Betona ražotāji uzskata, ka, tirgum nonākot viena spēlētāja rokās, nākotnē gaidāms betona deficīts un nesamērīgi augstas cenas.
Pašreizējās vispārējas ekonomiskas krīzes apstākļos, būvniecības nozarē visgrūtākie laiki ir tieši būvmateriālu ražotājiem. Nesen augustā Db rakstīja par dempinga aizdomām ceļu būvē, bet nu šāda problēma, iespējams, skārusi arī betona ražotājus. Nozares dalībnieki sūdzas par bankrota tuvošanos.
Apsūdz Cemex
Vairāki betona ražošanas nozares uzņēmumi, kā arī Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija ir griezušies ar iesniegumu Konkurences padomē (KP), kurā norāda, ka Latvijā lielākais cementa ražotājs Cemex, kurš vēlas apgūt arī transportbetona ražošanas tirgu, pašreizējās krīzes apstākļos dempingo, piedāvājot iegādāties betonu par cenu, kas esot zemāka par pašizmaksu. Kompānijas, kuru rīcībā ir tāda informācija un kuras parakstījušas KP iesniegto sūdzību, ir betona ražotāji SIA Eksimtrans, SIA Betons 97, kā arī SIA Baltijas Betonmix. Uzņēmumi sūdzībā norāda, ka Cemex pārdodot transportbetonu par aptuveni 15 % lētāk, nekā ir betona pašizmaksa. Savukārt Cemex valdes priekšsēdētājs Hosē Luiss Seiho Gonzaless Db pavēstīja, ka uzņēmums pagaidām nav saņēmis no KP oficiālu paziņojumu par iesnieguma esamību, tomēr var teikt, ka Cemex ir pieteicis sevi Latvijā ne tikai kā cementa, bet arī gatavā betona un inerto materiālu ražotāju. Viņš arī apgalvo, ka uzņēmums nedempingo, bet piedāvā labas cenas: «Pašlaik betona tirgus piedzīvo lejupslīdi. Tirgus atdzišana ir radījusi betona pārprodukciju Latvijā, līdz ar to saasinājusies konkurence. Cemex stratēģija ir piedāvāt klientam izdevīgākos risinājumus gan cenu, gan servisa ziņā uzņēmējdarbības labās prakses ietvaros,» uzskata H.L.Gonzaless.
Baidās sūdzēties
Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Andris Trifanovs Db norādīja, ka, uzturot betonam mākslīgi zemas cenas, kas ir zemākas par pašizmaksu, no tirgus tiek izspiesti mazie un vidējie vietējie ražotāji, lai pārņemtu nozari. Jau pašlaik Cemex pieder aptuveni 20 % tirgus daļa. Asociācija arī norāda, ka Cemex pašlaik ir dominējošais stāvoklis cementa nozarē, taču, ja uzņēmums turpinās pārdot produkciju par zemākām cenām, pēc pāris gadiem situācija mainīsies un Cemex pārņems arī betona nozari. Nozares pārstāvji uzskata, ka betona nozarē starp maziem un vidējiem uzņēmumiem valda bailes izteikt viedokli par radušos situāciju, jo uzņēmēji nevēlas sanaidoties ar kompāniju Cemex, no kuras tiek pirkts cements. Naids starp kompānijām varētu novest pie piegāžu pārtraukšanas un mazo uzņēmumu bankrota.
Tirugs monopolizējas
Arī SIA Baltijas Betonmix valdes priekšsēdētājs Ēriks Fricsons par situāciju saka, ka būvniecībā iestājusies krīze un visi ražotāji pazemina cenas. «Cemex ir stratēģisks mērķis iegūt identisku tirgus daļu betonā, kā jau ir cementā, t.i., 65 % tirgus daļu. To var izdarīt tikai uz kvalitātes rēķina vai iznīdējot no tirgus mazos konkurentus,» norāda Ē. Fricsons, piebilstot, ka ekonomikai nevajadzētu zaudēt konkurētspējīgu betona tirgu, taču betona tirgus lēnām tiek monopolizēts viena spēlētāja rokās. Ē. Fricsons iepriekš arī izteicies, ka SIA Baltijas Betonmix vēlas iegūt 25 % tirgus daļu, tāpēc ir modernizējis ražotnes. Baltijas Betonmix iepērk cementu ne tikai no Cemex, bet arī no Igaunijas un Vācijas uzņēmumiem, tāpēc Ē. Fricsons nesaskata iespēju Cemexizēst uzņēmumu no tirgus, bet norāda, ka Cemex var iegūt iecerēto tirgus daļu uz citu - mazo betona ražotāju bankrota rēķina. H.L.Gonzaless gan komentēja, ka betona tirgū Cemex nav dominējošs un ir tikai viens no tirgus dalībniekiem.
Grūti pierādīt
Betona un dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA Rīgas firmaLugaži valdes priekšsēdētājs Juris Lībeks Db pastāstīja, ka ļoti iespējams, ka uzņēmuma Cemex zemajām betona cenu dēļ, Cemex ar laiku var iegūt dominējošu stāvokli. «Ja Cemex uzbūvēs vēl kādus desmit betona ražošanas mezglus, tad tā arī būs - iegūs dominējošu stāvokli,» uzskata J. Lībeks un piebilst, ka diemžēl ne Konkurences padome, ne kāda cita institūcija šajā situācijā neko nevarēs darīt. «Protams, ka mēs gribētu, lai Cemex nepārdod betonu par lētāku cenu, taču Cemex betona ražotnes pērk cementu no savām cementa ražotnēm, līdz ar to vismaz vienu izejvielu betona ražošanai viņi iegūst par lētāku cenu, kas arī padara betona cenu zemāku. Taču mūsu valstī šādā situācijā neko nevar darīt, jo cements un betons ir divas pilnīgi dažādas nozares. Neviens nevar Cemex betona ražotājiem norādīt, par kādu cenu jāpārdod betons. Mēs, betona ražotāji, visi pērkam cementu no Cemex un negribam strīdēties ar šo uzņēmumu,» stāsta J. Lībeks. Savukārt betona ražotāja SIA MB Betons grupas valdes priekšsēdētājs Normunds Horsts Db pastāstīja, ka reāli attiecīgās institūcijas varētu kaut kā pārbaudīt situāciju, jo ir likumi, kas aizliedz pārdot preci zem pašizmaksas, taču būs lielas grūtības pierādīt dempingu. Viņš arī atzina, ka pašlaik daudzi betona ražotāji pazemina cenas, lai tikai noturētu savas pozīcijas tirgū, taču diez vai betons tiek pārdots zem pašizmaksas. Uzņēmumi, kuri iesnieguši sūdzību KP, lūdz ierobežot starptautisko kompāniju agresīvo ekspansijas politiku. Uzņēmēji uzskata, ka zaudējumus, ko Cemex cieš no dempinga betona cenām, nākotnē varēs atgūt - iegūstot dominējošu stāvokli betona tirgū, Cemex varēs noteikt nesamērīgi augstas cenas betonam līdzīgi, kā tas bija cementa tirgū, sākot ar 2005. gadu. LBRA savukārt norāda, ka Cemex zemo cenu politika ir pretrunā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma regulu 81.un 82.pantu par negodīgu konkurenci, jo produkcija tiekot pārdota zem pašizmaksas. Db rakstīja (17.10.2005), ka Cemex ir vienīgais cementa ražotājs Latvijā, un, izmantojot situāciju laikā, kad valstī bija cementa deficīts, uzņēmums sāka paaugstināt cementa cenas. Toreiz pēc mazāko betona ražotāju teiktā, cementa cena sākotnēji kāpa vidēji par 15 % divu nedēļu laikā. Līdz ar to Cemex varēja noteikt cementam tādu cenu, kādu vēlas.
