Biznesa kreditēšana šī gada trešajā ceturksnī sasniegusi lielāko apjomu pēdējo divu gadu laikā, bet kopējais kāpums jaunizsniegtajiem kredītiem visos trīs ceturkšņos ir 6%, pirmdien informēja Latvijas Komercbanku asociācijas eksperti.

Banku analītiķi norāda, ka Krievijas-Ukrainas konflikta negatīvā ietekme uz Latvijas uzņēmumiem un to kredītspēju ir bijusi mazāka, nekā tika prognozēts. Savukārt uzņēmēji ir spējuši saņemt kredītu bez Eiropas struktūrfondu finansējuma, kas ir viens no svarīgākajiem biznesa attīstības atbalsta instrumentiem.

«Banku vidū valda sīva konkurence par veselīgu uzņēmumu kreditēšanu. Uzņēmumiem, kam ir pašu kapitāls, spēja pildīt saistības, biznesa plāns un pietiekama, caurspīdīga naudas plūsma, bankas piedāvā ļoti labvēlīgus piedāvājumus. Kredītu nosacījumi Latvijā ir ievērojami izdevīgāki, kā, piemēram, Skandināvijā. Tomēr uzņēmumu spēja aizņemties ir zemāka, nekā būtu nepieciešams straujai tautsaimniecības attīstībai. Ja nākamajā gadā valsts efektīvi apgūs Eiropas struktūrfondus, kreditēšanas apjomi varētu turpināt pieaugt,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Kredīta saņemšanas kritērijiem ir jābūt augstiem. Bankām ir resursi un interese kreditēt vairāk, bet uzņēmumi nav gatavi saņemt kredītu. Pat tie, kuri atbilst investīciju saņemšanas kritērijiem, realitātē ne vienmēr var pildīt saistības un atmaksāt aizdevumu. Latvijā joprojām ir augsts to uzņēmumu skaits, kuriem ir problēmas ar kredītsaistību kārtošanu. Lai gan pēdējo gadu laikā neapmaksāto kredītu apjoms mazinās, šogad ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir 4,85%, bet līdz 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir 3,76%. Šādā gadījumā grūtībās nonāk abas puses – gan uzņēmējs, kuram ir nepietiekama peļņa, lai kārtotu saistības, gan banka, kurai uzņēmuma vietā ir jāatgriež noguldītājiem aizdotā nauda.

Kreditētākās nozares Latvijā ir nekustamais īpašums (31% kredītportfeļa), apstrādes rūpniecība (12%), finanses un apdrošināšana (11%), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (10%), kā arī transports un uzglabāšana (9%). Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos straujākais kāpums (+41%) transporta un uzglabāšanas nozarē, bet nepietiekami izmantots potenciāls apstrādes rūpniecībā – apjomi kritušies par trešdaļu (35%).

«Transporta un uzglabāšanas nozarē pēc ilgāka neaktīva perioda bijis kreditēšanas pieaugums, galvenokārt, lai ilgtermiņā celtu nozares konkurētspēju. Pār tālāko nozares attīstību un līdz ar to kreditēšanas apjomiem vēl pāragri spriest, dienaskārtībā ir vairāku politisku lēmumu pieņemšana. Savukārt apstrādes rūpniecība šī gada desmit mēnešos ir bijusi ļoti mainīga – no mērena kāpuma un krasa pieaugumam gada sākumā, ko ietekmēja Liepājas metalurga darbības atjaunošana, līdz izaugsmes kritumam gada otrajā pusē. Nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns, bet piezemēti pozitīvas iespējas iezīmē iepirkumu vadītāju, kā arī eksporta pasūtījuma indeksa kāpums,» komentē Kārlis Danēvičs, LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs (SEB banka).
«Uzņēmējiem jāizvēlas biznesa attīstības ciklam atbilstošs finansējums. Kredīts bankā būs piemērotāks pieredzējušiem uzņēmumiem, savukārt jauniem biznesiem atbilstošāks būs alternatīvs finansējums, turklāt ar valsts atbalstu, ko var saņemt Attīstības finanšu institūcijā Altum.

Piemēram, pirmās rūpnīcas celšanai uzņēmumam jāmeklē finansējums riska kapitāla fondos, pie biznesa eņģeļiem vai jaunākajos finanšu pakalpojumu veidos – pūļa finansēšanas, savstarpējo aizdevumu un līdzīgās platformās. Savukārt otrās rūpnīcas celtniecībai izdevīgāk būs meklēt finansējumu bankā,» papildina K. Danēvičs.

«Altum papildina privātā tirgus finansējuma iespējas, fokusējoties uz uzņēmumiem, kuri atrodas agrīnās attīstības un straujas izaugsmes stadijās. Valsts ar ALTUM starpniecību atbalsta perspektīvus uzņēmumus, kuri neatbilst privātā tirgus finansējuma saņemšanas kritērijiem straujas izaugsmes, nepietiekama nodrošinājuma pieredzes trūkuma vai citu paaugstinātu risku dēļ. Divu gadu laikā Altum ir atbalstījis jau vairāk nekā 4300 projektu 220 miljonu eiro apjomā. Jau nākamgad kļūs pieejami arī jaunā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda līdzekļi, kas nozīmē arī jaunas kreditēšanas programmas un jaunus riska kapitāla fondus,» stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra