ASV un Eiropas valdības apspriedušas kārtējo veidu, kā aizsargāt nodokļu maksātājus no banku neveiksmēm, ieviešot īpašu augstāku nodokļa likmi lielajām finanšu iestādēm, raksta Vedomosti.

Varianti jaunajiem nodokļiem ir dažādi. Vācija un Zviedrija ierosinājusi izmantot līdzekļus, lai finansētu valsts iestādi, kuras uzdevums ir uzraudzīt tās bankas, kuru bankrots varētu radīt iespējamus zaudējumus finanšu sistēmai.

Francija atbalsta sankciju ieviešanu pēc krīzes. ASV likumdevēju pozīcija ir divejāda. Ja Kongresā vairakums iestājas par nodokļu ieviešanu, uz kuru bāzes veidot pirmskrīzes fondu, tad Prezidenta administrācijā priekšroku dod franču pēckrīzes variantam. Tajā bankas krīzes laikā var saņemt kredītus, bet pēc tam tām ir jāmaksā par to sodi. Tā, apkopojot pagājušās krīzes rezultātus, pēc ASV finanšu ministrijas aprēķiniem, sodus maksās visas bankas, kuru aktīvi pārsniedz 50 miljardus dolāru.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns aicina ieviest globālo nodokli, no kura ienākumi varētu tikt izmantoti, lai cīnītos ar tekošajiem budžeta deficītiem. Piedāvājumi gan no banku puses saņem stingru pretestību: bankas tādus nodokļus sauc par diskriminējošiem, un tie ierobežojot banku kreditēšanas spēju. Tomēr strīdi par iespējamo banku aplikšanu ar papildu nodokļiem jau ir tik asi, ka, iespējams, šie jautājumi tiks izskatīti G-20 samitā jūnijā.

«Reformas praksē demonstrēs principu, pēc kura lielajām finanšu institūcijām būs jāmaksā par nodokļu maksātāju zaudējumiem,» – tā pagājušajā nedēļā savā runā paziņoja ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra