Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Olga Rezņika atstājusi ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Valdes priekšsēdētājas amatu, Db.lv informēja AAS ERGO Latvija Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Karīna Lieģe.

Ar 28.03.2007 ERGO Baltijas valstu sabiedrību Valdē tiek veiktas sekojošas izmaiņas, tai skaitā ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Valdes locekļu sastāvā:

ERGO Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību Valdes priekšsēdētāja Olga Rezņika pēc pašas vēlēšanās pirms termiņa beigām atstāj darbu Sabiedrību valdē. Rezņika strādāja Sabiedrību labā vairāk kā 16 gadu – sākotnēji kā BICO, BICO-Leks, vēlāk kā ERGO Kindlustuse AS un ERGO Elukindlustuse AS Valdes priekšsēdētāja, un visbeidzot 01.07.2004. viņa kļuva par ERGO Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību vienotās Valdes priekšsēdētāju.

Tuvojas brīdis, kad publisko akciju sabiedrību akcionāriem, kuriem pieder puse no balsstiesībām, būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums. Tomēr, spriežot pēc uzņēmēju rīcības, nav garantiju, ka šie piedāvājumi tiks izteikti.

Pārejas periods, kad daudzu privatizēto uzņēmumu - publisko akciju sabiedrību akcionāriem, kuriem pieder puse no balsstiesībām un kas tās ir ieguvuši pirms 1999. gada 25. septembra būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums, beidzas šī gada 26. septembrī. Tomēr investoriem nevajadzētu steigties ar šo uzņēmumu akciju iegādi, cerībā, ka tās nākotnē tiks atpirktas - spriežot pēc uzņēmēju rīcības nav nekādu garantiju, ka akciju atpirkšanas piedāvājums tiks izteikts vispār.

Atpirkšanas piedāvājums nav lēts prieks - pēc Db veiktajiem aprēķiniem akcionāriem nāktos sameklēt papildu no 3 tūkst. līdz 131 milj. Ls (atkarībā no uzņēmumu bilances vērtības), lai atpirktu akcijas, turklāt pircējam ir jāsedz visi papildus izdevumi, kas ir saistīti ar akciju atpirkšanu (biržas vai ārpusbiržas darījumu komisijas maksas).

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Dažu pēdējo gadu tendences pēc pilnīgas Komerclikuma ieviešanas un sabiedrību pārreģistrācijas komercreģistrā rāda, ka komercsabiedrību (turpmāk arī sabiedrība) iekšējie procesi nereti noved pie tiesvedības.

1. Valdes locekļa amata uzticības raksturs

Apkopojot tiesu prakses atziņas, kopš 2005.gada skaidri iezīmējas secinājums, ka valdes locekļa amats ir vēlēts amats ar izteiktu uzticības raksturu, tādēļ, atceļot valdes locekli no amata, nav piemērojamas Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Minētās attiecības regulē Komerclikuma 224. (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) vai 305. un 306.pants (akciju sabiedrībām). No teiktā izriet šādi praktiskajā dzīvē vērā ņemami tiesu secinājumi:

• darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu; Darba likuma normas piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā par valdes locekļiem nav noteikts citādi ;

Daudzu Rīgas Fondu biržā kotēto lielo uzņēmumu un līdz ar to akcionāru ieguldījumu vērtība gada laikā piedzīvojusi vērtības kritumu pat virs 70 %.

Valmieras stikla škiedras lielie akcionari saprot esošo situaciju un ipaši nesatraucas, tie ari plano turpinat investet, turpinas realizet savu planoto darbibu, ta Valmieras stikla škiedras finanšu direktors Imants Saulitis.Rīgas Fondu biržā (RFB) kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija: akciju skaits reizināts ar cenu) vēl pirms gada (25. septembrī) bija 1.7 mljrd. Ls, bet šogad septembrī vērtība kopumā bija sarukusi par 565 milj. Ls jeb 33 %, liecina RFB dati. Tostarp tirgus vērtības samazināšanos visstraujāk izjūt biržas lielie un Latvijas ekonomikā nozīmīgi savas nozares uzņēmumi.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Pēdējās dienās saasinoties pērn nogalē sāktajam Baltijas valstu biržu uzņēmumu akciju cenu kritumam, gaisā jau izplēnējuši vairāk nekā 3 miljardi latu.

OMX Grupas informācija liecina, ka Baltijas valstīs kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija - cena reizināta ar akciju skaitu) virsotnes bija sasniegusi pērnā gada oktobrī, pārsniedzot 11.7 mljrd. Ls. Tomēr pērn novembrī Baltijas valstu biržās kotēto akciju cenas uzsāka samazinājuma ceļu, kam iemesls, pēc investīciju bankas Evli Securities tirgus stratēģa Petera Kopela (Peeter Koppel) domām, bija Skandināvijas valstu investori, kas panikā pameta tirgu, šiem investoriem sekoja arī citi. Lai gan arī šogad Baltijas biržas vairāk izjuta pārdevēju nekā pircēju aktivitātes un bija jūtams mērens cenu samazinājums, pēdējās dienās Baltijā piedzīvotais akciju cenu kritums ir vēl šokējošāks. «Baltijas biržās nedēļa iesākās stipri negatīvi, sekojot līdzi pesimistiskajai notikumu attīstībai gan Āzijas, gan Eiropas akciju tirgos, kurus raksturojošie indeksi cieta lielākos vienas dienas zaudējumus kopš 2001. gada 11. septembra. Baltijas tirgū bija vērojama agresīva pārdevēju klātbūtne, kas jau tā ne īpaši likvīdo tirgu noveda vēl zemākos līmeņos, tādējādi divās dienās OMXR indekss ir sarucis par 9.28 %. Tas tikai parāda, ka investori nevar gaidīt nebeidzamu akciju tirgus kāpumu, kādu mēs esam redzējuši pēdējos gadus, bet arī ir jābūt gatavam šādai diezgan dramatiskai notikumu attīstībai,» tā Hansabankas brokeris Juris Jankovskis. «Vakardienas (22. janvāris) tirdzniecība pierādīja, ka fondu tirgu strauju kritumu brīžos palielinās tirgu savstarpēja korelācija. Globālais negatīvais noskaņojums un vakardienas straujš pasaules akciju cenu kritums motivēja arī Baltijas tirgus dalībniekus slēgt savas akciju pozīcijas [pārdot akcijas, red.],» iemeslu skaidroja SEB Unibankas Brokeru nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Viņasprāt, šobrīd novēroto kritumu Rīgas biržā veicina kaimiņi, pārsvarā no Igaunijas. «Igaunija tradicionāli izceļas ar labu akciju likviditāti, vairākiem kvalitatīviem emitentiem un labiem nosacījumiem ārzemju fondu darbībai. Šobrīd ārzemju investori aizver savas pozīcijas, jo tirgū ir negatīvais noskakņojums un diezgan pesimistiskas prognozes,» tā N. Točelovska.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu apjoms, kas ir galvenais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots, palielinājās par 422 tūkstošiem latu jeb 4,3% un marta beigās sasniedza 10,3 miljonus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 1. ceturksnī saglabājās augsts un marta beigās bija 19,9% (decembra beigās – 20,1%), gandrīz divreiz pārsniedzot minimālā kapitāla pietiekamības prasību 10%.

Šajā periodā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 103 tūkstošus latu jeb par 12% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 92 tūkstošus latu. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 23 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 110,5 tūkstošus latu, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 7,6 tūkstošus latu.

Parex Asset ManagementLatvija Aizvadītajā nedēļā Rīgas Fondu biržā kotēto akciju apgrozījums palielinājās līdz 2.08 miljoniem latu, savukārt biržas cenu indeksam RICI pārskata perioda ietvaros izdevās pakāpties par 0.71%, līdz 640.41 punktiem. Lielākais apgrozījums kārtējo reizi tika reģistrēts tirdzniecībā ar A/S ”SAF Tehnika” akcijām – 1.37 miljoni latu jeb gandrīz 66% no kopējā akciju apgrozījuma biržā. Jāatzīmē, ka nospiedoši lielāko daļu no reģistrētā apgrozījuma veidoja tiešie darījumi. Uzņēmuma akcijas cena nedēļas laikā pakāpās par 5.8%, līdz 45.50 lati. A/S “Ventspils Nafta” šogad pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu ir palielinājusi divas reizes, līdz 27 miljoniem latu, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi. Kompānijas peļņa pusgadā ir 1.3 miljoni latu. Uzņēmuma meitas uzņēmums “Ventspils naftas termināls” šī gada pirmajā pusē ir pārkrāvis 5.2 miljonus tonnu naftas un naftas produktus, kas ir par 20% mazāk nekā tādā pat periodā pērn. A/S “Grindeks” ziņojis par apgrozījuma pieaugumu līdz 12.29 miljoniem latu, kas ir par 28.8% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Uzņēmuma peļņa palielinājusies par 30%, līdz 1.22 milj. latu. Pozitīvus finanšu rezultātus ir sasniedzis arī A/S “Latvijas Balzams”, kura apgrozījums audzis par 13.5%, līdz 25.9 miljoniem latu, bet peļņa - līdz 407 tūkstošiem latu. Apgrozījuma un peļņas izaugsmi veicināja būtisks eksporta pieaugums. LIetuva Lietuvas Nacionālajā fondu biržā kotēto akciju apgrozījums pagājušajā nedēļā pieauga līdz 23 miljoniem litu*, savukārt ”blue chip” akciju indekss LITIN pārskata nedēļā noslīdēja par 1.07%, līdz 575.68 punktiem. Pārskata periodā lielākais apgrozījums tika fiksēts tirdzniecībā ar fiksēto līniju telekomunikāciju operatora “Lietuvas Telekomas” ORS akcijām – 11.58 miljoni litu jeb 50% no kopējā akciju apgrozījuma biržā. LT akciju cena nedēļas laikā atkāpās par 1.71%, līdz 1.72 litiem par akciju. Salīdzinoši liels apgrozījums – 5.25 miljoni litu – bija novērojams tirdzniecībā ar piena pārstrādes uzņēma “Zemaitijos Pienas” ORS akcijām. Uzņēmuma akciju cena nedēļas laikā noslīdēja par 1.92%, līdz 25.00 litiem. Krievijas kompānijas “YUKOS” problēmu dēļ jēlnaftas eksports caur “Mazeikiu Nafta” ORS piederošo Būtiņģes terminālu šogad septiņos mēnešos sarucis par 17%, līdz 5.33 miljoniem tonnu. “Klaipedos Nafta” ORS šī paša iemesla dēļ nevar uzsākt jēlnaftas eksportu caur jaunuzbūvēto termināli. Lietuvas farmaceitiskā rūpnīca “Sanitas” ORS janvāra - jūlija periodā sasniedza 3.5 miljonu litu peļņu, pārsniedzot visa gada peļņas prognozi. “Bankas Snoras” ORS un “Linas” ORS ziņo, ka šogad septiņos mēnešos uzņēmumu peļņa ir pieaugusi, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu periodu. Lietuvas Fondu biržai ir jauns nosaukums – Viļņas Vērtspapīru birža. Igaunija Akciju apgrozījums Tallinas Fondu biržā (TFB) aizvadītajā nedēļā saruka līdz 7.22 miljoniem eiro*. Biržas indekss TALSE pārskata perioda ietvaros pakāpās par 0.83% augstāk, līdz 356.36 punktu atzīmei. Vislielākais apgrozījums tika reģistrēts tirdzniecībā ar ”Hansabank” AS akcijām – 5.64 miljoni eiro jeb 78% no kopējā akciju apgrozījuma biržā. Bankas akciju cena nedēļas laikā pieauga par 2.62%, līdz 7.06 eiro. Pagājušajā nedēļā “Hansabank“ AS publicēja 2. ceturkšņa finanšu rezultātus. Salīdzinot ar 2003. gada 2. ceturksni, kompānija ceturkšņa peļņu palielinājusi par 46.9%, līdz 42.6 miljoniem eiro. Otrs lielākais apgrozījums - 1.47 miljoni eiro - tradicionāli tika fiksēts tirdzniecībā ar telekomunikāciju holdinga “Eesti Telekom” AS akcijām. Uzņēmuma akciju cena nedēļas laikā pakāpās par 0.58%, līdz 6.94 eiro līmenim. A/S “Grindeks” meitas uzņēmuma “Tallinas farmaceitiskā rūpnīca” apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos pieaudzis par 11.9%, līdz 2.54 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērno gadu, un tīrā peļņa bijusi 289 tūkstoši eiro.

Rīgas Fondu biržas valde nolēmusi sākot ar 1.augustu pārcelt Latvijas gāzes kotētās akcijas no Biržas Oficiālā uz Otro sarakstu, liecina paziņojums biržā.

Biržas noteikumi Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos nosaka, ka sabiedrībai, kuras akcijas tiek kotētas Biržas Oficiālajā sarakstā, ir jānodrošina, ka visā akciju kotēšanas laikā, brīvā publiskā apgrozībā ir pietiekams skaits akciju - vismaz 25 % no biržā iekļauto akciju skaita, vai arī brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju kapitalizācijai jāpārsniedz 25 miljoni eiro. Šī prasības mērķis ir nodrošināt augstāku likviditāti Baltijas Oficiālā sarakstā.

Brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju skaitu un kapitalizāciju birža aprēķina divas reizes gadā - 30. aprīlī un 31. oktobrī. Ja Oficiālajā sarakstā kotētajam uzņēmumam tiek konstatēta neatbilstība Oficiālā saraksta kvantitatīvajām prasībām, tam tiek dots sešu mēnešu laiks novērst radušos neatbilstību.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 253 tūkstošus eiro jeb par 38% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 183 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Peļņas pieaugumu nodrošināja gan augošais kredītportfelis, kuram līdzi auga arī procentu ienākumi no kredītiem (par 3,6%), gan arī izdevumu sarukums nedrošu kredītu uzkrājumiem (par 39,4%). Savukārt procentu izdevumi par piesaistītajiem līdzekļiem joprojām zemo procentu likmju ietekmē turpināja sarukt (par 5,8%). Pārskata periodā ar peļņu strādāja 17 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 285 tūkstošus eiro, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 32 tūkstošus eiro.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (64%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi - administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, jūnija beigās veidoja attiecīgi 39,7%, 36,1% un 17% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Rīgas Fondu biržas indekss OMXR 2.augusta tirdzniecības sesijā sasniedza visu laiku augstāko vērtību biržas vēsturē – 736.31 punktu, kas ir par 12.39% vairāk nekā gada sākumā. Indekss rekordu sasniedza jau 31.jūlijā, palielinoties līdz 733.79 punktiem, 1.augustā tas samazinājās par 0.05% - līdz 733.2 punktiem tomēr ceturtdien tas turpināja kāpumu, pieaugot par 0.39%, un sasniedza 736.31 punktu, Db.lv informēja OMX Group sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brasliņa.

Šogad, aktivizējoties Latvijas vērtspapīru tirgum, arī Rīgas Fondu biržas indekss OMXR piedzīvojis strauju kāpumu.

Visvairāk indeksa OMXR pieaugumu ietekmē lielāko Rīgas Fondu biržā kotēto uzņēmumu Latvijas Gāze, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta, Latvijas Krājbanka, Olainfarm, Grindeks, Latvijas Balzams, Liepājas metalurgs un Valmieras stikla šķiedra akciju cenu pieaugums.

"Rīgas Fondu biržā kotēto uzņēmumu akciju cenu pieaugums liecina par pieaugošu Latvijas un ārvalstu investoru interesi. Ieguvēji ir akcionāri, kuru ieguldījumu vērtība tādējādi pieaug. Pieaugoša interese no investoru puses ir laba ziņa arī Latvijas uzņēmumiem, jo vērtspapīru tirgus piedāvā alternatīvu finansējuma piesaisti straujākai attīstībai, laikā kad sadārdzinās kredītresursi un samazinās to pieejamība," komentējot indeksa rekordu, nor��dīja Rīgas Fondu biržas valdes loceklis Indars Aščuks.

Rīgas Fondu biržas indekss OMXR 2.augusta tirdzniecības sesijā sasniedza visu laiku augstāko vērtību biržas vēsturē – 736.31 punktu, kas ir par 12.39% vairāk nekā gada sākumā. Indekss rekordu sasniedza jau 31.jūlijā, palielinoties līdz 733.79 punktiem, 1.augustā tas samazinājās par 0.05% - līdz 733.2 punktiem tomēr ceturtdien tas turpināja kāpumu, pieaugot par 0.39%, un sasniedza 736.31 punktu, Db.lv informēja OMX Group sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brasliņa.

Šogad, aktivizējoties Latvijas vērtspapīru tirgum, arī Rīgas Fondu biržas indekss OMXR piedzīvojis strauju kāpumu.

Visvairāk indeksa OMXR pieaugumu ietekmē lielāko Rīgas Fondu biržā kotēto uzņēmumu Latvijas Gāze, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta, Latvijas Krājbanka, Olainfarm, Grindeks, Latvijas Balzams, Liepājas metalurgs un Valmieras stiklašķiedra akciju cenu pieaugums.

"Rīgas Fondu biržā kotēto uzņēmumu akciju cenu pieaugums liecina par pieaugošu Latvijas un ārvalstu investoru interesi. Ieguvēji ir akcionāri, kuru ieguldījumu vērtība tādējādi pieaug. Pieaugoša interese no investoru puses ir laba ziņa arī Latvijas uzņēmumiem, jo vērtspapīru tirgus piedāvā alternatīvu finansējuma piesaisti straujākai attīstībai, laikā kad sadārdzinās kredītresursi un samazinās to pieejamība," komentējot indeksa rekordu, norādīja Rīgas Fondu biržas valdes loceklis Indars Aščuks.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2011. gada laikā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 130 tūkst. latu jeb par 10,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 146 tūkst. latu. Gūtās peļņas apmēru negatīvi ietekmēja gada laikā par 32,6% augušie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā informācija par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2011. gada 4. ceturkšņa beigās.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2011. gada 4. ceturksnī saglabājās augsts un decembra beigās bija 20,1% (septembra beigās – 20,5%, noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

2011. gadā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (67,4%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi, t.i., administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, decembra beigās veidoja attiecīgi 37,3%, 34% un 21,3% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Šā gada deviņos mēnešos krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnījušas 206 tūkstošus latu jeb par 7,3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 192 tūkstošus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Pārskata periodā ar peļņu strādāja 19 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 260,3 tūkstošus latu, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 54 tūkstošus latu.

Krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja palielināties, ceturkšņa laikā pieaugot par 5,7% jeb 609 tūkstošiem latu. Tādējādi izsniegto kredītu atlikums septembra beigās sasniedza 11,3 miljonus latu.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Septembra beigās 64,5% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 30,1% – kā uzraugāmie un 5,4% bija zemstandarta, šaubīgo un zaudēto kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi – 65,5%; 28,9% un 5,6%). Izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs nedrošiem parādiem septembra beigās veidoja 7% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (jūnija beigās – 7,2%).

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa norāda, ka Latvija diemžēl pašlaik neatrodas lielo ārvalstu investoru radara zonā, jo Baltijas biržās ir ierobežots lielo kotēto uzņēmumu skaits, savukārt Latvijā faktiski nav tādu kompāniju, kurās ārvalstu investori varētu ieguldīt, neiegūstot nozīmīgu līdzdalību.

Fragments no intervijas

Kādēļ pēc 25 darba gadiem Nasdaq Riga (iepriekš - Rīgas Fondu birža) izlēmāt mainīt darba vietu un pievienoties Citadele bankas padomei?

Tik ilgi strādājot vienā postenī vienā brīdī uzrodas sajūta, ka viss jau ir pieredzēts, ka ir situācijas, kuras tiek pārdzīvotas vairākkārt, un tas, manuprāt, ir labs brīdis, lai apsvērtu darba vides un karjeras maiņu. Šodienas pasaulē cilvēkam dzīvē var būt ne tikai viena, bet pat vairākas karjeras.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Kārtējā pārskata nedēļā Latvijas vērtspapīru tirgus seko pasaules tendencēm, kas jau tradicionāli, gadam beidzoties, uzrāda straujāku apjomu kāpumu. Arī Rīgas Fondu biržas kopējais apgrozījums auga par 23% un sasniedza 1,5 miljonus Ls. Akciju tirgus apgrozījums bija 662 tūkstoši latu, kas ir par 86% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, kas izskaidrojams ar Latvijas Gāzes akciju atpirkšanas beigšanos nedēļas vidū un lielo a/s Ogre akciju tiešo darījumu.

No korporatīvajiem jaunumiem šonedēļ pieminēšanas vērtas ir ziņas par Valmieras stikla šķiedras (VLSS) finansu rezultātiem, kuri uzrādīja lielāku 11 mēnešu peļņu nekā plānots. Šajā laikā uzņēmums nopelnīja 1,35 miljonus latu, kas ir par 358 tūkstošiem vairāk nekā šajā laika posmā pērn. Labo ziņu iespaidā kompānijas akciju cena pieauga vērtībā par diviem santīmiem.