Zviedrijas bankas ir saņēmušas fantastisku mācību un Zviedrijas bankas maksā par šo krīzi, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Man liekas, ka šobrīd žvadzināt ieročus pēc kaujas īsti nebūtu vietā, jo Zviedru bankas tika brīdinātas no mūsu puses. Mēs savā laikā bijām ar [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušo vadītāju] Cērpa kungu neskaitāmas reizes Zviedrijā, tikāmies ar zviedru banku augstāko vadību un brīdinājām par burbuli,» skaidro centrālās bankas vadītājs.

Pēc I.Rimšēviča sacītā zviedru atbilde tajā laikā bijusi: «Mums pašiem bija krīze 92. gadā, mēs zinām kā rīkoties, jūs esat maza, vēl nepieredzējusi ekonomika, mēs jums pateiksim priekšā tad, kad te kaut kas notiks.»

Droši vien zviedru bankas darītu ļoti daudz, lai atgrieztos pie šīs sarunas, jo tās šeit cietušas milzu zaudējumus, uzskata Latvijas Bankas prezidents. Viņaprāt, «zviedru bankas saņēmušas fantastisku mācību».

Pagājušajā gadā to zaudējumi šeit bijuši mērāmi ap 700 milj. Ls, šogad - starp 200 un 300 milj. Ls. «Zviedru bankas maksā par šo krīzi,» teica I.Rimšēvičs. Viņš norāda, ka nav jāmeklē vainīgie, bet gan jādomā par to, kā nepieļaut krīzes atkārtošanos un veicināt tautsaimniecības attīstību.

Starptautiskais Valūtas fonds un ārvalstu investori uztraucās, ka zviedru bankas varētu aiziet un evakuēties no Baltijas, bet, neskatoties uz zaudējumiem, tās to nav izdarījušas. Bankas turpina piedalīties kreditēšanā un tautsaimniecībā. Bet šobrīd apkarot bankas, ir primitīvi un tas ir saistīts ar vēlēšanu tuvumu, norādīja I.Rimšēvičs.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra