AS Baltic Trust Bank (BTB) padome no valdes priekšsēdētāja amata ir atbrīvojusi Edgaru Dubru. Par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ir iecelta Ieva Rācenāja, Db.lv informēja BTB Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Aleksandrs Aļeksejevs.

Atkārtoti par valdes locekli ir iecelts Kaspars Krauze.

Par jaunajām valdes loceklēm BTB padome iecēla Ninu Sadursku (Nina Sadurskis) (līdz šim BTB padomes locekle) un Ingu Vageli (GE Money Latvija finanšu direktore).

Kā jau iepriekš tika ziņots, BTB valdes priekšsēdētāja Edgara Dubras pilnvaras pagājušonedēļ padome pagarināja uz vienu gadu.

"Bet tomēr pēc ilgstošām pārdomām es nolēmu atteikties no šī amata", teica E. Dubra, "gandrīz 10 gadus esmu bijis divu lielu Latvijas komercbanku prezidents. Kad tiku iecelts šajā amatā gan Saules bankas, gan BTB bankas vēsturē tie nebija vieglākie gadi, bet tomēr jāatzīst, ka šo abu banku izaugsme cieši ir saistīta ar manu ikdienas neatlaidīgo darbu. Lieki būtu piebilst, ka visus šos gadus tā arī nav izdevies pabūt atvaļinājumā. Tagad BTB ir jauni akcionāri, ar pilnu jaudu notiek integrācijas process. Biju nonācis dilemmas priekšā, vai sākt visu no jauna vai arī ieturēt pauzi, atpūsties un izskatīt jaunus piedāvājumus,"

BALTIC TRUST BANK tīrā peļņa aizvadītajā gadā ir 3 miljoni LVL, kas ir par 6% vairāk kā 2006.gadā, liecina bankas paziņojums.

Peļņas pieauguma pamatā bija kreditēšanas apjoma pieaugums - Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem izsniegtie hipotekārie, komerciālie un patēriņa kredīti. Kredītportfeļa pieauguma rezultātā Bankas tīrie procentu ieņēmumi 2007.gadā palielinājās par 31%.

Salīdzinājumā ar 2006. gada beigām Bankas aktīvi palielinājās par 10% jeb 26 miljonu latu. Saskaņā ar Bankas izvēlēto stratēģiju gada laikā visstraujāk ir audzis Bankas kredītportfelis, kas palielinājās par 64% jeb 57 miljoniem latu. Kredīti uzņēmumiem gada beigās sastādīja 65% no Bankas kredītportfeļa.

Kredītu mājsaimniecībām īpatsvars samazinājies no 39% uz 35%. Kreditēšanas apjoma pieaugums tika nodrošināts ar komerckredītiem un hipotekāriem kredītiem mājsaimniecībām. Noguldījumu apjoms Bankā pieauga par 32% jeb 56 miljoniem latu. Privātpersonu noguldījumi sastāda 34% no kopēja noguldījumu apjoma, finanšu institūciju noguldījumi – 32%, citu uzņēmumu – 34%.

Pamatojoties uz 2.5 YR LVL A02 sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 6.7.punktu par ķīlu zīmju dzēšanu AS Baltic Trust Bank valde (2007.gada 18.jūnija valdes lēmums Nr. 43/6) ir nolēmusi dzēst BTB 2.5 YR LVL A02 sērijas (ISIN LV0000800282) hipotekārās ķīlu zīmes 2007.gada 15.augustā. Dzēšamo ķīlu zīmju daudzums ir 30'000, apjoms - pēc nominālvērtības ir LVL 3'000'000.

Pamatojoties uz 5 YR EUR C01 sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 6.7.punktu par ķīlu zīmju dzēšanu AS Baltic Trust Bank valde (2007.gada 18.jūnija valdes lēmums Nr. 43/7) ir nolēmusi dzēst BTB 5 YR EUR C01 sērijas (ISIN LV0000800290) hipotekārās ķīlu zīmes 2007.gada 15.augustā. Dzēšamo ķīlu zīmju daudzums ir 30'000, apjoms - pēc nominālvērtības ir EUR 3'000'000.

Pamatojoties uz 5 YR USD B02 sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 6.7.punktu par ķīlu zīmju dzēšanu AS Baltic Trust Bank valde (2007.gada 18.jūnija valdes lēmums Nr. 43/8) ir nolēmusi dzēst BTB 5 YR USD B02 sērijas (ISIN LV0000800308) hipotekārās ķīlu zīmes 2007.gada 15.augustā. Dzēšamo ķīlu zīmju daudzums ir 30'000, apjoms - pēc nominālvērtības ir USD 3'000'000.

Baltic Trust Bank (BTB) šā gada pirmajā ceturksnī ir nopelnījusi ar 1,329 miljonus LVL, kas ir par 23,2% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī, liecina bakas sniegtā informācija Rīgas Fondu biržā.

BTB aktīvi 2007.gada 31.martā bija 244,27 miljonu LVL apjomā. Kredītos banka ir izsniegusi 120,96 miljonus LVL, kas ir par 5,7% jeb 6,505 miljoniem LVL vairāk nekā aizvadītā gada beigās. Hipotēku kredītus BTB bija izsniegusi 37,819 miljonu LVL apjomā, kas ir par 1,5% jeb 558,4 tūkstošiem LVL vairāk nekā 2006.gada beigās.

Noguldījumos BTB 1.ceturkšņa beigās bija piesaistījusi 172,733 miljonus LVL - par 2,8% jeb 4,65 miljoniem LVL vairāk nekā 2006.gada beigās. Bankas kapitāls un rezerves marta beigās bija 32,788 miljonu latu apjomā, kas ir par 1,7% lielāks nekā aizvadītā gada beigās.

Baltic Trust Bank (BTB) šā gada pirmajā ceturksnī ir nopelnījusi ar 1,329 miljonus latu, kas ir par 23,2% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

BTB aktīvi 2007.gada 31.martā bija 244,27 miljonu latu apjomā. Kredītos banka ir izsniegusi 120,96 miljonus latu, kas ir par 5,7% jeb 6,505 miljoniem latu vairāk nekā aizvadītā gada beigās. Hipotēku kredītus BTB bija izsniegusi 37,819 miljonu latu apjomā, kas ir par 1,5% jeb 558,4 tūkstošiem latu vairāk nekā 2006.gada beigās.

Noguldījumos BTB 1.ceturkšņa beigās bija piesaistījusi 172,733 miljonus latu - par 2,8% jeb 4,65 miljoniem latu vairāk nekā 2006.gada beigās. Bankas kapitāls un rezerves marta beigās bija 32,788 miljonu latu apjomā, kas ir par 1,7% lielāks nekā aizvadītā gada beigās.

Uldis Zandars

Mārketinga un sabiedrisko attiecību

daļas vadītāja vietnieks

AS Baltic Trust Bank (BTB) janvārī ir nopelnījusi 352 tūkstošus latu, kas ir par 40% vairāk nekā 2006.gada pirmajā mēnesī. Klientu noguldījumu apjoma pieaugums janvārī bija 9%.

Janvārī banka sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu BTB SMS Banka. To izmantojot, ar īsziņas palīdzību klienti tiks informēti par savu kontu atlikumiem un operācijām tajos. Jau pirmajā mēnesī šo pakalpojumu aktīvi uzsākuši izmantot vairāk nekā 2000 BTB klientu.

AS BALTIC TRUST BANK Bilances pārskats 2007.gada 31.janvārī

(pārskata perioda pēdējais datums) (tūkst. LVL)

Pozīcijas nosaukums 31.01.2007. - 31.12.2006. (neauditēts)

Kase un prasības uz pieprasījumu

pret Latvijas Banku 22,284 - 33,889

Prasības pret kredītiestādēm un

centrālajām bankām 84,727 - 68,795

Kredīti 114,101 - 113,271

Parāda vērtspapīri un citi

vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 22,140 - 21,978

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

GE Money Bank valdi atstājusi Ieva Rācenāja, kas savulaik bija valdes priekšsēdētāja Baltic Trust Bank (BTB), ko pērn pārņēma GE Money.

I.Rācenāja īsu brīdi vadīja bankas valdi arī pēc BTB pārņemšanas, pēcāk ieņemot valdes locekles amatu.

Paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā liecina, ka GE Money Bank padome nolēmusi veikt izmaiņas valdē un I. Rācenājas vietā uz desmit gadiem bankas valdē ievēlēt Arkadiušu Viktoru Pžibilu (Arkadiušs Viktors Pžibils). Viņš darbosies no 2. marta līdz 2012. gada 1. martam.

Bankas valdes sastāvā darbu turpinās tās priekšsēdētājs Dmitrijs Cimbers un valdes locekļi Inga Vagele, Leonīds Rudermans un Vindija Olivera. Jaunajam valdes loceklim bankas akcijas nepieder.

Pārskats par 2007. gadā veiktajiem darījumiem ar pensiju 2. līmeņa kapitālu liecina, ka, atšķirībā no 2006. gada, šogad visi pensiju plāni darbojas ar peļņu.

Konservatīvie plāni

Vispelnošākais konservatīvo plānu Kategorijā ir SEB Latvijas plāns, kura ienesīgums, kopš gada sākuma ir 1,81%, BTB konservatīvais IP - 1,51% un Astra Krājfondi IP KLASIKA - 1,48%.

Savukārt vismazāk pelnošie plāni konservatīvo plānu kategorijā bijuši Valsts kases ieguldījumu plāns un Suprema/Elvi IP Jūrmala ar ienesīgumu attiecīgi 0,37% un 0,79%.

Vislielākā neto aktīvu vērtība konservatīvo plānu kategorijā ir Valsts kases ieguldījumu plānam un Hansa pensiju IP Stabilitāte, attiecīgi 12 926 095,23 Ls un 10 347 468,16 Ls. Hansa pensiju IP Stabilitāte ienesīgums šogad bijis 0,93%.

2007.gada 16.novembrī līdzšinējais patēriņa kreditēšanas uzņēmuma a/s GE Money valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Cimbers ir iecelts par vadītāju un attīstītāju visiem General Electric korporācijas biznesa vienības GE Money uzņēmumiem Latvijā, kuros ietilpst gan a/s GE Money, gan a/s Baltic Trust Bank un tā meitas uzņēmumi A/S Baltic Trust Bank atklātais pensiju fonds un IPS BTB Asset Management, Db.lv informēja a/s GE Money sabiedrisko attiecību vadītāja Nora Grase.

Saskaņā ar šo lēmumu, 2007.gada 14.decembrī SIA GE Money Latvia Holdings (A/S Baltic Trust Bank galējais īpašnieks) dalībnieku pilnsapulcē Dmitrijs Cimbers iecelts par SIA GE Money Latvia Holdings Valdes priekšsēdētāju un sekojoši A/S Baltic Trust Bank ārkārtas akcionāru sapulcē, atstājot Padomes locekļa amatu, iecelts A/S Baltic Trust Bank valdē.

Dmitrijs Cimbers sāka strādāt GE korporācijā par a/s GE Money Valdes priekšsēdētāju 2004.gadā, līdz ar GE Money ienākšanu Latvijā un kopš tā laika a/s GE Money Latvijā ir strauji attīstījusies – aktīvi pieauguši no 10 miljoniem līdz 160 miljoniem latu, kredītportfelis no 10 miljoniem līdz 148 miljoniem latos, darbinieku skaits četrkāršojies, uzņēmums ir ieguvis līderpozīcijas patēriņa kreditēšanā un ievērojami attīstījis atpazīstamību un reputāciju.

Latvijas Komercbanku asociācijas privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati liecina, ka visu, izņemot vienu, privāto fondu jeb 3. līmeņa pensiju plānu ienesīgums kopš to darbības sākuma bijis pozitīvs, savukārt pēdējo 12 mēnešu laikā ienesīgums negatīvs bijis sešiem no 18 plāniem, pie kam par astoņiem plāniem dati nebija pieejami.

Db.lv jau rakstīja, ka pasaules finanšu krīze mazinājusi 2. pensiju līmeņa ienesīgumu. Līdzīga aina vērojama arī pensiju trešā līmeņa fondu ienesīguma apkopojumā.

Vienīgais pensiju plāns, kura ienesīgums kopš tā darbības sākuma ir negatīvs, ir BTB plāns Nākotne Aktīvais (-4,94%). Par pieciem pensiju plāniem, kurus piedāvā AS Pirmais atklātais pensiju fonds, dati nebija pieejami. Dati nebija pieejami arī par Hansa atklāto pensiju fondu Dinamika+100.

Baltic Trust Bank (BTB) ir sagatavojusi īpašu piedāvājumu Līgo depozīts.

Tas ļauj saņemt paaugstinātus procentu ienākumus, noguldot bankā brīvos naudas līdzekļus.

Līgo depozīta gada procentu likmes*:

6 mēneši 1 gads 2 gadi 3 gadi

Lvl** 5,85% 6,10% 5,90% 5,55%

Usd** 4,80% 5,10% 5,10% 5,10%

Eur** 4,20% 4,60% 4,60% 4,60%

Noguldījuma periods ir no 2007.gada 1.jūnija līdz 15.jūlijam.

* veicot noguldījumu Interneta bankā, procentu likmes palielinājums ir par 0,05%;

** noguldījumu minimālās summas:

- privātpersonām- LVL 300, USD 500, EUR 500;

uzņēmumiem- LVL 3000, USD 5000, EUR 5000.

Pirmajiem 1000 noguldītājiem- Līgo dāvana no bankas.

Uldis Zandars

Mārketinga un sabiedrisko attiecību

daļas vadītāja vietnieks

t. 67024784, [email protected]

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Banku peļņa pērn sasniedza jaunu rekordlīmeni - 371.6 miljonus latu, bet šī peļņa nākamo vismaz pāris gadu laikā tā arī paliks lielākā banku peļņa.

Nebūs rekordpeļņa

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons atzina, ka šogad banku peļņa būs mazāka. Pēc T. Tverijona skaidrotā, bankas ir ļoti atkarīgas no tautsaimniecības, ir tās spogulis. "Ekonomikas izaugsmes tempi ir samazinājušies, kreditēšanas tempi samazinājušies, bet galvenie banku ienākumi ir no kreditēšanas, plus objektīva kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanās, kas liek bankām veidot speciālus uzkrājumus, kurus bankas var veidot tikai uz savu izdevumu rēķina, tātad faktiski uz peļņas rēķina. Tādējādi gan šogad, gan nākamgad banku peļņa būs mazāka nekā iepriekšējos gados."

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Septiņu banku, tostarp pēc aktīviem lielāko banku Swedbank, SEB Bankas, Parex bankas kopējā peļņa pagājušā gadā bijusi vien 25.7 miljoni latu, lai gan pirms gada kopējā peļņa šīm bankām bija 261 miljons latu.

Lielāko banku kopējā peļņa – vien 25 milj. LsPar to liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie 2008. gada neauditētie dati, kuros no 22 bankām dati par peļņas vai zaudējumiem atklāti 15 bankām. Proti, banku sektora kopējā peļņa pagājušā gadā bijusi 77.5 miljoni latu, bet 15 banku publicētie kopējie rezultāti ir 51.8 miljoni latu.

Tostarp ar zaudējumiem pērno gadu pabeigušas trīs bankas: GE Money Bank zaudējumi bijuši 14.96 miloni latu, VEF Banka strādājusi ar 695.8 tūkstošu latu zaudējumiem, bet Latvijas pasta banka – ar 0.8 tūkstošu latu zaudējumiem. Tikmēr ar peļņu strādājošo banku vidū divas bankas spējušas uzrādīt peļņas pieaugumu, kamēr pārējām bankām peļņas rādītāji uzrādījuši strauj kritumu.

2020. gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā gan ieņēmumi, gan izdevumi samazinājušies līdzīgā apmērā – par 2,6%, tādējādi nodrošinot 111,1 miljona eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu plāna pārpilde gada sākumā, kad vēl nebija vērojama COVID-19 krīze, sekmēja augstu pārpalikumu pašvaldību budžetā janvārī-februārī, taču kopš marta uzkrātais pārpalikums sarucis.

Kopumā deviņos mēnešos pārpalikums bija aptuveni pagājušā gada apjomā, kas tradicionāli samazināsies uz gada beigām, pieaugot izdevumiem. Jāatzīmē, ka kopš 2019. gada beigām par 103,9 miljoniem eiro ir pieaudzis pašvaldību naudas līdzekļu noguldījumu atlikums, septembra beigās sasniedzot 596,3 miljonus eiro.

Šā gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi samazinājušies par 54,5 miljoniem eiro, jeb 2,6%, veidojot 2079,1 miljonu eiro. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja IIN ieņēmumu sarukums, un tieši pašvaldību budžetā tie samazinājās par 37,1 miljonu eiro jeb 3,4%.