Baumas par lata devalvāciju - nepamatotas

Finanses
2007. gada 19. februāris 17:48

Izplatījušās baumas par lata devalvāciju kā rezultātā maiņas punktos palielinājās pieprasījums pēc eiro un citām valūtām uzskatāmas par nepamatotā. Db.lv norādīja Latvijas vadošo banku pārstāvji.

SEB Unibankas komentārs.

SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste Db.lv pastāstīja, ka valūtas maiņas darījumi SEB Unibankā notiekot ierastajos apmēros. Izteiktāka esot klientu vēlme saņemt konsultācijas par notiekošo tirgū, kā arī ieteikumus, kā būtu pareizāk rīkoties.

Gribuste norāda, ka runas par lata vērtības samazināšanu ir izskanējušas arī iepriekš, tomēr Latvijas Banka ikreiz esot izvērtējusi iespējamās sekas, kas rastos, ja tiktu mazināta nacionālās valūtas vērtība. Arī šoreiz notiekošais tirgū esot jāvērtē vairāk kā ažiotāža un baumas, kuru kultivēšana, visticamāk, ir izdevīga kādam, kas šajā periodā var papildus nopelnīt.

Devalvācijai šobrīd neesot ekonomiska pamatojuma – Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves esot augušas un ir vajadzīgajā apmērā. Lats atrodoties tuvu intervences koridora apakšējai robežai jeb lata stiprākajā pusē.

Unibankas vecākais analītiķis Aigars Gamuls apgalvo, ka saceltajā ažiotāžā ieinteresētā puse varētu būt nelielu valūtas maiņas punktu īpašnieki, taču to nevarot viennozīmīgi apgalvot. Piemēri jau esot zināmi: situcija ar sāls deficītu pirms Latvijas iestāšanas ES, vai arī spekulācijas par ASV dolāra iespējamām kursa izmaiņām pirms dažiem gadiem.

AS Hansabankas komentārs.

Hansabankas pārstāvis Ivars Slivans informēja, ka Hansabankā brīvdienās bija vērojama lielāka aktivitāte nekā parasti. Taču Hansabankas filiālēs eiro esot pietiekamā daudzumā. Esot pat pasūtīta papildus partija drošībai.

AS Parex bankas komentārs.

AS Parex banka viceprezidents resursu pārvaldības jautājumos Normunds Vigulis apgalvoja, ka pēdējo dienu laikā tiešām novērota pastiprināta latu apmaiņa pret eiro no bankas klientu puses, kas atsevišķiem bankas klientu apkalpošanas centriem izsauca skaidro eiro trūkumu.

Vigulis domā, ka Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu rīcībā esošo brīvo latu apmaiņai pret eiro nevajadzētu izsaukt ievērojamu lata tirgus kursa korekciju. Nelielu pārsteigumu esot izsaukusi lata tirgus vērtības krišanās 19. februārī par 1.5%. Iemesls esot latu pārdošana arī no lielu ārzemju investoru un spekulantu puses, kas šādā situācijā nolēmuši ierobežot savus valūtas riskus. Tomēr lata tirgus kursa krišanās zemāk par 1% no Latvijas Bankas noteiktā oficiālā kursa šķiet neticama.

Šajās dienās izpaudās tautas masām raksturīgā ažiotāžas veida izpratne. Savu ietekmi, galvenokārt profesionālo investoru un spekulantu lēmumos deva arī Latvijas Bankas neskaidrā, varētu pat teikt haotiskā monetārā politika, īpaši attiecībā uz banku obligātajām rezervēm un latu procentu likmēm, kas bieži esot radījušas tirgus arbitrāžas iespējas starp latu un eiro.


Vigulis uzskata, ka starpbanku tirgus lata kurss varētu nokristies gandrīz līdz Latvijas Bankas kotētajam 0.7098 līmenim, nostabilizēties, bet nākotnē atkal pakāpeniski pieaugt.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra