Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gada beigās bija 347 miljoni eiro jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 9,633 miljardus eiro jeb 40% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2015. gada aprīļa notifikācijas rezultāti.

Pēc Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem 2014. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 399 miljoni eiro. Savukārt CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 52 miljoniem eiro jeb 0,2% no IKP mazāks.

Būtiskākās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, samazinot deficītu: korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai – 139 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP; korekcija prasībām pret debitoriem – 36,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP; nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi– 26 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija uzkrātajām iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetāv – 23,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai– 22,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP; Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija– 20,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP un ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija – 7,3 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, palielinot deficītu: vienreizējs kapitāla pārvedums saistību izpildei pret Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banku (ERAB) – 88,2 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP; korekcija saistībām pret kreditoriem – 51,2 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP; Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības ārpus budžeta līdzekļu izlietojumu korekcija – 28,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; valdības ieguldījumu finanšu iestādēs un uzņēmumos korekcija – 16,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksu korekcija – 15,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP; uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance – 14,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP; valūtas kursu svārstību ietekmes korekcija – 9,6 miljoni eiro jeb 0,04% no IKP.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, palielinājās par 174,9 miljoniem eiro jeb 0,7% no IKP.

Vērtējot vispārējās valdības apakšsektorus, jāsecina, ka būtiski palielinājies centrālās valdības budžeta deficīts. Ja 2013. gadā centrālās valdības budžeta ieņēmumi un izdevumi bija sabalansēti, tad 2014. gadā situācija ir mainījusies. 2014. gada deficīta palielinājumu sekmēja vienreizējs kapitāla pārvedums centrālās valdības saistību izpildei pret ERAB, kā arī izdevumu palielinājums atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem.

Savukārt budžeta deficīta samazinājums veidojies abos pārējos vispārējās valdības apakšsektoros, īpaši sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektorā. Sākot ar 2014. gadu centrālā valdība transfertu veidā finansē pensiju piemaksas, kas tiek maksātas no sociālā apdrošināšanas fonda. Pašvaldību apakšsektora budžeta deficīta samazinājumu ietekmēja ieņēmumu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un gandrīz nemainīgs izdevumu līmenis, skaidro CSP.
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, palielinājies par 757,3 miljoniem eiro jeb 3,1% no IKP, galvenokārt, divu eiro obligāciju emisiju dēļ, lai pārfinansētu starptautiskās aizņēmumu programmas ietvaros veiktos aizņēmumus no Eiropas Komisijas.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra