Ģimenes uzņēmums "BS bicycles" Dobelē rada personalizēta dizaina velosipēdus, kurus tuvākā gada laikā plānots arī eksportēt.

Uzņēmuma īpašnieks Arvīds Borherts-Smiļģis velo nozarē sāka strādāt 2007.gadā pēc vidusskolas absolvēšanas - iesākumā kā pārdevējs velo veikalā, vēlāk tika apmācīts par velosipēdu mehāniķi. Paša uzņēmējdarbība aizsākās 2014.gadā, piedāvājot velosipēdu atjaunošanu un remontu, tomēr klientu pieprasījuma un uzkrāto zināšanu vadītam A.Borhertam-Smiļģim radās ideja par sava velosipēdu zīmola izveidi, jo tā ir niša, ko viņš vēlas attīstīt.

Uzsākot sadarbību ar pasaulē vadošajiem un atpazīstamajiem velosipēdu daļu ražotājiem, 2018. gadā tika dibināta velosipēdu ražotne, firma "BS bicycles", kurā sākta velosipēdu izgatavošana un no 2019.gada uzņēmums strādā kā zīmols "Barons Velo", savukārt 2020.gada februārī saņemta arī preču zīme "Barons Velo®".

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs Ikea uzsācis tiešsaistes pasūtījumu piegādes uz mājām, izmantojot kravas velosipēdu, kas darbojas ar tīru saules enerģiju.

Tas ir pasaulē pirmais šāda tipa kravas velosipēds, un Ikea ir pirmais zīmols Baltijas valstīs, kas testē šo inovāciju.

Saules enerģijas kravas velosipēds Ikea sniegs ilgtspējīgu transportēšanas risinājumu. Tas samazina CO₂ emisijas par 95 % salīdzinājumā ar kravas mašīnām un par 65–70 % salīdzinājumā ar citiem tirgū pieejamiem kravas velosipēdiem.

“Mūsu mērķis – videi draudzīga uzņēmējdarbība – nosaka arī mūsu darba principus un iekārtu izvēli. Tāpēc meklēt videi draudzīgas inovācijas pēdējā preču piegādes posmā bija loģisks solis. Piegādājot pasūtījumus ar saules enerģijas kravas velosipēdu, mēs ne tikai rūpējamies par tīrāku vidi, bet varam arī vieglāk pārvietoties pilsētas centrā un būt pieejamāki vēl vairāk cilvēkiem,” saka Mindaugas Černius, Ikea Preču aprites nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Iesaiste starptautiskā pārrobežu projektā «Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos (MARA)» ļaus Vidzemē testēt jaunu mobilitātes risinājumu – koplietošanas elektrisko velosipēdu sistēmu tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem gan pārvietošanās nolūkos, gan arī nelielu kravu pārvadājumiem, informē projekta autori.

Šobrīd plānots sistēmu izmēģinājuma režīmā testēt vienā vai divās vietās Vidzemē. Konkrēta vietu izvēle notiks pēc priekšizpētes veikšanas, taču visticamāk tās būs pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir robežās no 5000 līdz 10 000 iedzīvotāju.

Daudz teritoriju Vidzemes plānošanas reģionā ir reti apdzīvotas, tāpēc vērojama tendence samazināties motorizētajiem sabiedriskā transporta risinājumiem, vai arī, tos plānojot, netiek ņemtas vērā tūristu vajadzības. Bieži vien tūristiem tiek piedāvāts apmeklēt dabas objektus, piemēram, doties izzinošā pastaigā pa dabas takām, taču problēma rodas brīdī, kad pēc galamērķa sasniegšanas, tūristiem jāatgriežas takas sākumpunktā. Šis ir tikai viens piemērs problemātikai, kas tiks risināta ar projekta partnerības ietvaros pieejamās pieredzes un zināšanu palīdzību, skaidro projekta pārstāvji.

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas vēsturē.

Muzeja kolekcija veidota vairāk nekā 40 gadus un atspoguļo Latvijas velosipēdu rūpniecību no 19.gadsimta beigām līdz otrajam pasaules karam. Kopumā muzejā patlaban atrodas aptuveni 60 velosipēdu, taču daļa vēl tiek restaurēti un kolekcija regulāri tiek papildināta. «Viss, kas atrodas muzejā, ir savākts Latvijā. Mēs cenšamies saglābt vēl to, kas palicis pāri no milzīgās velosipēdu industrijas, kas iepriekš pastāvēja Latvijā. Daudzi zina Ērenpreisu, taču tas ne tuvu nebija vienīgais uzņēmums, un mazajā Latvijā reiz strādāja vairāk nekā 30 uzņēmumu, kas izgatavoja velosipēdus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» stāsta Guntis Seregins, kurš kopā ar tēvu Jāni vada muzeju, kā arī blakus muzejam piedāvā velonomas un velosipēdu remonta pakalpojumus.

Velosipēdu ražotājs Ērenpreiss Original biznesa procesu vadībai izvēlējies Latvijas IT kompānijas Norgate izveidoto inovatīvo biznesa vadības sistēmu Online Trader, kas ļauj efektīvi pārraudzīt uzņēmuma biznesa procesus tiešsaistē no jebkuras vietas pasaulē.

Ērenpreiss Original ir unikāls Latvijas uzņēmums, kas atjaunojis velosipēdu ražošanas tradīcijas Latvijā un ar saviem izcilajiem dizaina braucamrīkiem iekaro velobraucēju sirdis gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Lai pārraudzītu savus apjomos pieaugošos biznesa un ražošanas procesus, uzņēmums lieto kompānijas Norgate izveidoto biznesa vadības risinājumu Online Trader, kurš, tāpat kā Ērenpreiss velosipēdi, ļauj tā lietotājiem kļūt daudz mobilākiem, turklāt ir unikāls Latvijā radīts produkts.

“Pašā sākumā, kā jau visi mazi uzņēmumi, strādājām bez īpašām uzskaites programmām, lietojot ekseli un paši izrakstot pavadzīmes”, stāsta SIA Ērenpreiss Original projektu vadītājs Ansis Bergmanis. “Bet drīz sapratām, ka mums ar to nepietiek, jo pietrūkst uzskaites - ir grūti pārraudzīt reālo situāciju, uztaisot inventarizāciju divreiz gadā”. Palielinoties ražošanas apjomam un darījumu skaitam, uzņēmumam bija nepieciešama sistēma, kurā uzskaitīt gan saražotās preces, noliktavas saturu un rezerves daļas, gan klientus un veiktos darījumus. “Mēs izmēģinājām vairākas programmas, bet nebija viegli atrast kādu vienkāršu, ātri apgūstamu, intuitīvu un viegli lietojamu risinājumu. Un tad mēs atradām Norgate, kas arī ir neliels uzņēmums, kuru piedāvātā datorprogramma Trader ir izstrādāta tepat Latvijā, turklāt tai ir plašas personalizācijas iespējas, kas ļauj programmu elastīgi piemērot klienta vēlmēm un vajadzībām”, atzīst Ansis Bergmanis.

Astoņos veidos transformējamais koka velosipēds bērniem varētu radīt apvērsumu savā produktu nišā

Iespaidojoties no Latvijā nopērkamajiem koka līdzsvara velosipēdiem, dizaineris Egons Garklāvs radījis velosipēdu, kuru ir iespējams pārveidot astoņos veidos un pielāgot dažāda vecuma bērniem.

Līdz šim aptuvenās investīcijas produkta izstrādē, ražošanas nodrošināšanā, mārketinga un pārdošanas attīstībā veido 250 tūkst. eiro, stāsta produkta radītāja, SIA Shaman inventions pārstāve Kristīne Žuga.

Mārketings pa priekšu

Velosipēdam dots nosaukums Leg&Go. Produkta izveidē uzņēmums ir atkāpies no ierastās prakses. Proti, tika radīts prototips, kam ar laiku pielāgotas jaunas velosipēda pārveides iespējas. Līdz šim pasaulē nav bijis nopērkams velosipēds, kas pārklātu tik plašu vecuma amplitūdu. Lai gan velosipēda ražošana vēl nav sākta, tas jau radījis lielu interesi. Ar savu produktu uzņēmums ir piedalījies vairākās izstādēs, piemēram, Eurobike 2015, kur saņemta arī uzvarētāja balva. Jautāta, vai šoreiz ir attaisnojies apgrieztais princips, ka pa priekšu ražošanas sākšanai ir mārketinga aktivitātes, K. Žuga norāda, ka, iespējams, vajadzējis pagaidīt kādu pusgadu un tad sākt izrādīt velosipēdu plašākai publikai. Šobrīd ir liels spiediens uz ražošanas termiņiem. Uzņēmums ir apsolījis, ka pirmie 300 velosipēdi tirgū nonāks jau ap Ziemassvētkiem. «Paša bērnu riteņa ideja man radās pērnā gada beigās, viss pārējais laiks ir aizgājis produkta testēšanai. Viena lieta ir radīt ideju, bet cita lieta – to dabūt dzīvotspējīgu. Tagad ir melnais darbs,» neslēpj E. Garklāvs. Process ievilcies, jo ir grūti atrast ražošanas partnerus. Savukārt pēc tam jātrāpa arī cenu nišā, lai produkts būtu pieejams patērētājam. K. Žuga teic, ka aptuvenā sākuma cena varētu būt 239 eiro.

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Viens no mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamiem pavadoņiem ir ātrums – komunikācijā, klientu apkalpošanā, pārvietošanās iespējās. Daudzi no mums, vēloties kaut kur nokļūt ātri, jau ierasti izvēlas vieglo auto. Nupat uzsāktā Autotransporta direkcijas un Pasažieru vilciena kampaņa «Pamēģini sabiedrisko!» izaicina atklāt citas iespējas.

Noteikti atradīsies oponenti, kuri teiks, ka nav nekā mobilāka par personisko automašīnu. Taču mobilitāte ir ne tikai iespēja pārvietoties ātri un bez šķēršļiem (ko pagrūti izdarīt ar auto rīta un vakara sastrēgumstundās), mobilitāte ir arī daudzveidība. Un tā pilsētas labsajūtai ir ne mazāk svarīga kā sabalansēts uzturs cilvēkam.

Kā atgūt līdzsvaru pilsētas satiksmē?

Mūsu valsts trīsdesmit gadus ir dzīvojusi uz vienveidīgas «auto diētas». Līdz neatkarības atgūšanai automašīnu bija maz, jo auto bija deficīta prece un vairums iedzīvotāju to vienkārši nevarēja atļauties. Pēc 1990. gada auto ietekme nemitīgi ir tikai augusi, automašīnai kļūstot ne vien par ērtību, bet arī statusa simbolu, lielā mērā dominējot mūsu ikdienā un nosakot mūsu paradumus. Piemēram, ja es varu 45 minūtēs atbraukt ar vilcienu no Jelgavas līdz Rīgai, bet pēc tam man jāpatērē vēl tikpat daudz laika, lai nokļūtu savā galamērķī Rīgā, nebraukšu es ar vilcienu, bet sēdīšos vien savā auto.

Jaunākās tehnoloģijas sākuši izmantot arī noziedznieki, tostarp zādzībās no īpašumiem tiek izmantoti droni, intervijā atzina apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Īpaši pēdējā laikā ir redzams, ka no kaimiņvalstīm ierodas "viesstrādnieki", kuri apzog mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, kuros nav fiziskās apsardzes. Viņi no sākuma ar droniem izpēta, vai konkrētajā mājsaimniecībā ir kaut kas interesants - vai pa teritoriju pārvietojas zāles pļāvējs robots, vai ārā ir kāds motocikls, velosipēds, kad saimnieki parasti nav mājās. Nākamā "brigāde" jau brauc ar busiņu, paņem visu noskatīto un brauc tālāk," stāstīja Ābele.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nevar gan teikt, ka šī zagļu grupa izmantotu kādas citas advancētas tehnoloģijas, piemēram, lai atslēgtu signalizācijas sistēmas - pamatā mājokļu zagļi ir "iesprūduši deviņdesmitajos" un durvis mēģina atvērt ar lauzni vai izsist logu. Savukārt tie noziedznieki, kas ir advancētāki un strādā ar tehnoloģijām, parasti nodarbojas ar finanšu noziegumiem un krāpniecību.

Šonedēļ darbu sāks ar 360 grādu kameru aprīkota netrafarēta policijas automašīna, kas neapturot transportlīdzekli spēs konstatēt dažādus autovadītāju pieļautus pārkāpumus, tostarp, telefonu lietošanu, braukšanu pie sarkanās gaismas vai bez apdrošināšanas.

Valsts policija (VP) patlaban plašāku informāciju par aprīkoto automašīnu nesniedz, taču norāda, ka automašīna būs aplūkojama rīt, 22.oktobrī preses konferencē pie VP centrālās ēkas Čiekurkalnā. Preses konferencē piedalīsies VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs un Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Šādas automašīnas iegāde gan nav noslēpums, jo jau 2018.gadā šāds spēkrats tika izmantots testa režīmā un pēcāk rīkots iepirkuma konkurss. Publiski pieejamā informācija liecina, ka konkrētais iepirkums apzīmēts kā «automātiska transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju nolasīšanas/atpazīšanas un ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanas sistēma». Publiski pieejamā iepirkuma nolikumā skaidrots, ka no reģistrēta notikuma ir iespēja noformēt pārkāpuma protokolu, izmantojot uzņemto video materiālu un konstatētos pārkāpuma datus.

«Ir divas sliktākās lietas – degusi automašīna un slīkusi automašīna. Nekad pie jebkādiem apstākļiem neizvēlieties slīkušu automašīnu. Tā jums izmaksās abnormālu naudu, un jūs nonāksiet tādās problēmās, ka jūs gribēsiet tikt vaļā no tā lūžņa,» Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzstāja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs un atklāja, kā lietotu auto pircēji var izvairīties no slīkušas automašīnas iegādes.

Kulbergs norādīja, ka vispirms jāizvērtē, vai automašīnas cena ir atbilstoša tās stāvoklim. «Kaut kas nav kārtībā, ja tu redzi – pārāk mazi kilometri, pārāk labs gads, laba automašīna, bet cena salīdzinoši zema un atraktīva,» raidījumā sacīja Kulbergs. Turklāt slīkušā automašīnā varēs novērot vēl citas pazīmes.

Pirmkārt, pircējam jāpievērš uzmanību eļļai. «Ja eļļā ir nonācis ūdens, tad tu to vari redzēt – eļļa ir balta un ar emulsiju. Ja tas tā nav un eļļa ir pārāk svaiga, atkal kaut kas nav kārtībā. Nu kurš tev pirms pārdošanas pēkšņi mainīs eļļu?» Kulbergs norādīja, aicinot izvērtēt automašīnas pārdevēja nodomus.

Otrkārt, mašīnā var novērot ūdens līmeņa atzīmi. «Ja automašīna ir nonākusi plūdos, tā ir bijusi kaut kādā līmenī. Apskaties iekšpusē arkās, no iekšpuses motortelpā. Vai ir redzams, ka bijis kaut kāds līmenis?» aicina Auto asociācijas prezidents.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Elektrovelosipēdu ražošanas uzņēmuma Blue Shock Bike optimisms galvenokārt balstās uz divām lietām, jaunākajā Citadele Index pētījuma prezentācijā sacīja kompānijas vadītājs Neils Kalniņš.

Lai uzņēmējs varētu būt optimistisks, viens no pamatnosacījumiem ir kompetence, bet ne tikai tāda, kas izpaužas velosipēdu ražošanā, bet sapratnē, kādēļ elektrodivritenis ir neatņemama sastāvdaļa modernā pilsētas vidē. «Es pats savu misiju šajā biznesā esmu noteicis: tad, kad es tikšu līdz personīgi lietojamam elektriskajam lidojošajam paklājam, tad es varēšu iet pensijā,» viņš saka.

Ideja ražot elektrovelosipēdus izaugusi no N. Kalniņa līdzšinējās darbības – viņš pēdējos 15 gadus nodarbojies ar pilsētvides konsultācijām – pilsētvides attīstību, transporta problēmām.

Vairākas velosipēdu nomas Rīgā orientējas uz ārvalstu tūristu apkalpošanu, līdz ar to savus nomas punktus izvietojušas vecpilsētā

RigaBicycle darbojas kopš 2011. gada, bet pirms diviem gadiem uzņēmuma vadības grožus no iepriekšējā firmas īpašnieka pārņēma Māris Rodins. «Nopirku biznesu no iepriekšējās īpašnieces, jo saskatīju potenciālu, proti, ka ar salīdzinoši nelielu investīciju varētu gūt peļņu. Šis ir mans papildu bizness, ikdienā strādāju diezgan lielā starptautiskā uzņēmumā. Ikdienas operatīvās lietas velonomā uzrauga un organizē divas darbinieces. Klientus neuzskaitām, bet skatos, lai varam strādāt rentabli, netiecamies pēc kvantitātes,» stāsta RigaBicycle (SIA Street Rent) īpašnieks. Viņa vadītā kompānija atrodas Vecrīgā, un līdzās tai vairākus gadus darbojas vēl divas citas velo nomas. M. Rodins atzīst, ka atrašanās vieta ir viens no veiksmes formulas elementiem un Vecrīga ir vieta, kur dzīve mutuļo. Šādu biznesu uzturēt kādā no Rīgas mikrorajoniem būtu nerentabli. RigaBicycle ikdienā operē ar 25 braucamajiem, un šis skaits esot optimāls ikdienas pieprasījumam. Turklāt nākas rēķināties ar faktu, ka Vecrīgā esošajās telpās ir ierobežota platība un nav vietas, kur savietot vairāk divriteņu.

Japānā velosipēds ir kļuvis par izplatītu transportlīdzekli, tādēļ aktuāls kļuvis jautājums par pilsētas telpas, ko pašlaik aizņem velosipēdi, atbrīvošanu citām vajadzībām. Kā risinājumu Japāna atradusi pazemes velonovietnes, vēsta culturejapan.jp.

Eco Cycle ir kompānijas Giken Seisakusho Co., Ltd. izveidota automatizēta 11,64 metrus dziļa pazemes stāvvieta, kurā var novietot 204 velosipēdus. Viena divriteņa novietošana Eco Cycle aizņem aptuveni 13 sekundes. Velonovietnē novietoto velosipēdu svars gan nedrīkst pārsniegt 30 kg.

Arī pazemē novietne neaizņem daudz vietas, jo velosipēdi tiek sakārtoti aplī cits virs cita. Šī apļa diametrs ir 8,55 metri.

Ir pagājuši 50 gadi un pienācis 2064.gads. Veselīgs dzīvesveids, it īpaši dabai draudzīgais velotransports dominē Latvijā, un par laikiem, kad ielas piepildīja automašīnas atceras vien vecāka gadu gājuma pilsoņi. Bērniem par auto kā par draudu sabiedrībai māca vienā programmas sadaļā kopā ar narkomānijas ļaunumu un atomieroču postu.

Visi brauc ar riteņiem, ugunsdzēsēji traucas ar velocisternām, policisti vajā noziedzniekus ar superbaikiem. Prezidents cēli pārvietojas ar kroņa Ērenpreisu, deputātiem, ministriem, augstiem ierēdņiem - visiem, kam pienākas dienesta transports, normatīvajos aktos ir noteikts savs riteņa veids, citam «šosejnieks», lai paspētu uz valdības sēdi, citam «kalninieks», lai tiktu pie vēlētājiem novados. Tomēr visizplatītākais ir parastais ielas velosipēds. Vairs nav neviena kardioloģijas centra, jo sabiedrība ir tik vesela, ka neviens vairs ar sirdskaitēm neslimo. Savukārt acīgie žurnālisti seko, lai kāds neapzinīgs deputāts, aizbraucis uz lauku mājām, neizdzen no garāžas noslēpto un laikus metāllūžņos nenodoto autiņu. Šādā pārkāpumā pieķertam politiķim, mandāts būtu jānoliek nekavējoties.

Cerams, jaunā valdība novērtēs IKT nozares lomu tautsaimniecībā un e-pārvaldes attīstībā , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pieprasījusi papildu cilvēkresursus reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA) – kā jaunas politikas iniciatīvas pieprasījumu, gatavojot nākošā gada budžetu. «No VARAM puses to atbalstīsim, jo pretējā gadījumā būs apdraudēta valsts koplietošanas IKT risinājumu darbības nodrošināšana. Taču budžeta pieprasījuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu vispirms vērtēs Pārresoru koordinācijas centrs un Finanšu ministrija, un par to lems valdība, izskatot nākošā gada budžetu. Piebildīšu, ka to darījām arī pirms gada, bet netikām sadzirdēti,» DB skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. Daudz būs atkarīgs arī no tā, kas jaunajā valdībā ieņems ministra posteni VARAM, un no viņa izpratnes par IKT nozares jautājumiem. Adekvāti resursi informācijas sistēmu un koplietošanas risinājumu uzturēšanai un darbināšanai joprojām nav piešķirti, DB neslēpj VRAA Sadarbības un informācijas departamenta projektu vadītāja Irīna Meļņika. DB jau rakstīja, ka līdz šim e-vidē valsts ieguldījusi miljonus, viedokļi par ieguvumiem atšķiras, kā vājās vietas IT nozare izceļ lietotāju ērtību un vajadzību nodrošinājumu, kā arī nepietiekamo kapacitāti.

Izraēlietis Izars Gafni nolēmis no jauna izgudrot velosipēdu – iztērējot tikai deviņus ASV dolārus, viņš radījis videi draudzīgu un izturīgu divriteni. Lai izgudrojums varētu nonākt pie plašāka cilvēku skaita, interneta vietnē Indiegogo uzsākta ziedojumu vākšanas kampaņa.

Velosipēds, kuram vēl nav izdomāts nosaukums, tapis izmantojot pārstrādātu kartonu, plastmasas pudeles un vecas riepas. Braucamrīks ir pietiekami izturīgs, lai noturētu par sevi divdesmit reizes smagāku braucēju. Lai gan prototipa izveidošana izmaksājusi nelielu naudas summu, sērijveida ražošanai esot nepieciešami divi miljoni ASV dolāru, kurus iecerēts savākt ar ziedojumu palīdzību.

Izraēlietis iecerējis, ka velosipēdu varētu izmantot nabadzīgo pasaules valstu iedzīvotāji. Braucamrīku, piemēram, Āfrikā varētu ne tikai pārdot, bet arī ražot uz vietas, tādējādi nodrošinot ar darbu vietējos iedzīvotājus, bet ražotnes veidošanā nav nepieciešami lieli ieguldījumi. Velosipēda radītājs arī uzsver, ka divriteņa ražošanas process ir vienkāršs un tā laikā netiek piesārņota apkārtējā vide. Ziedojot Indiegogo vietnē 290 ASV dolārus iespējams tikt pie pirmajiem velosipēdiem.

Pirmais un pagaidām vienīgais atjaunotās Latvijas velosipēdu zīmols Ērenpreiss, kurš sākotnēji pārsteidzis ne vien ar eleganci, bet arī latviešu maciņam augsto cenu, jaunus eksporta tirgus nemeklēs, bet paplašināsies jau esošajos. Tālākā nākotnē cerēts sākt velosipēdu detaļu ražošanu Rīgā.

Starpkaru perioda Latvijas laikā populārā velosipēdu zīmola Ērenpreiss atjaunošana sākās 2006. gadā, kad Toms Ērenpreiss, pirmās Ērenpreisa divriteņu ražotnes izveidotāja Gustava Ērenpreisa mazmazdēls, vēra vaļā velosipēdu restaurācijas darbnīcu. Līdz šim brīdim tajā restaurēti vairāk nekā simts seni pilsētas velosipēdi. Savukārt pirms aptuveni trīs gadiem sācies darbs pie jaunu velosipēdu ražošanas, un pirmie jaunie Ērenpreiss velosipēdi ielās izbrauca 2012. gadā.

Pagājušā gada jūlijā Ērenpreiss prezentēja otro divriteņu kolekciju, un kopumā trīs gadu laikā ir pārdoti vairāk nekā 800 velosipēdi. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar nelielu peļņu, ko paredzēts ieguldīt attīstībā. «Nulles periodu» plānots noslēgt trīs četru gadu laikā, cer T. Ērenpreiss.

Šoreiz portāls db.lv ciemojas pie klasiskā bērnu trīsriteņa Spārīte ražotājiem - SIA Velo Machine Siguldā, lai saviem lasītājiem parādītu šī produkta tapšanas procesu.

Patlaban velosipēds Spārīte pieejams sešās krāsās, taču pieprasītākā krāsa ir zaļa, stāsta uzņēmuma Velo Machine valdes loceklis Edgars Samharadze.

Spārīti 1974. gadā uzsāka ražot Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca, taču deviņdesmitajos gados trīsriteņa ražošana apstājās. Spārītes dizains un tehniskais izpildījums tiek saglabāts un ar gadiem tiks pilnveidots. bet SIA Velo Machine iegādājās Spārītes patentu un ražošanas tiesības 2011. gadā.

Kā top trīsritenis Spārīte, skaties galerijā augstāk!

Cēsīs bāzētā uzņēmuma SIA «Shaman Inventions» radītais bērnu līdzsvara divritenis Leg&go atzīts par gada inovatīvāko un modernāko pilsētvides velosipēdu vadošajā velo industrijas konkursā Design & Innovation Award 2019, informē uzņēmumā.

Leg&go ir Latvijā radīts koka velosipēds, kas transformējams astoņos dažādos veidos. Daudzfunkcionālais līdzsvara ritenis par labāko tika atzīts kategorijā Pilsētvides Velosipēdi. Žūrijas komandas sastāvā bija starptautiski žurnālisti, nozares eksperti un profesionāli testa braucēji, kas izmēģināja velosipēdu reālās dzīves situācijās un sniedza savu vērtējumu.

«Runā, ka jaunu riteni izgudrot nav iespējams, taču mēs esam pārliecināti, ka to vienmēr ir iespējams uzlabot tā, lai tas atbilstu nepārtraukti mainīgām bērnu un vecāku vajadzībām. Mēs esam pagodināti saņemt prestižo balvu. Tas gan apstiprina to, ka darbojamies pareizā virzienā, gan kārtējo reizi atgādina, ka inovācijām un attīstībai nav robežu,» saka Egons Garklāvs, Leg&go vadošais dizainers un radītājs.

Jaunu un lietotu velosipēdu tirgotājiem sācies aktīvais pārdošanas laiks; uzvaras gājienā devušies pilsētas jeb komforta velosipēdi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aktīvāka velo kustība aizsākusies pirms aptuveni četriem gadiem, bet pēdējā gada laikā, līdz ar velo infrastruktūras uzlabošanu Rīgā, divriteņu tirgotājiem veicoties vēl labāk. Grūdiens bijis arī Rīgas satiksmes lēmums paaugstināt sabiedriskā transporta biļešu cenu, līdz ar to aizvien vairāk rīdzinieku kā ikdienas transporta līdzekli izvēlas velosipēdu. Vai izvēlē krīt par labu jaunam vai lietotam velosipēdam lielā mērā nosaka pircēja maksātspēja, atzīst DB aptaujātie tirgotāji. «Kritiskā masa ir sasniegta. Pagaidām velo infrastruktūras attīstība Rīgā pat netiek līdzi braucēju skaita palielināšanās tempiem. Protams, Amsterdamas vai Kopenhāgenas apjomu velosipēdistu skaita ziņā vēl nesasniegsim vairākus gadus,» atzīst SIA Gandrs valdes loceklis Edgars Ražinskis.