Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumu noteikti ierobežojumi darbībām Daugavpils pievadķēžu ražotāja AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" bankas kontos, izriet no uzņēmuma paziņojuma biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā teikts, ka "Ditton pievadķēžu rūpnīca" 15.septembrī saņēma paziņojumu no uzņēmuma kontus apkalpojošajām bankām par to, ka saskaņā ar VID rīkojumu tiek apturētas bankas operācijas, kas saistītas ar uzņēmuma pret trešajām personām spēkā esošo saistību apmaksu.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" no VID neesot saņēmusi nekādu skaidrojumu par šādas rīcības iemesliem.

Paziņojumā teikts, ka 15.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīcai" nav parādu saistībā ar tiem nodokļiem, kuru administrēšanu veic VID.

Paziņojumā apgalvots, ka 16.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīca" nosūtīja VID priekšlikumu sazināties, taču līdz otrdienai, 20.septembrim nekāda atbilde no VID neesot saņemta.

Šonedēļ saistībā ar marta sākumā atklāto naudas atmazgāšanas shēmu Finanšu policija veikusi deviņas kratīšanas Daugavpilī.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas (FP) pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Ļubova Švecova Db sacīja, ka Daugavpilī veiktas deviņas kratīšanas ar trīs uzņēmumiem saistītos birojos un telpās. Viņa apstiprināja, ka dokumenti, datori un citi pierādījumi izņemti arī vismaz vienā Dittongrupas uzņēmumā, neprecizējot kurā. Jaunas aizturēšanas pagaidām gan nav veiktas. VID Komunikāciju daļā Db apstiprināja, ka viena no uzņēmumiem adrese ir Daugavpilī, Lāčplēša ielā 10. Šajā ēkā atrodas vairākas Daugavpils uzņēmējiem un Db veidotā 800 miljonāru saraksta dalībniekiem, Vladislavam Drīksnem un Eduardam Zavadskim, piederošas kompānijas. Db rīcībā esošā informācija liecina, ka VID Finanšu policijas pārvalde (FPP) kratīšanu veikusi SIA Latgalesjumts. Daugavpils uzņēmumi bijuši iesaistīti marta sākumā atklātajā nodokļu izkrāpšanas un naudas atmazgāšanas shēmā. Šajā tīklā pērnā gada pēdējo četru mēnešu laikā apgrozīti ap 6,5 milj. Ls un tā sastāvējusi no uzņēmumiem visā Latvijā.

«Mūsu pieprasītā valsts atbalsta summa sastādīja mazāk par 0,1% no summas, kas novirzīta Parex Banka atbalstam,» norāda Ditton pievadķēžu rūpnīcas vadība, paužot neizpratni par atteikto kredītu izejmateriālu iegādei.

DB publicē Ditton pievadķēžu rūpnīcas vēstuli ieguldītājiem un investoriem:

«Diemžēl, ar VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka lēmumu tika atteikts piešķirt kredīta līdzekļus izjevielu (metāla) iegādei, par ko mēs Jūs iepriekš informējām un kurus plānojām saņemt eksportējošo nozaru valsts atbalsta programmas ietvaros.

Kā iemesls tam norādīts apstāklis, ka AS Ditton pievadķēžu rūpnīca veic komerciālo sadarbību galvenokārt ar Krievijas Federāciju un valsts bankas valsts amatpersonas neredz KF ekonomikas attīstības perspektīvas, konkrēti, mašīnbūvē.

Piekrītiet, ka valstij, kuras ārējā ekonomiskajā apgrozījumā Krievijas Federācija kā partneris sastāda līdz 50%, tamlīdzīgi valsts bankas valsts amatpersonu apgalvojumi ir mazākais dīvaini.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi piemērot uzraudzības statusu AS Ditton pievadķēžu rūpnīca, liecina paziņojums biržā.

Birža uzraudzības statusu piemēro atbilstoši biržas noteikumiem par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos, kas nosaka, ka birža piemēro uzraudzības statusu, ja ir iestājušies emitenta darbību ietekmējoši apstākļi, kas varētu būtiski apdraudēt ieguldītāju intereses, kā arī citos gadījumos, kad ir svarīgi piesaistīt tirgus dalībnieku uzmanību kādam nozīmīgam apstāklim attiecībā uz attiecīgo finanšu instrumentu vai tā emitentu.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca 29. aprīlī iesniedza biržai gada pārskatu par 2013. gadu kopā ar neatkarīgu revidentu ziņojumu. Neatkarīgu revidentu ziņojumā ir iekļauti vairāki pamatojumi atteikumam sniegt atzinumu, tādēļ revidents, ņemot vērā šos pamatojumus, kuru ietekmes un/vai iespējamās ietekmes nozīmīguma dēļ nav bijusi iespējama pietiekama un atbilstoša revīzija, kas ļautu revidentam sniegt atzinumu par šo finanšu pārskatu, nav sniedzis atzinumu par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca gada pārskatu par 2013. gadu.

Izplatītā informācija par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vienu no tās akcionāra Vladislava Drīksnes saistība ar Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu ir nepatiesa, paziņojumā Nasdaq Riga norāda uzņēmums.

Uzņēmums skaidro, ka ar līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Savienības fondiem saistītais projekts tika īstenots laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam, un AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nav nekāda sakara ar šo projektu. Izmeklēšanas procedūras AS Ditton pievadķēžu rūpnīca teritorijā tika veiktas attiecībā uz AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nomniekiem un bija saistītas ar dokumentu izņemšanu, kas, iespējams, varētu būt saistīti ar kriminālprocesu, teikts paziņojumā. Izmeklēšanas procedūras nepārtrauca un netraucēja AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un visu tās nomnieku saimnieciskajai komercdarbībai.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca darbība notiek pilnā apjomā, amatpersonas nav aizturētas un nav arestētas, bet turpina savu tiesību, pilnvaru un pienākumu izpildi. Tāpat informācija par emitenta lielākā akcionāra V.Drīksnes aizturēšanu un arestu neatbilst īstenībai, norāda uzņēmums.

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Pjotrs Dorofejevs, liecina Lursoft dati.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Rolands Zarāns. Lursoft atrodamā informācija liecina, ka jaunieceltais AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdes priekšsēdētājs patlaban ir SIA GMG Bowling kapitāldaļu turētājs, kā arī ieņem amatus vairākos uzņēmumos, tostarp SIA Ditton Biznesa Parks, SIA Ditton nams, SIA Kraujas parks un citos.

Bez Rolanda Zarāna AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdē amatus ieņem arī divi valdes locekļi – Nataļja Redzoba un Jevgeņijs Sokolovskis.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca ir lielākais pievadķēžu ražotājs Baltijas valstīs. Uzņēmums darbības vēsture sniedzas līdz 1949.gadam un patlaban tam ir vairākas pārstāvniecības Krievijā, kā arī Baltkrievijā un Ukrainā.

SIA Ditton Chain plāno uzsākt ieguldījumu veikšanu savas ražošanas attīstībā, kas būs izvietota Ditton pievadķēžu rūpnīcai piederošajās platībās, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Šīs ražošanas attīstībā Ditton Chain plāno ieguldīt līdz 12,35 miljoniem eiro. No tiem ERAF finansējums veido 4,27 miljonus eiro, bet bankas aizdevums 4,4 miljonus eiro. Paredzams ka ap 49,5% no kopējā Ditton Chain projekta izmaksām jeb 6,134 miljoni eiro tiks ieguldīti Ditton pievadķēžu rūpnīcai piederošajā īpašumā, ka arī sagatavošanās un citos darbos.

Turklāt Ditton Chain projekta ietvaros paredz iegādāties arī mūsdienīgas tehnoloģiskās iekārtas, kuru pašreiz nav Ditton pievadķēžu rūpnīcas rīcībā un kuras tā nevar iegādāties finansējuma trūkuma dēļ.

1. 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca kārtējā akcionāru pilnsapulce (27.04.2007.) izskatīja un pieņem zināšanai Padomes un Valdes paziņojumu par 2006.gada darba rezultātiem, revidenta SIA Invest-Rīga Daugavpils ziņojumu, un apstiprina AS Ditton pievadķēžu rūpnīca pārskatu par 2006.gadu (pielikumā).

2. 2006.gada peļņas sadale.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca 2006.gada tīro peļņu 106 879 Ls apmērā izlietot sekojoši:

2.1. Novirzīt tīrās peļņas daļu 11 100 Ls apmērā vai 10,39%, kas ir 0,0015 Ls par vienu akciju, dividenžu izmaksai, par aprēķina dienu vienlaicīgi nosakot 18.05.2007. un dividenžu izmaksas dienu 29.05.2007.. Dividenžu izmaksu sabiedrības akcionāriem veikt saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

Pērn par 145 % pieaugusi fizisko personu reģistrēto komercķīlu maksimālo prasījumu kopsumma, kamēr juridiskajām personām šī summa augusi tikai par 5.7 %.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem komercķīlu pieteikumiem. «Lai arī pērn turpināja pieaugt pret komercķīlu izsniegto kredītu apjoms, taču tā tempi ir ievērojami mazinājušies līdz 5.7 % - no vairāk nekā 50% (2006.g. - 55,1%, 2005.g. - 60%, 2003.g.- 73,2%) iepriekšējos gados,» skaidro SIA pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš aplūkojot komercķīlu ņēmēju (kreditoru) struktūru, secina, ka izmaiņas nav skārušas visus komercķīlu ņēmējus vienādi - ja juridisko personu izsniegto kredītu pret komercķīlu pieauguma apjoms ir ievērojami mazinājies, tad fizisko personu - pieaudzis par 145,4% (no 26.7 milj. Ls 2006. g. līdz 65.7 milj. Ls - 2007. g.). Kopā 2007. gadā reģistrēta 27 071 komercķīla, kas ir par 20.4 % vairāk nekā 2006. gadā. Kopējā maksimālo prasījumu summa pērn sasniedza 14.45 miljardus Ls. 2008. gada janvārī spēkā bija komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu - 26,8 miljardiem Ls. Jāņem vērā: personas reģistrētā komercķīlas maksimālā prasījuma summa nenozīmē, ka persona ir aizņēmusies tik lielu summu, skaidro A. Brūvelis.

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Vēršas ne tikai pret shēmu organizatoriem, bet arī shēmu klientiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija aprēķinājusi pērn atklāto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmu «pakalpojumu» izmantotāju valstij nodarītos zaudējumus un plāno vērsties ne tikai pret shēmu organizētājiem, bet arī to klientiem.

Pēc tam, kad atklātībā izskanēja ziņas par šiem Finanšu policijas aprēķiniem, NASDAQ OMX Riga valde nolēma nekavējoties apturēt tirdzniecību ar Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijām, bet Ditton biržai atbildēja, norādot, ka uzņēmuma rīcībā nav «oficiālu pretenziju no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu nomaksu vai papildu nodokļu aprēķināšanu».

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

Nasdaq Riga valde nolēmusi nekavējoties atcelt uzraudzības statusu AS Ditton pievadķēžu rūpnīca, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss AS Ditton pievadķēžu rūpnīca tika piemērots šā gada 7. maijā, ņemot vērā to, ka uzņēmums 29. aprīlī iesniedza biržai gada pārskatu par 2013. gadu kopā ar neatkarīgu revidentu ziņojumu, kurā tika iekļauti vairāki pamatojumi atteikumam sniegt revidenta atzinumu. Tādēļ revidents, ņemot vērā šos pamatojumus, kuru ietekmes un/vai iespējamās ietekmes nozīmīguma dēļ nav bijusi iespējama pietiekama un atbilstoša revīzija, kas ļautu revidentam sniegt atzinumu par šo finanšu pārskatu, nebija sniedzis atzinumu par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca gada pārskatu par 2013. gadu.

Neskatoties uz to, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca akcionāri 30. jūlijā pieņēma lēmumu apstiprināt sabiedrības 2013. gada pārskatu kopā ar neatkarīgu revidētu ziņojumu, tādēļ ir uzskatāms, ka vairs nav nepieciešams pievērst tirgus dalībnieku uzmanību faktam, ka revidents nav sniedzis atzinumu par sabiedrības 2013. gada finanšu pārskatu. Tādējādi ir novērsti apstākļi, kuru dēļ biržas valde 2014. gada 7. maijā uzņēmumam piemēroja uzraudzības statusu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šodien, 26.oktobrī, nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai Tirgus uzraudzības pamatnostādnes, kurās noteikti tirgus uzraudzības pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes tirgus uzraudzības veikšanā turpmākajiem 5 gadiem.

Tirgus uzraudzības pamatnostādnes ir izstrādātas, lai pilnveidotu un nostiprinātu tirgus uzraudzības sistēmu Latvijā, kas ir priekšnoteikums vienādu konkurences apstākļu nodrošināšanai uzņēmējiem un patērētāju aizsardzībai no negodīgas konkurences izpausmēm un nedrošām precēm.

Latvijai kā ES dalībvalstij jānodrošina, lai tirgus uzraudzības sistēma atbilstu Eiropas vienotā tirgus prasībām un Latvijas tirgū pieejamas tikai drošas, noteiktām būtiskajām prasībām atbilstošas preces.

Tirgus uzraudzības politikas virsmērķis ir aizsargāt patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm ar efektīvi funkcionējošu tirgus uzraudzības sistēmu un iesaistīto pušu (saimnieciskās darbības veicēji, patērētāji un valsts iestādes) sekmīgu pienākumu izpildi.

Ceturtdien, 30. janvārī, notiks Eiropas Centrālās bankas vienotā uzraudzības mehānisma pirmā Uzraudzības valdes sēde, kurā pārrunās priekšlikumus Vienotās uzraudzības ietvaram, ko plānots nodot publiskajai apspriešanai februāra sākumā.

Uzraudzības valdē (Supervisory Board) Latvijas banku uzraudzības iestādi pārstāvēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, informē FKTK.

Uzraudzības valde ir izveidota, lai plānotu un īstenotu ECB uzraudzības pienākumus, veiktu sagatavošanās darbus vienotā uzraudzības mehānisma veiksmīgai uzsākšanai, kā arī pilnībā sagatavotu lēmumu projektus, kas tiks nodoti ECB Padomei apstiprināšanai. ECB Padomei būs tiesības šos lēmumprojektus apstiprināt bez grozījumiem vai noraidīt (beziebildumu procedūra), tādējādi nostiprinot Uzraudzības valdes lomu.

Uzraudzības valde sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, četriem ECB pārstāvjiem, kā arī no katras iesaistītās valsts banku uzraudzības iestādes pārstāvja. Valstīs, kur centrālajai bankai nav banku uzraudzības funkcijas, piemēram, Latvijā, ECB Uzraudzības valdē var pieaicināt centrālās bankas pārstāvi. Latvijas Bankas izvirzītā pārstāve ir tās padomes locekle Zoja Razmusa, kuras kompetencē būs kopējās finanšu sistēmas stabilitātes jautājumi.

2007.gada 11. janvārī sākusi darbu Rīgas Fondu biržas izveidotā neatkarīgā Biedru un emitentu uzraudzības komiteja (Uzraudzības komiteja), kurai birža ir deleģējusi daļu no regulētā tirgus uzraudzības funkcijām. Par Uzraudzības komitejas priekšsēdētāju tās pirmajā sēdē ievēlēts Viktors Gustsons.

Līdz šim lēmumus par emitentiem un biedriem piemērojamām sankcijām, ja tie pārkāpuši biržas noteikumus, pieņēma vienīgi Rīgas Fondu biržas valde. Tagad nozīmīgākos uzraudzības lēmumus biržas vārdā būs tiesīga pieņemt Uzraudzības komiteja, kuru veidos ar biržu nesaistīti eksperti, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis..

Daļēja uzraudzības funkciju deleģēšana neatkarīgai institūcijai ļaušot biržai izvairīties no interešu konflikta, kas tai varētu rasties, vienlaicīgi pildot gan tirgus organizatora, gan uzrauga lomas.

Ditton pievadķēžu rūpnīca atjaunojusi un aktivizē savu ražošanu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Darbību izdevies atjaunot, pateicoties Krievijas un Vācijas partneru sapratnei, kā rezultātā ir atrisināta situācija ar izejmateriālu piegādēm un papildus pasūtījumu no Vācijas izvietošanu.

Db.lv jau ziņoja, ka sakarā ar metāla trūkumu Ditton pievadķēžu rūpnīca bija spiesta no 1. oktobra uz 15 dienām pārtraukt darbību, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kā iemeslu uzņēmums minēja faktu, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka atteikusi piešķirt kredītu izjevielu (metāla) iegādei, kuru bija plānots saņemt eksportējošo nozaru valsts atbalsta programmas ietvaros.

Ar 2007.gada 11. janvāri pilntiesīgi sākusi darbu Rīgas Fondu biržas izveidotā neatkarīgā "Biedru un emitentu uzraudzības komiteja" (Uzraudzības komiteja), kurai birža ir deleģējusi daļu no regulētā tirgus uzraudzības funkcijām.

Līdz šim lēmumus par emitentiem un biedriem piemērojamām sankcijām, ja tie pārkāpuši biržas noteikumus, pieņēma vienīgi Rīgas Fondu biržas valde. Tagad nozīmīgākos uzraudzības lēmumus biržas vārdā būs tiesīga pieņemt Uzraudzības komiteja, kuru veidos ar biržu nesaistīti eksperti. Daļēja uzraudzības funkciju deleģēšana neatkarīgai institūcijai ļaus biržai izvairīties no interešu konflikta, kas tai varētu rasties, vienlaicīgi pildot gan tirgus organizatora, gan uzrauga lomas.

Uzraudzības komitejas locekļus uz trīs gadiem ievēl Rīgas Fondu biržas padome. Padomes apstiprinātajā Uzraudzības komitejā darbosies septiņi neatkarīgi eksperti, kuriem ir zināšanas finanšu tirgus un juridiskajos jautājumos:

Daugavpils pievadķēžu ražotājs "Ditton pievadķēžu rūpnīca" no šodienas apturēs visu veidu automobiļu ķēžu ražošanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas pārstāvji norāda, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar pieprasījuma kritumu pēc "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" produkcijas.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

"Ditton pievadķēžu rūpnīcas" pārstāvji skaidro, ka pieprasījums pēc kompānijas produkcijas samazinājies saistībā ar kraso automašīnu pārdošanas kritumu un to ražošanas konveijeru darbības pārtraukšanu Eiropas Savienībā un Muitas savienības valstīs, kā arī saistībā ar ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās prognozēm šajā pasaules ekonomikas segmentā par 20-40% un vairāk, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un plaša krīze pasaules ekonomikā.

"Par ražošanas atjaunošanas termiņiem un perspektīvām sabiedrība paziņos papildus," teikts paziņojumā.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" pagājušajā gadā strādāja ar 4,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9% mazāk nekā 2018.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 117 506 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmuma akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, jau šobrīd liek domāt, ka nodokļu maksātājiem arī šā likuma normu izprašanai būs nepieciešams veltīt pietiekami ilgu laiku, lai nekļūdītos niansēs.

Uzreiz jāsaka – sākotnēji tika solīts, ka jaunais likums būs daudz plašāks un tādēļ nebūs nepieciešami likuma piemērošanas noteikumi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka, neskatoties uz likuma apjomīgumu, tomēr tiek gatavoti arī tā piemērošanas noteikumi. Tādējādi, tāpat kā līdz šim, meklējot atbildes uz jautājumiem par savu darījumu aplikšanu, nodokļu maksātājiem būs jāspēj orientēties vienlaikus vismaz divos normatīvajos aktos.

Runājot par jauno likumu, īpaši atgādinām, ka PVN piemērošanu regulē ne tikai PVN likums (vecais vai jaunais), bet arī PVN Eiropas Savienības (ES) Regula Nr. 282/2011 (Regula). Regula ir spēkā no 2011.gada 1.jūlija un tiek tieši piemērota visās dalībvalstīs, tādēļ tā nekad netiks iestrādāta likumā. Nodokļu maksātājiem Regulas normas ir jāskata vienlaikus gan ar jaunā, gan vecā likuma normām. Tomēr mūsu praksē bieži sastopamies ar gadījumiem, kad nodokļu maksātāji pat nezina par Regulu vai ir aizmirsuši par tās esamību un VID, skaidrojot PVN piemērošanu, diemžēl to arī nereklamē. Sevišķi svarīgi iepazīties ar Regulu ir tad, ja sniedzat pakalpojumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu personām.