Lielākā daļa Zviedrijas banku ir labi kapitalizētas, salīdzinot starptautiskā mērogā, un kredītu zaudējumi tuvākajā laikā varētu samazināties, uzskata Zviedrijas centrālā banka Riksbank.

Finanšu tirgi pēc pieaugoša stabilitātes perioda atkal ir sastapušies ar būtiskām neskaidrībām saistībā ar vairāku Eiropas valstu parādu krīzi.

«Zviedrijas finanšu tirgi pašreizējos apstākļos funkcionē labi, un starptautiskie satricinājumi tos būtiski nav ietekmējuši. Zviedrijas bankām ir mazas pozīcijas Dienvideiropas valstīs. Turklāt bankas ir labi kapitalizētas, skatoties no starptautiskas perspektīvas un kopš ziemas ir spējušas atgriezties pie normāla finansējuma bez valsts atbalsta,» skaidro vadītājs Stefans Ingvess (attēlā).

Riksbank uzskata, ka kredītu zaudējumi laika periodā no 2010. gada līdz 2012. gadam būs mazāki nekā lēsts iepriekšējā bankas Finanšu stabilitātes pārskatā novembrī. Vadoties pēc galvenā scenārija, četru lielāko banku – Nordea, SEB, Swedbank un Handelsbanken – kredītu zaudējumi varētu sasniegt 61 miljardu Zviedrijas kronu (4,45 miljardi latu). Tikmēr šogad kredītu zaudējumi šīm bankām sasniegšot 28 miljardus kronu (2,03 miljardus latu). Iepriekš banka paredzēja, ka zaudējumi šogad būs krietni iespaidīgāki - 65 miljardi kronu (4,71 miljardi latu).

Aizvien tiek paredzēts, ka lielākie kredītu zaudējumi radīsies no Baltijas valstīm, taču bankām ir pietiekami lielas rezerves un tās spēj tikt galā ar šiem zaudējumiem.

Pastāv vairāki riski, kas varētu radīt situācijas pasliktināšanos. Viens no riskiem ir tas, ka valstīs ar parādu problēmām fiskālā konsolidācija var ciest neveiksmi. Tas var novest pie jauna neskaidrību viļņa un tirgus satricinājumiem.

Kā vēl viens risks tiek minēts, ka trauslā atgūšanās Baltijas valstīs varētu apstāties, kas var novest pie banku kredītu zaudējumu palielināšanās. Tomēr Baltijas valstu perspektīvas ir labākas, un fakts, ka Igaunija ir gatava ieviest eiro, veicina stabilitāti.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra