Finanses

Budžeta komisija konceptuāli atbalsta 2016.gada valsts budžeta projektu

Dienas Bizness, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 27.oktobrī, konceptuāli atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā 2016.gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu.

Tāpat komisija pirmajam lasījumam jau iepriekš atbalstījusi vēl 24 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Visiem likumprojektiem Budžeta komisija aicinās Saeimu noteikt steidzamību.

«Pirms izskatīšanas Saeimas sēdē vēl apspriedīsim dažus likumprojektus, par kuriem komisijā būtisku iebildumu nebija, bet kuriem otrajā lasījumā būs nepieciešami precizējumi un uzlabojumi,» pauž Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Iepriekš atbildīgajā Budžeta komisijā apspriežot iesniegto projektu, finanšu ministrs Jānis Reirs deputātiem uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir veidots ļoti sarežģītos apstākļos, ņemot vērā valsts ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanos un arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanos. Ministrs arī uzsvēra - neskatoties uz šiem izaicinājumiem, budžets ir pārdomāts un atbildīgs un tas ļaus nodrošināt finansējumu prioritārajām nozarēm - valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Nākamā gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 7,65 miljardu apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir turpat par 183 miljoniem lielāki, savukārt ieņēmumi paredzēti par 115 miljoniem eiro vairāk, sasniedzot 7,37 miljardus eiro. Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Nākamajā gadā minimālo algu no līdzšinējiem 360 plānots paaugstināt līdz 370 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums no 75 eiro pieaugs līdz 85 eiro. Vairāki pasākumi paredzēti nodokļu sloga mazināšanai mazo algu saņēmējiem, tostarp pakāpeniski līdz 2020.gadam plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas būs atkarīgs no darba algas lieluma. Līdztekus tam paredzēts arī ieviest solidaritātes nodokli, ko piemēros atalgojuma daļai, kas pārsniedz 48600 eiro gadā.

Visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas. Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt līdzšinējā 23 procentu apmērā, savukārt tiks atcelts nodokļa atvieglojums par pilngadīgām un darbspējīgām personām.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzi degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli aplikt namu pārvaldīšanas izdevumus, kā arī palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmi, nodokļus un nodevas azartspēlēm.

Nākamgad papildu finansējums paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai. Tāpat papildu finansējums paredzēts veselības aprūpes nodrošināšanai, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības nodrošināšanai, zinātnei un sportam. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Finansējums nākamgad arī paredzēts, lai pilnveidotu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Pastiprinātu uzmanību plānots pievērst kases aparātu, kases sistēmu, speciālo ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanai un kontrolei, kā arī plānots uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un nodokļu administrāciju.

Budžeta komisija šodien nolēma lūgt Saeimas Prezidiju otrdien, 3.novembrī, sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlamentā pirmajā lasījumā skatītu likumprojektu Par valsts budžetu 2016.gadam, likumprojektu Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam un vēl 24 ar budžetu saistītus likumprojektus. Priekšlikumus budžeta projekta otrajam lasījumam atbildīgā komisija aicinās iesniegt līdz 6.novembra pulksten 17.00, savukārt izskatīt otrajā galīgajā lasījumā - 30.novembrī, informē komisijas vadītājs K.Šadurskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Decembra budžeta tēriņu drudzis – apzināti veidots mīts vai patiesība?

Finanšu ministrija, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, saņemot oficiālos mēneša pārskatus par budžeta izpildi, katru gadu sniedz detalizētu skaidrojumu par konkrētā gada valsts budžeta izpildi. Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka ministrijas decembrī neplānoti veikušas izdevumus atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Taču šī ziņa gluži nesniedz sabiedrībai patieso valsts budžeta plānošanas un izpildes kopainu.

Pamatbudžeta izdevumu izpilde atlīdzībai 2016.gada divpadsmit mēnešos sasniedza 98,8% no 2016.gadam plānotajiem izdevumiem, savukārt precēm un pakalpojumiem – 95,0%. Tātad faktiskie izdevumi 2016.gadā bija mazāki nekā plānots, gada beigās veidojot līdzekļu atlikumu atlīdzībai 10,7 milj. eiro un 31,6 milj. eiro precēm un pakalpojumiem.

Budžeta izpilde tiek kontrolēta attiecībā pret kumulatīvo plānu, un ne tikai pret viena mēneša plānu, tātad decembrī izpildes kontrole tiek nodrošināta attiecībā pret decembra plānu un janvāra līdz novembra mēnešos nepagūto finansējumu.

Budžets un darbs kopumā ministrijām tiek plānots kārtējam gadam ar darbu izpildes termiņiem un norēķiniem decembrī, tāpēc katru gadu janvāra izpilde ir mazāka kā vidējā izpilde mēnesī, savukārt decembrī tā ir lielāka (skatīt grafiku).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Eksporta izaugsme ir piebremzējusies

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Endziņš: No uzņēmējdarbības viedokļa nākamā gada budžets ir vissliktākais, kāds pieredzēts

LETA, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmējdarbības viedokļa nākamā gada budžets ir vissliktākais, kāds pieredzēts, šādu viedokli šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš.

Endziņš pauda gandarījumu, ka valsts nākamā gada budžetā ir spējusi atrast papildu līdzekļus drošībai, kas sniegs atbalstu arī uzņēmējdarbībai. Tāpat Endziņš bija gandarīts, ka tiek meklēti veidi, kā samazināt izdevumus. Taču, pēc LTRK vadītāja domām, nākamā gada budžeta izstrādes gaitā ir virkne negatīvu lēmumu, piemēram, netiek ievērotas iepriekš panāktās vienošanās par izmaiņām nodokļu politikā.

«Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājums ir paredzēts likumā un valdības deklarācijā. Savukārt solidaritātes nodoklis vairos pieteikumus Satversmes tiesā. Būs prasības, tas ir skaidrs,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

MK atbalsta 2016.gada budžeta likumprojektu; ieņēmumi - 7,37 miljardi, izdevumi - 7,65 miljardi eiro

LETA, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja 2016.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz, ka nākamgad ieņēmumi varētu augt līdz 7,37 miljardiem eiro, bet izdevumi - līdz 7,65 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2015.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 114,2 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 183,2 miljonu eiro apmērā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016.gadam ir noteikta 26,13 miljardu eiro apmērā.

Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no IKP.

Maksimālais valsts parāds 2016.gada beigās noteikts 10,1 miljarda eiro apmērā. Tāpat noteikts, ka finanšu ministrs 2016.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 243 269 723 eiro apmērā.

Tāpat valdība apstiprināja mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 338 606 684 eiro apmērā, tajā skaitā valsts budžeta dotācija pašvaldībām būs 36 479 383 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Saeimas komisija bažījas par ES fondu līdzekļu pieejamību ceļiem

LETA, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Nozares liesē, ministrijas uzbarojas

Daiga Laukšteina, 02.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vairākumam ministriju nākamā gada budžetā izdevumi bija jāsamazina, to centrālajiem aparātiem izdevumi pieaugs kopā par teju diviem miljoniem eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav noslēpums, ka 2016. gada valsts budžets netapa viegli. Finanšu ministrija jau iepriekš norādīja, ka garas stundas aizvadītas sarežģītās sarunās par izdevumu sadaļu. Atskaitot četras prioritārās nozares, kas ir iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība (īpaši pirmās divas, kurām valsts pamatbudžeta izdevumi nākamajā gadā tiek plānoti ievērojami lielāki nekā 2015. gadā), ministrijām tika uzdots savilkt jostu.

Iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma pārskatīšanas rezultātā ministriju plānotie bāzes budžeta izdevumi sarukuši par 3% jeb 12,4 miljoniem eiro. DB jau rakstīja (05.10.2015.), kuras jomas skars brīvprātīgi obligātais ietaupījums, tomēr, turpinot analizēt valsts budžeta plānoto izdevumu pozīcijas, interesants šķiet fakts, ka no liesākas dzīves necietīs ministriju izdevumi nozaru vadībai un politikas plānošanai. Centrālo aparātu uzturēšanai teju nevienai ministrijai nākamgad nav plānots izdevumu samazinājums. Vairākas DB aptaujātās ministrijas uzsver, ka piešķirtais finansējums vienalga nav pietiekams.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Skābekļa piegriešana ekonomiskās izaugsmes brīdī

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2016. gada budžeta likumprojektu valdība ir pierādījusi, ka uzskata biznesu par bezgalīgi slaucamu govi

Pieņemot 2016. gada budžeta likumprojektu, valdība savu darbu ir izdarījusi. Tagad bumba ir Saeimas pusē un līdz ar to arī jautājums, vai visi nodokļi paliks tādi, kādi tie ir iestrādāti pašreizējā budžeta variantā.

Uzņēmēji 2016. gada budžetu ir daudz kritizējuši, un kā gan savādāk, ja tiek ieviesti jauni, pēc savas konstrukcijas apšaubāmi nodokļi, piemēram, solidaritātes nodoklis, uzņēmējiem dotie solījumi par darbaspēka nodokļu samazināšanu nav turēti, bet ieteikumi, ko uzņēmēji budžeta ienākumu pildīšanai ir snieguši caur divām savām ietekmīgākajām organizācijām – LTRK un LDDK –, nav ņemti vērā vai ir ņemti vērā tikai daļēji – gluži kā ar zobu sāpēm Finanšu ministrija ir piekritusi virzīt reverso PVN elektronikas precēm. Ne pārāk senā pagātnē Eiropas Komisija norādīja, ka Latvija ar PVN nav iekasējusi ap vienu miljardu eiro gadā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone pirms dažām dienām LNT bilda, ka neiekasēto nodokļu robs, jo sevišķi uz PVN rēķina, turpina palielināties. Bet kā uz to visu reaģē valdība? Palielina nodokļu slogu tiem, kas nodokļus jau maksā, un cer, ka šādā veidā caurumi budžeta ieņēmumos aizlāpīsies paši no sevis. Turklāt šāds tipisks krīzes laika budžets ir izveidots situācijā, kad mūsu valstī it kā joprojām turpinās ekonomiskā izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā sāk apspriest nākamā gada finanses, papildu miljoni tiek prasīti dažādiem mērķiem, tostarp skaļi dotu solījumu izpildei , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām gan pāragri spriest, vai visām vēlmēm nauda atradīsies, jo, kā zināms, Rīga jau gadiem ilgi dzīvo pāri saviem līdzekļiem, strauji noplicinot iepriekšējo gadu uzkrājumus, piemēram, šogad deficīts plānots 55,6 milj. eiro liels. Pēc operatīvās informācijas uz 6. oktobri gan secināms, ka pašvaldības budžeta ieņēmumi šobrīd par 15,7 milj. eiro pārsniedz izdevumus un pašvaldības naudas līdzekļu atlikums uz oktobra sākumu ir 57,5 milj. eiro. Jāatgādina, ka budžetā gada beigās plānotais atlikums ir daudz mazāks – 14,9 milj. eiro.

Lēš mazāku deficītu

Rīgas domes Finanšu departamentā DB norāda – Budžeta komisija, kas lems par nākamā gada budžetu, sanāks tikai novembra sākumā, jo šobrīd valsts budžets vēl tikai tiek skatīts Saeimā. Taču visticamākais, ka budžeta izdevumi nākamgad nebūs daudz lielāki kā šogad, kad tie plānoti teju 798,2 milj. eiro, jo šogad noslēdzas vairāki lieli ES līdzfinansēti projekti, kuri palielināja izdevumu un deficīta apmēru šogad. 2016. gada deficīta lielumu noteiks arī investīciju programma un struktūra, kuru šobrīd vēl ir pāragri komentēt, taču paredzams, ka deficīta apjoms samazināsies, lēš Finanšu departamenta speciālisti. Pagaidām vēlamos objektus, piemēram, Salu tilta rekonstrukcijas turpināšanu un vairāku ielu posmu atjaunošanu, minējis vien Satiksmes departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbaspēka nodokļu samazināšana prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēzeknes budžeta ieņēmumus prognozē 31,2 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 20.janvārī, Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums par Rēzeknes pilsētas 2016.gada budžetu, informē dome.

Prioritātes, tāpat kā iepriekšējos gadus, ir saglabāt un attīstīt izglītības, kultūras un sporta iestāžu tīklu un to sniegtos pakalpojumus, saglabāt sociālo pabalstus maznodrošinātajai sabiedrības daļai, kā arī pabeigt uzsākto Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu un sagatavot tehnisko dokumentāciju jauniem projektiem, lai attīstītu un sakārtotu pilsētas infrastruktūru.

Rēzeknes pilsētas konsolidētā budžeta ieņēmumu kopējais apjoms 2016.gadā tiek prognozēts 31,2 miljoni eiro, Konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms 2016.gadā plānots 31,5 miljoni eiro. Rēzeknes pilsētas budžeta finansēšanas daļa ir 255 216 eiro, kuru veido budžeta līdzekļu atlikums gada sākumā – 1,3 miljoni eiro, ko plānots novirzīt budžeta izdevumu finansēšanai, starpība starp plānotiem un atmaksājamiem aizņēmumiem – 889 tūkst. eiro, kā arī izdevumi līdzdalībai komersantu pašu kapitālā – 151 tūkst. eiro (plānotais ieguldījums SIA Olimpiskais centrs Rēzekne un SIA Rēzeknes slimnīca pamatkapitāla palielināšanai).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Budžeta plānošanā ir redzama virkne trūkumu

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas Bankas eksperti, gan politiķi asi kritizē nākamā gada valsts budžetu. Monetārās sistēmas un uzņēmējdarbības pārzinātāji norāda, ka budžeta veidošanā nav ņemti vērā visi svarīgie aspekti, turklāt pauž uzskatu, ka nodokļu paaugstināšana vietējiem iedzīvotājiem nav ilgtspējīga budžeta risinājums.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka 2016. gada budžets nav perfekts, tomēr, ja tas tāds tiks apstiprināts Saeimā, ar to var dzīvot. «Būtiski, ka valdībai kopumā ir izdevies ievērot fiskālās disciplīnas un saprātīgas saimniekošanas principus,» piebilst eksperts.

Tomēr viņš uzsver, ka budžeta plānošanā ir redzama virkne trūkumu, piemēram, fiskālo risku rezerves veidošanas atlikšanā, dzīvošanā ar budžeta deficītu arī ekonomikas izaugsmes laikā, nodokļu likmju mainīšanā, kas negatīvi ietekmē vietējo uzņēmējdarbības vidi. «Tāpēc pozitīvi vērtējama finanšu ministra Jāņa Reira apņemšanās strādāt divos virzienos. Pirmkārt, īpaši svarīgi ir izveidot darba grupu, kura pārskatītu ministriju bāzes izdevumus, tā beidzot īstenojot tā saucamo nulles budžeta principu. Otrkārt, apsveicama ir apņemšanās kopā ar uzņēmēju organizācijām un ekspertiem veikt nodokļu sistēmas auditu. Kā jau esam to uzsvēruši, nozīmīgi, lai nodokļu politika ir stabila vairāku gadu perspektīvā, līdz ar to būtu atbalstāms nodokļu sistēmas audits, tās sakārtošana un pēc tam stabila uzņēmējdarbības vide vairāku gadu garumā,» uzskata LB pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sociālie partneri 2016.gada valsts budžetu pārrunājuši ar visām Saeimas frakcijām

Dienas Bizness, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – noslēdza tikšanos ciklu ar visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām. Tikšanos laikā sociālie partneri iepazīstināja deputātus ar savu skatījumu uz 2016. gada valsts budžeta veidošanas procesu un plānoto nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka Latvijas valsts un tās tautsaimniecības attīstības pamatā ir vairāki stratēģiski dokumenti – stratēģija Eiropa 2020, Nacionālais attīstības plāns, Nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam, valdības deklarācija un ar to saistītais vidēja termiņa un viena gada valsts budžets. «Tomēr šoruden valdības apstiprinātais valsts budžeta projekts 2016.gadam ir pretrunā gan ar virkni iepriekšminēto dokumentu, gan starptautisko organizāciju rekomendācijām Latvijai. Tā vietā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības izaugsmi, pašreizējā budžeta projektā ietvertās iniciatīvas rada priekšnoteikumus ēnu ekonomikas izplatībai Latvijā un valsts stagnēšanai zemo algu sektorā,» uzskata L.Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Rīgas vagonbūves rūpnīca iekaro NVS valstu tirgus

Egons Mudulis, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Augulis: pensijas jāpārrēķina no nākamā gada

Lelde Petrāne, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms - krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, šodien izplatītā paziņojumā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.

«Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,» skaidro ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas dome apstiprina 2017.gada budžetu ar 28,8 miljonu eiro deficītu

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome otrdien apstiprināja 2017.gada budžetu, kurā pašvaldības ieņēmumi plānoti 865 715 142 eiro apmērā, bet izdevumi paredzēti 894 541 599 eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 3,3% no ieņēmumiem jeb 28 826 457 eiro, informē pašvaldībā.

Nākamgad iecerēts saglabāt nemainīgas iepriekšējo gadu budžeta prioritātes - sociālo palīdzību, atbalstu ģimenēm, izglītību un drošību. Ievērojamus līdzekļus plānots novirzīt ielu un izglītības iestāžu remontiem. Papildus tam, iezīmēti arī tādi nozīmīgi projekti, kā darbs pie Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas un gatavošanās valsts simtgades pasākumiem.

Lielākais ielu remontdarbu apjoms nākamgad tiek plānots Brīvības ielā, posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Kr.Valdemāra ielā, Elizabetes ielā, Stabu ielā, Dzirnavu ielā, posmā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā u.c., šiem mērķiem novirzot 11,6 milj. eiro. Iekškvartālu piebraucamo ceļu remontam plānots piešķirt 4 milj. eiro. Tie notiks Āgenskalnā, Imantā, Dzirciemā, Bolderājā, Zasulaukā, Šampēterī, Purvciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Dārzciemā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Čiekurkalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība un sociālie partneri vienojas, ka minimālā darba alga 2016.gadā nebūs augstāka par 370 eiro

Dienas Bizness, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 31. augustā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ārkārtas sēdes laikā valdība kopā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem centās vienoties par atsevišķiem 2016.gada budžeta jautājumiem. Vienošanās tika panākta attiecībā uz minimālās algas apmēru, nosakot, ka tā būs amplitūdā no 360-370 eiro, par konkrētu algas apjomu šodien vēl jāvienojas Ministru kabinetam.

NTSP sēdes laikā Finanšu ministrijas pārstāvji informēja par aktuālo situāciju un priekšlikumiem, kas izriet no iepriekšējās nedēļas MK sēdēm un diskusijām NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē. Šodien, NTSP sēdes laikā valdībai un sociālajiem partneriem neizdevās vienoties par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016.gada, solidaritātes nodokļa un neapliekamā minimuma celšanu, ko atbalsta LBAS, savukārt tam nepiekrīt LDDK. Kā norādīja Ministru prezidente L.Straujuma, valdība šodien centīsies darīt visu iespējamo, lai 2016.gada valsts budžets tuvākajā laikā tiktu atbalstīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

80% taksometru firmu pašlaik darbojas pelēkajā zonā, sarunā ar DB uzsver Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis

Fragments no intervijas

Vai 2016. gada valsts budžets ir ēnu ekonomiku veicinošs vai apkarojošs?

Budžets ir ēnu ekonomiku apkarojošs. Pats budžets gan atspoguļo tikai ieņēmumu un izdevumu sarakstu. Jautājums ir par budžetu pavadošo likumprojektu paketi, kurā, nenoliedzami, ir ēnu ekonomikas apkarošanas elementi. Finanšu ministrija ir nospraudusi sev mērķi vismaz par 1% gadā samazināt ēnu ekonomiku. Tas ir gan reālistiski, gan ambiciozi. Mēs ēnu ekonomikas apjoma ziņā par 6% atpaliekam no tām valstīm, ar kurām gribētu līdzināties.

Kuras iniciatīvas nākamā gada budžetā ietekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīs 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informē Finanšu ministrijā.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

«Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi. Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai,» norāda finanšu ministre Dana Reizniec-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LVC: Ja tiks samazināts finansējums, būs jālemj, kuros novados neremontēt ceļus

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja tiks samazināts valsts budžeta finansējums valsts autoceļiem, visvairāk cietīs vietējās nozīmes autoceļi un nāksies lemt par to, kuros novados nākamgad ceļu remontdarbus neveikt,» norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Tāpat, pie samazināta valsts finansējuma autoceļiem nebūs iespējas realizēt visus ar satiksmes drošības uzlabošanu saistītos projektus,» uzsver J.Lange.

Lai uzturētu valsts autoceļu tīklu kārtībā, katru gadu būtu nepieciešams finansējums 490 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka pēdējos 20 gadus no valsts budžeta autoceļiem tiek piešķirts nepietiekams līdzekļu apjoms, kopējais finansējuma deficīts valsts autoceļiem jau sasniedz četrus miljardus eiro.

Nākamā gada valsts budžeta bāzē autoceļiem ir paredzēti 150 miljonu eiro. Ja šī summa tiks samazināta, nāksies lemt par to, kurus no 2016. gadā ieplānotajiem remontdarbiem atcelt, kuros novados un reģionos ceļu remontdarbus neveikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimšēvičs: Ir skaidri jāpasaka, ka valsts budžetā vairs nav naudas, ko dalīt

LETA, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, jau tagad būtu skaidri jāpasaka, ka naudas, ko dalīt, nākamā gada budžetā nav.

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) un finanšu ministru Jāni Reiru (V), Rimšēvičs žurnālistiem atzina, ka nākamā gada budžets ir jāveido ar lielu atbildību un valdībai ir jābūt piesardzīgai ar tā veidošanu.

«Ir skaidri jāpasaka, ka naudas, ko dalīt, nav,» teica Rimšēvičs.

Viņš atgādināja, ka Latvija turpina dzīvot uz parāda un ārējais parāds pēdējos gadus ir tikai palielinājies. Tā vietā, lai Latvija dzīvotu no saviem līdzekļiem, tā turpina aizņemties un dzīvot pāri tam līdzekļu apjomam, ko pati nopelna. Savukārt tas nākotnē atkal var novest pie ekonomiskās krīzes un vajadzības aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru