Valsts neatgūs visu naudu, kas ieguldīta Parex bankas glābšanā, un zaudējumi, ar kuriem valstij var nākties rēķināties pēc bankas sadalīšanas darījuma pabeigšanas, var sasniegt vismaz 100 milj. Ls, 24.martā raksta Diena.
Šādas aplēses otrdien, valdībai lemjot par bankas restrukturizāciju, izveidojot jaunu banku, uz kuru tiks pārnesti visi tā sauktie labie bankas aktīvi, ministriem snieguši Parex sadalīšanas darījumam piesaistītie konsultanti un eksperti, tā laikrakstu informēja vairāki valdības locekļi un slēgtās valdības sēdes dalībnieki, kas vēlējās palikt anonīmi.
Papildus šiem aptuveni 60 milj. Ls zaudējumu risku radot arī aplēses par tiesāšanos ar valsti par bankas restrukturizāciju, kuru var sākt bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, kā arī citi mazie Parex akcionāri un kreditori, kuru ieguldījumi tiks atstāti vecajā Parex jeb tā sauktajā sliktajā bankā.
Pēc avotu sacītā, valdībā otrdien ministru vidū sākotnēji nav valdījusi arī vienprātība par atbalstu konsultanta piedāvātajai sadalīšanai, kā to pēc valdības sēdes atzina premjers. Proti, pārliecināt par šo kā labāko variantu esot nācies ZZS ministrus.
Neraugoties uz šiem riskiem, gan bankas vadība, gan restrukturizācijas konsultants uzskata, ka valdības atbalstītais Parex sadalīšanas plāns ir labākais no variantiem, lai atjaunotu bankas darbību un maksimāli atgūtu valsts bankas glābšanai iztērētos līdzekļus.
Trešdien speciāli sasauktajā preses konferencē konsultanta pārstāvis Metjū Frenčs uzsvēra, ka Parex sadalīšanu un jaunas bankas izveidošanu plānots pabeigt līdz jūlijam vai vēlākais augusta vidum, ka jaunā banka jau 2011.gadā strādās ar peļņu un ka tā sauktā vecā Parex, kura būs slikto Parex aktīvu pārvaldītāja, turpinās darbību.
Valsts bankas glābšanā tieši un netieši iztērējusi vairāk nekā miljardu latu.