Pauls par Krājbankas bankrotu vēršas Satversmes tiesā  12

DB jau rakstīja, ka bankas maksātnespējas administratoru iecelta SIA KPMG Baltics un tās pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš, kuram arī tika iesniegti vairāki Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumi. Par tiem administrators izteicās, ka neviens no tiem nav praktiski realizējams un iesniedza FKTK Latvijas krājbankas maksātnespējas risinājumu – bankrotu. Kredītiestāžu likums (179. pants) nosaka, – lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas FKTK un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar FKTK un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.

«Kreditoru sapulce nav sasaukta, un personām, kuras Latvijas Krājbankas bankrota gadījumā zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, netiek dota iespēja  lemt par to atgūšanas iespējām un arī tos – pilnīgi vai daļēji atgūt – ar sanācijas palīdzību,» skaidro Satversmes tiesā iesniegušo vairāku privātpersonu pārstāvis – zvērināts advokāts Egils Radziņš. Viņš norāda, ka tādējādi tiek aizskartas personu tiesība uz savu īpašumu, kuras notiprinātas Satversmē. «Administratoram ir jāizvērtē iesniegtais sanācijas plāns pēc formālām pazīmēm un tad par to jādod atzinums FKTK, bet situācijā, ja šo plānu atbalsta kreditoru sapulcēm tad gala lēmums ir jāpieņem tiesai, jo FKTK ir kredītiestāžu – arī Latvijas krājbankas – uzraugs, kurš pietiekami rūpīgi nav veicis savus pienākumus,» skaidro E. Radziņš. Kredītiestāžu likums arī paredz, ka lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai FKTK pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē. «Pēdējā piebilde faktiski ir lieka un atceļama,» skaidro E. Radziņš. Viņaprāt, šīs normas ir neskaidras un līdz ar to arī dažādi interpretējamas.