1.Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība balstoties uz 2003.gada 31.marta akcionāru pilnsapulces lēmumu (balsojums 100% par) - pilnvarot valdi pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju. Kā Jūs minat, tad šī nozare Uzņēmumam 2003.finanšu gadā radīja zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma darbības finansu rezultātus. Jūs minat, ka ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares pārstāvji ar vairāku gadu darba stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību: a) koksnes pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus; b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu darbību, nozīmētu pilnīgu infrastruktūras, ES prasībām atbilstošu koksnes pārstrādes tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu ievērojamus finansiālos resursus; c) turpmākā darbībā Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes pakalpojumu attīstīšanā, kurā Uzņēmuma vadība saskata vislielākās izaugsmes un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vadība uzskata, ka vienlaicīgi attīstīt kokmateriālu pārstrādi nav lietderīgi lielo ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē gan gatavās produkcijas realizācijā. 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka SIA “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? Apaļkoksnes realizācija SIA “Pata AB” tiek veikta saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA “Pata AB” un paredz, ka norēķini par realizēto produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA “Pata AB” ir pilnībā norēķinājusies ar Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika realizēta 2003.gada beigās, vēl jo vairāk - no SIA”Pata AB”esam saņēmuši priekšapmaksu par kokmateriāliem 2004. gada cirsmu fonda iegādei un pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.martu A/S Strenču MRS ir parādā SIA “Pata AB” . 3. Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus? Uzņēmuma finansu un naudas līdzekļu vadības politika neparedz turēt lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē. Ja jautājums attiecās uz naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu uz 2003.gada 31.decembri salīdzinājumā ar 2002.gada 31.decembri, tad naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums: a) 2003.gada laikā ir samazināti aizņēmumi pret kredītiestādēm un līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā; b) Uzņēmuma debitoru atlikums 2003.gada beigās bija par LVL 424 tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā uz LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu sliktajiem debitoriem. 2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi. Uz 2003. gada 31.decembri pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no zāģbaļķu un papīrmalkas pircējiem, kas regulāri veic maksājumus un kuriem attiecīgi nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies. 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? Saskaņā ar likuma “Par u

A/s Strenču MRS vienotais reģistrācijas Nr.40003009124, valde informē par kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu 2007.gada 20.aprīlī pulksten 16 Siguldā, Pils ielā 6, viesnīcas ,,Sigulda” telpās.

Vērtspapīru nosaukums - a/s Strenču MRS publiskā akciju emisija.Vērtspapīru kods LV 0000100071.

Darba kārtībā:

1. Akciju sabiedrības valdes, padomes, zvērinātās revidentes ziņojumi un pārskats par 2006.gada darbības rezultātiem un to apstiprināšana.

2. Ziņojums par 2006.gada peļņas sadali.

3. Sabiedrības valdes un padomes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006.gadā.

4. 2007.gada saimnieciskās darbības plāna un budžeta apstiprināšana.

5. Zvērinātā revidenta ievēlēšana 2007.gada pārskata revīzijai.

6. Atlīdzības noteikšana padomes locekļiem un zvērinātam revidentam.

7. Par pilnvarojumu reģistrēt sapulces pieņemtos lēmumus LR Uzņēmumu reģistrā.

Flyvision liek uzsvaru uz pakalpojumu sniegšanu, ne lidaparātu ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu pilots konsultants un netaisos mēroties spēkiem ne ar Ķīnas fabrikām, ne Latvijas uzņēmumiem, bet varu pārdot savas zināšanas, iesakot, kā, ko un ar ko darīt multirotoru sistēmu (MRS) jomā,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda Flyvision īpašnieks, vadītājs un pilots vienā personā Gvido Puķe. Viņš nav izvēlējies MRS (pasaulē tiek ieviests termins – tālvadības gaisa kuģu sistēmas – RPAS) «skarbo» ražotāja un tirgotāja ceļu, cerot, ka kādu dienu pārdošana būs veiksmīga.

G. Puķes gaitas šajā jomā sākušās pirms septiņiem gadiem kā vieglās aviācijas pilotam. Savukārt MRS jomā izglītība gūta «Youtube akadēmijā un internetā», jo par to pagaidām nekur nemācot. Nozare strauji attīstās, un ir nepieciešami lieli līdzekļi, lai visus jaunievedumus izmēģinātu. Vaicāts par Rīgas Tehniskās universitātes kompetenci, viņš norāda, ka nezinot nevienu tur izveidotu MRS. Viņaprāt, līdzīgi, kā nevienu neiemāca būt par biznesmeni, tāpat arī šajā jomā ir jābūt kaut kam vairāk par formālu izglītību, lai veiksmīgi darbotos. Tai pašā laikā Latvijā esot pietiekami daudz gudru cilvēku, kas spēj piesaistīt ievērojamu finansējumu savām idejām kā, piemēram, Air Dog gadījumā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Šodien Rīgas Fondu biržā ar mežrūpniecības uzņēmuma Strenču MRS akcijām tika veikti 2 darījumi, kuros īpašniekus kopumā mainīja 6.21 % no uzņēmuma pamatkapitāla.

Iespējams, šos darījumus ir veikuši uzņēmuma lielākie akcionāri, Vladimirs Levins, kam uz 2004. gada 20. maiju piederēja 17.5 tūkst. akciju un a/s Briedis-93 (39.9 tūkst. akciju). Biržā veikto darījumu apjoms ir identisks šiem akcionāriem piederošo akciju skaitam.

Interesanti šķiet tas, ka līdz šim gan pieprasījums, gan piedāvājums Strenču MRS akcijām bija niecīgs - sesijas laikā tika pieprasīts ne vairāk par tūkstoti šo akciju, piedāvājumam nepārsniedzot 1310 akcijas.

Arī laiks, kad biržā tika veikti šie darījumi vedina domāt, ka akciju pircēji un pārdevēji labi bija informēti par otras darījuma puses nodomiem.

Taču ir ļoti grūti spriest, kāpēc šie darījumi tika veikti izmantojot biržu, nevis, kā parasti, ārpusbiržas tirgu - parasti lielo akcionāru maiņa tiek veikta tieši ārpusbiržas tirgū.

«Esam ieinteresēti novada infrastruktūras un vides sakārtošanā, un mūsu darbs vērsts uz saprātīgu dabas resursu izmantošanu. Apkārtne lielākoties ir sakopta, infrastruktūra labiekārtota, attīstām ekotūrismu, pašlaik labiekārtojam tirgus laukumu, risinām saimnieciskās lietas. Mēs nesildām dabu, bet siltinām ēkas; esam nomainījuši ielu apgaismojumu, tā samazinot elektroenerģijas patēriņu par 80%. Ko varam, to esam jau paveikuši un gribam strādāt tālāk, taču mazajām pašvaldībām netiek dota iespēja attīstībai,» laikrakstam Diena stāsta Strenču novada pašvaldības vadītājs Jānis Pētersons.

Novada teritorija, kurā ietilpst divas pilsētas – Strenči un Seda, kā arī divi pagasti – Jērcēnu un Plāņu pagasts, Latvijas ziemeļaustrumos aizņem 375,93 kvadrātkilometrus plašu teritoriju. Kopējais iedzīvotāju skaits ir 3745. Novadā darbojas lauksaimniecības, kūdras, mežizstrādes, kokapstrādes uzņēmumi, bet novadam būtiska apjoma darbavietu skaitu nodrošina Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.

Pēdējos gados novada pašvaldība veiksmīgi realizējusi dažādus projektus, lai sakārtotu infrastruktūru un vidi, tomēr vairāku faktoru ietekmē līdzekļu trūkums kavē pabeigt nozīmīgākos no tiem. Kā norāda Strenču novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Iveta Ence, mazajām pašvaldībām, kurās nav reģionālās attīstības centru, nākamajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam Eiropas Savienības (ES) finansējums degradēto teritoriju sakopšanai nepienākas. «Novadā ir vairākas vietas, ko vajadzētu sakopt, taču no visiem 110 Latvijas novadiem diemžēl esam starp tiem 89 mazajiem novadiem, kam līdzekļus šādiem projektiem nepiešķir. Mēs nevaram piesaistīt uzņēmējus un investīcijas tāpēc, ka nevaram attīstīt teritorijas,» uzsver I. Ence. Seda var sniegt daudz eksotikas tūristiem – tā ir viena no Strenču novada vietām, kur būtu nepieciešamas investīcijas veco, sabrukušo būvju nojaukšanai. Vēl pagājušā gadsimta vidū tagadējās pilsētiņas vietā pletās mežs. Ciemats Sedas tīreļa dienvidu malā sāka veidoties 1952. gadā līdz ar kūdras fabrikas celtniecību. Savulaik kūdras fabrika bija pasludināta par vissavienības komjaunatnes triecienceltni, uz kurieni strādāt brauca jaunatne no visas toreizējās Padomju Savienības. Tolaik tas noteica ciemata raksturu un vizuālo tēlu, kāds tas saglabājies arī tagad, kad Seda ir pilsēta ar lauku teritoriju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi AS Strenču mežrūpniecības saimniecība obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja SIA Pata AB ziņojumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem.

Pata AB akciju atpirkšanas izteikšanas dienā piederēja 49.87% Strenču mežrūpniecības saimniecības pamatkapitāla, un izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu uzņēmumu pilnvaroja Mārtiņš Kvēps, kam pieder 33.21% no Strenču mežrūpniecības saimniecības pamatkapitāla, Benita Rinda, kurai pieder 1.18% no sabiedrības pamatkapitāla un Māris Kannenieks, kam pieder 3.19 % no sabiedrības pamatkapitāla.

Akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā pārdošanai tika piedāvātas 347 932 Strenču mežrūpniecības saimniecības akcijas.

Līdz ar to pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes Pata AB kopumā piederēs 841 755 Strenču mežrūpniecības saimniecības akcijas. Kopējais Strenču mežrūpniecības saimniecības vērtspapīru skaits ir 924 400.

Uz a/s Strenču MRS akcionāru pilnsapulci, kas notiks 30. aprīlī uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 466 483 akcijas, kas ir 50.46% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 924 400 akcijas. A/s Strenču MRS apmaksātais pamatkapitāls ir 924 400Ls.

A/s Strenču MRS lielākie publiskās emisijas akcionāri

Mežizstrādes uzņēmuma akciju sabiedrības Strenču MRS aizvadītā gada tīrā peļņa ir ir 47 397 lati — informē a/s prezidents Andris Krastiņš. 2002. gadā uzņēmuma peļņa bija 7 443 latu. Strenču MRS apgrozījums pērn bija 2,24, aizpērn — 2,40 miljoni latu. Jau iepriekš uzņēmuma prezidents Andris Krastiņš Db ir teicis, ka Strenču MRS attīstīs mežsaimniecību un mežizstrādi. Jau pērn a/s slēdza koksnes pārstrādes cehus Strenčos un Jērcēnos. Kā liecina 2003. gada finansu rezultāti, izvēlētā stratēģija ir atmaksājusies, jo apaļkoksnes tirdzniecība ir nesusi peļņu. Lai attīstītu mežizstrādes virzienu, šogad meža tehnikas iegādē ir plānots ieguldīt 428 000 latu. Pagājušajā gadā ir investēti 212 000 latu. Pērn a/s izstrādāja ap 79 000 kubikmetru koksnes un tirgū realizēja 46 000 kubikmetru apaļkoku.

Sabiedrisko attiecību kompānijas "MRS Grupa" direktors Jēkabs Krastiņš "Dienas biznesam" paziņoja, ka apstrīd Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) publiskotos finanšu rādītājus attiecībā uz kompāniju "MRS Grupa". J.Krastiņš norādīja, ka LSAKA publiskotie uzņēmuma "MRS Grupa" ieņēmumu (revenue) rādītāji, kas ir publicēti arī medijos, neatbilst realitātei. LSAKA paziņotie "MRS Grupa" ieņēmumi 2004.gadā bijuši 116 854 Ls, bet pēc "MRS Grupa" aprēķiniem kompānijas ieņēmumi bijuši 274 146 Ls. LSAKA atzina pieļauto kļūdu publiskotajos datos, attiecībā uz "MRS Grupa". Tas nozīmē, ka kompānija ieņem nevis 9.vietu pēc ieņēmumiem starp LSAKA ietilpstošajām kompānijām, kā tika ziņots agrāk, bet gan 5.vietu.

A/s Tukuma Mežrūpniecības saimniecība (MRS), pret kuru šogad aprīlī ierosināta maksātnespējas lieta un kas izslēgta no biržas, nav sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatējusi, ka Tukuma MRS pretēji Finanšu instrumentu likumam nav sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci, kas uzņēmuma valdei vai padomei bija jāizdara mēneša laikā pēc izslēgšanas no biržas. Šajā sapulcē bija jāizskata jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, lēmumu pieņemot ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu.

Tukuma MRS akcijas no biržas izslēgtas jau 2008. gada oktobrī, jo sabiedrība pēc atkārtota pieprasījuma nebija samaksājusi biržas noteikto kotēšanas maksu.

2008. gada pavasarī, kā liecināja kompānijas paziņojums biržā, Tukuma MRS apsvēra iespēju prasīt tiesisko aizsardzību un atteicās no uzņēmuma darbības pārstrukturizācijas.

Lai cīnītos ar demogrāfiskās situācijas radīto skolēnu skaita kritumu, Strenču novada dome atbalstījusi tās priekšsēdētāja, bijušā Strenču novada vidusskolas direktora Jāņa Pētersona (Nākotnes vārdā jau šodien!) priekšlikumu maksāt vienreizēju 100 latu stipendiju tiem 10. klases audzēkņiem, kuri vidējo izglītību izvēlēsies iegūt novada vidusskolā, vēsta laikraksts Diena.

Pamatskolas izlaidumam šobrīd pošas 29 skolēni, taču J. Pētersons lēš, ka uz vidusskolu varētu aiziet aptuveni puse no viņiem.

Strenču novada vidusskola, kurai pēc reorganizācijas 2009. gadā pievienoja Plāņu pamatskolu un Sedas vidusskolu (šobrīd dēvētas par filiālēm), vidusskolas klašu pastāvēšana šobrīd esot īpaši apdraudēta, teikusi domes pārstāve Ginta Gailīte. Strenču

novada vidusskolā, kurā mācības notiek latviešu valodā, patlaban ir 14 skolēnu. Mazā audzēkņu skaita dēļ 11. un 12. klase mācās vienkopus, stāstījusi skolas lietvede Dace Janīte. Savukārt Sedas filiāli, kurā ir krievu valodas plūsma, apmeklē 19 skolēni. Rudenī šis skaitlis būs krietni mazāks, jo 11 no viņiem tūlīt svinēs izlaidumu.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Strenčos, Valkas ielas posmā, kur tikai pirms dažiem mēnešiem tika ieklāta asfaltbetona saistes jeb apakšējā kārta, šoziem parādījušās bedres, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Autovadītāji par to esot nepatīkami pārsteigti.

Darbu veicēja firma 8CBR salabošot asfaltu par saviem līdzekļiem un uzsvērusi, ka bedres konstruktīvajā saistes kārtā nav nekas ārkārtējs.

Uz problēmām pārbūvējamā Strenču tranzītielas posmā pirmais Ziemeļlatvijai norādījis lasītājs Vitālijs. «Pirms neilga laika pabeidza Valkas ielas posmu no SPS (Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca) līdz pilsētas beigām. No septembra līdz decembrim bija darbi. Ceļu sataisīja, bet trotuāru nē. Cilvēki iet pa ceļa malu blakus mašīnām. Viss būtu labi, bet janvārī ceļš jau bija sadauzīts, daudz bedru, asfalts jau sabrūk. Cik miljonu tur iegāza un kurš atmaksās to?» viņš rakstījis.

Kokmateriālu nozares uzņēmuma SIA Strenču mežrūpniecības saimniecība vadībā notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam valdes loceklim Rihardam Romanovskim, liecina Lursoft dati.

R. Romanovskis Strenču mežrūpniecības saimniecības valdē darbojās kopš 1997. gada. Tagad kompānija darbu turpina valdes priekšsēdētājs Andris Krastiņš un valdes loceklis Aldis Strankaļs.

Uzņēmuma padome palikusi nemainīga – padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Uldis Mierkalns, viņa vietnieka amata pienākumus – Lolita Burkovska, savukārt padomes locekļu amatā ir Mārtiņš Kvēps, Jānis Leimanis un Jānis Mierkalns, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums dibināts 1991. gadā, un tā juridiskā adrese ir Smiltenes novada Launkalnes pagasta «Silvas Lejas».

SIA Strenču mežrūpniecības saimniecība nodarbojas ar mežizstrādi, mežsaimniecību, kokmateriālu sagatavošanu, zāģēšanu, ēvelēšanu un impregnēšanu, finiera lokšņu, saplākšņa ražošanu, līmēto plātņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošanu, koka celtniecības un galdniecības iztrādājumu ražošanu un citur neklasificētu dažādu izstrādājumu ražošanu.

Advokāts Mārtiņš Kvēps, kurš ir padomes loceklis par Ventspils naftas tranzīta centrālo kompāniju uzskatītajā Ventbunkerā, iegādājoties papildu 249 530 a/s Strenču mežrūpniecības saimniecības" akcijas, palielinājis savu ietekmi Strenču uzņēmuma kapitālā līdz 306 960 akcijām jeb 33.2 % no balsstiesīgā akciju kapitāla. Minētās akcijas M. Kvēps nopircis no ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Astra Krājfondi, kurai vairs nepieder neviena Strenču MRS akcija, Db apliecināja fonda vadītājs Jānis Leimanis. Astra Krājfondi 50 % pieder Latvijas krājbankai, kuras daļa akcionāri ir ar naftas biznesu saistīti Ventspils uzņēmumi, tostarp Ventbunkers.

Spanogroup prasības pēc subsīdijām līdzinās Metsaliitto sākotnējām prasībām pēc valsts mežiem, lai būvētu celulozes rūpnīcu, norāda mežu īpašnieks un bijušais mežizstrādes un kokapstrādes a/s Strenču MRS līdzīpašņieks un vadītājs Vītauts Breicis. Viņaprāt, nedrīkst piešķirt vienam investoram kādas īpašas privilēģijas, it īpaši, ja pārējiem tādas nav pieejamas. «Vai tad, ja es investēšu, piemēram, Vācijā, man šī zeme piešķirs subsīdiju par ieguldīto?» jautā V. Breicis. «Nesaprotu, kāpēc kādam vienam investoram būtu jāpiešķir kādas īpašas privilēģijas kādas nav pieejamas citiem uzņēmējiem,» jautā mežu īpašnieks un bijušais a/s Strenču MRS līdzīpašnieks Vītauts Breicis.

Eiro ieviešanas informatīvo kampaņu īstenos SIA Mooz! un SIA Komunikācijas aģentūra, liecina Nozare.lv rīcībā esošais, pagājušās nedēļas nogalē parakstītais Finanšu ministrijas oficiāls paziņojums par konkursa rezultātiem.

Iepirkumu komisijas vērtējumā šo kompāniju piedāvātā kampaņa Dabas likums 1 novērtēta ar 82,98 punktiem. Tai seko MRS grupa sadarbībā ar RCL, kuru piedāvātajai kampaņai Nauda nāk, Latvija aug! doti 72,40 punkti, kā arī Hill and Knowlton Latvia sadarbībā ar Taivas, kuru kampaņa saņēmusi 69,02 punktus.

Metu konkursā, kas faktiski bija šī iepirkuma pirmā kārta, līderis bija MRS grupa. Taču otrajā kārtā, sarunu procedūrā, pārāki izrādījās kampaņas Dabas likums 1 izstrādātāji. Sarunās tika vērtēts sadarbības - informācijas aprites modelis, krīzes komunikācijas plāns, orientācija uz klientu un komandas darba kompetence.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.