Daudzos uzņēmumos attīstības plāni, kā arī vēlme ieguldīt naudu modernās iekārtās, ražošanā un darbinieku zināšanās parādās tikai tad, kad investīcijas var līdzfinansēt no ES. Mūsu valsts ekonomikas lielā atkarība no ES naudas jau radījusi satraukumu, to mudina ņemt vērā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Pēc 2020. gada nauda, kas būs pieejama ES dalībvalstu iedzīvotāju dzīves līmeņa izlīdzināšanai, būs neliela, un pastāv jautājums, vai  nauda vispār būs pieejama, tāpēc paļauties lielā mērā vienīgi uz ES naudu tiešām nedrīkstētu, otrdien intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Fragments no intervijas

Analizējot komercbanku darbību privātpersonu kreditēšanā, vai var teikt, kreditēšana Latvijā atkal atsākusies?

Kreditēšana nebija pazudusi. Bija pārtraukums brīdī, kad politiķi pieņēma dīvainus lēmumus par maksātnespēju. Te es domāju nolikto atslēgu principa versiju, kas pilnībā pārlika risku uz klientu, pasakot, ka banka pat nevar uzņemties risku.
Ja raugās uz mājsaimniecību kreditēšanu kopumā, mājsaimniecības ņem kredītus, jautājums ir, pie kā ņem kredītus un par cik dārgu cenu. Būtiskā atšķirība, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, ir, ja pirms krīzes bankas gan uzņēmumus, gan privātpersonas kreditēja ārpus riska robežām, tad patlaban banku klienti kļuvuši ne tikai piesardzīgāki, bet arī gudrāki. Liela daļa klientu naudu krāj – kaut nelielos apjomos, bet krāj, un interesējas par banku pakalpojumiem, kas var veicināt ieguldījumu atdevi. Banku klienti arī daudz prātīgāk analizē vēlmi aizņemties gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, teiksim, mājokļa iegādei. Ekonomiskā krīze devusi būtisku ieguldījumu mūsu mājsaimniecību pašpārliecinātībā, jo Latvijas iedzīvotāji kļuvuši daudz zinošāki par to, ko nozīmē naudas lietu sakārtotība un finansiālā drošība.

Ekonomikas ministre nesen Dienai sacīja, ka fakts – daudziem iedzīvotājiem saistībā ar nenokārtotām finansiālajām saistībām ir bloķēti banku konti – netieši mudina cilvēkus gūt neoficiālus ienākumus, kas vispār neienāk banku kontos. Piekrītat, ka šāda problēma pastāv?

Ja runājam par privātpersonām, kurām ir nelielas parādsaistības – līdz desmit tūkstošiem eiro – un kuras nemaksā savus parādus, tad viss atkarīgs no cilvēka izpratnes un dzīves modeļa. Ja cilvēks redz, ka viņam Latvijā ir iespēja funkcionēt ārpus legālās tautsaimniecības un saistības nepildīt, tad viņš var izvēlēties šādu dzīves ceļu. Tiesa gan, Latvijā regulējums, saskaņā ar kuru šādi parādnieki, kam ir samērā nelieli parādi, varētu savas saistības ātri un vienkārši nokārtot, nepastāv, respektīvi, nav tāda regulējuma, lai parādnieks raiti varētu vienoties ar kreditoriem, sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā problēmu atrisināt un atkal atgriezties legālajā ekonomiskajā apritē.

Jūsuprāt, pašreizējais fiziskās personas maksātnespējas regulējums ir pārāk komplicēts?

Jā, pastāvošais regulējums daudzus jautājumus nerisina, turklāt maznodrošinātajiem nesniedz pietiekami lielu atbalstu valsts nodrošinātu juridisko konsultāciju veidā. Lielbritānijā, piemēram, fiziskās personas maksātnespējas process var būt īss. Turklāt ir valsts apmaksāti juridiskie konsultanti, kuri palīdz cilvēkam, kurš nokļuvis maksātnespējas situācijā, saprast, kas ir viņa kreditori – teiksim, banka, vietējais Ieņēmumu dienests, kāds kaimiņš, kāds nebanku kredītdevējs – un kā risināt attiecības ar šiem kreditoriem situācijā, ja cilvēks dažu gadu laikā iekļuvis parādos, kuru kopējais apjoms ir, teiksim, septiņi deviņi tūkstoši eiro. Cilvēks pasaka: «Cik varēšu, tik daudz naudas parādu nomaksai atdošu, un pēc gada pusotra sākšu dzīvot atbildīgāk, domāt, kādas saistības uzņemos, un savu dzīves līmeni pielāgošu savai spējai pelnīt.» Daļu parādu var arī norakstīt. Šāds privātpersonu maksātnespējas process reāli strādā. Gribu uzsvērt, ļoti būtisks aspekts ir tas, ka maksātnespējas grūtībās iekļuvušajiem cilvēkiem pieejams valsts atbalsts juridiskās palīdzības veidā.

 

Plašāk lasiet rakstā Fizisko personu maksātnespējas process jāmaina otrdienas, 1.septembra laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra