programmu], jautājums, vai tāda vispār ir vajadzīga,» noteica FM pārstāvis.

Kredītņēmēju atbalsta programma bankām būtu brīvprātīga, un tai valsts galvojumos bija paredzēti 82 miljoni latu. Palīdzība tiktu sniegta tiem kredītņēmējiem, kuriem problēmas ar kredīta samaksu rastos pēc programmas iedarbināšanas. Tām bankām, kuras piedalītos programmā, būtu jāiesaldē 20% no kredīta pamatsummas, tādējādi un citādi samazinot kredītmaksājumu u. c. 10%-20% no kredīta pamatsummas bankām būtu jānoraksta tiem, kuri kredītmaksājumu programmas divu gadu darbības laikā vairāk vai mazāk maksātu.

No 14. februāra stājušie spēkā jauni noteikumi par preču deklarāciju eksportam uz Krievijas Federāciju. Lai gan par sertifikāciju atbildīgās Rostest oficiālā pārstāve Latvijā un Eiropā, SIA Preču sertifikācijas aģentūra ģenerāldirektore Nonna Uzoliņa sola, ka problēmu eksportētājiem nebūs un tas mazinās tirdzniecības tehniskās barjeras, uzņēmēji patlaban jau ir neizpratnē par sistēmas maiņu, kas jau radījusi sarežģījumus eksportā.

N. Uzoliņa nenoliedz, ka kādu laiku «putra būs», taču viss tiek darīts, lai sargātu Krievijas iekšējo tirgu un patērētājus no negodīgiem falsifikācijas gadījumiem. Viņa atklāj, ka svarīgākais ir cīņa ar negodīgajiem starpniekiem, tostarp muitas noliktavu pārstāvjiem, kas vēlas palīdzēt ievest produkciju Krievijā, taču dara to par naudu vai labiem sakariem. Falsifikācijas gadījumus skaits esot daudz, īpaši alkohola nozarē, arī zivju produkcijas un kosmētisko līdzekļu tirdzniecībā.

Lielākajai daļai jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ir viens kredīts uz ģimeni, liecina Swedbank veiktā aptauja.

28% ir diva veida kredītsaistības. Visvairāk jeb 43% iedzīvotājiem ir patēriņa kredītsaistības, 35% - hipotekārais kredīts un 29% auto līzings. 20% iedzīvotāju ir arī ņēmuši aizņēmumu, lai segtu izdevumus par savu vai bērnu izglītību. 61% respondentu maksājumi kredītsaistību segšanai nepārsniedz 30% no ģimenes ikmēneša ienākumiem.

Kredītņēmēji situācijā, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiktu kas neparedzēts un tā rezultātā strauji samazinātos ģimenes ikmēneša ienākumi, visbiežāk aizņemtos līdzekļus no tuviniekiem vai draugiem – tā norāda 27% Swedbank aptaujāto.

24% segtu saistības no citu ģimenes locekļu ikmēneša ienākumiem, 18% dotos peļņā uz ārvalstīm vai tikpat - paļautos uz dzīvības apdrošināšanā ieguldītajiem līdzekļiem. 17% kredītņēmēju nemaz nav domājuši par risinājumiem saistību izpildē, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiku negadījums.

Akciju sabiedrība Reverta šā gada pirmajos sešos mēnešos no problemātiskajiem kredītiem ir atguvusi 20,6 miljonus eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Valsts kasei šā gada pirmajos sešos mēnešos ir atmaksāti 9,7 miljoni eiro un vēl 12,8 miljonu eiro lielu maksājumu Reverta veica pēc pārskata perioda beigām.

«Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Reverta uzsāka Parex bankā ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu, šis pārskata periods ir bijis smagākais un sarežģītākais gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā. Krīze Krievijā un Ukrainā, nestabilais ģeopolitiskais stāvoklis, kā arī ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē ir ievērojami samazinājusi aktīvu vērtību un apgrūtinājusi to atgūšanas iespējas. Tomēr neatlaidīgi turpinām cīnīties par katru centu, lai pēc iespējas mazinātu valsts zaudējumus. Gūtie rezultāti liecina, ka spējam risināt arī šķietami bezcerīgas situācijas,» norāda Revertas valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Salīdzinot alternatīvo finanšu nozares darbības rezultātus 2015. un 2016. gada 1. pusgadā Latvijas tirgū, secināms, ka Latvijā izsniegto kredītu skaits nedaudz palielinās, taču kredītu atmaksas termiņu pagarinājumu skaits arvien samazinās, informē AS 4finance.

Savukārt pieaug kredītu atteikumu apjoms un samazinās ar kavējumu atmaksāto kredītu skaits, kas liecina par kredītdevēju atbildīgu un rūpīgu maksātspējas izvērtēšanu.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedru izsniegtais kredītu apjoms 2016. gada 1. pusgadā ir pieaudzis par 4000 eiro, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu (no 415 000 līdz 419 000 attiecīgā gada pirmajos sešos mēnešos). Izmaiņas nozares regulējumā, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī, ir veicinājušas kredītu pieejamību, tie ir kļuvuši lētāki. Pēc 4finance ekspertu domām, Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) aizvien vairāk ierobežojot kredītu cenu, PTAC sasniedz tieši pretējo - padara kredītus pieejamākus patērētājiem un sekmē izsniegto kredītu pieaugumu (no 74,8 līdz 84,5 miljoniem eiro).

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Aizgājušo laiku milžu cīņas — tā varētu nodēvēt kredītņēmēju un banku sektora cīņas par to, kuram no viņiem labvēlīgāki nosacījumi tiks pieņemti fizisko personu maksātnespējas likumā, kam šoceturtdien trešajā lasījumā jātiek pieņemtam Saeimā.

Redzot normas, kas pašreizējā brīdī ir iestrādātas šajā dokumentā, rodas iespaids, ka kredītņēmēji, tostarp kādreizējie spekulanti, ir panākuši teju visu, kas tiem ir izdevīgi. Piemēram, personas maksātne-spējas gadījumā tai būtu ik mēnesi bankai jāatmaksā 30% no saviem ienākumiem, turklāt tiktu dota iespēja no parādiem atbrīvoties divu (nevis piecu, kā tas ir šobrīd) gadu laikā. Interesants ir nosacījums, ka minētie 30% attiektos gan uz pieticīga dzīvokļa īpašnieku, gan arī uz spekulantu, kurš savulaik pelnīšanās nolūkos pircis īpašumus uz nebēdu.

Kredītņēmēji, kā arī naudas noguldītāji, ir bijuši un vienmēr būs banku galvenie sabiedrotie, tāpēc finanšu sektors allaž cenšas kopā ar saviem klientiem risināt problēmas, kas radušās saistību izpildē.

Tā tas ir arī šobrīd līdz ar Euribor likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem (cīņa ar inflāciju). Taču šajā palīdzībā nupat vēlas iesaistīties arī valsts, kas ir noprotams no atsevišķiem publiskiem izteikumiem. Šoreiz kā risinājums ir nevis “helikoptera nauda”, kā tas bija Covid krīzes laikā, kad noteiktām mājsaimniecībām tika piešķirti līdzekļi izdevumu segšanai, bet gan ierobežojumi banku izsniegtajām kredītu likmēm. Diemžēl šāda palīdzība ilgtermiņā kredītņēmējiem nevis palīdzētu, bet tieši pretēji – kaitētu.

Intervences sekas

Attiecībā uz politiķu ideju ierobežot hipotekāro kredītu likmes, publiskajā telpā izskanējuši divi iespējamie scenāriji. Pirmkārt, ar likumu noteikt Euribor likmes “griestus” pusotra vai divu procentu līmenī. Otrkārt, likt bankām atteikties no tās kredītlikmju daļas, ko bankas šobrīd nosaka pašas. Abos gadījumos valsts faktiski iejaucas finanšu tirgū, nosakot to, par kādu cenu drīkst izsniegt aizdevumus. Nav zināms tas, vai kāda no šīm “idejām” ir likta arī uz papīra, jeb pagaidām par tām tiek tikai mēļots, bieži lietojot aizplīvurotus eifēmismus. Tomēr ir skaidri jāpasaka, kādas sekas šāda iejaukšanās radītu ne tikai esošajiem kredītņēmējiem, bet arī visiem tiem, kuri aizņēmumus gribētu ņemt nākotnē.

Ātro kredītu procentu likmes dažādās kompānijās svārstās no 150-200% gadā, liecina kompānijas Gudriem.lv veiktais pētījums.

Piemēram, ja cilvēks noformē pirmo aizņēmumu 100 Ls uz 3 nedēļu termiņu, tad 19 ātro kredītu devēju vidū vislētākā kredīta procentu likme ir 195% gadā, bet visdārgākā – 347% gadā.

Turklāt ir 3-4 kompānijas, kas, lai piesaistītu klientus, pirmo reizi aizņemoties, piedāvā bezprocentu kredītu. Eksperti prognozē, ka nākamā gada laikā procentu likmes varētu samazināties vēl par 30-40%.

Pēdējā gada laikā ātro kredītu procentu likmes samazinājušās vairāk nekā divas reizes, bet vidējā aizņēmuma summa bija 70-100 Ls.

„Ja pirms gada kredīta ar 30 dienu termiņu un summu 100 Ls cena bija 20-30Ls, tad šobrīd kredītņēmēji procentos samaksā 10-20 Ls,” skaidro SMScredit.lv pārstāvis Alberts Pole.

79% kredītņēmēju uztrauc iespējamā maksātspējas samazināšanās, liecina SEB bankas veiktais pētījums.

Kā nākamais iespējamais risks tiek minēts kredīta likmes iespējamais pieaugums – par to bažījas 67% kredītņēmēji. Savukārt 48% uztrauc nodarbinātība nākotnē.

«Pēc mūsu datiem vidējā kredīta summa veido aptuveni 25 tūkstošus latu un vidējais kredīta atmaksas termiņš ir 15 gadi,» norāda bankas valdes locekle Ieva Tetere. Tas nozīmē, ka uzņemoties ilgtermiņa finanšu saistības, ir svarīgi pievērst uzmanību ne vien personīgās maksātspējas risku mazināšanai, bet arī sociāli ekonomisko risku ietekmei, kurus tiešā veidā ietekmēt nevar.

Pētījuma laikā 55% aptaujāto norādījuši, ka ienākumu samazināšanās dēļ ir saskārušies ar grūtībām kredīta maksāšanas laikā, 42% problēmas radīja kopējais dzīves sadārdzinājums, savukārt 25% - darba maiņa vai tā zaudēšana.

ASV varasiestādes apturējušas parādu piedziņas kompānijas Goldman Schwartz darbību, kas izmantojusi melus un iebiedēšanu, lai piedzītu nesamaksātus aizdevumus. Kompānijas parādu piedziņas metodes ietvērušas arī draudus nolaupīt kredītņēmēja bērnus, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

ASV Federālā tirdzniecības komisija atklājusi, ka parādu piedziņas kompānijas darbinieki zvanījuši klientiem un teikuši, ka var parūpēties par to nokļūšanu cietumā, kā arī piedraudējuši ar šerifa ierašanos, kas parādniekus nogādās cietumā, lai gan, saskaņā ar ASV likumdošanu, šādu tiesību kompānijai nav. Pie draudiem nogādāt parādniekus cietumā Goldman Schwartz darbinieki neesot apstājušies. Uzņēmums draudējis atņemt parādniekiem bērnus un ievietot tos valdības cietumā. Pati parādu piedziņas kompānija šīs ASV Federālās tirdzniecības komisijas apsūdzības nav komentējusi.