2008. gadā, kad tika lemts par atbalstu Parex bankai, Latvijas Bankas rīcībā nebija informācijas par to, ka bijušo bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka ieguldījumu izcelsme subordinētājā kapitālā varētu būt fiktīva vai nelikumīga.

Ja būtu bijušas aizdomas, tad tiktu pieņemti pavisam citādi lēmumi, tad valdība rīkotos savādāk, arī mūsu ieteikumi par Parex sanāciju būtu savādāki, žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

 

Savukārt uz jautājumu, vai pie Parex bankas pārņemšanas bija zināma naudas izcelsme, I. Rimšēvičs atzina, ka Latvijas Bankas rīcībā nebija tādas informācijas. «Ja banka uzraudzīta no FKTK puses, tad varētu iet cauri katrai pozīcijai un pārbaudīt, vai nauda ir bankā, un vai tā ir tā nauda. Tajā laikā tāda informācija nebija, tāpēc valdība pieņēma šādu lēmumu,» skaidroja I. Rimšēvičs.

 

Jau ziņots, ka FKTK vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt V.Kargina un V. Krasovicka rīcību, tostarp pārbaudīt faktus par viņu subordinētā kapitāla izcelsmi. Tā kā turpmāko izmeklēšanas gaitu nosaka procesa virzītājs, FKTK nav tiesīga komentēt, izpaust Ģenerālprokuratūrai sniegtās ziņas vai iesaistītās personas. Savukārt V. Krasovickis uzskata, ka šāds FKTK lēmums liecina, ka komisijai piemetusies skleroze. « FKTK katru reizi, kad bijušie akcionāri veica ieguldījumus bankas subordinētajā kapitālā, tos pārbaudīja un sniedza tam atļauju,» tā viņš.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra