Apvienība Saskaņas centrs (SC), kas Saeimā virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēmusi ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums skaidro, ka dažas dienas pēc tam, kad SC sagatavotie grozījumi likumā nonāca Saeimā, 26.aprīlī 10 000 latu SC ziedoja bijušais Parex augsta līmeņa darbinieks Andris Riekstiņš, kurš tagad ir bijušā bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla vadītā uzņēmuma MiniCredit padomes loceklis. Dienu vēlāk 9000 latu šai pašai partijai ziedoja Kargina dēls Rems. Vēl pēc trim dienām - 30.aprīlī - 9000 latu SC pārskaitījusi arī Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova.

Apvienība no ziedotājiem neesot atkarīga, stāsta SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš apgalvo, ka likuma grozījumi tapuši, lai neļautu valdībai izsaimniekot Parex banku.

Kā ziņots, Saeima 20.maijā atzina par steidzamiem un atbalstīja pirmajā lasījumā SC frakcijas deputātu sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz noteikt, ka kredītiestādei, pārejot citas persona īpašumā, ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauja.

Tāpat šie grozījumi paredz bankas pārdevējiem un pircējiem atskaitīties par tuvāko trīs gadu plāniem.

Pirms grozījumu izskatīšanas 1.lasījumā par tiem izvērtās asas debates. Deputāts Kārlis Šadurskis (PS) aicināja ar grozījumiem nepalīdzēt bijušajam Parex bankas akcionāram Karginam un vērsās ar jautājumu pie SC, par ko Kargina dēls Rems ziedojis SC 9000 latu. Viņš arī norādīja, ka likumprojekts būtu jānosauc par Kargina-Krasovicka likumprojektu.

Urbanovičs, atbildot Šadurskim par 9000 latu ziedojumu, sacīja, ka partijas mājaslapā ir izlasāma vēstule, kura ir aizsūtīta ļoti daudziem cilvēkiem, kuri iepriekšējos gados ir palīdzējuši partijai un uz kuru atbalstu tā tagad cer.

Tautas partijas deputāts Vents Armands Krauklis sēdē norādīja, ka likums būs būtiski jāuzlabo. «Šim procesam ir jābūt pilnīgi skaidram un saprotamam, tas nevar būt nekādu atsevišķu personu interesēs, tam ir jābūt sabiedrības interesēs, » sacīja Krauklis.

Deputāta Gunta Bērziņa (JL) skatījumā likumprojekts vai nu ievērojami traucēs Parex bankas restrukturizācijai, vai padarīs to neiespējamu. «Rezultātā ar to būs grūtības Latvijas nodokļu maksātājiem atgūt tos līdzekļus, kas Parex bankā ir ieguldīti, » sacīja deputāts. Bērziņš arī atgādināja, ka minētais jautājums ir pārrunāts Nacionālajā drošības komisijā un arī Nacionālajā drošības padomē un ir daži drošības elementi, kurus sēdē nav iespējams publiski minēt.

Valdošās koalīcijas deputāti ir izteikušies, ka minētie grozījumi varētu būt sagatavoti ar mērķi, lai bijušie Parex bankas akcionāri Kargins un Viktors Krasovickis varētu vērsties ar prasību tiesā.

Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis ir uzsvēris, ka grozījumu pieņemšana var novest pie Parex bankas slēgšanas. «Iesniegtais priekšlikums piedāvā sašaurināt valsts iespējas reaģēt uz finanšu krīzi, » sacīja Bičevskis un norādīja, ka grozījumu pieņemšana nākotnē nozīmētu Parex bankas «vēršanu ciet ».

SC šādu kritiku ir noliedzis, uzsverot, ka Parex bankā ir ieguldīti valsts līdzekļi, tādēļ tur vajadzētu lielāku kontroli, kuru iecerēts nodrošināt ar piedāvātajiem grozījumiem.

SC iesniedza Kredītiestāžu likuma grozījumus, lai samazinātu risku par turpmākām mahinācijām ap Parex banku, iepriekš teica Urbanovičs.

«Tagad Parex banku vēlas sadalīt divās daļās - «labajā » un «sliktajā ». Visiem skaidrs, ka «labā » daļa tiks pārdota, bet «sliktā » vai nu paliks kā akmens kaklā nodokļu maksātājiem, no kuru kabatas valsts jau ir izvilkusi simtiem miljonu latu Parex bankas glābšanai, vai arī tā tiks novesta līdz maksātnespējai, » norādīja Urbanovičs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra