Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos valsts kopbudžeta finansiālais pārpalikums ir 151,1 miljons latu.

Ņemot vērā valsts budžeta izpildes cikla īpatnības, valsts budžeta izdevumiem pieaugot gada otrajā pusē, pārpalikums, kas izveidojies gada sākumā, varētu tikt izmantots valsts budžeta likumā noteikto izdevumu finansēšanai gada atlikušajos mēnešos.

Valsts kopbudžeta 2007. gada pirmo trīs mēnešu ieņēmumi ir 1,18 miljardi latu, savukārt izdevumi ir 1,028 miljardi latu. Martā kopbudžeta ieņēmumi bijuši 398,5 miljoni latu, izdevumi – 388,5 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 10 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi gada pirmā ceturksnī ir 969,158 miljoni latu, izdevumi – 871,591 miljons latu, bet finansiālais pārpalikums – 97,566 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi martā bijuši 316,639 miljoni latu, izdevumi – 329,309 miljoni latu, finansiālais deficīts – 12,67 miljoni latu.

Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos četros mēnešos valsts kopbudžeta finansiālais pārpalikums ir 174,8 miljoni latu, biznesa portālu Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Ņemot vērā valsts budžeta izpildes cikla īpatnības, valsts budžeta izdevumiem pieaugot gada otrajā pusē, pārpalikums, kas izveidojies gada sākumā, varētu tikt izmantots valsts budžeta likumā noteikto izdevumu finansēšanai gada atlikušajos mēnešos, skaidro ministrija.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi (valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un speciālais budžets, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) janvārī-aprīlī ir 1,57 miljardi latu, savukārt izdevumi ir 1,395 miljardi latu. Aprīlī kopbudžeta ieņēmumi bijuši 390,2 miljoni latu, izdevumi - 366,5 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums - 23,7 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi gada pirmajos četros mēnešos ir 1,28 miljardi latu, izdevumi - 1,18 miljardi latu, bet finansiālais pārpalikums - 97,85 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi aprīlī bijuši 312,16 miljoni latu, izdevumi - 311,87 miljoni latu, finansiālais pārpalikums - 287 tūkstoši latu.

„Finansiālā deficīta dati jūnijā vēlreiz apstiprina – esam pieņēmuši pareizu lēmumu, sākot samazināt budžeta izdevumus. Nelolosim liekas ilūzijas ne attiecībā uz valsts, ne pašvaldību ieņēmumiem. Taču budžeta grozījumu uzdevums nav vienkārši taupīt, bet gan tādējādi paaugstināt valsts pārvaldes efektivitāti, skaidro finanšu ministrs Atis Slakteris.

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka jūnijā valsts konsolidētajā kopbudžetā bija finansiālais deficīts 107.2 miljonu latu apmērā. Tas ir summa no finansiālā deficīta 35 miljonu latu apmērā valsts konsolidētajā budžetā un 72.3 miljonu latu apmērā pašvaldību budžetā.

Valsts konsolidētais kopbudžets

Jūnijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 473.3 miljoni latu, savukārt izdevumi – 580.5 miljoni latu, kā rezultātā finansiālais deficīts ir 107.2 miljoni latu. Ja salīdzina ar maiju, kad pārpalikums bija 120.3 miljonu latu apmērā, ieņēmumi samazinājušies, savukārt izdevumi palielinājušies.

Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais pārpalikums 289,650 miljonu latu apmērā.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi (valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un speciālais budžets, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) no janvāra līdz jūlijam bija 2,936 miljardi latu, savukārt izdevumi – 2,647 miljardi latu. Jūlijā kopbudžeta ieņēmumi bija 455,366 miljoni latu, izdevumi – 419,357 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 36,009 miljoni lati.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi gada pirmajos septiņos mēnešos ir 2,409 miljardi latu, izdevumi – 2,204 miljardi latu, bet finansiālais pārpalikums – 205,260 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi jūlijā bija 378,827 miljoni latu, izdevumi – 334,934 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 43,893 miljoni latu.

Martā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 525,2 miljoni latu, bet izdevumi – 479,5 miljoni latu, kā rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 45,7 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Savukārt šī gada trīs mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 1,4 miljardi latu, bet izdevumi – 1,37 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 31,8 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi martā bija 315,4 miljoni latu, izdevumi – 278,1 miljons latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā martā izveidojies finansiālais pārpalikums 37,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada trijos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 796,3 miljoni latu, izdevumi – 790,3 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 6 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) martā bijuši 109,5 miljoni latu, savukārt izdevumi – 120 miljoni latu, veidojot finansiālo deficītu 10,5 miljoni latu. Šī gada trijos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 339,6 miljoni latu, izdevumi – 357,4 miljoni latu, savukārt finansiālais deficīts sasniedzis 17,8 miljonus latu.

Jūlijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 522,4 miljoni latu, izdevumi 490,3 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums 32 miljoni latu, liecina Valsts kases paziņojums.

Savukārt šī gada septiņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 3,47 miljardi latu, izdevumi 3,276 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 197,6 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi jūlijā bija 311,2 miljoni latu, izdevumi 260,8 miljoni latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā jūlijā izveidojies finansiālais pārpalikums 50,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada septiņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 2,03 miljardi latu, izdevumi 1,85 miljardi latu, bet finansiālais pārpalikums 183,2 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) jūlijā bija 127,4 miljoni latu, izdevumi 121,7 miljoni latu, veidojot finansiālo pārpalikumu 5,7 miljonu latu apmērā. Šī gada septiņos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 816,6 miljoni latu, izdevumi 836,1 miljons latu, bet finansiālais deficīts 19,5 miljons latu.

Aprīlī valsts pamatbudžeta izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus, bet valsts speciālā budžeta ieņēmumi bijuši lielāki nekā izdevumi, tādēļ aprīlī valsts budžetā bijis teju sabalansēts ieņēmumu un izdevumu apjoms – aprīlī valsts budžetā veidojies 476 tūkstošu latu finansiālais pārpalikums, informē Finanšu ministrija.

Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada četros mēnešos valsts budžeta kopējais finansiālais pārpalikums ir 97,85 miljoni latu.

Aprīlī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 215,18 miljoni latu, izdevumi – 243,79 miljoni latu, finansiālais deficīts – 28,6 miljoni latu. Kopējie četru mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi ir 901,82 miljoni latu, izdevumi – 899,33 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 2,49 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta aprīļa ieņēmumi bijuši 100,04 miljoni latu, izdevumi – 70,96 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 29,08 miljoni latu. Kopējie četru mēnešu valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir 387,19 miljoni latu, izdevumi – 291,83 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 95,37 miljoni latu.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka šī gada maijā valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā, kā arī pašvaldību budžetā izveidojies finansiālais ietaupījums. Budžeta izpildes dati atklāj, ka ietaupījums veidojies arī gada pirmo piecu mēnešu skatījumā, Db.lv informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.

„Šādi valsts budžeta izpildes dati ir likumsakarīgi. Vēsturiski maijs ir izveidojies par kulminācijas brīdi valsts pamatbudžeta ieņēmuma līknē – tieši maijā gada pārskatus iesniedz lielākie nodokļu maksātāji. Taču kopējā tendence budžeta ieņēmumu pusē joprojām norāda uz rūpīgi pārdomātas finansiālas rīcības nepieciešamību šī gada otrajā pusē. Valdībai jārēķinās ar globālajām norisēm pasaules tirgos, iekšzemes kopprodukta pieauguma bremzēšanos un aizvien augsto inflācijas skaitli,” budžeta izpildes datus komentē finanšu ministrs Atis Slakteris.

Maijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 534.5 miljoni latu, izdevumi – 414.2 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums bija 120.3 miljoni latu. Valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos bija 2.54 miljardi latu, savukārt izdevumi – 2.2 miljardi latu. Līdz ar to pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais ietaupījums 273 miljonu latu apmērā. Tas ir tikai nedaudz mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad finansiālais ietaupījums sasniedza 275 miljonus latu.

Valsts kases (VK) operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka februārī valsts pamatbudžetā izdevumi pārsnieguši ieņēmumus, bet speciālajā budžetā – ieņēmumi izdevumus, un valsts budžetā izveidojies finansiālais pārpalikums - 4,385 miljoni latu.

Savukārt šā gada pirmajos divos mēnešos finansiālais pārpalikums sasniedza 68,285 miljonus latu, kas ir par 41,580 miljoniem latu mazāk kā 2007.gadā, informēja Finanšu ministrija.

Februārī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 242,602 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 271,001 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 28,399 miljoni latu. Kopējie divu mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi sasniedza 505,178 miljonus latu, izdevumi – 496,581 miljonus latu, bet finansiālais pārpalikums bija 8,597 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta februāra ieņēmumi sasniedza 124,047 miljonus latu, izdevumi – 91,263 miljonus latu, finansiālais pārpalikums bija 32,784 miljoni latu. Kopējie divu mēnešu valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 235,976 miljoni latu, izdevumi – 176,288 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums bija 59,688 miljoni latu.

Septembrī valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus par 19.4 miljoniem latu, liecina Valsts kases oficiālais pārskats.

Savukārt šī gada pirmajos deviņos mēnešos valsts kopbudžetā finansiālais ietaupījums sasniedza 135.9 miljonus latu, Db.lv informēja FM Komunikācijas departamenta Preses nodaļa.

"Redzam, ka plānotie ieņēmumu skaitļi Valsts kasē sasniegti netiek. Tomēr iepriecina tas, ka septembrī palielinājies budžeta finansiālais ietaupījums, kas liecina par skaudrās reālās situācijas apzināšanos tautsaimniecībā," akcentē finanšu ministrs Atis Slakteris.

Valsts konsolidētais kopbudžets

Septembrī valsts konsolidētā kopbudžeta, kas sastāv no valsts konsolidētā budžeta un pašvaldību budžeta, ieņēmumi bija 508.7 miljoni latu, izdevumi – 489.4 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums bija 19.4 miljoni latu. Valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4.4 miljardi latu, savukārt izdevumi – 4.3 miljardi latu. Līdz ar to Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais pārpalikums 135.9 miljonu latu apmērā. Tomēr tas ir mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad ietaupījums sasniedza 351.2 miljonus latu.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,175 miljardi latu, izdevumi – 2,143 miljardi latu, tādējādi veidojot 31,7 miljonu latu pārpalikumu pretēji deficītam pirmajos četros mēnešos.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2012. gada maijā bija 468,4 milj. latu, izdevumi – 413,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums veidoja 55,2 milj. latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi maijā bija 268,3 milj. latu, izdevumi – 226,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums bija 42,2 milj. latu apmērā. Savukārt šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1 222,5 milj. latu, izdevumi – 1 211,0 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 11,4 milj. latu apmērā. Pārpalikums 7,8 milj. latu apmērā maijā izveidojies valsts speciālajā budžetā, kur ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) bija 110,5 milj. latu, izdevumi –102,7 milj. latu. Šā gada piecos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 533,8 milj. latu, izdevumi – 597,4 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 63,6 milj. latu apmērā.

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka augustā kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus par 15.4 miljoniem latu. Savukārt šī gada pirmajos astoņos mēnešos valsts kopbudžetā finansiālais ietaupījums bija 116.5 miljoni latu.

Augustā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 488.4 miljoni latu, izdevumi – 472.9 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums bija 15.4 miljoni latu. Valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos astoņos mēnešos bija 3.9 miljardi latu, savukārt izdevumi – 3.8 miljardi latu. Līdz ar to Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais ietaupījums 116.5 miljonu latu apmērā. Tas ir mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad finansiālais ietaupījums sasniedza 347.6 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi augustā bija 273.4 miljoni latu, izdevumi – 280.0 miljoni latu, finansiālais deficīts sasniedza 6.5 miljonus latu. Savukārt valsts speciālā budžeta ieņēmumi augustā bija 124.8 miljoni latu, izdevumi – 95.2 miljoni latu, finansiālais ietaupījums sasniedza 29.6 miljonus latu. Līdz ar to kopā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi augustā bija 396.8 miljoni latu, izdevumi – 373.8 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums sasniedza 23.0 miljonus latu.

Jūlijā gan valsts pamatbudžeta, gan arī valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir pārsnieguši izdevumus, liecina Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi. Valsts budžetā jūlijā veidojies finansiālais pārpalikums 43,852 miljonu latu, savukārt pirmajos šā gada septiņos mēnešos kopumā – 205,265 miljonu latu apmērā.

Jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 264,808 miljoni latu, bet izdevumi – 247,670 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 17,138 miljoni. Kopējie septiņu mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi ir 1,700,317 miljoni latu, izdevumi –1,698,300 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 2,017 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta jūlija ieņēmumi bijuši 115,845 miljoni latu, izdevumi – 89,131 miljons latu, finansiālais pārpalikums – 26,714 miljoni latu. Kopējie septiņu mēnešu valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir 719,043 miljoni latu, izdevumi – 515,795 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 203,248 miljoni latu.

Oficiālie valsts kopbudžeta (konsolidētie valsts un pašvaldību budžetu dati) jūlija izpildes rādītāji būs zināmi augusta vidū.

Augustā gan valsts pamatbudžeta, gan arī valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir pārsnieguši izdevumus, liecina Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi. Valsts budžetā augustā veidojies finansiālais pārpalikums 56,845 miljonu latu, savukārt šā gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā – 262,105 miljonu latu apmērā.

Augustā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 258,753 miljoni latu, bet izdevumi – 234,600 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 24,153 miljoni. Kopējie astoņu mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi ir 1,959,063 miljoni latu, izdevumi –1,932,898 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 26,165 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta augusta ieņēmumi bijuši 106,274 miljoni latu, izdevumi – 73,582 miljons latu, finansiālais pārpalikums – 32,692 miljoni latu. Kopējie astoņu mēnešu valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir 825,317 miljoni latu, izdevumi – 589,377 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 235,940 miljoni latu.

Oficiālie valsts kopbudžeta (konsolidētie valsts un pašvaldību budžetu dati) augusta izpildes rādītāji būs zināmi septembra vidū.

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka šī gada jūlijā deficīts valsts konsolidētajā budžetā bija 45.5 miljoni latu, savukārt pašvaldību konsolidētajā budžetā – 21.1 miljons latu. Tā rezultātā valsts konsolidētajā kopbudžetā jūlijā deficīts bija aptuveni 64.8 miljoni latu.

Valsts konsolidētais kopbudžets

Jūlijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 463.7 miljoni latu, izdevumi – 528.5 miljoni latu, bet finansiālais deficīts bija 64.8 miljoni latu.

Līdz ar to valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 3.4 miljardi latu, savukārt izdevumi – 3.3 miljardi latu. Tādejādi Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais ietaupījums 101.1 miljona latu apmērā. Tas ir mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad finansiālais ietaupījums sasniedza 289.7 miljonus latu.

Valsts konsolidētais budžets

Aprīlī valsts kopbudžeta ieņēmumi bija 579.2 miljoni latu, izdevumi – 540.7 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums bija 38.5 miljoni latu, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 1.928 miljardi latu, savukārt izdevumi – 1.775 miljardi latu. Līdz ar to Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos četros mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais ietaupījums 153 miljonu latu apmērā. Tas ir mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad finansiālais ietaupījums sasniedza 174.8 miljonus latu.

Valsts konsolidētais budžets

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi aprīlī bija 363.6 miljoni latu, izdevumi – 438.6 miljoni latu, finansiālais deficīts sasniedza 75 miljonus latu. Savukārt valsts speciālā budžeta ieņēmumi aprīlī bija 118.9 miljoni latu, izdevumi – 116 miljoni latu, finansiālais ietaupījums bija 2.9 miljoni latu. Līdz ar to kopā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi aprīlī bija 478.4 miljoni latu, izdevumi – 550.5 miljoni latu, bet finansiālais deficīts sasniedza 72.1 miljonus latu.

Kopējie gada pirmo deviņu mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi septembrī sasniedza 2.54 miljardus latu, izdevumi – 2.7 miljardus latu, bet finansiālais deficīts bija 143.0 miljoni latu.

Valsts Kases operatīvie dati par valsts budžeta izpildi liecina, ka septembrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 289.0 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 274.8 miljonus latu. Līdz ar to valsts pamatbudžetā izveidojies finansiālais pārpalikums 14.2 miljoni latu apmērā, Db.lv informē Valsts kases Biroja vadītājas vietniece Sandra Gīle.

Salīdzinot ar 2007. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, valsts pamatbudžeta ieņēmumi šogad ir bijuši par 346.8 miljoniem latu lielāki, bet izdevumi pieauguši par 491.6 miljoniem latu.

Savukārt valsts speciālā budžeta septembra ieņēmumi sasniedza 135,8 miljonus latu, izdevumi – 109.5 miljonus latu, finansiālais pārpalikums bija 26.3 miljoni latu. Kopējie deviņu mēnešu valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 1.1 miljards latu, izdevumi – 860.7 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums bija 241.4 miljoni latu.

Šī gada 1. ceturksnī valsts budžetā ir izveidojies pārpalikums, tomēr valsts pamatbudžeta ieņēmumu pieaugums ievērojami atpaliek no pērnā gada rādītājiem.

Db (13.03.2008.) jau vēstīja, ka pēc tam, kad būs zināms, kā pildījies valsts budžets 2008. gada 1. ceturksnī, valdība varētu lemt par soļiem, kas veicami, lai novērstu pārlieku strauju ekonomikas "piezemēšanos". Pašlaik kā viens no tuvākajā laikā pieņemamajiem lēmumiem tiek minēta iecere atcelt prasību par obligātu 10 % pirmo iemaksu kredītņēmējiem, kas, saskaņā ar premjera Ivara Godmaņa un finanšu ministra Ata Slaktera iepriekš pausto, varētu atdzīvināt mājokļu tirgu un mazināt būvniecības tempu samazināšanos. Jau iepriekš vēstīts, ka tas varētu palīdzēt uzlabot arī automašīnu tirdzniecības rādītājus.

Valsts budžetā pirmajā pusgadā finansiālais pārpalikums ir 79.6 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi. Salīdzinot ar 2007. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tas samazinājies vairāk nekā uz pusi. Pērn tas sasniedza 161.4 miljonus latu.

Jūnijā pamatbudžetā veidojās finansiālais deficīts 50.7 miljonu latu apmērā, jo ieņēmumi bija 264.3 miljonu latu apmērā, bet izdevumi sasniedza 315 miljonus latu. Speciālā budžeta ieņēmumi šajā laika posmā bija 122 miljonu latu, bet izdevumi – 107.6 miljoni latu, kā rezultātā finansiālais pārpalikums bija 14.4 miljoni latu, Db.lv informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne.

„Ja vēl maijā valsts pamatbudžetā ieņēmumus sekmēja lielo uzņēmumu nodokļu iemaksas, tad jūnijā pamatbudžetā jau veidojas finansiālais deficīts. Tā ir tendence, kas apstiprina budžeta taupības nepieciešamību,” norāda A. Slakteris.

Tautsaimniecības izaugsme joprojām ir ļoti strauja, taču arvien vairāk rādītāju liecina, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma augstākais punkts jau ir aiz muguras. Operatīvie statistiskie dati liecina, ka pietiekami skaidri iezīmējas tautsaimniecības attīstības līdz šim pārāk straujās un atsevišķos aspektos nelīdzsvarotās attīstības stabilizācijas sākums, tautsaimniecības attīstības apskatā norāda Latvijas Banka.

"Septembrī tirdzniecības izaugsmes temps turpināja mazināties, kritās arī apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide, savukārt kravu transporta attīstība notika samērā veiksmīgi. Apstrādes rūpniecības produkcijas sezonāli izlīdzinātais fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 3.5%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 1.5%.

Mazumtirdzniecības (t.sk. automobiļu tirdzniecības un auto degvielas mazumtirdzniecības) apgrozījuma kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija ievērojami mazāks nekā iepriekšējos mēnešos - sasniedza 9.9%. Visvairāk šo dinamiku ietekmēja ilglietojuma preču - automobiļu, motociklu un to detaļu, kā arī mēbeļu, mājsaimniecības priekšmetu un būvmateriālu tirdzniecības - lēnāka izaugsme.

Valsts budžetā šā gada martā bijis finansiālais pārpalikums 2 miljonu latu apmērā, savukārt šā gada pirmajā ceturksnī kopumā 70 miljoni latu apmērā, liecina Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi.

Martā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 257,2 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 295,8 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 38,6 miljoni latu. Kopējie šā gada pirmā ceturkšņa pamatbudžeta ieņēmumi sasniedza 762,4 miljonus latu, izdevumi – 792,3 miljonus latu, bet finansiālais deficīts bija 29,9 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta marta ieņēmumi sasniedza 120,4 miljonus latu, izdevumi – 79,8 miljonus latu, finansiālais pārpalikums bija 40,6 miljoni latu. Kopējie šā gada pirmā ceturkšņa valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 356,4 miljoni latu, izdevumi – 256,1 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums bija 100,3 miljoni latu.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, valsts pamatbudžeta ieņēmumi šogad ir pieauguši par 19%, bet izdevumi pieauguši par 20%. Arī pirmajā gada ceturksnī kopumā, salīdzinot ar 2007. gada rādītājiem, valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir pieauguši par 11%. "Ir auguši gan budžeta ieņēmumi, gan izdevumi. Taču pieauguma temps vairs nav tik straujš, kā pagājušogad, kad ieņēmumi pirmajā ceturksnī pieauga par 26%. Otrā ceturkšņa rezultāti rādīs, vai šāds pieauguma temps saglabāsies ilgākā laika periodā," budžeta izpildes datus komentēja finanšu ministrs A.Slakteris.

Lai arī ekonomiskās izaugsmes tempi šā gada pirmajā pusgadā ir kļuvuši lēnāki, situācija budžetā saglabājas salīdzinoši laba, informē Finanšu ministrija.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos budžeta izpildē – gan nodokļu ieņēmumos, gan izdevumu daļā, bija redzamas iepriekšējos mēnešos novērotās tendences, un valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc naudas plūsmas saglabājās pārpalikums 265 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopbudžetā situācija būtiski nav mainījusies, un šā gada septiņos mēnešos pārpalikums bija par 16,1 miljonu eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Valsts konsolidētajā budžetā, kas ietver valsts pamatbudžetu, valsts speciālo budžetu un atvasināto publisko personu budžetu, pārpalikums 235,9 miljonu eiro apmērā bija nedaudz (par 11,5 miljoniem eiro) augstāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ko pamatā sekmēja jūnijā no Eiropas Komisijas (EK) saņemtie maksājumi par iepriekš īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Taču jāatzīmē, ka šā gada nogalē sagaidāms tradicionāli straujāks izdevumu kāpums, jo saskaņā ar nozaru ministriju sniegto informāciju tieši gada pēdējos mēnešos sagaidāmi lielāki izdevumi ES fondu projektu īstenošanai, kā rezultātā pārpalikums saruks un izveidosies deficīts, kā tas ir plānots budžeta likumā.

Pērn konsolidētajā valsts budžetā bijis finansiālais pārpalikums 115 miljonu latu apmērā, kas ir 0,8% no IKP, liecina Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi.

Valsts pamatbudžetā izdevumi pārsnieguši ieņēmumus, bet speciālajā budžetā - ieņēmumi izdevumus. Pērnā gada decembrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 377 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 512 miljonus latu, finansiālais samazinājums bija 135 miljoni latu. Kopējie visa gada pamatbudžeta ieņēmumi sasniedza 3,12 miljardus latu (95,5% no likumā Par valsts budžetu 2007.gadam noteiktā plāna), izdevumi - 3,38 miljardi latu (95,8% no noteiktā plāna), bet finansiālais deficīts bija 265 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta decembra ieņēmumi sasniedza 133 miljonus latu, izdevumi - 86 miljonus latu, finansiālais pārpalikums bija 47 miljoni latu. Kopējie visa gada valsts speciālā budžeta ieņēmumi veidoja 1,3 miljardus latu (103,5% no noteiktā plāna), izdevumi - 920 miljoni latu (98,5% no noteiktā plāna), bet finansiālais pārpalikums bija 380 miljoni latu.