Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Tūrisma attīstības Pleskavas apgabalā projekta “Tūrisma un tūrisma produkta attīstības stratēģija Pleskavas apgabalā” realizācija jau ir sākusies 2003.gada nogalē. Šis ir Pleskavas un Dānijas speciālistu kopīgs projekts, kurš tika finansēts no Dānijas karalistes ārlietu ministrijas un Dānijas labdarības programmas līdzekļiem. Dažu gadu laikā eksperti ir veikuši Pleskavas apgabala potenciālo iespēju un iespējamo ierobežojumu analīzi, izvērtējuši apgabala tūrisma pakalpojumu tirgu un infrastruktūru. Rezultātā tika secināts, ka tūrisms var kļūt par vienu no Pleskavas apgabala sociāli ekonomiskās attīstības koncepcijas prioritāriem virzieniem. Projekta vadītājs uzskata, ka Pleskavas apgabalam nevajadzētu identificēt tikai kultūras izziņas tūrismu. Apgabalā ir daudz tūrisma produktu, kuri pagaidām vēl nav pieprasīti, taču pēc laika kļūs ļoti populāri. Pēc 10-15 gadiem Pleskavas Čudska ūdenskrātuvju ezeri kļūs par galveno tūrisma virzienu Ziemeļrietumos, kā arī pieprasīti būs Pleskavas sociālisma un Otrā pasaules kara pieminekļi. Šobrīd koncentrācija ir uz trijiem galvenajiem virzieniem, proti kultūras atpūta, atpūta pie ezeriem un dabas tūrisms. Taču apgabala teritorijā ir jāizveido un jāattīsta velosipēdu maršruti, ūdens sporta veidi un medības, kā arī ir jāparedz kempingu, sanatoriju un citus naktsmītņu celtniecību. Pleskavas apgabala tūrisma attīstības veidotāji izvirzīja mērķus uz 5 gadiem, kas paredz katru gadu tūristu skaita palielinājumu par 10%, tūristu vidēja uzturēšanas ilguma palielinājumu par 5%, kā arī tūrisma nozares produktu apgrozījuma palielinājumu par 15%. Pēc statistikas datiem, šobrīd Pleskavas apgabalā strādā 32 viesnīcu uzņēmumi, 5 ārstniecības atveseļošanas atpūtas organizācijas un 17 aktīvas atpūtas uzņēmumi. 2003.gadā Pleskavas apgabalā tika apkalpoti gandrīz 235 tūkstoši tūristu, no tiem 29 tūkstoši bērni. Ambulances kūrorta ārstēšanu (pēc ceļazīmēm) ir saņēmuši 5,5 tūkstoši cilvēku jeb 42,5% no kopēja izmitināšanas personu skaita, atpūtas organizācijās 31 tūkstotis cilvēku jeb 81,3% un viesnīcu tipa organizācijās 23 tūkstoši cilvēku jeb 12,5%. Pieprasījuma analīze parādīja, ka 90% tūristu ir Krievijas pilsoņi un 10-11% ārvalstu iedzīvotāji.

Lai glābtu lauksaimniecisko ražošanu no stagnācijas, Krievijas, tostarp Novgorodas apgabala uzņēmumi ir gatavi piesaistīt ārvalstu investorus. Novgorodas apgabala Lauksaimniecības departamenta vadītājs Pjotrs Aleksejevs uzsver, ka pērn apgabalā lielākās investīcijas a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) ieguldījis Demjanskas piena rūpnīcā. Db jau vairākkārt rakstīja, ka RPK Demjanskas ražotnes modernizacijā investējis ap 500 000 USD un gada laikā panācis apjomu kāpumu 10 reižu. RPK ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs atzina, ka Krievijas tirgus ir pievilcīgs ne tikai zemāku ražošanas izmaksu dēļ, bet arī tāpēc, ka zūd risks, produkciju vedot pāri robežām. Turklāt Krievijas iedzīvotāji labprāt atceroties Baltijas preču labo kvalitāti, tāpēc arī Demjanskā ražotajai produkcijai uz iepakojuma norādīts – Baltijas kvalitāte. Novgorodas apgabala vadība atzinīgi vērtē RPK ieguldījumus, sakot, ka arī cti uzņēmumi būtu gatavi sadarboties ar ārvalstu partneriem. Ekonomiskā izaugsme apgabalā pēdējo gadu laikā pieaugot un P. Aleksejevs cer, ka tas piesaistīs arvien vairāk ārvalstu investoru ne tikai mežrūpniecībā, bet arī citās nozarēs. Jāpiebilst, ka RPK nav vienīgie investori Novgorodas apgabalā. Jau patlaban cūku nobarojamo kompleksu esot iegādājušies dāņu uzņēmēji, kas gatavojas saražot ap 60 000 t cūkgaļas. Tā kā apgabalā darbojas vēl viens vietējais cūkgaļas ražošanas komplekss, dāņu uzņēmēji ielaisti tirgū ar nosacījumu, ka visa saražotā produkcija tikšot izvesta. Tāpat vēl viens potenciālais investors no Izraēlas apgabalā vēlas izveidot siltumnīcu kompleksu un nodarboties ar zemeņu un ziedu audzēšanu, jo dārzeņus jau ražojot vietējie lauksaimnieki. «Cūku kompleksu pārdevām par kapeikām, lai tikai tas strādātu un dotu darbu vietējiem iedzīvotājiem. Mums nav žēl, ka ražošana nonāks privātās rokās, lai tikai būtu darbs un lauki neaizaugtu. Gribam arī, lai no ārzemnieku ienākšanas neciestu vietējie,» piebilst P. Aleksejevs. Jāpiebilst, ka investoriem, uzsākot darbību Krievijā, tiekot piešķirti dažādi atvieglojumi – nodokļu atlaides utt. Lai gan apgabala vērojama ekonomiska izaugsme un pieaug rūpnieciskās produkcijas apjomi, situācija lauksaimniecībā joprojām saglabājoties smaga. Pēdejos desmit gados jauna lauksaimniecības tehnika tikpat kā nav iegādāta, jo trūkst līdzekļu. Lai gan ražotāji saņem dotācijas no valsts un apgabala budžeta, tās ir nepietiekošas. Ja neatradīsim sadarbības partneri, šis gads mūsu darbībā var būt pēdējais, atzina Demjanskas linu pārstrādes uzņēmuma direktors Vladimirs Macjuks. Uzņēmums patlaban strādā ar 20 % jaudu un galvenā problēma esot izejvielu trūkums. Ja agrāk ar linkopību Demjanskas rajonā nodarbojas 18 saimniecības un linu platības aizņēma 2300 ha, tad šogad saimniekotāju skaits sarucis līdz 5 un platības – līdz 235 ha. V. Macjuks lēš, ka linu novākšanas iekārtas un tehnikā vajadzētu ieguldīt nedaudz vairāk par 100 000 USD, kas ļautu ražošanu turpināt. Arī Demjanskas rajona administrācijas vadītāja vietas izpildītājs Jurijs Bikovs atzīst, ka situācija lauksaimniecībā ir smaga. «Krievija ir spējīga pabarot sevi un citus. Ja valsts nemainīs savu pozīciju un neieguldīs lauksaimniecībā, tad pēc 5 gadiem būs ļoti slikti,» viņš piebilda. Jāatzīmē, ka Novgorodas apgabals pērn investīciju piesaistē ierindojies 5. vietā Krievijā, savukārt pēc ekonomiskajiem rādītajiem – 38. vietā.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs.

Augstākā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem, informē AT.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā, pārkāpums.

Lai līdz šā gada 1. augustam sagatavotu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas, šā gada 26. aprīlī uz pirmo sēdi sanāca darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai.

Pirmās sēdes laikā darba grupa pārrunāja elektroenerģijas obligātā iepirkuma problemātiku, darba grupai doto Ministru kabineta mandātu, turpmākos soļus tā īstenošanai, kā arī jautājumus, kas saistīti ar darba grupas darba organizāciju.

Darba grupas sēdes laikā tās dalībnieki vienojās par darba grupas darbības principiem, apstiprināja darba grupas nolikumu, kā arī vienojās par darba grupas sanāksmju darba organizāciju, norises laiku un projekta struktūra. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka darba grupas sēdes notiks ne retāk divas reizes mēnesī. Tāpat tika panākta vienošanās, ka darba grupas lēmumiem būs priekšlikumu raksturs, tai skaitā attiecībā uz ierosinājumiem spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem. Darba grupas darba rezultāti tiks nodoti Ekonomikas ministrijai tālākai izvērtēšanai un iesniegšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.

Līdz ar Covid – 19 izraisītās ārkārtējās situācijas atcelšanu, būtiski tiek samazināti ierobežojumi kultūras, izklaides un sporta pasākumiem, atgādina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no attiecīgo ierobežojumu atcelšanas brīža jāpaziņo par jauno pasākuma norises laiku un jānodrošina tā norise vismaz turpmākā gada laikā.

Savukārt, ja pasākums ir atcelts – patērētājam ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto naudu. Kultūras, izklaides un sporta pakalpojuma sniedzējam, kuri iepriekš plānotos un pārdošanā izliktos pakalpojumus nevarēja sniegt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, šobrīd, ņemot vērā ierobežojumu mazināšanu – drīkst pārcelt pasākumus uz citu laiku, par to paziņojot patērētājiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ierobežojumu atcelšanas.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 480 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 171 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Pērnā gada maijā tiesām ieteikti 168 maksātnespējas procesa administratori vai par 49 administratoriem vairāk nekā 2007. gadā, Db.lv informē Maksātnespējas administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Andžāns.

Statistiskie dati rāda, ka 85 administratori ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 31 Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 25 Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 13 Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka 2008. gada maijā 93 maksātnespējas pieteikumu Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori maijā pieteikumus iesnieguši 43 gadījumos, bet paši parādnieki maijā pieteikumus iesnieguši 30 gadījumos.

Šogad septiņos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (Maksātnespējas administrācija) Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 906 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 70 administratoriem jeb 7,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina institūcijas sniegtā informācija.

2007.gada jūlijā tiesām ieteikti 128 maksātnespējas procesa administratori, kas ir par 50 administratoriem jeb 39% vairāk nekā 2006.gadā. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru - 81 - ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 18 - Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 12 Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 9 - Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā un 8 - Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka jūlijā visvairāk maksātnespējas pieteikumu - 59 - Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Paši parādnieki jūnijā pieteikumus iesnieguši 24 gadījumos, bet kreditori - 27 gadījumos.

Šogad septiņos mēnešos valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 906 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 70 administratoriem jeb 7,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

2007.gada jūlijā tiesām ieteikti 128 maksātnespējas procesa administratori, kas ir par 50 administratoriem jeb 39% vairāk nekā 2006.gadā. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru - 81 - ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 18 - Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 12 Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 9 - Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā un 8 - Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka jūlijā visvairāk maksātnespējas pieteikumu - 59 - Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Paši parādnieki jūnijā pieteikumus iesnieguši 24 gadījumos, bet kreditori - 27 gadījumos.

2008.gada pirmajā pusgadā valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 581 maksātnespējas procesa administratora kandidātu, kas ir par 197 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

2008.gada jūnijā tiesām ieteikts 101 maksātnespējas procesa administrators, kas ir par 26 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Statistiskie dati rāda, ka jūnijā visvairāk administratoru – 52 – ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 21 – Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 – Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 8 – Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 6 – Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

2008.gada pirmajā pusgadā iesniegti 585 maksātnespējas pieteikumi. No statistikas datiem izriet, ka visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 255 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori pirmajā pusgadā pieteikumus iesnieguši 171 gadījumā, bet paši parādnieki pirmajā pusgadā pieteikumus iesnieguši 159 gadījumos.

Šī gada desmit mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 1 352 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 96 administratoriem vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, Db.lv informēja Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija Sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Andžāns.

2008.gada oktobrī tiesām ieteikti 203 maksātnespējas procesa administratori un tas ir par 31 administratoru vairāk nekā 2007. gada oktobrī. Statistiskie dati rāda, ka 2008.gada oktobrī visvairāk administratoru – 127 – ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 48 – Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 – Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 11 – Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 3 – Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka 2008.gada oktobrī visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 111 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori oktobrī pieteikumus iesnieguši 54 gadījumos, bet paši parādnieki pieteikumus iesnieguši 37 gadījumos.

Šogad deviņos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (Maksātnespējas administrācija) Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 1084 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 48 administratoriem jeb 4,2% mazāk kā attiecīgajā laika periodā pērn.

2007.gada septembrī tiesām ieteikti 89 maksātnespējas procesa administratori, kas ir par 85 administratoriem jeb 48,8% mazāk nekā 2006.gadā. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru - 48 - ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 16 - Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 10 - Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 8 - Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 7 - Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka septembrī visvairāk maksātnespējas pieteikumu - 34 - Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesnieguši paši parādnieki. Valsts ieņēmumu dienests pieteikumus iesniedzis 31 gadījumā, bet kreditori - 19 gadījumos.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Pietiekami ilgu laiku dzirdējām dažādu politiķu un amatpersonu prātojumus par to, ka nenāktu par skādi sarunāt ar starptautiskajiem aizdevējiem, it īpaši Eiropas Komisiju (EK), lai tā savulaik aizlienētos miljardus Latvijai ļauj sākt atdot kaut kad vēlāk, nevis paredzētajā termiņā. Vēl jo vairāk - bija dzirdami skaļi apgalvjumi, ka EK taču ir pragmatiski, reāli domājoši, saprātīgi cilvēki, kuriem vienkārši vajagot paskaidrot, ka nepiekāpšanās šakā gadījumā nozīmētu Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, un diez vai tas ir viņu interesēs.

Tomēr pietika aizdevēju pārstāvjiem paviesoties Rīgā burtiski dažas pirmās stundas, lai mūsu valdības pārstāvji nāktu klajā ar publiskiem paziņojumiem, ka diez vai šāda parāda atdošanas termiņa pagarināšana vispār ir Latvijas interesēs. Tādējādi visi iepriekšējie stāsti par šā termiņa pagarināšanas neizbēgami pozitīvo efektu ir bijuši vai nu populistiskas, vai arī sabiedrību iemidzinošas pasakas. Jāņem vērā, ka mūsdienu pasaulē grūti ir atrast, kādu, kurš var aizdot vai iedot naudu, vienkārši noceļot pirmos piecus centimetrus no naudas kaudzes kādā ļoti lielā seifā. Proti, EK rīcībā nav lādes ar naudu, no kuras izlīdzēt grūtībās nonākušajām Eiropas valstīm.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Visas tiesībsargājošās struktūras, arī milicijas specvienība Berklut, Aizkarpatu apgabalā, Ukrainas rietumos, pārgājušas aktīvistu pusē. Struktūru darbiniekus sagaidīja simtiem demonstrantu, kas apgabala galvaspilsētā Užhorodā bija sapulcējušies pie protestētāju ieņemtās apgabala valsts administrācijas ēkas.

Katrs berkutietis pārbaudīts pēc sarakstiem. Kā pastāstīja Aizkarpatu specvienības komandieris, šobrīd visi specvienības miliči atrodas apgabala teritorijā.

Aizkarpatu apgabala Berkut sastāvā ir 59 miliči.

Tostarp vietējo pašvaldību un sabiedrības pārstāvji, kas Užhorodā bija sapulējušies apgabala padomes sēžu zālē, pieņēma lēmumu, ka aizkarpatieši ir spējīgi paši nodrošināt apgabala funkcionēšanu, tāpēc pasludina reģionu par brīvu no Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča varas.

«Atbalstām mūsu līdzpilsoņu varonīgo cīņu un nosodām Janukoviča režīma darbības. Izsakām visdziļāko līdzjūtību kritušo varoņu ģimenēm, kuru tuvinieki nolikuši savas dzīvības uz Ukrainas brīvības un nākotnes altāra,» teikts paziņojumā.

2008.gada pirmajos trīs mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 208 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 238 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, Db.lv informēja Maksātnespējas administrācija sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Andžāns.

2008.gada martā tiesām ieteikti 104 maksātnespējas procesa administratori. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru – 67 – ieteikti Rīgas apgabala tiesās, 6 – Latgales apgabala tiesās, 19 – Kurzemes apgabala tiesās, 6 – Zemgales apgabala tiesās un 6 Vidzemes apgabala tiesās.

Apkopotie statistikas dati rāda, ka martā visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 32 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Paši parādnieki martā pieteikumus iesnieguši 29 gadījumos, bet kreditori – 27 gadījumos. Kopējais iesniegto pieteikumu skaits par maksātnespējas lietas ierosināšanu ir 149.

Līdz 2008. gada 31.martam lielākais administratoru skaits bija Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, kur vēlmi pretendēt uz maksātnespējas procesu administrēšanu izteikuši 250 administratori. Savukārt vismazāk – 206 administratori – pretendēja Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

2008.gada jūlijā pavisam kopā ierosināta 191 maksātnespējas lieta, no kurām jaunas ir 185, jo četros maksātnespējas procesa gadījumos maksātnespējas procesa administrators iepriekš atkāpies, savukārt no maksātnespējas procesu administrēšanas atcelti divi administratori, liecina Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija statistikas dati.

Apkopotie statistikas dati rāda, ka jūlijā visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 95 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori jūlijā pieteikumus iesnieguši 56 gadījumos, bet paši parādnieki – 34 gadījumos.

2008.gada jūlijā Maksātnespējas administrācija tiesām ieteikusi 191 maksātnespējas procesa administratoru. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru – 127 – ieteikti Rīgas apgabala tiesās, 28 – Kurzemes apgabala tiesās, 19 – Vidzemes apgabala tiesās, 9 – Latgales apgabala tiesās un 8 Zemgales apgabala tiesās.

Savukārt 2008.gada pirmajos septiņos mēnešos kopā Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikti 772 maksātnespējas procesa administratoru kandidāti, kas ir par 134 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.

Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.