To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Par sākumdeklarēšanā noteiktās skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas banku kontos kārtības un termiņa neievērošanu plānots piemērot naudas sodu līdz 500 latiem.

Savukārt par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā paredzēts naudas sods līdz 250 latiem, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie priekšlikumi grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu lielā apmērā būs paredzēta kriminālatbildība.

Valdība otrdien atbalstīja FM piedāvātos priekšlikumus sodiem par deklarācijas neiesniegšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu un pārkāpumiem saistībā ar skaidras naudas iemaksu banku kontos, un tagad par tiem jālemj Saeimai. Vienlaikus valdība atbalstīja sagatavotos fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtības noteikumus. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem skaidras naudas uzkrājumi, kas pērnā gada 31. decembra pulksten 24 pārsniedza desmit tūkstošus latu, jāieskaita banku kontos. Amatpersonām noteiktais slieksnis ir četri tūkstoši latu. Atbilstoši izstrādātajiem fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtības noteikumiem šos uzkrājumus iedzīvotāji līdz šā gada 1. jūnijam iemaksā vienā vai vairākos kontos vienā vai vairākās Latvijas vai ārvalsts kredītiestādēs. Nauda jāiemaksā latos vai attiecīgajā ārvalsts valūtā vienā vai vairākos maksājumos. Līdzekļi jāieskaita līdz 1. jūnija pulksten 24 un jāsaglabā tur vismaz līdz 2. jūnija pulksten 00.05.

Lai arī kopš 2010.gada būtiski samazinājies deklarētās skaidrās naudas apjoms Saeimas deputātu kabatās, un vairāki deputāti samazinājuši savus skaidras naudas uzkrājumus arī pagājušajā gadā, tomēr kopējā summa pērn pieaugusi, liecina Delnas apkopotā informācija par 11.Saeimas deputātu finansēm un mantisko stāvokli par gadu.

Delna arī atzīmē, lai arī pagājušajā gadā deputātiem bija jāieskaita skaidra nauda bankas kontā, šogad tas vairs nav jādara, tāpēc valstij šobrīd neesot pārbaudītas informācijas par to, vai skaidras naudas deklarētājiem šī nauda patiešām ir. Parasti lieli skaidras naudas uzkrājumi tiek uzskatīti par korupcijas risku.

Pagājušajā gadā skaidrās naudas uzkrājumi deputātu deklarācijās pieauguši līdz 251,45 tūkst. Ls, kas ir par 31,07 tūkst. Ls vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2010.gadā 11.Saeimas deputātu skaidras naudas kopējais uzkrājums bijis 344,26 tūkst. Ls, bet 2011.gadā šie uzkrājumi samazinājušies līdz 220,37 tūkst. Ls.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus, liecina Intrum 2018. gada European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskats).

Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% (pirms trim gadiem) līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar ES vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā .

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu. Pirmajā vietā Eiropā (vai pēdējā) ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes;). Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums.

Kopš gada sākuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis 939 mantiskā stāvokļa deklarācijas jeb tā dēvēto nulles deklarācijas.

Lai gan likumā paredzētais deklarāciju iesniegšanas termiņš ir 1.marts, cilvēki aktīvi deklarācijas iesnieguši jau no gada sākuma.

Vakar - pirmajā dienā - Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 216 mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju. Savukārt šodienas iedzīvotāju aktivitāte vēl tiekot apkopota un būšot zināma nākamnedēļ.

Paaugstināta cilvēku aktivitāte vakar bija novērojama visos VID klientu apkalpošanas centros, bet tas esot saistīts arī ar to, ka sākusies iesniegšana gada ienākumu deklarācijām un deklarācijām attaisnotajiem izdevumiem.

1.martā sākās termiņš mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā.

Ja cilvēka parādsaistības pārsniedz 10 000 latu un viņam ir pienākums iesniegt tā dēvēto nulles deklarāciju, tad deklarācijā ir jānorāda arī visi pārējie parādi, pat ja tie ir par komunālajiem maksājumiem, telekomunikāciju vai citiem pakalpojumiem un to apjoms nesasniedz 20 latus, aģentūrai LETA sacīja auditoru biroja "PricewaterhouseCoopers" nodokļu speciālists Mārtiņš Korsaks.

Viņš skaidroja, ka sākumdeklarācija ir jāsniedz tiem cilvēkiem, kuru parādsaistības pārsniedz 10 000 latu, taču deklarācijā sīki jānorāda visi parādi, kādi bijuši 2011.gada 31.decembra pusnaktī. Tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem.

Nodokļu speciālists gan piebilda, ka pats par to bijis pārsteigts, taču šāda prasība norādīt visus parādus ir secināma arī no VID skaidrojuma.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA sacīja, ka sākumdeklarācija cilvēkam jāsniedz tad, ja parādi pārsnieguši iepriekšminētos 10 000 latu, bet tas nav jādara, ja, piemēram, viņam ir tikai komunālo maksājumu parāds, kas nav lielāks par 10 000 latu, vai palicis kāds nesamaksāts rēķins un kopējie šāda veida parādi ir mazāki par 10 000 latiem.

Līdz šīsdienas pusnaktij Latvijas rezidentiem ir pienākums skaidras naudas uzkrājumus virs 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa ieskaitīt kontā kredītiestādē.

2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām jāiesniedz VID no 1.marta līdz 1.jūnijam. Tajā jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra plkst.24.

Likums paredz, ka valsts amatpersonām bankā jāieskaita skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 4000 latu.

Naudas līdzekļu esamība kontā kredītiestādē, kas pierāda personas naudas līdzekļu esamību, tiks fiksēta šodienas, 1.jūnija, dienas beigās plkst.24.

Ja personas skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem - neveic darījumus -, personām būs tiesības šos naudas uzkrājumus savā kontā kredītiestādē neieskaitīt.

«Drošības spilvens» būtu jāsāk veidot, jau pārsniedzot 21-25 gadu slieksni.

Sākt veidot uzkrājumus nekad nav par vēlu, uzskata eksperti, gan aicinot sākt veidot ieguldījumus vai uzkrājumus pēc iespējas ātrāk, lai sasniegtu normālu labklājības līmeni un to spētu noturēt vai vairot līdz pat mūža beigām. No ekspertu teiktā izriet, ka, neskatoties uz vecumu un ienākumu līmeni, uzkrājumi ir jāveido, tostarp salīdzinoši konservatīvi ieguldījumi uzkrājumu veidošanai jāveic gadījumos, kad rocība nav liela, tiesa gan, vēlams, lai tie būtu 5-10% no ienākumiem. Savukārt, ja parādās lieki līdzekļi, tos var ieguldīt arī riskantākos aktīvos ar mērķi vairot kapitālu.

No apkopotās informācijas izriet, ka daudzus gadus cilvēkiem būtu jākrāj līdzekļi nevis pensijai, bet gan bērniem - to audzināšanai un izglītībai. Par to, kad jāsāk krāt pensijai, ekspertu viedokļi atšķiras, jo tas atkarīgs no ienākumu līmeņa, tomēr papildu pensiju privātajā pensiju fondā jeb trešajā pensiju līmenī būtu jāsāk uzkrāt ne vēlāk kā 30 gados. Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons aicina visus ieguldījumus un uzkrājumus sadalīt četriem mērķiem, no kuriem pirmais ir uzkrājumi drošībai, otrie ir uzkrājumi pensijai, trešā grupa ir citi uzkrājumi dažādiem mērķiem, tostarp bērnam, un ceturtie ieguldījumi ir naudas apjoma saglabāšanai vai palielināšanai. Viņaprāt, vēlams arī ievērot šo secību un nekrāt kādam citam mērķim, ja vēl netiek domāts par «drošības spilvena» izveidi.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno atvēlēt 20 tūkstošus latu iedzīvotāju informēšanas pasākumiem par skaidras naudas uzkrājumu iemaksu banku kontos, otrdien žurnālistiem pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Viņš norādīja, ka FM sadarbībā ar VID plāno papildu komunikāciju aktivitātes, lai informētu iedzīvotājus par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarētu ienākumu deklarēšanas likumu, kas nosaka Latvijas rezidentiem pienākumu – skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē – un amatpersonām pienākumu – skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas jeb 4000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē.

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Kopš 2020. gada, kad pasaulē sāka plosīties Covid-19 pandēmija, pārmaiņas ikviens no mums izjutis visdažādākajās dzīves jomās, un darba vide daudziem nav izņēmums.

Pandēmija cita starpā mudināja pievērst lielāku uzmanību darba un atpūtas līdzsvaram, rūpēties ne tikai par fizisko, bet arī emocionālo veselību, un uz šo abu elementu līdzsvaru sāka tiekties arvien vairāk uzņēmumu arī Latvijā. Šobrīd skaidri redzam, ka darbinieki kļūst prasīgāki pret dažādiem motivācijas instrumentiem jeb tā sauktajiem “labumu groziem” un sagaida ne tikai tūlītējus ieguvumus, bet arī ilgtermiņa risinājumus.

Lai gan darbinieku veselības apdrošināšana joprojām ir viens no populārākajiem papildu labumiem, gan mazie, gan lielie uzņēmumi nereti izvēlas darbiniekiem veidot arī ilgtermiņa uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Diezgan bieži darba devēji pašiem darbiniekiem dod iespēju izvēlēties, kurā no abiem krāšanas instrumentiem viņi vēlas novirzīt savu naudu.

Pēdējā laika procentu likmju tendences ir izsaukušas noguldītāju vilšanos. Latvijas finanšu tirgi nekad agrāk nav pieredzējuši tik zemas procentu likmes. Daudzos gadījumos tās ir zem 1% gadā, vairāk nekā divreiz mazākas par inflācijas līmeni. Tas raisa pārdomas - kā nodrošināt, lai mūsu uzkrājumi pelna vairāk, nekā atņem inflācija.

Dainis Rozenfelds,

Mandatum Life Latvijas filiāles Ieguldījumu pārvaldes vadītājs.

Kāpēc tas notika?

Procentu likmju svārstības laika gaitā ir parasts process. Tas atspoguļo makroekonomiskos ciklus. Ekonomika vienmēr ir attīstījusies viļņveidīgi, un procentu likmes tāpat. Kad pasaules ekonomika piedzīvo augšupeju, tajā pašā virzienā dodas arī procentu likmes. Un pretēji – kad ekonomikas izaugsme palēninās, procentu likmes samazinās.

Skatoties no šīs perspektīvas, var viegli prognozēt, ka noguldījumu likmes kādu dienu atkal kāps, taču tas nenotiks tik drīz. Tādēļ cilvēkiem, kas savus uzkrājumus ielikuši noguldījumos, joprojām galvassāpes sagādās tas, kā parūpēties, lai nauda nezaudētu savu vērtību inflācijas dēļ. Pašreiz inflācijas līmenis ir apmēram divreiz augstāks par vidējām noguldījumu procentu likmēm tirgū.

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas 78,5 miljonus latu, tomēr daļa banku joprojām strādā ar zaudējumiem vai to peļņa gada laikā samazinājusies. Daļai banku peļņu turpina samazināt pieaugošie uzkrājumi nedrošiem kredītiem, kas pirmā pusgada beigās veidoja 1,075 miljardus latu jeb 9% no kopējā banku kredītportfeļa.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, auguši gan banku tīrie komisijas naudas ienākumi par 30,6%, gan tīrie procentu ienākumi - par 9,3%, veicinot peļņas pieaugumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Ar peļņu šogad strādājušas 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles - to kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos veido 90,8%. Savukārt banku sektora gūtā peļņa līdz jūnija beigām pirms uzkrājumiem un nodokļiem gandrīz sasniegusi 140 miljonus latu, augot par 24%.

Ar lielāko peļņu pirmajā pusgadā strādājusi Swedbank, nopelnot 43,7 miljonus latu - peļņa gada laikā nedaudz sarukusi, jo, lai arī peļņa pirms uzkrājumiem ir augusi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, peļņas apjomu ietekmējis šogad sarukušais uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts. «Pirmajā pusgadā Latvijā turpinājās ekonomikas izaugsme, saglabājās noturīgs iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojums, auga bankas klientu skaits un aktivitāte. Problemātisko kredītu bruto apjoms turpina samazināties gan uzņēmumu, gan privātpersonu portfelī, savukārt jaunā kreditēšana pakāpeniski pieaug un uzlabo kopējo portfeļa kvalitāti. Turpinās arī iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana,» skaidro Swedbank valdes loceklis, Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis. «Pirmajā pusgadā banka atbrīvoja 17 miljonus latu no veiktajiem uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem (pērn attiecīgi 24 milj. latu), pārsvarā korporatīvo kredītu portfelī,» skaidro bankas pārstāvis.

Autoservisu noliktavās no uzkrājumiem izvairīties nav iespējams, bet tos var pārdot kādam citam, kam detaļas vajadzīgas tieši šodien

SIA K&I Projects izveidojusi interneta vietni beststock.lv, kas mazumtirgotājiem varētu palīdzēt atrast pircēju noliktavā nepareizi uzkrātajām precēm. «Uzkrājumi ir jebkuram uzņēmumam, jo 100% precīzi nekad nevar izplānot. Ja prece noliktavā nav kustējusies jau trīs mēnešus, tā visai drīz pārvēršas par metāllūzni,» uzskata Kaspars Rimicāns, SIA K&I Projects valdes loceklis. Uzkrājumi rodas gan, labu gribot, jo ir vēlme pilnīgāk un ātrāk apmierināt klienta vajadzības, gan, nepareizi plānojot pasūtījumus. «Ne jau īpašnieki nosaka, kādām precēm jābūt noliktavā. To nosaka noliktavas pārziņi un servisa vadītāji, kuri plāno, kādas mašīnas drīzumā brauks uz apkopi, kas tām varētu būt vajadzīgs. Taču nekad nevar precīzi saplānot, kas kurai mašīnai salūzīs,» viņš stāsta.

Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova uzkrājumi aprīļa beigās veidoja kopumā 279 820 eiro, bet viņa vietnieks Aigars Pečaks pērnā gada nogalē bija uzkrājis kopumā 352 132 eiro, liecina pēdējās amatpersonu iesniegtās deklarācijas.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus vairāk nekā 850 000 eiro apmērā

Loginova deklarācija, pārtraucot pildīt Rīgas brīvostas pārvaldes uzņēmuma Rīgas brīvostas flote valdes locekļa pienākumus šogad 24.aprīlī, liecina, ka bezskaidrā naudā viņš bija uzkrājis 243 872 eiro un 17 237 ASV dolārus (14 398 eiro) bankās Latvijā un Spānijā, savukārt skaidrā naudā - 21 550 eiro.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopējie Loginova uzkrājumi izteikti eiro valūtā 24.aprīlī veidoja 279 820 eiro.