Valdot bažām par valstu parāda krīzi, Eiropas bankas piedzīvo finansējuma samazināšanos, kas var ierobežot ieņēmumus un kreditēšanu, kā arī iegrožot ekonomikas atveseļošanos, raksta Bloomberg.

Investori izvairās no banku parādzīmēm, uztraucoties, ka samazināsies vērtība Grieķijas, Portugāles un Spānijas obligācijām, kuras tur šie aizdevēji. Banku parādzīmju tirdzniecības apjomi maijā nokritās līdz zemākajam līmenim kopš Lehman Brothers sabrukuma 2008. gadā, jo papildus ienesīgums, ko pircēji pieprasa, lai valdību parādzīmju vietā pirktu banku parāda vērtspapīrus, pieauga līdz šā gada augstākajam līmenim.

Bankas Intesa Sanpaolo SpA, SEB, DnB Nor ASA un ING Groep gan šogad jau ir pārdevušas visas parādzīmes, kas bija nepieciešams, liecina Morgan Stanley aplēses.

«Ja neesi kvalitatīvs aizņēmējs, tad nesaņemsi finansējumu no tirgus līdz brīdim, kamēr nesamazināsi savu kredītu un depozīta attiecības koeficientu,» norāda MF Global analītiķe Simona Maugana. «Kredīta un parādzīmju tirgi dara savu darbu. Ja vien neveiksiet reformas, uz pārskatāmu nākotni iestrēgsiet valdības atbalstā.»

Kompānijas ir atturīgas, aizdodot viena otrai, tā vietā izvēloties noguldīt rekordlielas summas Eiropas centrālajā bankā (ECB).

«Pastāv milzīga neuzticība,» skaidro Commerzbank eksperts Kristofs Rīgers. «Bankas labāk veic darījumus ar ECB nekā viena ar otru.»

Bankas aizvien nevēlas aizņemties par viena no otras, un kredīti ar termiņu pēc vairāk nekā mēneša, ir «reti un dārgi,» tādējādi radot lielāku atkarību no ECB, norāda Deutsche Bank analītiķi.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra