Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Ekonomikas ministrija aicina uzņēmējdarbības sekmētājus pieteikties dalībai Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas, kura mērķis ir uzņēmējdarbībai labvēlīgas politikas veidošanas stimulēšana.

Kandidāti ir aicināti iesniegt pieteikumus par projektiem, programmām, kas divus gadus sekmējušas uzņēmējdarbību un uzlabojušas ekonomiku to reģionā. Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas konkurss notiks divās kārtās: vispirms - nacionālā atlase, tad - Eiropas konkurss.

Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas ir pieejamas Eiropas Savienības dalībvalstu, Islandes, Norvēģijas un Turcijas nacionālajām un reģionu iestādēm. Pie tām ir pieskaitāmas pilsētu, mazpilsētu, reģionu un kopienu iestādes, kā arī valsts iestāžu un uzņēmumu partnerības, mācību programmas un profesionālās organizācijas.

Konkursam pieteiktie projekti tiks vērtēti pēc vienotiem atlases kritērijiem:

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab veikusi pētījumu par Latvijā visbiežāk sastopamajiem datorvīrusiem. Piedāvājam ielūkoties šajā pētījumā Pašlaik dati par inficētajiem datoriem tiek ievākti tikai no pāris datorfirmām, lai saprastu, kā labāk sastrādāties, kā arī to, kādus datus un tos varam iegūt, pārāk neapgrūtinot projekta dalībniekus. Vēlāk, kad sadarbības modelis būs skaidrs, tiks aicināti iesaistīties jauni dalībnieki, kas atbildīs noteiktām prasībām. Tiks izveidotas arī lapas, kurās varēs aplūkot kaitīgo programmu statistiku izvēlētos laika periodos dažādos rakursos un iepazīties ar „populārāko” kaitīgo programmu aprakstiem. Nākotnē ir iecerēts izveidot arī statistiku par iespējamajiem inficēšanās iemesliem un inficēto datoru piederību pie mājas vai biznesa sektoriem. Tas viss kopumā varētu ļaut daudz precīzāk apzināt situāciju, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem efektīvai cīņai ar kaitīgo programmu izplatīšanos. Lai arī nav pagājis mēnesis kopš darbu uzsākšanas, septembra laikā ir ienākuši detalizēti ziņojumi par 27 inficētiem datoriem. Vārds „inficētiem” gan laikam ir ļoti maigs apzīmējums, jo liela daļa no datoriem vienkārši mudžēja no kaitēkļiem. Un tā, lai arī datoru skaits nav īpaši liels un par apjomīgu statistiku vēl pāragri runāt, tomēr kaut kādus secinājumus izdarīt ir iespējams. Inficētie datori tika pārbaudīti ar Kaspersky Anti-Virus, izmantojot paplašināto antivīrusu bāzu komplektu „Extended”, tāpēc starp kaitīgo programmu nosaukumiem ir sastopamas arī AdvWare un PornWare klašu programmas. Uzskaitītas ir tikai tās programmas, kas potenciāli varēja būt aktīvas. Tā piemēram, tika ignorēti kaitīgie kodi inficēto datoru antivīrusu programmu karantīnas mapēs (konstatēti četri datori ar Norton Anti-Virus, kas tikai daļēji bija nosargājis datorus), e-pasta programmu datubāzēs u.t.t. Statistika Inficēto datoru skaits: 27 Vidējais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 9 Minimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 1 Maksimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 30 Biežāk sastopamās programmas: 1. Backdoor.Rbot.gen 2. Backdoor.Agent.ay 3. AdvWare.Gator No savāktajiem datiem diezgan droši var apgalvot, ka e-pasta datorvīrusi (I-Worm), par kuru parādīšanos visbiežāk ziņo antivīrusu kompānijas, sastāda ļoti mazu daļu (0,4%) no visa konstatēto kaitīgo programmu klāsta un pašlaik ne tuvu nav datorvīrusu problēma No 1. Šķiet, ka ievērojamu (iespējams pat ievērojamāko) daļu inficēto e-pasta vēstuļu izsūta paši to radītāji ar spama tehnoloģiju palīdzību, radot epidēmiju ilūziju, kas pēc tam atspoguļojas uz e-pasta antivīrusu filtru datiem bāzētos vīrusu topos. Kā redzams no kaitīgo programmu sadalījuma pēc to tipiem, tad lielu daļu (37,1%) aizņem palīgprogrammas (Trojan Downloaders), kas paredzētas pašu kaitīgo programmu ielādei no interneta. Diezgan ievērojamu daļu sastāda PornWare (5,4%) un AdvWare (15,2%). Pirmo grupu pārsvarā sastāda pornogrāfijas saitu automātiskā iezvana programmas. Toties viens otrās grupas pārstāvis (AdvWare.Gator) pat ir iekļuvis izplatītāko programmu trijniekā. Daudzi varbūt neuzskatīs reklāmas programmatūru par bīstamu, tomēr datu vākšana par lietotāja darbībām un paradumiem ir un paliek privātuma pārkāpums. Nu jau tradicionālie tīkla tārpi šobrīd aizņem tikai 7,1%, toties konfidencionālās informācijas zagšanas (Trojans) un attālinātās nesankcionētās vadības (Backdoors) programmu sektors ir pārstāvēts bāgātīgi, 17,9% un 17% atbilstoši. Pie tam lūkas, tā tagad latviski saucas “backdoor”, ieņem pirmās divas vietas biežāk sastopamo programmu sarakstā. Te mēs nonākam pie paša galvenā. Jaunākās tendences kaitīgo programmu attīstībā ir nopietni skārušas Latviju, jo, gan biežāk sastopamo programmu saraksta virsotnē, gan daudzās vietās zemāk, nosaukumos ir sastopama trīs burtu kombinācija “bot”. IT industrijas mēdiji arvien biežāk raksta par tā saucamajiem “botnet” jeb nesakcionātai vadībai pakļ

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Jau 12 gadus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles, sadarbojoties ar Latvijas pašvaldībām, izstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānus konkrētām administratīvajām teritorijām. Izvērtējot katras pašvaldības situāciju nodarbinātības jomā un ņemot vērā vietējo specifiku, iespējas un vajadzības, tiek īstenoti dažādi nodarbinātību veicinošie pasākumi – algoti pagaidu darbi, bezdarbnieku subsidētā nodarbinātība, darba prasmju apguve, skolēnu darbs vasarā, bezdarbnieku apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, bezdarbnieku praktiskā apmācība pie darba devēja, darba meklētājiem piedāvātā neformālās izglītības programmu apguve (modulārā apmācība), liecina sniegtā informācija medijiem.

2008.gadam Nodarbinātības valsts aģentūra un Latvijas pašvaldības izstrādāja 541 nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu: 508 pilsētām, pagastiem un novadiem, 7 republikas nozīmes pilsētām un 26 rajoniem. Pašvaldību nodarbinātības veicināšanas šā gada pasākumu plānu izstrādē neiesaistījās 11 pašvaldības – Aizkraukles rajona Aiviekstes un Sērenes pagasti, Bauskas rajona Stelpes pagasts, Jelgavas rajona Vircavas pagasts, Liepājas rajona Sakas novads, Embūtes, Gaviezes, Lažas un Vecpils pagasti, Ogres rajona Lielvārdes novads un Krapes pagasts.

Šogad tāpat kā iepriekšējos gados nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu galvenie mērķi ir:

• nodarbinātības veicināšana;

Lai saņemtu atbalsta finansējumu no starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmas, eksportējošiem uzņēmumiem jākoncentrējas uz ilgtermiņa plānošanu, piektdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) seminārā sacīja LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta Eksporta veicināšanas nodaļas vecākais projektu vadītājs Filips Tālbergs.

Viņš stāstīja, ka konkurētspējas veicināšanai ir piesaistīti 22,4 miljoni eiro, no kuriem 18,6 miljoni eiro ir uzņemējdarbības veicināšanai un 3,8 miljoni eiro - tūrisma attīstībai.

Tāpat 10,8 miljoni eiro būs LIAA eksporta pakalpojumu pilnveidei un 7,8 miljoni eiro būs pieejami granta veidā. Viņš atklāja, ka starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programma paredz atbalstu eksporta pakalpojumu pasākumos, dalībai nozaru izstādēs ārvalstīs, tirdzniecības misijas vizītēs ar valsts amatpersonām un produktu attīstības novērtēšanai.

Pēc Tālberga teiktā, atbalsts ir plānots arī Latvijas nozaru un komersantu mārketinga kampaņu veidošanai ārvalstīs, padziļinātu eksportu konsultāciju nodrošināšanai, kā arī digitālā mārketinga pakalpojuma atbalsta aktivitātēm ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības izaugsmi.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?

Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.

ES eksporta veicināšanas programmas ietvaros celtniecības un būvniecības tehnoloģiju nozares uzņēmumi tiek aicināti prezentēt savus produktus un veidot sadarbības saiknes biznesa nedēļā Japānā 2009. gada 2. – 6. februārī.

Darījuma braucienā piedalīsies apmēram 40 ES uzņēmumi, kas izstrādā inovatīvas tehnikas un tehnoloģijas, kas saistītas ar publisko un privāto ēku un infrastruktūras darbu projektēšanu, dizainu, celtniecību, montāžu, ierīkošanu un apdari, kā arī uzņēmumi, kas izstrādā inovatīvus materiālus celtniecības un būvniecības nozarēm, Db.lv informē Sigita Lapsina, Hill and Knowlton Latvia pārstāve.

Visiem programmas dalībniekiem tiks nodrošinātas pieredzējušu profesionāļu konsultācijas uzņēmējdarbības vides jautājumos. Uzņēmumu dalības pieteikumu pieņemšanas laiks ir līdz šī gada 26. septembrim.

ES eksporta veicināšanas programmas mērķis ir stiprināt ES uzņēmumu pozīcijas Japānas un Dienvidkorejas tirgos un palīdzēt Eiropas uzņēmumiem paplašināt savu biznesu, izmantojot eksporta iespējas uz Japānu un Dienvidkoreju. Sākot no 2008. gada 2. jūnija ES eksporta veicināšanas programmas ietvaros tiek organizētas dažādas ar eksporta sekmēšanu saistītas aktivitātes un nodrošina profesionāļu konsultācijas uzņēmumiem, kas ir ieinteresēti Japānas un Dienvidkorejas tirgos. ES eksporta veicināšanas programma ir turpinājums programmai Gateway to Japan Campaign. Tās rezultātā 14 gadu laikā aptuveni 2500 Eiropas uzņēmumi, tai skaitā arī Latvijas uzņēmums LAMEKO IMPEX, kas nodarbojas ar mēbeļu, sērkociņu, zāģmateriālu, palešu sagatavju un ēvelētas koksnes produkcijas eksportu, atrada biznesa partnerus Japānā.

Ekonomikas ministrija informē, ka ir noslēgusies Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas konkursa nacionālās atlases pretendetu izvērtēšana un pieņemts lēmums par Latvijas dalībnieku nominēšanu dalībai Eiropas konkursā.

Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvai tiek nominēti sekojoši Latvijas projekti:

- kategorijā "Uzņēmējdarbības atbalsta balva" - tiek nominēts Sabiedrības integrācijas fonda projekts "Sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta modelis: pilotprojekts "Atbalsts sievietēm, kuras vēlas kļūt par darba devējām perspektīvajās nozarēs".

- Kategorijā "Balva par ieguldījumu cilvēkresursos" - Biedrības "Latvijas Lauku sieviešu apvienība" projekts FEM INTERREG III B "Sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā, kura ietvaros tika īstenots projekts ESF "Lauku iedzīvotāju - mājamatnieku apmācības un konsultācijas uzņēmējdarbības veicināšanā".

Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 2007.gada 6.decembrī Portugālē. Nominētie konkursa dalībnieki tiks uzaicināti uz apbalvošanas ceremoniju.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Šī gada 17. un 18. aprīlī Rīgā notiks Eiropas tirdzniecības veicināšanas organizāciju darba grupas ETPO WGIP sanāksme, kurā piedalīsies un par eksporta mārketinga jautājumiem diskutēs 35 pārstāvji no 20 Eiropas valstīm, liecina sniegtā informācija medijiem.

ETPO darba grupas locekļi sniegs prezentācijas par jaunākajiem eksporta mārketinga instrumentiem savās organizācijās, kā arī diskutēs par tirdzniecības veicināšanas organizāciju pakalpojumiem, klientu apkalpošanu un savstarpējo sadarbību. Sanāksmi Rīgā rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā ETPO WGIP locekle.

Sanāksmē LIAA direktors Andris Ozols sniegs ETPO WGIP dalībniekiem ieskatu LIAA darbībā un galvenajās Latvijas eksporta veicināšanas aktivitātēs, savukārt LIAA direktora vietnieks, Zināšanu un inovācijas sistēmas departamenta direktors Māris Ēlerts iepazīstinās ar Latvijas tautsaimniecības attīstību un nākotnes attīstības perspektīvām.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Lai paaugstinātu satiksmes drošību, Volvo Trucks savās mašīnās ievieš alkobloķētāju. Šī automobilī uzstādītā papildus sistēma pirms motora iedarbināšanas paredz autovadītājam veikt izelpas testu, informē Volvo Truck Latvia.

Alkobloķētājs ļauj pārvadājumu kompānijām un autovadītājiem panākt to, lai automobiļi netiktu vadīti alkohola reibumā. Ierīci šobrīd ir iespējams iegādāties un apkalpot Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Volvo Truck Latvia strādā pie tā, lai Latvijā šo ierīci būtu iespējams ieviest un apkalpot 2009. gadā.

Volvo FM, FH un FH16 automobiļiem alkobloķētāju iespējams uzstādīt rūpnīcā pēc pasūtījuma, kā arī iespējama vēlāka tā uzstādīšana uz Volvo kravas automobiļiem.

Ierīce nodrošina startera darbības bloķēšanu, nepieļaujot motora iedarbināšanu pirms vadītājs nav veicis izelpas testu. Ja pārbaudes parametri iekļaujas pieļaujamajās robežās, uz displeja parādās uzraksts Iedarbināt motoru (Start Motor). Ja nē, parādās uzraksts Izslēgt (Lock Out), un motoru nav iespējams iedarbināt.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Eiropas Komisija izsludinājusi konkursu „Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas”, kura mērķis ir uzņēmējdarbībai labvēlīgas politikas veidošanas stimulēšana. Konkursā var pieteikt pilsētu, rajonu, reģionu, kā arī publisko-privāto partnerību politiskās iniciatīvas projektus, kas sekmīgi darbojas 2 gadus, bet uzsākts ne agrāk kā 2003.gadā, kā arī ir devis nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas attīstībā noteiktā reģiona/apvidus ietvaros. Konkursa norise „Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas” konkurss notiks divās kārtās: vispirms - nacionālā atlase, tad – Eiropas konkurss. Konkursam pieteiktie projekti tiks vērtēti pēc vienotiem atlases kritērijiem: Projekta oriģinalitāte un piemērojamība – kādēļ projekts ir veiksmīgs un kāds ir tā novatoriskais aspekts; Projekta ietekme uz vietējo ekonomiku – panākumu kvantitatīvo rādītāju pamatojuma nodrošinājums; Attiecību pilnveidošana starp dažādām projektā iesaistītām pusēm – vai vairāk nekā viena puse bija ieguvēja no šī iniciatīvas projekta īstenošanas; Projekta piemērošanas iespēja citur – vai pieredze ir atkārtojama citās Eiropas valstīs. Konkursa pieteikumi un termiņi Lai piedalītos konkursā, ir jāaizpilda dalībnieka pieteikuma veidlapa, ko var lejupielādēt Ekonomikas ministrijas mājas lapā: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=12933. Dalībnieka pieteikumu latviešu un angļu valodā ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijā līdz 2006.gada 31.maijam. Līdz 2006.gada 1.septembrim notiks pieteikto projektu izvērtēšana nacionālajā līmenī. Saskaņā ar atlases kritērijiem no visām kategorijām tiks noteikti 2 uzvarētāji (katrs savā kategorijā), kurus nominēs Eiropas konkursam. Pirmā „Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas” apbalvošanas ceremonija notiks 2006.gada decembrī Briselē. „Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas” konkursa dalības 5 kategorijas: 1. Balva par uzņēmējdarbības jaunradi (Enterpreneurial Trailblazer Award) – par uzņēmējdarbības kultūras un iniciatīvas veicināšanu, kam ir uzņēmējdarbības popularizēšanas loma sabiedrībā; 2. Uzņēmējdarbības atbalsta balva (Enterprise Support Award) – par inovatīvas politikas veidošanu, kas popularizē uzņēmējdarbību un piesaista investīcijas, t.sk., īpaši atbalstāmajās jomās; 3. Administratīvo barjeru samazināšanas balva (Red Tape Reduction Award)- par administratīvā sloga samazināšanu, it sevišķi uzņēmējdarbības uzsācējiem; 4. Balva par ieguldījumu cilvēkresursos (Investment in People Award) – par uzņēmējdarbības izglītības un apmācību uzlabošanu, saišu veidošanu starp uzņēmējdarbību un izglītību; 5. Atbildīgas uzņēmējdarbības balva (Responsible Enterpreneurship Award) – par atbildīgas uzņēmējdarbības iniciatīvām, kas popularizē korporatīvo sociālo atbildību, un sabiedrības atbildības rosināšanu sociālajā un/vai vides jomā. Pretendents var pieteikt projektu tikai vienai no 5 kategorijām. Balva Ir paredzētas divu veidu Eiropas līmeņa godalgas: labāko iniciatīvu apbalvošana 5 kategoriju ietvaros, Eiropas žūrija pasniegs Eiropas žūrijas Lielo balvu pretendentam, kura iniciatīva tiks atzīta par visradošāko uzņēmējdarbības veicināšanas iniciatīvu Eiropā.

Saskaņā ar Lietuvas ekonomikas veicināšanas plānu, bizness un bankas līdz gada beigām var cerēt saņemt injekciju līdz par 4 miljardu litu apjomā (ap 816 milj. latu).

Ekonomikas veicināšanas plāns virzās uz priekšu, vairums plānoto pasākumu dod rezultātu, tā premjers Andrius Kubiļus, ziņo ELTA. Tiesa, ne mazums lēmumu atkarīgi arī no Eiropas Savienības institūcijām. A. Kubiļus uzsvēris, ka, saskaņā ar biznesa kreditēšanas instrumentu, bankām un uzņēmumiem tiks dota iespēja izmantot summu 2 miljardu litu apjomā. Biznesa pārstāvji varēs izmanto instrumentus 700 miljonu litu apjomā. Vēl 2 miljardi litu plānots saņemt no ES struktūrfondiem.

«Kopējā summa var sasniegt vairāk nekā 4 miljardus litu finansējuma, no tiem tirgū var parādīties ap 2 miljardiem litu,» žurnālistiem teica premjerministrs pēc darba grupas, kas kontrolē un koordinē ekonomikas veicināšanas plāna realizāciju, sēdes. A. Kubiļus apgalvoja, ka ekonomikas veicināšanas plāna realizācija atkarīga no tā, cik līdzekļu mēs varēsim realizēt.