Pārtika

Ugunsgrēkā cietušo Stelpes ražotni cer atjaunot tuvāko mēnešu laikā

Sandra Dieziņa, 27.09.2010

Jaunākais izdevums

Stelpes minerālūdens ražotājs pēc nedēļas nogalē notikušā ugunsgrēka ražotni plāno atjaunot līdz ziemai.

To Db pastāstīja SIA Mežotne LDA direktors Aldis Dzirkalis. Ugunsgrēkā, kas ražotnē izcēlās naktī uz sestdienu, pilnībā nodedzis uzņēmuma jumts, kā arī cietušas iekārtas un ražošanas telpa. Ugunsgrēks noticis laikā, kad kolektīvs bijis atvaļinājumā. Kā liecina ugunsdzēsēju teiktais, ugunsgrēks varētu būt izcēlies ventilācijas sistēmā. Pagaidām nodarītie zaudējumi vēl nav aprēķināti, jo nepieciešama ekspertu ekspertīze. Uzņēmums bijis apdrošināts.

A. Dzirkalis uzsvēra, ka ražotne noteikti turpinās darbu, jo ir labas iestrādnes ar vairākiem ārzemju partneriem.

Jau vēstīts, ka Stelpes minerālūdens ražotne atklāta pērn jūnijā. Latvijas pirmās minerālūdens ražotnes izveidē ieguldīti aptuveni 2 miljoni eiro, no kā lielākā daļa ir kredītlīdzekļi. Dabīgais minerālūdens tiek iegūts no Stelpes jeb Nīzeres avota, kas plašāk kļuva pazīstams jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un savulaik par to lielu interesi izrādījuši arī arābi. Avots atrodas ap 900 m no ražotnes un tie ir savstarpēji savienoti. Otrs urbums ierīkots, lai ražotu dzeramo ūdeni H2O, ar ko Mežotne LDA jau bija pazīstama tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Stelpes minerālūdeni iegādājas Bauskas novada uzņēmējs; ražošanu atjaunos

Lelde Petrāne, 04.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem nodegušo Stelpes minerālūdens ražotni pagājušajā nedēļā otrajā izsolē iegādājies SIA Bēris īpašnieks Guntis Sipovičs, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Stelpes minerālūdens nopirkts, pārsolot izsolē noteikto sākumsummu – 39 750 latus, informēja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne.

Tāpat izsolīts nekustamais īpašums – zemesgabals 1,7 hektāru platībā un ar to saistītās divas inženierbūves, kas novērtētas ar 3300 latiem, izsoles sākumcena bija 2475 lati. Šī summa pārsolīta vairākkārt, un arī šī nekustamā īpašuma jaunais īpašnieks ir Guntis Sipovičs.

Oficiāli darījums tiks atzīts par spēkā esošu, tiklīdz būs ieskaitīta nauda un tiesā apstiprināts pats izsoles akts, Bauskas Dzīvei sacīja tiesu izpildītāja.

«Īpašumi iegādāti par bankas līdzekļiem. Kustamā manta jeb ražošanas iekārtas noformētas SIA Bēris, ēkas – SIA Viktura, bet zeme man kā privātpersonai. Esam vienojušies ar Swedbank par darījuma kreditēšanu. Lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības finanšu resursus ražošanas attīstībai, tiek kārtoti dokumenti iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā,» skaidroja G. Sipovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem nodegušās Stelpes minerālūdens ražotnes atkārtotajā izsolē šodien pārdotas gan ražošanas ēkas, gan zeme, tomēr jaunais ražotnes īpašnieks tiks atklāts pēc visu formalitāšu nokārtošanas jūnija beigās, informēja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne.

Kā liecina ieraksts izdevumā Latvijas Vēstnesis, šodien tika izsolīts SIA Mežotne LDA piederošais nekustamais īpašums Stelpes pagastā, Vecumnieku novadā, kas sastāv no ražošanas ēkas, kantora, nojumes un šķūņa. Īpašuma novērtējums ir 53 tūkst.latu, un tā sākumcena noteikta 39 750 latu.

Tāpat izsolīts nekustamais īpašums - zemesgabals 1,7 hektāru platībā un ar to saistītās divas inženierbūves, kuru novērtējums ir 3300 latu, bet izsoles sākumcena norādīta 2475 lati.

Kā norādīja tiesu izpildītāja, uz izsoli bija pieteikušies četri pretendenti. Jaunais ražotnes īpašnieks ir privātpersona, kas ražošanas attīstībai nodibinājusi divas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tomēr viņa vārds tiks atklāts jūnija nogalē, kad tiks nokārtotas visas ar darījumu saistītās formalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Stelpes ražotni izsolīs otrreiz

Sandra Dieziņa, 12.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stelpes minerālūdens ražotni, visticamāk, izsolīs otru reizi.

Pirmajā izsolē pašu ražotni un iekārtas nav izdevies nosolīt un, visticamāk, tiks rīkota atkārtota izsole. To Db sacīja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne. Otra izsole, iespējams, notiks aprīlī.

Pirmajā izsolē nosolīts zemes gabals ar nosaukumu Avots un zemes gabals, uz kura atrodas Latvijas pirmā minerālūdens ražotne. Kurš nosolījis abus zemes gabalus, pagaidām tiesu izpildītāja neatklāj, sakot, ka to varēs darīt pēc tam, kad tiesa apstiprinās izsoles rezultātus. Arī Stelpes uzņēmumam kredītu izsniegušās Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte pauda, ka izsoles uzvarētājs būs zināms aptuveni pēc mēneša. Db jau vēstīja, ka Stelpes minerālūdens ražotnes izveidē 2009.gadā tika ieguldīti apmēram 1,4 miljoni latu. 2010.gada 25.septembrī ražotnē notika ugunsgrēks, kas pilnībā iznīcināja ražošanas ēkas jumtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban, pērkot veikalā jebkuru dzeramo ūdeni, nav nekādas garantijas, ka tas pudelē nav iepildīts no krāna. No kvalitātes viedokļa satraukumam nav pamata - krāna ūdenim no valsts puses ir izvirzītas tās pašas prasības, kas dzeramajam, savukārt no pircēja maka viedokļa atšķirība ir milzīga. Dzeramais ūdens maksā aptuveni 500 reižu dārgāk, šodien raksta Diena.

Vairāki lielie uzņēmēji, kuri Latvijā iegūst un ražo augstvērtīgāko ūdeni - minerālūdeni un avota ūdeni, pret šādu situāciju kategoriski iebilst, uzskatot, ka marķējumam, kur ņemts dzeramais ūdens, jābūt daudz detalizētākam, lai patērētāji netiek krāpti. Zemkopības ministrija gan uzskata, ka viss ir kārtībā.

Stelpes minerālūdens ražotāja uzņēmuma Mežotne LDA direktors Aldis Dzirkalis uzskata, ka tā tam nevajadzētu būt, jo, piemēram, uz minerālūdens pudeles jānorāda gan ūdens ieguves vieta, gan ūdens sastāvs, gan precīza adrese.

Viņš neslēpj sašutumu, ka Latvijas likumi negodīgiem tirgotājiem ļauj pelnīt uz cilvēku apmuļķošanas rēķina, jo dzeramā ūdens piegādātājiem ir mazāk prasību nekā dabībiskā ūdens ražotājiem. «Rīgas ūdens strādā pēc tiem pašiem noteikumiem kā tie, kuri ūdeni lej pudelēs un pārdod. Pārbaudīt viņu godaprātu nevar,» tā A. Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē baltiešiem var nākties par elektrību maksāt Krievijas diktētu cenu.

Notiekot tik straujai atomelektrostaciju būvniecībai Lietuvas pierobežā, arvien vairāk pieaug bažas, ka Baltijas iecerētie jauno jaudu projekti - gan Visaginas AES, gan Latvijas un Igaunijas projekti var nerealizēties, vai arī dažu gadu laikā izrādīties cenas ziņā nekonkurētspējīgi.

Buksē minerālūdens atjaunošana

Ugunsgrēkā cietušās Stelpes minerālūdens ražotnes atjaunošana nav sākta, jo kavējas nodarīto zaudējumu segšana.

Lai arī SIA Mežotne LDA vadība cerēja skādi novērst un ražošanu atjaunot pāris mēnešos līdz ziemas sākumam, nekas no cerētā nav piepildījies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

15 Latvijas uzņēmumi startē pārtikas izstādē Gulfood 2023 Dubaijā

Db.lv, 20.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 20.februārī 28. reizi veras durvis pasaulē nozīmīgākajai starptautiskai pārtikas izstādei Gulfood 2023, kurā Latvijas nacionālajā kopstendā piedalās 15 pārtikas uzņēmumi.

Latviju izstādē pārstāv SIA Markol (“Zaķumuižas minerālūdens”), SIA Felici, SIA Kārumu fabrika, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Stelpes minerālūdens, AS Tukuma piens, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Orkla Latvija, SIA Skrīveru saldumi, SIA Lat Eko Food (“Rūdolfs”), SIA Smartfoody (“Beginnings”).

174 m2 plašais Latvijas nacionālais kopstends atrodas Sheikh Saeed hallē starp Argentīnas, Japānas, Dienvidāfrikas un Ukrainas nacionālajiem kopstendiem.

Izstādes 24 hallēs piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieki no 125 valstīm. Paralēli izstādei notiek starptautiskā konference “Gulfood Inspire”, ekspertu darba grupas un diskusiju vakari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Buksē Stelpes atjaunošana

Sandra Dieziņa, 21.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā cietušās Stelpes minerālūdens ražotnes atjaunošana nav sākta, jo kavējas nodarīto zaudējumu segšana.

Lai arī SIA Mežotne LDA vadība cerēja skādi novērst un ražošanu atjaunot pāris mēnešos līdz ziemas sākumam, nekas no cerētā nav piepildījies. Uzņēmuma vadība ir neizpratnē par zaudējumu atlīdzības kavēšanu un norāda uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) ieinteresētību, savukārt banka uzsver - Mežotne LDA ilgstoši kavē maksājumus, tāpēc apdrošināšanas atlīdzība jāpārskaita bankai. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu kompānijai nodarītie zaudējumi tiek lēsti 153 tūkstošu Ls apjomā.

«Banka viennozīmīgi ir ieinteresēta, lai rūpnīca strādātu un ražotu. Tomēr situācijā, kad saistības pret banku ilgstoši netiek pildītas un ražošana jau ilgstoši notika ar ļoti minimālu jaudu (arī pirms ugunsgrēka), banka ir nolēmusi, ka apdrošināšanas kompānijas izmaksātā nauda ir jāpārskaita bankai,» tā Hipotēku bankas Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte. Vienlaikus banka lūgusi klientam iesniegt uzņēmuma turpmākās darbības stratēģisku plānu, par ko ar klientu jau panākta attiecīga vienošanās. Fakts, ka apdrošinātāju izmaksātā nauda tiek ieskaitīta bankā nebūt neizslēdz, ka to pēc vienošanās par uzņēmuma tālāko darbību varētu ieguldīt ražošanā, piebilst bankas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau rīt notiks 11. Saeimas vēlēšanas un socioloģiskās aptaujas rāda, ka vēlētāju izvēle tiks izdarīta sestdienas rītā. Atkarībā no rezultātiem un spējas vienoties ar pārējiem parlamentā ievēlētajiem, iespējas veidot valdību varētu pavērties arī ilgstošajam opozicionāram Saskaņas centram.

Autošovs

Startējusi Frankfurtes starptautiskā autoizstāde

Par jaunākajiem modeļiem un to, kuras valsts autobūves meistari šogad dominē – DB speciālreportāžā.

Attīstība

Rosina piekrastes apbūvē ievērot tradīcijas

Izstrādāti jūras piekrastes raksturīgās apbūves principi, apbūves reģionālās īpatnības un vadlīnijas jaunas apbūves veidošanai, kam būtu jāsamazina haoss, kurš radies līdz ar atpūtnieku pieplūdumu, vasarnīcu un viesu namu būvniecību, kas bieži neatbilst tradicionālajiem apbūves principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru