Biržu nestutē neviens

Finanses
2015. gada 1. aprīlis 09:20

Spītējot politiskajam uzstādījumam, Eiropas banku zemās procentlikmes ir papildus bremze biržām

Par spīti Eiropas Komisijas politiskajai iniciatīvai vairot Eiropas biznesa piekļuvi kapitālam papildus kreditēšanai bankās, Eiropas Centrālās bankas (ECB) zemo pamatlikmju politika sekmē tieši pretējo – rekordlētu kredītu naudu. Tiesa, tas diez vai būs galvenais iemesls faktam, ka Latvijā no 427 aktīvajām akciju sabiedrībām biržā kotējas vien 30. Lielākā daļa vai nu neatbilst biržas kritērijiem, vai arī nevar vai negrib to darīt. Līdz ar to akciju tirgus ir ļoti vājš un veidojas apburtais loks – nav lielu, kārtīgu uzņēmumu, kuros ieguldīt, un cilvēkiem ir bail ieguldīt akcijās to zemās likviditātes dēļ. Birža būtu gatava savest kopā emitentus ar ieguldītājiem, bet, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas tirgiem, Latvijā uzņēmumi nesteidzas līdzdarboties, aizbildinoties ar lielām izmaksām un mazu atdevi. Kopējais pārdoto akciju skaits 2015. gadā Latvijas uzņēmumiem ir 13,4 reizes mazāks nekā Lietuvā un gandrīz 20 reizes mazāks kā Igaunijā.

Gads ir sācies ar bīstamu tendenci – a/s Liepājas autobusu parks un a/s Nordeka nolēmusi izslēgt akcijas no regulētā tirgus. Šo soli abi uzņēmumi pamato identiski, ko kodolīgi formulē Nordeka valde: «Galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums un tā īstenošana pozitīvi ietekmēs a/s Nordeka darbību, samazinās uzņēmuma izmaksas.» Birža uzskata, ka tas ir tikai normāls process. Turklāt biržas lielākie šā brīža konkurenti ir zemie banku kredīti, tāpēc aiziešana «notiek visos tirgos,» DB saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Tāpēc viņas vērtējumā svarīgākais ir, «lai, aizejot no biržas, uzņēmumi izpilda saistības pret mazākuma akcionāriem, izsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu.»

Valsts neveicina

Diemžēl ar veiksmes stāstu priekšzīmes radīšanu Latvijā nesteidzas arī valsts kapitāla uzņēmumi. «Biržas aktivitāti var celt, kotējot biržā lielos valsts uzņēmumus, piemēram, Lattelecom,» norāda D. Auziņa-Melalksne. «No Polijas, Rumānijas, Lietuvas u.c. Austrumeiropas valstu pieredzes ir redzams, ka tieši valstij pieder lieli, nozīmīgi uzņēmumi, kuru kotācija biržā spēlē izšķirīgu lomu, attīstot biržu kā kapitāla piesaistes vietu. Nav šaubu, ka šādas akcijas, ja vien ir pietiekams brīvā apgrozībā esošais akciju skaits, interesē ne tikai vietējos, bet arī ārvalstu institucionālos un privātos investorus. Lielo uzņēmumu kotācija biržā rada labvēlīgu ekosistēmu ‒ faktiski iekustina tirgu, kurā ir priekšnosacījumi arī mazāku uzņēmumu izaugsmes finansēšanai caur biržu, jo tiek attīstīta platforma riska kapitāla iziešanai no uzņēmumiem, kā arī otrā pensiju līmeņa investīcijām reālajā ekonomikā, privātpersonu ieguldījumu kultūras attīstībai un labvēlīgai investīciju videi valstī kopumā.»

Plašāk lasiet rakstā Biržu nestutē neviens trešdienas, 1. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra