Tā kā SEB banka mācījusies un skatījusies, no kā tai pēdējā pusotra gada laikā radušies zaudējumi, bankas visdrīzāk nekreditēs biznesa ideju, kur līdz prognozējamai naudas plūsmai ir ļoti tālu, tā DB konferencē Biznesa prognozes 2011 atzina SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.
«Pērn esam zaudējuši ļoti daudz naudas un guvuši mācību. Tādēļ turpmāk banka kreditēs jau esošu vai skaidri saprotamu naudas plūsmu, bet kredītu neizsniegs, ja līdz jaunā uzņēmuma peļņai būs jāgaida neprognozējami ilgi. Citiem vārdiem sakot, pirmās rūpnīcas būvei mēs kredītu neizsniegsim, bet, ja tā sāks ražošanu, tad otro kreditēsim ļoti labprāt,» teica A. Ozols.
Turklāt SEB aizvien kritiskāk vērtēs kredīta nodrošināšanai piedāvāto nekustamo īpašumu, jo daudz svarīgāk esot, ja kredīta ņēmējs projektā iegulda vismaz vienu ceturtdaļu savas naudas.
«Mums kā bankai vissvarīgāk ir saprast jūsu biznesu. Saprotu, ka attīstoties ekonomikai agrākajos gados, bija aktuāli, ka varēja ieguldīt nekustamo īpašumu, kā nodrošinājumu. Bet tagad mēs vēlamies saprast klienta ideju. Nodrošinājums ir kaut kas sekundārs. Ir svarīgi, ka tas ir, bet uz to mēs nebalstām savu lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt kopējo projektu,» skaidroja bankas prezidents.
Viņš arī atklāja, ka mītam par to, ka bankām nav naudas, nav pamata. «Resursi ir pietiekami. [..] Bet daudz uzmanīgāk ir jāizvērtē riski. Vai banka redz saprātīgu veidu, kā uz šiem resursiem pelnīt. Piemēram, šā gada trešajā ceturksnī izsniegts trīs reizes vairāk kredītu nekā otrajā ceturksnī, turklāt 85 % no izsniegto kredītu kopējās summas ir izsniegti tieši uzņēmējiem. Protams, salīdzinot ar 2006. un 2007. gadu, tas ir salīdzinoši maz, bet kreditēšanas apjomam augt pārāk strauji arī nebūtu izdevīgi,» saka A. Ozols.