Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Pēdējo gadu laikā novērotas izmaiņas turīgo klientu segmentā, par "Private Banking" klientiem kļūstot arvien jaunākiem iedzīvotājiem, ceturtdien mediju pasākumā sacīja "Swedbank Private Banking" vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.

Viņa skaidroja, ka to sekmējis straujš jaunuzņēmumu dibinātāju un vadītāju labklājības pieaugums. Tādējādi turīgā klienta vidējais vecums Latvijā samazinājies par pieciem gadiem - no 57 gadiem 2014.gadā līdz 52 gadiem 2022.gadā. Savukārt jauno profesionāļu īpatsvars ir vēsturiski lielākais.

Kulberga norādīja, ka Rietumeiropas valstīs un ASV turīgo klientu vidējais vecums svārstās ap 70 gadiem vai pat pārsniedz šo vecumu.

Kopumā turīgo klientu vērtējums par savu labklājību šā gada sākumā bija atgriezies pirmspandēmijas līmenī - 84% klientu labklājība saglabājusies nemainīga vai augusi, kamēr 16% atzina, ka tā samazinājusies.

Pagājušajā gadā 20% turīgo klientu bija atzinuši, ka viņu labklājība samazinājusies, bet 65% norādīja, ka viņu labklājība saglabājusies nemainīga vai palielinājusies.

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Bankas AS Citadele banka slēgusi kāda 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma un tā īpašnieces kontus. Savukārt citas bankas atsakās tam atvērt jaunu kontu, un rezultātā uzņēmums vairs nespēj pilnvērtīgi strādāt

Laikrakstam akcijā «Uzņēmēj, neklusē!» vēstuli atsūtīja kāda lasītāja, kurai pieder 20 gadus Latvijā strādājošs grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums. Pirms neilga laika viņa saņēmusi vēstuli no AS Citadele banka par to, ka tā pārtrauc sadarbību gan ar viņu kā privātpersonu, gan ar viņai piederošo uzņēmumu. No bankas sīkāki paskaidrojumi nav saņemti, atsūtīta tikai vēstule, kurā banka informē, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību un slēgt kontus.

Nonāk melnajā sarakstā

«No šī brīža esmu izstaigājusi visas Latvijas lielākās bankas – neviena kontus man vaļā never, tātad ir kaut kāds starpbanku melnais saraksts, kurā es esmu iekļauta,» pieļauj uzņēmuma īpašniece un retoriski vaicā – kā lai strādā, ja skaidras naudas darījumi lielākos apmēros ir aizliegti, bet bankas atsaka atvērt kontus? Uzņēmuma īpašniece vērsusies AS Swedbank, AS SEB banka, kuras atteikumu atsūtījušas jau divu dienu laikā, AS Privatbank negatīvu atbildi sniegusi divu nedēļu laikā, no divām bankām šobrīd viņa atbildes vēl gaida. «Mūsu uzņēmumam nebija ne kredītu, ne līzingu, AS Citadele banka pārņem ABLV Bank klientus, resursi bankai ir tik, cik ir, tādēļ jāatbrīvojas no tiem klientiem, kas nenes peļņu,» uzskata uzņēmuma īpašniece, tajā pašā laikā vaicājot, kādēļ jābojā 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma reputācija tiktāl, ka visas bankas uzskata to par saistītu ar teroristiem vai nelegālu naudu.

Lai gan Latvijas ekonomika 2018. gada pirmajos sešos mēnešos turpinājusi stabilu izaugsmi un kopējais labklājības līmenis audzis, iedzīvotāji to uztver piesardzīgi, secinājusi Swedbank.

Vairums (52%) atzīst, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija šogad nav mainījusies, 24% tā uzlabojusies, savukārt 22% pat pasliktinājusies. Piesardzīguma pamatā ir pārtikas tēriņu, transporta un mājokļa izdevumu pieaugums, kā arī valsts likumdošanas izmaiņu negatīvā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījuma rezultāti.

Salīdzinot iedzīvotāju izteiktās prognozes 2017. gada nogalē ar vērtējumu 2018. gada jūnijā, secināts, ka šā gada pirmie seši mēneši lielākajai daļai mājsaimniecību nav nesuši krasas pārmaiņas finanšu jomā – savas ģimenes maciņa situāciju iedzīvotāji vērtē kā mēreni stabilu, bez izteiktiem kāpumiem un kritumiem. Ja aizvadītajā gadā 29% Latvijā dzīvojošo paredzēja, ka 2018. gadā finanšu situācija pasliktināsies, bet 30% – ka uzlabosies, šobrīd šādu scenāriju apstiprinājuši vien 22% un 24%. Tajā pašā laikā pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas savā vērtējumā kļuvuši mērenāki un uzskata, ka ģimenes rocība būtiski nav mainījusies nedz uz slikto, nedz labo pusi – no 41% pērn līdz 52% šī gada jūnijā.

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultāti, kā arī ieguldījumi vērtspapīros, akcijās un nekustamajā īpašumā, ļāvuši noturēt un arī nedaudz uzlabot Swedbank turīgāko klientu labklājības līmenī, liecina bankas veiktā Private banking jeb turīgāko klientu aptauja par viņu finanšu paradumiem.

Turīgo klientu aktīvus pamatā veido uzņēmējdarbība, nekustamais īpašums un kustamais īpašums, bankai uzticētie aktīvi, piemēram, nauda un vērtspapīri, kā arī citi aktīvi – zelts un citi dārgmetāli, pastāstīja Swedbank Private Banking vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.

Swedbank turīgo klientu programmā iekļauj klientus, kuru ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas pārsniedz 5000 eiro, vai arī kopējā aktīvu summa pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Jomas, kurās savus līdzekļus šogad plāno ieguldīt Swedbank turīgākie klienti, skatiet galerijā!

Bankas apkopotie dati liecina, ka klientu turība kopš 2012.gada ir augusi, taču pēdējo piecu gadu laikā pieaugumu ietekmējusi gan pāreja uz eiro, kad lielā apjomā kontos tika iemaksāta skaidra nauda, gan līdzekļu pieaugums no uzņēmējdarbībā saņemtajām dividendēm un darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī uzņēmuma daļu pārdošanas. Tāpat aktīvu pieauguma izmaiņas ietekmējis arī nerezidentu nekustamo īpašumu darījumu kritums.

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Kā galveno prioritāti šim gadam 60% Latvijas uzņēmumu min izmaksu samazināšanu. Otrā un trešā biežākā atbilde – darbinieku labbūtības un kvalifikācijas celšana (51%), kā arī klientu servisa uzlabošana (49%).

Tikmēr vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu (52%) norāda, ka šogad plāno savā izaugsmē ieguldīt finanšu līdzekļus un lielākā daļa izaugsmi finansēs no uzņēmuma pašu līdzekļiem, liecina Swedbank veiktās aptaujas rezultāti. Par nozīmīgām uzņēmuma prioritātēm tiek atzītas arī pieprasījuma palielināšana (42%) un jaunu produktu attīstība (39%).

Uzņēmumu prioritātes nedaudz atšķiras pa nozarēm, ņemot vērā katras jomas galvenos izaicinājumus. Piemēram, 64% ražojošo uzņēmumu galvenā prioritāte ir tieši izmaksu samazināšana, savukārt būvniecības jomā, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, galvenā prioritāte ir darbinieku labbūtības un kvalifikācijas celšana (69%). Tā kā tirdzniecības jomas uzņēmumiem viens no galvenajiem izaicinājumiem ir pieprasījuma mazināšanās, tad prioritātes fokuss ir tieši uz izmaksu samazināšanu (65%) un tad seko darbinieku labbūtības jautājumi (50%). Arī pakalpojumu jomā strādājošiem uzņēmumiem galvenais fokuss ir izmaksu samazinājums (57%), kam seko klientu servisa uzlabošana (51%).

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Piektdaļa iedzīvotāju (22%) ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Turklāt absolūts vairākums no šīs situācijas nav guvuši mācību, jo arī šobrīd maksājumus neveic laikus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas datiem – 61% iedzīvotāju ar esošām savlaicīgi nenokārtotām saistībām arī iepriekš saskārušies ar problēmām aizņēmuma pieprasīšanā vēsturiskās maksājumu disciplīnas dēļ. Iedzīvotāji bez esošiem parādiem šādas situācijas piedzīvojuši krietni retāk – vien 6%.

«Pat sadzīviski sīkumi, uzticot samaksāt rēķinu ģimenes loceklim, kurš par to aizmirst, vai atstājot kāda pakalpojuma pieslēgumu uz sava vārda dzīvoklī, kurā vairs nedzīvo, var draudēt ar paša reputācijas iedragāšanu. Kredītvēsturi var sabojāt ātri, bet izlabošanai būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Ar parāda atmaksu vien sabojātā kredītvēsture netiks labota, jo informācija par tā esamību saglabāsies vairākus gadus. Protams, tiek ņemts vērā arī kavējumu veids, ilgums un regularitāte, jo tas viss norāda uz klienta disciplīnu maksājumu veikšanā. To arī apstiprina pētījuma rezultāti, atklājot, ka tie, kuri vēsturiski kavējuši kredītu maksājumu veikšanu, sarežģījumus jauna kredīta saņemšanā izjutuši daudz biežāk nekā tie, kam paslīdējusi kāja kāda rēķina apmaksā,» atzīst Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."

Teju puse (46%) Latvijas mājsaimniecību šogad plāno doties ceļojumā, tomēr izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi tiek rasti ne tikai no ikmēneša ienākumiem un iepriekš izveidotiem uzkrājumiem, bet arī laicīgi nenokārtojot maksājumus – ceturtdaļai (26%) ceļotāju no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Šādi aptaujas rezultāti liecina, ka maksājumu kavēšana ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums. Kopumā atpūtas braucienus uz ārvalstīm šogad ieplānojuši 40% iedzīvotāju, tomēr arī savas valsts apceļošana atvaļinājuma laikā ir gana populāra – piektdaļa atzīst, ka brīvdienas baudīs, iepazīstot Latviju. Interesanti, ka visa veida ārvalstu ceļojumu plānus kopumā biežāk kaldina pilsētnieki. Rīdzinieki izceļas ar vēlmi iepazīt Eiropas valstis ārpus Baltijas (šādu ceļojuma galamērķi min 30% galvaspilsētas iedzīvotāju), savukārt mazpilsētās dzīvojošie biežāk lūkojas Lietuvas un Igaunijas virzienā.

Iepazīstoties ar ceļojuma finansējuma avotiem, atzīstams, ka iedzīvotāji teju vienlīdz bieži paļaujas uz ikmēneša ienākumiem un atvaļinājuma naudu (min 52% aptaujāto), kā arī iepriekš izveidotiem uzkrājumiem (51%). Savukārt katram desmitajam ceļojumu pilnībā vai daļēji apmaksā kāds cits, bet tikai 5% vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas.

Latvijas "Swedbank" bijušais valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis pastarpināti kļuvis par spēļu attīstītāja un tirgotāja SIA "Brain Games" līdzīpašnieku, liecina informācija Lursoft.

R.Rubenim piederošā SIA "Rubens Capital" kļuvusi par 25% "Brain Games" kapitāldaļu īpašnieci.

Divi bijušie Swedbank vadītāji kopā ar citiem uzņēmējiem izveidojuši uzņēmumu Mans uzkrājums 

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie...

"Brain Games" līdzšinējais vienīgais īpašnieks Egils Grasmanis samazinājis līdzdalību kompānijas kapitālā līdz 75%.

2021.gadā "Brain Games" strādāja ar 3,135 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt "Brain Games" peļņa pieauga par 25,6% - līdz 375 431 eiro. Kompānijas 2022.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Baltijas tirgus indekss “OMX Baltic Benchmark GI” kopš šī gada sākuma turpina sasniegt jaunus rekordus, šonedēļ sasniedzot 1020,53 punktu radītāju, liecina "Nasdaq" Baltijas biržu dati.

Kopš gada sākuma “OMX Baltic Benchmark GI” pieaudzis par 2,79%.Līdzīgā apmērā auguši arī “OMX Tallinn” un “OMX Vilnius” indeksi. Viļņas biržas indekss kopš gada sākuma audzis par 2,54%, sasniedzot 730,26 punktus, bet Tallinas biržas indekss audzis par 2,52% līdz 1311,96 punktiem. Mazāks pieaugums vērojams Rīgas biržā, kuras “OMX Riga” indekss palielinājies par 0,37% līdz 1040,02 punktiem. Gada laikā “OMX Baltic Benchmark GI” audzis par 16,79%,”OMX Tallinn” - par 12,82%, “OMX Riga” - par 11,95%, bet “OMX Vilnius” - par 18,38%.

“INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs skaidro, ka šī tendence kopumā atspoguļo arī citu akciju tirgu pozitīvo dinamiku un var teikt, ka Baltijas tirgus iet kopsolī ar pasaules tendencēm, bet, protams, arī ar savām lokālām niansēm.

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Benjamiņu namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, esošā viesnīca "Europa Royale Rīga" par 4,82 miljoniem eiro pārdota uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", pavēstīja SIA "Europa Group" maksātnespējas procesa administrators Jānis Balodis.

Sadarbojoties ar nekustamo īpašumu uzņēmumu "Newsec LV", par labu Lietuvas "Swedbank" ieķīlātais īpašums pārdots jaundibinātajam uzņēmumam "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu attīstītājs - Igaunijas kompānija "Kapitel" (iepriekš "E.L.L Real Estate").

Ēka ar visu tās aprīkojumu pārdota par 4,82 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pārdošanas process un īpašuma nodošana ir sekmīgi noslēgusies, īpašums pārreģistrēts uz jaunā īpašnieka vārda šogad 5.maijā.

"Šis ir jau trešais "Newsec" viesnīcu darījums Baltijā 2021.gadā. Benjamiņu nama pārdošanas procesā redzējām milzīgu interesi no dažāda veida pircējiem - nekustamo īpašumu attīstītājiem, investoru grupām un īpaši individuālajiem investoriem. Pircēji meklē mazas viesnīcas labās vietās ar mērķi atdzīvināt viesnīcu biznesu pēc pandēmijas vai pārveidot par īres dzīvokļiem," skaidroja "Newsec LV" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grinbergs.

Atlikt vai neatlikt nav īstais jautājums, kuru uzdot, runājot par izglītības reformas ieviešanu. Tai bija jābūt ieviestai jau vakar, lai Latvija spētu izdzīvot globālajā konkurencē. Turklāt nevis tikai elitārajās skolās, kurās jau šie principi lielā mērā tiek izmantoti, bet gan visās Latvijas skolās, tādejādi dodot līdzvērtīgas iespējas katram Latvijas bērnam.

Ikdienā sastopot uzņēmējus un pašiem atlasot darbiniekus, redzam, ka kvalificētu darbinieku pieejamība ir tikai problēmas noformulētā daļa; dziļāk slēpjas nesakritība starp tām prasmēm, kas uzņēmumiem vajadzīgas, un tām, kādas vairums jauniešu saņem skolā. Atbilstoša darbaspēka trūkums ir arī tikko publiskotā Ārvalstu investoru padomes ziņojuma uzmanības centrā.

Latvijā izglītības saturs neatbilst nākotnes darba tirgus prasībām, radot pieaugošu plaisu starp skolu un reālo dzīvi. Skolās pēc inerces notiek pārmērīga fokusēšanās uz zināšanu apjomu, bet pārāk maz tiek strādāts uz tām prasmēm, kuras atbilst 21. gadsimtam, piemēram, finanšu un IT pratību, kritisko domāšanu, radošumu, komunikāciju, sadarbību, līderību u.c. Latvijas skolēnu rezultāti starptautiskos pētījumos atbilst OECD valstu vidējam līmenim, tomēr katrs piektais piecpadsmitgadnieks Latvijā ir ar zemu kompetenci. Faktiski mēs pieļaujam, ka katrs piektais Latvijā izskolotais bērns nespēs pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, tā vietā, ļoti iespējams, kļūstot par slogu līdzcilvēkiem un valstij. Manuprāt, mēs esam pārāk maza valsts un ekonomika, lai varētu atļauties «zaudēt» kaut vienu bērnu.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Fragments no intervijas

Kādi ir šā gada pirmā pusgada saimnieciskās darbības rezultāti?

2023. gada pirmo sešu mēnešu saimnieciskās darbības rādītāji ir ievērojami labāki, nekā tika iespēts analogā laikā 2022. gadā. Proti, AS CleanR Grupa 2023. gada pirmajā pusgadā sasniegusi kopējo apgrozījumu 45,5 miljoni eiro, kas ir par 39% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn. Tas ir apliecinājums pērn veiktajām investīcijām uzņēmumu grupas izveidē un attīstībā. Pirmais pusgads Grupā ievērojams ar vairākiem biznesa paplašināšanās darījumiem, tas ļāvis nostiprināt biznesa pozīcijas noteiktos biznesa virzienos plašākā Latvijas teritorijā. Aprīlī Grupas meitas sabiedrība Vizii Urban īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums KOM- Auto kļuvis par Vizii Urban pārstāvi Vidzemes reģionā. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē. Sava ietekme ir gan saimnieciskās darbības organiskai izaugsmei, gan arī pirkšanas un apvienošanas darījumiem. Proti, sava ietekme ir CleanR Grupas pērn iegādātajam industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam RSC Noma, kā arī ražotāju atbildības sistēmas uzturētāja Zaļā josta vairākuma kapitāldaļu iegādei un apvienošanai ar grupas īpašumā esošo Eko Rija.Ienākumu palielinājumā būtiska artava pienākas 2023.gada martā darbu uzsākušajai 5,4 milj. eiro vērtajai plastmasas pārstrādes rūpnīcai, kas ražo plastmasas granulas, kuru noieta tirgus ir visa pasaule — Eiropa, Āzija, Amerika. Šī investīcija ir vērsta uz to, lai vairāk darbotos nevis vienkārši izejvielas — plastmasas - piegādes tirgū, bet gan spētu piedāvāt industriālo produktu, kam jau ir plašāks tirgus un cenu diapazons. Plastmasas tirgus ir globāls. Vienlaikus šī rūpnīca ir virzība uz mērķi samazināt atkritumu daudzumu, pārstrādāt atkārtoti to, kam jau ir beidzies dzīves cikls.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lūgts veikt neatkarīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējumu, trešdien paziņojis Lietuvas Bankas valdes loceklis Marjus Jurgils, norādot, ka tā ir reģiona valstu kopīga iniciatīva.

«Tiks veikts reģionālās naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējums. Neatkarīgs - mēs uzskatām, ka SVF ir neatkarīgs, viņi šo izvērtējumu veiks, un, cerams, pavilks svītru, paziņojot, ka viss izvērtēts līdz galam,» viņš sacījis, runājot Seima Budžeta un finanšu komitejā.

SVF izvērtējuma rezultāti varētu būt gaidāmi nākamgad. Pēc Jurgila teiktā, šim pētījumam būtu jānoskaidro, vai valstīm šai jomā vēl palikušas vājās vietas, kurām jāpievērš uzmanība, vai arī viss jau ir atklāts un tagad var ķerties pie veselīgas finanšu sistēmas veidošanas.

Viņš norādījis, ka pagaidām nav iespējams pateikt, cik Lietuvas Bankai izmaksās šis pētījums, kuru finansēs visas valstis, kas tajā piedalās.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.