Ņemot vērā šodien, 23.aprīlī, pieņemto valdības lēmumu, Latvijā būs iespēja sākt izmantot ātros molekulāri bioloģiskos Covid-19 testus, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Tas dos iespēju analīžu rezultātus saņemt slimnīcām īsākā laikā, piemēram, ja pacientam nepieciešams veikt steidzamu operāciju.

Latvijā laboratorijās šobrīd izmanto Covid-19 testus, kuriem laboratorijas testēšanas process aizņem no 3 līdz 6 stundām. No šiem testiem nav plānots atteikties un tos izmantos arī turpmāk, tomēr šobrīd ir rasta iespēja Latvijā izmantot arī testus, kur testēšanas process aizņems tikai 45 minūtes.

Izmantotā tehnoloģija ir vienāda, bet saīsināts ir pats process, kur krietni mazākā mērā ir jāiesaistās laboratorijas darbiniekiem - analīžu parauga pārbaude notiek automatizēti. Vienlaikus šie testi ir tik pat uzticami un nav pamata šaubīties par iegūtajiem rezultātiem. Pēc šīs metodes testus jau veic vairākās valstīs, tostarp Igaunijā. Turklāt šāda veida testus izmanto arī pie citām saslimšanām, piemēram, lai ātri noteiktu tuberkulozes vai gripas izraisītājus.

Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šonedēļ turpinās eirozonas politiķu neizlēmība, kā atrisināt sasāpējušies reģiona parādu krīzes jautājumus. Galvenais jautājums joprojām paliek potenciālā Grieķijas parāda restrukturizācija un otra aizdevuma piešķiršana šai valstij.

Joprojām nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem Grieķija saņems atbalstu pēc šā gada beigām. Tāpat šīs nedēļas beigās tiks publicēti eirozonas banku stresa testu rezultāti, un būs lielāka skaidrība par to, cik tad īsti vājš vai stiprs ir monetārā reģiona finanšu sektors. Saglabājoties ilgstošai neskaidrībai un parādoties baumām, ka banku stresa testu rezultātu varētu būt vāji, finanšu tirgus sācis nervozēt, un spekulanti pastiprināti pievērsušies jautājumiem par Eiropas trešās lielākās ekonomikas – Itālijas nākotni.

Rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē pārsniedzis 6% atzīmi un draud pietuvoties līmeņiem, kas ilgtermiņā, ņemot vērā milzīgo valsts parāda apjomu (aptuveni 120% no IKP), nav saglabājami.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) neatbilst mūsdienu drošības standartiem, atzinusi Lietuvas ekspertu darba grupa, kas izvērtējusi Minskas sagatavoto pārskatu par spēkstacijas stresa testiem.

Līdz 25.janvārim Lietuva iesniegs šos secinājumus starptautiskajai darba grupai, ko izveidojusi Eiropas Komisija un Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa. (ENSREG).

Kā paziņojusi Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI), Lietuva formulējusi vairāk nekā 100 aizrādījumu un jautājumu par Astravjecas AES noturību pret dažādu ekstremālu parādību ietekmi.

Vienlaikus uzsvērts, ka Baltkrievijas pārskatā nav aplūkots Lietuvai svarīgākais jautājums par spēkstacijas būvlaukuma vietas izvēli, tādēļ paliek neatbildēts gan šis, gan citi Lietuvai būtiski jautājumi par ietekmes uz vidi novērtējumu, par būvdarbu un gaidāmās ekspluatācijas kvalitāti un drošības kultūras garantēšanu.

Eiropas Savienības banku aktīvi kopš 2011. gada ir sarukuši par vairāk nekā 1,1 triljonu dolāru, ko veicina augošās kapitāla rezerves, raksta Bloomberg.

Tādējādi banku Tier 1 kapitāls, kas raksturo to, cik lielā mērā bankas spēj absorbēt zaudējumus, šajā laikā ir audzis no 10% līdz 11,7%.

Pēc finanšu krīzes pasaules bankas ir palielinājušas kapitālu par aptuveni 500 miljardiem dolāru.

Banku ieguldījumi Eiropas Savienības valstu parādzīmes šogad palikušas esošajos apmēros – 1,7 triljonu eiro vērtībā. Bankas 2011. gadā pārdeva 9,3% no sava valstu parādzīmju ieguldījumiem, bet pēc tam tos palielināja par 9,5%.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Pirmdien Milānas fondu biržā apturēta pasaulē vecākās bankas - Itālijas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS) - akciju tirdzniecība pēc tam, kad to vērtība piedzīvoja strauju kritumu pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto stresa testu rezultātu publiskošanas.

BMPS akciju cena pirmdien rīta tirdzniecības sesijā nokritās par 17% saistībā ar ziņām, ka tai Eiropas banku stresa testos klājies vissliktāk.

Kā ziņots, ECB svētdien publiskoja eirozonas banku visaptverošā novērtējuma rezultātus, vēstot, ka 25 no kopumā 130 eirozonas bankām nav izturējušas tā dēvētos stresa testus.

Itālijā stresa testus nav izturējusi BMPS, Banca Carige, Veneto Banca, Banco Popolare, Banca Popolare di Milano, Banca Popolare di Vicenza, Credito Valtellinese, Banca Popolare di Sondrio un Banca Popolare dell'Emilia Romagna.

Eiropas Centrālā banka (ECB) publicējusi 130 lielāko eirozonas banku finansiālā stāvokļa padziļinātas pārbaudes – visaptverošā novērtējuma – rezultātus, konstatējot kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā 25 eirozonas bankās.

No Latvijā strādājošām bankām novērtējumā piedalījās trīs pēc aktīviem lielākās bankas – Swedbank, SEB banka un ABLV Bank, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperti.

Vērtējot eirozonas bankas, ECB secinājusi, ka nepieciešamas banku aktīvu vērtības korekcijas 48 miljardu eiro apmērā; 37 miljardi eiro no šā apjoma neradīja kapitāla iztrūkumu.

Saistībā ar kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā un aktīvu vērtības korekcijām 37 miljardu eiro apmērā kopējā ietekme uz bankām sasniedza 62 miljardus eiro.

Konstatēti papildu ienākumus nenesoši riska darījumi 136 miljardu eiro apmērā.

Īstenojoties stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārijam, banku kapitāls saruktu par 263 miljardiem eiro, kā rezultātā CET1 rādītāja mediāna samazinātos par 4 procentpunktiem (no 12,4% līdz 8,3%).

Eiropas Centrālā banka (ECB), sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Patlaban ir noteiktas 124 bankas, kuras varētu tikt pārbaudītas, tomēr galīgais saraksts tiks publiskots nākamgad.

Vērtēšana tiks īstenota sadarbībā ar to dalībvalstu, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, nacionālajām kompetentajām iestādēm un saņems neatkarīgu trešo personu atbalstu visos līmeņos ECB un nacionālajās kompetentajās iestādēs.

Novērtējumam ir trīs galvenie mērķi: caurredzamība - lai uzlabotu par banku stāvokli pieejamās informācijas kvalitāti, korekcijas - lai vajadzības gadījumā noteiktu un īstenotu nepieciešamos pasākumus, kā arī uzticības stiprināšana, lai sniegtu visām iesaistītajām pusēm pārliecību, ka bankas pamatā ir stabilas un uzticamas.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

“Dienas Biznesa” rīcībā nonākusi informācija, ka Latvijas medicīnas iestādes saņēmušas piedāvājumu iegādāties testus, kas aptuveni 15 minūtēs nosaka, vai cilvēks ir inficējies ar koronavīrusu "Covid-19".

Jaunais tests ir daudz lētāks nekā šobrīd Latvijā pieejamais, tā cena ir 480 eiro 40 personu asins analīžu veikšanai. Testa komplekta darbības pamatā ir imūntesta tehnoloģija un tas ir vienkārši izmantojams arī mājas apstākļos. No pirksta gala ņemtās asinis ievieto testierīcē un tas, līdzīgi kā grūtniecības tests, iekrāso kontroles līnijas.

Piedāvājumu pirms dažām dienām izplatījis uzņēmums “DC Solutions” un sestdien divas medicīnas iestādes aicinājumam atsaukušās, apstiprina “DC Solutions” produktu speciāliste Žanete Goršanova.

Publiski netiek atklātas šīs iestādes, kas jau pēc dažām dienām saņems ātros testus, lai neradītu ažiotāžu ap tām. Iespējams, ka medicīnas iestādes pirmos testus izmantos, lai testētu savus darbiniekus, kuri ir saskarē ar potenciālajiem slimniekiem.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Visas lielākās bankas ASV izturējušas Savienoto Valstu Federālās rezervju sistēmas (FRS) ikgadējos tā dēvētos stresa testus, ar kuriem paredzēts novērtēt finanšu institūciju noturību ievērojamas finanšu krīzes gadījumā.

FRS trešdien paziņoja, ka visas 23 pārbaudītās bankas ir labi pozicionētas, lai pārciestu ievērojamu recesiju un tās laikā pat turpinātu izsniegt aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

"Šodienas rezultāti apstiprina, ka banku sistēma ir spēcīga un noturīga," skaidro FRS.

Stresa testiem mazas vietējās bankas un vidēja izmēra reģionālās bankas netika pakļautas.

Šī gada testos izmantots scenārijs ar būtisku globālās ekonomikas recesiju, ievērojamu komerciālo nekustamo īpašumu un mājokļu cenu kritumu un strauju bezdarba līmeņa pieaugumu.

Neskatoties uz to, ka bankas piedzīvotu zaudējumus kopumā vairāk nekā pustriljona dolāru apmērā, tās spētu saglabāt minimālās kapitāla prasības, skaidro FRS.

Francijas apelācijas tiesa lietu par «Rietumu bankas» iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt 2020.gada pavasarī, informēja bankā.

«Rietumu bankas» preses sekretāre Eleonora Gailiša sacīja, ka Francijas apelācijas tiesa, pēc «Rietumu bankas» lūguma, nodalījusi bankas un bankas bijušā valdes priekšsēdētāja Aleksandra Pankova lietas atsevišķās tiesvedībās, un atlikusi to izskatīšanu līdz 2020.gada pavasarim.

«Ar šādu lūgumu banka vērsās saistībā ar Francijas Augstākās tiesas lēmumu par soda aprēķina kārtību par līdzīgu pārkāpumu citā analoģiskā lietā, kas var būtiski ietekmēt lēmumu mūsu lietā, kā arī saistībā ar klajā nākušiem jauniem apstākļiem un faktiem, kas nebija pieejami pirmās instances tiesai,» skaidroja bankas pārstāve.

Gailiša arī uzsvēra, ka «Rietumu banka» pārkāpumus neatzīst. «Banka ir pilnībā pārliecināta par savu nevainīgumu. Mūsu pozīcija ir izklāstīta apelācijā, un mēs sniegsim tiesai apliecinošus to pārliecinošus argumentus. Mēs ticam, kas Francijas tiesu sistēma pieņems šajā lietā taisnīgu lēmumu,» viņa sacīja.

Eiropas Banku iestāde (EBI) otrdien publicējusi metodoloģiju un makroekonomisko scenāriju stresa testam Eiropas Savienības (ES) mērogā 2014. gadā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Līdztekus visaptverošai banku bilanču kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, veicot šo testu, kas izstrādāts, lai novērtētu banku spēju pretoties hipotētiskiem ārējiem satricinājumiem, tiks apzinātas citas ES banku sektora vājās vietas un būtiski uzlabota ES banku riska darījumu pārredzamība.

EBI izstrādātais stresa tests tiks veikts ES banku bilanču kvalitātes novērtēšanas un uzlabošanas procesa ietvaros, sekojot aktīvu kvalitātes pārbaudēm (AKP), ko veic atbildīgās ES uzraudzības iestādes. Visas ES uzraudzības iestādes izmantos EBI izstrādāto kopējo metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka visas galvenās ES bankas tiek novērtētas, izmantojot kopējus pieņēmumus, definīcijas un pieejas. Tas ļaus iegūtos rezultātus salīdzināt visā ES, palielinot banku sektora caurskatāmību un sekmētu uzraudzības procesu. EBI dara zināmus arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izstrādātos makroekonomikas scenārijus, lai novērtētu ekonomiskās vides izmaiņu ietekmi uz ES bankām. Tie konsekventi attieksies uz visu ES vienoto tirgu. Jāuzsver, ka izstrādātie makroekonomikas scenāriji nav attīstības prognozes, bet gan noteikti scenāriju parametri, ņemot vērā vēsturiskos datus no nesenās krīzes.

Gatavojoties bezpilota transportlīdzekļu izmēģinājumiem Zemgalē, apzināti iespējamie maršruti, kuros Jelgavā un Aizkrauklē varētu veikt izmēģinājuma braucienus, informē Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš.

Sadarbībā ar Somijas partneriem, kas testus jau sākuši, Ceļu satiksmes drošības direkciju un pašvaldību pārstāvjiem izvērtēti potenciālie maršruti un pieņemts provizorisks lēmums par izmēģinājumu vietām abās pilsētās. Jelgavā testus plānots veikt uz salām starp Lielupi un Driksu, pasažierus vedot no Pils salas tējas namiņa līdz rekonstruētās Pasta salas aktīvās atpūtas zonai. Šāds maršruts izvēlēts, jo tajā nav intensīva satiksmes plūsma, kas varētu radīt bīstamas situācijas, taču vienlaikus tas ir gana izaicinošs, ar dažādiem šķēršļiem, kas pietuvināti ikdienas situācijām satiksmē. Savukārt Aizkrauklē plānots testus veikt maršrutā uz pilsētas Vēstures un mākslas muzeju - arī šeit transportlīdzekļu kustība ir samērā neliela, taču infrastruktūra ļauj pārliecināties par iespējām nākotnē bezpilota autobusu izmantot nozīmīgākos maršrutos, piemēram, no Aizkraukles dzelzceļa stacijas uz centru.

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

Darbavietā mazāk stresu izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem, par pārlieku lielo atbildību lielākoties ir uztraukušies strādājošie vecumā līdz 35 gadiem, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja «Kas Jums darbavietā izraisa stresu?».

Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši kā stresa iemeslu darbā minējušas pienākumu apjomu un termiņus, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā. Tikmēr stiprā dzimuma pārstāvji biežāk norādījuši uz neapmierinošiem darba apstākļiem un kontroli no vadības puses.

Dati atklāj, ka strādājošajiem visbiežāk stresu darbavietā izraisa problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā, uz ko norādījuši 25% aptaujas dalībnieku. Tikmēr 26% aptaujāto darbā stresa nav vispār. Otrs populārākais stresa iemesls, uz ko norādījuši 18% respondentu, ir pienākumu apjoms un to izpildes termiņi, tikmēr 14% strādājošo stresu izraisa neapmierinoši darba apstākļi. 7% aptaujas dalībnieku sūdzas par kontroli no vadības puses, 5% respondentu uztraucas par sacensību darbinieku starpā, 3% aptaujāto ir grūtības iekļauties kolektīvā, bet 2% strādājošo nomoka pārlieku liela atbildība.

Stress darbavietā ir viens no nozīmīgākajiem traucēkļiem uzņēmuma normālai darbībai un ekonomiskai izaugsmei un tas ik gadu Eiropas Savienībā (ES) rada zaudējumus 136 miljardu eiro apmērā, secināts Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un Eurobarameter pētījumā.

«Darbinieku stresa mazināšana uzņēmumiem pasaulē un Latvijā kļūst arvien aktuālāka, jo ir tieši saistīta ar biznesa ieguvumiem. Apmierināti darbinieki retāk kavē darbu, ir produktīvāki un lojālāki darba devējam. Jau šobrīd virkne uzņēmumu Eiropā un arī Latvijā saskaras ar darbaspēka trūkumu, tāpēc katrs darbinieks un viņa labsajūta darbā kļūst arvien svarīgāka. Pēdējos gados un arī nākotnē tieši stresa mazināšana darbā noteikti būs nopietns izaicinājums veselīgas un drošas darba vides veidošanā,» saka Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Otrdien, 10.novembrī noslēdzās Eiropas Savienībā divus gadus ilgusi kampaņa «Veselīgas darba vietas uzvar stresu,» kuras mērķis bija mudināt uzņēmumus mērķtiecīgāk novērst stresa cēloņus darba vietās.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Varam būt mierīgi par to, ka, kādā rītā pamostoties, banku sistēmā nenotiks kaut kas līdzīgs kā 2008. gadā, tomēr stresa testa dati diezin vai ļauj gavilēt pašām bankām

Lai arī nesen publicētie eirozonas banku stresa testu dati kopumā nav vērtējami kā negatīvi un gaisina bažas par pēkšņas finanšu krīzes atnākšanu, finanšu sektora darbības mērogu paplašināšanās un vienlaikus reģiona ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās šobrīd nešķiet sevišķi drīza.

Īsais rezumējums: Eiropas Centrālās bankas (ECB) vispārējā novērtējumā no 130 lielajām finanšu iestādēm stresa testus nav izturējušas 25 bankas, savukārt 13 bankām nepieciešama kapitāla piesaiste nākamo sešu līdz deviņu mēnešu laikā.

Pēc tirgus ekspertu slēdzieniem, iegūtie dati bija iepriecinoši ar to, ka, pētot bilances zem glītā iesaiņojuma, neizdevās atrast neko toksisku, tāpat beidzot no dienas kārtības noņemts jautājums, cik veselīga patiesībā ir Eiropas banku sistēma. Tādējādi no šāda viedokļa varam būt mierīgi par to, ka, kādu rītu pamostoties, banku sistēmā nenotiks kaut kas līdzīgs kā 2008. gadā, proti, rodoties finansiālām problēmām, kādām pāris lielām kredītiestādēm zem jautājuma zīmes nonāk viss finanšu sektors. Tomēr iegūtie dati diezin vai ļauj gavilēt bankām un rimties satraukumiem, ka parādu krīzes sekas nu ir pārvarētas.

Tas, ka bankas izturēs gaidāmos Eiropas regulatoru tā dēvētos stresa testus, obligāti nenozīmē, ka tām ir visi nepieciešamie līdzekļi, lai turpinātu izdzīvošanu, pirmdien paziņoja Vācijas Banku federācijas vadītājs Jirgens Fitšens.

«Būs arī tādas bankas, kas izturēs šo testu, bet joprojām tām nebūs nākotnes. Testu rezultāti negarantē, ka bankas var turpināt veiksmīgi pastāvēt,» intervijā Vācijas ziņu aģentūrai DPA norādīja Fitšens.

«Es nedomāju, ka visas šobrīd Eiropā sastopamās bankas turpinās izdzīvot ilgtermiņā,» sacīja Fitšens.

Viņš prognozē, ka banku sektorā turpināsies apvienošanās.

«Meklējumi pēc veiksmīga biznesa modeļa joprojām ir apgrūtinoši, ņemot vērā zemās procentu likmes un noteikumu un nodevumu jaunos slogus,» uzsver Fitšens.

Eiropas bankas sagaida stresa testi, kas paredzēti, lai noskaidrotu, vai finanšu sektors spētu pārciest jaunas krīzes.