Bankas

Valsts atgūtajos līdzekļos rēķina arī procentus

Ieva Mārtiņa, 01.04.2010

Jaunākais izdevums

Valsts kopumā no Parex bankas varētu atgūt vairāk nekā ieguldījusi, bet uz procentu rēķina, kas gūti no depozītiem.

Paredzēts, ka līdz 2015.gadam procentus par valsts noguldījumu kapitalizēs un tādējādi atstās bankā ieguldījumos, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Kopš valsts sāka aprēķināt procentus par saviem noguldījumiem bankā, Parex banka valstij tajos līdz šim samaksājusi vairāk nekā 50 miljonus latu, tostarp 2009. gadā tie bija 40,9 miljoni latu, iepriekš informēja banka. Ja banku valsts īpašumā saglabā vēl piecus gadus, tad valsts kopumā no ieguldījumiem ieskaitot 2009. gadu piecu gadu laikā procentos varētu saņemt vairāk nekā 200 miljonus latu, tādējādi par šādu summu palielinot noguldījumu apjomu.

Tiesa, daži avoti vēsta, ka valsts apsverot iespēju kādu brīdi neaprēķināt procentus par tiem noguldījumiem, ko valsts depozītu veidā būs noguldījusi risinājumu bankā, jo pretējā gadījumā risinājumu bankai, ja nevedas kredītu atgūšana un nekustamo īpašumu pārdošana, jau pēc dažiem mēnešiem var rasties grūtības šos maksājumus segt, ja vien nesaņem jaunu naudas iepumpēšanu no valsts puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācijas ietekme uz likumiskajiem nokavējuma procentiem – vai neatdot parādu šobrīd ir lētāk?

Paula Kreicšteina, zvērināta advokāte, SIA “ZAB Spīgulis & Kukainis”, 27.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LTRK: izmaiņas automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojuma funkcionalitātē radīs papildu izmaksas uzņēmējiem

Lelde Petrāne, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Aicina deputātus noraidīt alus un vīna reklāmas aizliegumu

Sandra Dieziņa, 14.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas alus un vīna ražotāji, sporta, reklāmas, mediju un pārtikas nozares pārstāvji aicina LR Saeimas deputātus otrajā lasījumā noraidīt likumprojektā Elektronisko mediju likums iestrādāto alus un vīna reklāmu aizliegumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos laikā no plkst. 7:00 līdz plkst. 22:00.

Kā informē iesaistītie uzņēmēji, šāds lēmums atstātu neprognozējamas sekas vairākām nozarēm. Latvijas alus un vīna ražotāji zaudētu konkurences cīņā ar pasaulē plaši pazīstamiem zīmoliem, jo Latvijā retranslētajos un satelīta TV kanālos, kā arī citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos kanālos turpinās raidīt gan alus, gan vīna reklāmu, kas dos priekšroku arī ļoti lētiem produktiem, kuri ieplūdīs no ārvalstīm.

Aprēķini liecina, ka īstermiņā vietējie ražotāji aizlieguma rezultātā importa alum zaudētu 4-5% tirgus. Aizlieguma rezultātā vietējo ražotāju pārdotās produkcijas apjoms var samazināties vidēji par 7 miljoniem litru gadā, ko varētu salīdzināt ar divu vidēji lielu alus brūžu saražoto apjomu gada laikā. Līdz ar to vietējo alus ražotāju apgrozījums gada var samazināties vidēji par 3 miljoniem latu, kas atstātu arī tālejošākas sekas. Tāpat būtiski ciestu arī Latvijas raidorganizāciju intereses, jo ražotāji meklētu iespējas iegādāties Latvijā pieejamu ārvalstu mediju reklāmas, kā arī samazinātos jau tā strauji sarūkošie reklāmas ieņēmumi elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līgumsoda 10% ierobežojums attieksies arī uz agrāk noslēgtiem līgumiem

Žanete Hāka, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civillikuma norma, ka līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, attieksies arī uz līgumiem, kas slēgti pirms šīs normas spēkā stāšanās. Līgumsoda griesti būs spēkā, ja par šo līgumu izpildi līdz 2014.gada beigām nebūs celta prasība tiesā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 19.decembrī, trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību.

Tiesiskais regulējums, ka līgumsods nevar pārsniegt 10 procentus, attiecas uz līgumiem, kas noslēgti pēc 2014.gada 1.janvāra. Taču Saeimas šodien pieņemtie likuma grozījumi paredz pārejas periodu un nosaka, ka līgumsoda ierobežojums attieksies arī uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada beigām un kuru darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra. Ja līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem netiks celta prasība tiesā, no 2015.gada 1.janvāra uz tiem attieksies līgumsoda griesti un jaunā parāda atmaksas kārtība, tādējādi uz atlikušo līguma laiku pasargājot puses no pārmērīgu un netaisnīgu līgumsodu samaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit Latvijā ieguvis gandrīz 250 klientu

Līva Melbārzde, 18.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā vien Latvijā ar SIA Enefit ir parakstīti vairāk nekā 120 jaunu līgumu par elektroenerģijas piegādi.

Kopš pirmās elektroenerģijas piegādes uzsākšanas 2007. gada septembrī Enefit ir ievērojami audzis, un pašlaik tā klientu portfelis ietver gandrīz 250 Latvijas atvērtā tirgus uzņēmumu. Tādējādi 2011. gada otrajā pusē Enefit aizņems aptuveni 15 procentus lielu Latvijas atvērtā tirgus daļu, savukārt no visa kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa uzņēmums nodrošinās 7 procentus. Salīdzinājumam Latvenergo tirgus daļa Igaunijā 5 – 6 %, savukārt Baltijā kopumā Latvenergo ir ieguvis trešo daļu no kopējā tirgus.Lietuvā Latvijas lielākā elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma tirgus daļa ir vidēji 17 līdz 19 % no kopējā patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenas Latvijā aug straujāk nekā eiro zonas valstīs. Šāda ne visai iepriecinoša ziņa vakar bija lasāma plašsaziņas līdzekļos, ļaujot nonākt pie viena otra būtiska secinājuma.

Proti, līdz šim nu jau vairākus mēnešus bija pieņemts uzskatīt, ka cenas aug, jo starptautiskie spekulanti tās mākslīgi «uzkurina», liekot pārmaksāt patērētājiem vismaz visas Eiropas ietvaros. To, protams, nevar noliegt. Tajā pašā laikā izrādās, ka šā gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pārtikas cenas Latvijā pieaugušas par 9,9%, bet eirozonā - par 2%. Būtu naivi iedomāties, ka pieminētie pasaules līmeņa spekulanti uz Latvijas rēķina «vārās» vairāk, nekā, piemēram, Vācijā, Īrijā vai Francijā. Tātad ir jāmeklē vietējie faktori, kas acīm redzami uz cenām atstāj būtiskāku ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls: Jaunie tarifi paaugstinās energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija nav Kipra, tā ir vēl labāka

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja, 31.10.2012

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iedzīvotāji būs lielākie zaudētāji no jaunajiem Sadales tīkla tarifiem

Gatis Lazda, Evecon valdes priekšsēdētājs, 07.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem, ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.

Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30 %. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.

Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā sagatavot uzņēmuma iekšējo sistēmu līdz ienāk E-rēķini PEPPOL formātā? 

Sadarbības materiāls, 21.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē ir izplatīts maldīgs uzskats, ka E-rēķins ir PDF rēķins, kas nosūtīts elektroniski un derīgs bez paraksta – tā nav!

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir digitāla formāta rēķins, kas tiek sagatavots no rēķina izrakstītāja ERP, grāmatvedības, vai kādas citas sistēmas, kas ir konfigurētas ar zemāk aprkastītu E-rēķinu formāta savienojumu, un nosūtīts uz rēķina saņēmēja sistēmu, neizmantojot epastu, vai fizisku piegādi.

“Šeit ir būtiski, lai jebkurš uzņēmums padomātu par savas sistēmas esošo vai plānoto nodrošinājumu” saka Mārtiņš Kaļva, procesu automatizācijas eksperts no MS Solutions

Kas uzņēmējus sagaida nākotnē?

Šāda E-rēķinu sistēma, ļaus efektīvi apmainīt rēķinu saturu mašīnlasāmā formā, kas būs viegli apstrādājams sistēmām un būtiski samazinās kļūdu iespēju un nepieciešamību pēc manuālas apstrādes resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aicina banku klientus pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzēji piedāvā regulāro rēķinu apmaksu

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus pievērst īpašu uzmanību un pārliecināties savās bankās, vai līdz šim esošie pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvāja saviem klientiem rēķinu (par komunālajiem pakalpojumiem, telekomunikācijām) automātisko apmaksu, turpina to darīt arī pēc 2015.gada 1.janvāra, informē PTAC.

Līdz ar Latvijas integrāciju eirozonā un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.260/2012 prasībām, turpmāk iekšzemes tiešā debeta maksājumiem jāatbilst Vienotās Eiropas maksājumu telpas (SEPA – Single Euro Payments Area) prasībām. Bankas ir izstrādājušas un piedāvā jaunu pakalpojumu - E-rēķina regulāro apmaksu, kas aizstās līdzšinējo automātisko rēķinu apmaksas jeb tiešā debeta pakalpojumu.

Šīs izmaiņas attieksies gan uz patērētājiem, kuri izmantoja automātiskā maksājuma jeb tiešā debeta pakalpojumu, gan patērētājiem, kuri pieteiksies e-rēķinu regulārajai apmaksai no šī gada 1.janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank bažas par vērtīgāko daudznozaru kompānijas DK Daugava (Daugava) aktīvu nobēdzināšanu bijušas patiesas, norādīja bankas komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns, komentējot uzņēmuma vadītāja Aigara Vaivara paustos apgalvojumus saistībā ar tiesvedību pret Daugavu.

Vaivars šodien apgalvoja, ka banka nevēlas atzīt savas kļūdas, tāpēc novilcinot laiku, lai atrastu juridiskas iespējas pasliktināt Daugavas pozīciju tiesvedības procesā. «Veicām preču zīmju novērtēšanu, lai saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien pārsniedz vienu miljonu latu, tad jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt vien pāris simtus tūkstošu latu, kā to iepriekš novērtējusi banka,» akcentēja Vaivars.

«Tas tikai vēlreiz apliecina, ka bankas bažas par vērtīgāko aktīvu nobēdzināšanu bija patiesas. Vērtību iznešanu ārpus kompānijas un tad ierosinājumu tās atlikt atpakaļ nodēvēt par risinājumu ir demagoģiski. Mēs, protams, esam priecīgi, ka otra puse beidzot ir izrādījusi kādu aktivitāti, un ceram, ka tā beidzot būs konstruktīva un atbildīga. Diemžēl mēs to nesekmīgi gaidām jau vairāk nekā gadu. Tā vietā ir bijusi tikai aktivitāte plašsaziņas līdzekļos,» situāciju novērtēja Svilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Karlsons: makroekonomiskie rādītāji sasniegti uz vienkāršā iedzīvotāja rēķina

Dienas Bizness, 30.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sākusi dzīvot eiforijā par to, cik strauji valsts attīstās – ekonomika, finanšu rādītāji, tomēr ir svarīgi saprast, uz kā rēķina tas notiek, sarunā ar Latvijas Radio sacīja Mērsraga novada vadītājs Lauris Karlsons.

«Ja mēs atgriežam pašvaldībai divus nogrieztos IIN procentus, tad tā ir mūsu nauda pārdalīta. Tas notiek tīri uz pašvaldību rēķina,» sacīja L. Karlsons. Viņš arī norādīja, ka pašvaldību budžetos patiesībā vairāk nekā pusi veido izdevumi izglītībai un bērnu audzināšanai. Nedabūtā nauda ir nedabūtā nauda bērniem, norādīja Mērsraga novada vadītājs.

Kā piemēru tam, kāpēc ir ļoti svarīgi dzirdēt reģionu balsis, viņš minēja plānu par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi daudzbērnu ģimenēm. L. Karlsons norādīja, ka reģionos, tostarp arī Mērsragā, tāda lieta ir jau izdarīta. «Daudzas labas lietas, kā uzreiz atrisināt jautājumus, reģionos jau ir, bet ar viņiem [reģioniem] vajag runāt,» sacīja L. Karlsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 8,4% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte.

Neveicot augšņu visaptverošu monitoringu un agroķīmisko izpēti, netieši var būt apdraudēti ES un valsts maksājumi. Tāpat lauksaimniekiem nav skaidrības, cik daudz mēslojuma nepieciešams augsnei, savukārt patērētājiem nav skaidrības, cik droša ir pārtika - vai augsne nav pārmēslota.

Turklāt, trūkstot objektīvām analīzēm par augšņu sastāvu, saimniecībās nav iespējams celt produktivitāti. Jāņem vērā, ka minerālmēslu cenas pēdējos gados ir strauji pieaugušas, sasniedzot 300-500 Ls/t, un tas ietekmē ikvienu ražotāju. Šobrīd augšņu analīžu veikšana ir brīvprātīga, šīs izmaksas atstātas uz pašu zemnieku pleciem un valsts neko neapmaksā. Ražotāji domā, ka valsts atbalsts šim pasākumam būtu vajadzīgs. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) rosina šo pasākumu padarīt par obligātu, sasaistot to ar ES maksājumu saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Parex bijušajiem īpašniekiem un viņu radiniekiem valsts samaksājusi 12 miljonus

Dienas Bizness, 15.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FM noraida iespēju kapitalizēt Liepājas Metalurga kredītsaistības

Žanete Hāka, 21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Liepājas Metalurgs (LM) akcionāri ar paziņojumiem Latvijas plašsaziņu līdzekļos turpina maldināt savus darbiniekus un visu Latvijas sabiedrību par iespējamu valsts kredītsaistību kapitalizāciju, jo šā gada 10. oktobrī uzņēmuma lielākie kreditori saņēma priekšlikumus grozījumiem Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānā, kas ir pretrunā šodien izplatītajam paziņojumam, informē Finanšu ministrija.

Tādēļ ministrija aicina LM strādāt pie uzņēmuma iesniegtā un kreditoru saskaņotā TAP pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos.

No valsts atbalsta aspekta nav atbalstāms LM lūgums par parāda pret valsti kapitalizāciju, jo tas tiktu viennozīmīgi uzskatīts kā jauns atbalsts privātam uzņēmumam, bet šādu atbalstu nevar saskaņot ar Eiropas Komisiju ne zem viena no valsts atbalsta regulējumiem, skaidro FM.

Kā jau iepriekš vairākkārt norādīts, jebkāda valsts iesaistīšanās uzņēmuma glābšanā var tikt izvērtēta tikai tad, ja solidāri iesaistās pārējie uzņēmuma kreditori un no tā nekādu labumu negūst pašreizējie uzņēmuma akcionāri, uzsver FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Sabiedrība maksā lielus nodokļus, lai būtu labi paēdusi ierēdniecība

Db redakcija, 12.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušā gada nogalē, kad tika veidots 2011. gada budžets, DB konstatēja, ka valsts pamatbudžeta izdevumi ne tikai netiek samazināti, bet gluži pretēji - palielināti aptuveni par 300 milj. Ls.

Protams, var teikt, ka šāds kāpums ir pateicoties Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvei utt. Taču nupat medijos plaši izskanējis ekonomistu aprēķinātais fakts - valsts ierēdniecības uzturēšanai tiek tērēti 26 santīmi no katra lata. Tātad - 26% jeb ceturtā daļa no visa valsts budžeta.

Jaatgādina, ka jēdzieni «ierēdņi» un «valsts sektors» ir kaut kas ļoti atšķirīgs. Proti, valsts aparātā ietilpst ārsti, pedagogi, policisti, ugunsdzēsēji utt., kā arī ierēdņi. Un šos 26% apēd tikai pēdējā minētā kategorija. Tāpat der atcerēties, uz kā rēķina pēdējos gados galvenokārt tiek veikta valsts budžeta konsolidācija, ieskaitot šā gada budžeta papildu konsolidāciju par 50 milj. Ls - notiek dažādu nodokļu likmju celšana. Tātad realitāte veidojas bezgala ciniska - gan Latvijas uzņēmējdarbība, gan sabiedrība kopumā maksā un vēl maksās arvien lielākas summas par elektroenerģiju, apkuri, benzīnu, dabasgāzi un daudz ko citu, lai valstī būtu labi paēduši ierēdņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No e-veselības atpakaļceļa nav

Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā Ivars Namatēvs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs – ārsti nespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un ātrākais receptes izrakstīšanas laiks poliklīnikā bija viena stunda.

Lai gan sūdzības par sistēmas darbību ar lielāku vai mazāku entuziasmu izskanēja visa gada garumā, ir jāapzinās, ka arī atgriešanās pie papīra receptēm, darba nespējas lapām un pacientu reģistrācijas kartēm 21. gadsimtā vairs nav pieņemams risinājums.

1,2 eiro par vienu e-recepti

Ielūkojoties e-veselības sistēmas statistikā, varam secināt, ka pilnīgi nelietojama šī sistēma tomēr nav, jo 2019. gada 7. janvāra dati liecina, ka sistēmā izrakstītas 12 034 920 e-receptes, kā arī atvērta 1 116 891 e-darbnespējas lapa. Ja paraugāmies no izmaksu aspekta, proti, ka vairāku gadu laikā e-veselības izstrādē ir ieguldīti aptuveni 14,5 miljoni eiro, tad aptuveni 1,2 eiro par vienu e-recepti šķiet tā kā par daudz (ja izdalām izmaksas ar izrakstīto recepšu skaitu). Projekta īstenotāji ir plaši skaidrojuši finansējuma izlietojumu – infrastruktūra, darbaspēka atalgojums, konsultācijas u.tml. Tomēr rodas sajūta, ka konsultācijas, kurām pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas tika veltīta liela daļa līdzekļu, nebija ar augstu pievienoto vērtību. Iespējams, ka finansējums bija jāsadala citās proporcijās, novirzot sistēmas veidotājiem (piemēram, programmētājiem) un procesu pārzinātājiem (piemēram, ārstiem), kas rezultētos motivācijā strādāt ar lielāku atdevi un gūt labāku gala rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru