Otrdien, 21. novembrī, zibmaksājumu infrastruktūra tiek ieviesta Eiropas mērogā, darbību sākot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmai RT1. Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā šā gada augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru, informē Latvijas Banka.

Tādējādi no šodienas iespējami zibmaksājumi starp AS «Citadele banka» klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienojušās minētajai RT1 sistēmai (t.sk. «ABN AMRO», «Bankia», «Erste», «Intesa Sanpaolo», «Raiffeisen», «SEB», «Unicredit» banku grupas).

«Šis ir liels solis uz priekšu, ieviešot zibmaksājumus visā Eiropā. Tā ir būtiska inovācija, jo līdz šim naudas pārskaitījumiem starp dažādām eiro zonas valstīm bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt nebija iespējams tos veikt brīvdienās un svētku dienās. Tagad maksājums, piemēram, starp Vāciju un Latviju, varēs notikt dažu sekunžu laikā,» uzsver Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols. «Šodien zibmaksājumi tiek iedarbināti visā Eiropā, un pakāpeniski tie kļūst iespējami arī starp divu nozīmīgu Latvijas komercbanku – AS »Citadele banka« un AS »SEB banka« (kura ar šodienu ir pievienojusies minētajai RT1 sistēmai) – klientiem. Sava nauda vairs nebūs jāgaida stundām ilgi, darījumi varēs notikt zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā.»

Ieilgušais ārkārtīgi zemo procentu likmju periods turpina ietekmēt Eiropas banku ienākumus, un šāda tendence būs vērojama arī 2020.gadā, turklāt strādāt būs aizvien grūtāk, ņemot vērā, ka nemitīgi jainvestē IT sistēmu uzlabošanā, kā arī regulatoru un atbilstības prasību ievērošanā, paredz "DBRS Morningstar" eksperti.

Visdrīzāk aktīvu izaugsme šajā gadā stagnēs, un negatīvais efekts no zemajām procentu likmēm ietekmēs ienākumus. Vērojama gan tendence, ka Eiropas bankas pakāpeniski cenšas korporatīvajiem noguldītājiem piemērot negatīvas procentu likmes, taču pagaidām nav skaidrs, kā tas ietekmēs attiecības ar klientiem nākotnē. Tā, piemēram, pērn vairākas lielās bankas, tostarp, "Unicredit", "ABN Amro", "Deutsche Bank" un "Bankia" paziņojušas par negatīvu procentu likmju piemērošanu lielajiem klientiem. Jāpiebilst gan, ka tas pagaidām ietekmē salīdzinoši mazu klientu daļu - parasti tos klientus, kuru noguldījumu apjoms pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Kā liecina Eiropas Banku iestādes un "DBRS Morningstar" ekspertu aplēses, lielo Eiropas banku ienākumi no kredītiem pērn sasniedza 271 miljardu eiro. Piecu gadu laikā ienākumi no kredītiem sarukuši par aptuveni 1%, ko daļēji sedza kredītu apjoma pieaugums aizvadītajos gados. Tomēr šajā gadā gan Eiropas makroekonomikas vide būs vājāka, tādēļ stagnēs aktīvu pieaugums, un līdz ar to izteiktāk būs jūtama zemo procentu likmju ietekme uz banku ienākumiem.

Pirmdien, reaģējot uz ziņām par to, ka vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas aizdomīgu darījumu norisi caur tām, investori lielāku uzmanību pievērsa Eiropas banku akcijām, liecina biržu dati.

Negatīvās informācijas rezultātā saruka daudzu Eiropas banku akciju cena. Tā, piemēram, "Danske Bank" vērtība samazinājās par 3,17%, "ING Groep" - par vairāk nekā 8%, "Banco Santander" - par 8%, "Bankia" - par 7,43%, "Lloyds Banking Group" - par 6,7%, "Barclays" - par gandrīz 6%, "Swedbank" - par 3%.

Jāatgādina, ka Eiropas bankām jau iepriekš nav veicies īpaši labi, jo to darbību pēdējā laikā negatīvi ietekmē zemā peļņa un kredītņēmēju situācijas pasliktināšanās pandēmijas dēļ, tāpat vairāku banku vērtību jau iepriekš iedragājuši dažādi ar naudas atmazgāšanas darījumiem saistīti skandāli, tādēļ jaunās ziņas ir vēl viens papildu faktors, kas liek to vērtībai samazināties.