Visbiežāk ar kredītu grūtībām saskaras divas grupas, intervijā laikrakstam Neatkarīgā skaidro Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis.

Pirmo nosacīti varot saukt par valsts iestāžu darbiniekiem, kam samazinājušies ienākumi. Cilvēks kādā labā brīdī paņēma aizņēmumu, un tagad viņam ir vairāk saistību nekā ienākumu. Vai arī viņam ir dažādas kredītkartes, un tagad nevar nosegt zaudējumus. Kā šis cilvēks tiks pie maksātnespējas procesa? Maksātnespējas likuma izmaiņas vairāk domātas bagātajiem, norāda I.Priedītis.

Savukārt otra grupa esot lielo kredītu ņēmēji, kas tagad ir sapratuši, ka nekad nespēs atdot parādus.

«Pagaidām Latvijā neviens maksātnespējas process nav beidzies, tāpēc daudz kas joprojām ir neskaidrs. Es domāju, ka maksātnespējas procesi nebūs masveidīgi vairāku iemeslu dēļ. Cilvēki nebūs spējīgi samaksāt par šo procesu tā lielo izmaksu dēļ – un otrs iemesls – liela cilvēku daļa nesapratīs, ko tas nozīmē. Tomēr jebkurš kompromiss ir labs,» savu viedokli pauž bankas valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī piebilst, ka maksātnespējas likums ir pilnīgi normāls likums un norma, kas ir jārealizē. Par to neesot šaubu. Jautājums esot tikai tāds – kāda būs reālā prakse.

«Es varu saderēt, ka mēs pēc gada vai pusotra atkal atgriezīsimies pie likuma izmaiņām, un tās būs daudz radikālākas,» tā I.Priedītis.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra