Rīgas Dzemdību nama darbinieki draud samazināt dežūru skaitu, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt darba attiecību pārtraukšanu, ja nekavējoties netiks risināts jautājums par viņu darba samaksu.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esoša Rīgas Dzemdību nama ginekologu, dzemdību speciālistu vēstule veselības ministrei Andai Čakšai, Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un Dzemdību nama valdei, mediķi ir satraukti un neapmierināti ar savu darba samaksas apjomu.

Vēstulē uzsvērts, ka Dzemdību nama ginekologu un dzemdību speciālistu darba samaksa patlaban ir 5,05 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Ārsti norāda, ka Dzemdību nams ir valstī lielākā un modernākā dzemdību palīdzības un prenatālās aprūpes iestāde ar gandrīz 70 gadu pieredzi dzemdību palīdzības un ginekoloģisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un te ik gadu tiek pieņemtas vidēji 7000 dzemdības. Sniegtie pakalpojumi mediķu ieskatā ir pielīdzināmi augstākā līmeņa stacionāram, kurā ir vislielākais personāla noslogojums specialitātē, ievērojams augsta riska dzemdību īpatsvars un darba intensitāte.

Rīgas Dzemdību namā tiks izveidots vienots un modernizēts Dzemdību centrs un labiekārtotas telpas pēcdzemdību un jaundzimušo aprūpei. Pavisam renovēs četrus galvenā korpusa ēkas stāvus, informē SIA Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Ilze Lietuviete.

Ilze Lietuviete atzīst, ka viņu darbību ietekmē demogrāfiskās tendences valstī, uzsverot, ka demogrāfijas rādītāji ir cieši saistīti ar ekonomisko situāciju valstī: «Taču pie mums tiek pieņemta trešā daļa jeb 32% no visām Latvijā notiekošajām dzemdībām. Tāpēc neatkarīgi no satraucošajām dzimstības tendencēm valstī mūsu uzdevums ir nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus dzemdībās un pēcdzemdību aprūpē.»

«Jaunajā centrā katrai ģimenei būs sava individuāla palāta, kurā paredzēts veikt visu dzemdību procesā nepieciešamo – izmeklēšanu, dzemdību vadīšanu un pieņemšanu. Turklāt būs iespējams nodrošināt dzemdību pieņemšanu mājas apstākļiem pietuvinātā vidē, bet patoloģisku dzemdību gadījumā - nodrošināt dažāda veida monitorēšanu visā dzemdību laikā,» sacīja Dace Rezeberga, Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe.

SIA Daugavpils reģionālā slimnīca šogad plāno uzsākt dzemdību nama celtniecību un operāciju bloka rekonstrukciju par kopējo summu 5.27 milj. Ls.

Tas paredzēts projekta „Stacionārās veselības aprūpes attīstība” ietvaros. Projekta realizācijā paredzēts apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, bet 15% būs valsts līdzfinansējums. Jauno dzemdību nama ēku plānots uzcelt blakus Daugavpils reģionālajai slimnīcai, un tas kopā varētu izmaksāt 3.2 milj. Ls, bet operāciju bloka rekonstrukcija – 2.1 milj. Ls. „Pašreiz mūsu dzemdību nodaļā ir 30 gultas vietas, kas jau ir diezgan maz. Turklāt visdrīzāk tiks slēgtas dzemdību nodaļas gan Krāslavā, gan Preiļos, un no šīm pilsētām varētu braukt dzemdēt uz Daugavpili. Otrkārt, mums nav jaundzimušo bērniņu perintālās aprūpes nodaļas. Pašreiz visi jaundzimušie, kas ir smagi slimi, tiek vesti uz Jēkabpili. Tā nav normāla situācija,” norāda SIA Daugavpils reģionālā slimnīca valdes loceklis Aivars Zdanovskis.

Augstākās tiesas (AT) Senāts Natālijas Grasmanes prasībā pret SIA Rīgas Dzemdību nams par 2 miljonu latu kompensācijas piedziņu ir pilnībā atcēlis apelācijas tiesas spriedumu.

Līdz ar to lieta ir nosūtīta jaunai izskatīšanai AT Civillietu tiesu palātai, Db uzzināja tiesā.

Db jau ziņoja, ka gan Rīgas apgabaltiesa, gan AT Civillietu palāta noraidīja N. Grasmanes prasību par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzību un zaudējumu piedziņu. Savu prasību N. Grasmane pamatoja ar to, ka viņas bērns 2002.gadā smagu dzemdību dēļ kļuvis par invalīdu uz mūžu.

Viņa arī uzsver, ka puisēns kļuvis par invalīdu ārstu neprofesionālās rīcības dēļ, tādēļ vērsās Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā (MADEKKI). Inspekcija konstatēja vairākus pārkāpumus tieši dzemdību laikā un ārstam tika noteikts naudas sodu, bet Dzemdību nama administrācijai lika pilnīgot dzemdību norises karti.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem, kuri iesaistīti dzemdību palīdzības nodrošināšanā, atalgojuma fiksētās daļas stundas likme pieaugs par 10%, informē slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Ņemot vērā valsts noteikto tarifa pieaugumu dzemdību palīdzībā, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, Slimnīca ir veikusi aprēķinu, paredzot visu finansējumu novirzīt tikai atalgojumam. Kopējā atalgojumam novirzāmā tarifa palielinājuma summa, bez darba devēja nodokļiem, šogad plānota EUR 77 353 apmērā.

Darba algas palielinājuma pieaugums ir aprēķināts, ņemot vērā valsts noteikto jauno tarifu par dzemdībām, attiecīgo pacientu skaitu iepriekšējā gadā un iesaistīto speciālistu loku, kas sniedz dzemdību palīdzību. Dzemdību procesā iesaistītajām ārstniecības personām – dzemdību speciālistiem-ginekologiem, vecmātēm, bērnu aprūpes māsām, nodaļu virsārstiem un virsmāsām stundas likmes pieaugums ir noteikts desmit procentu apmērā, savukārt jaundzimušo intensīvās terapijas ārstiem, kuri iesaistīti daļēji, stundas likme palielināta par pieciem procentiem. Tā kā jaundzimušo intensīvās terapijas tarifs nav palielināts, atalgojuma palielinājums šiem speciālistiem ir mazāks.

Vienu dzemdību reālās izmaksas Latvijā ir aptuveni 300 lati, precīza summa atkarīga no dažādiem faktoriem, taču valsts samaksā tikai 80% no reālajām izmaksām, intervijā atklāj šovasar no darba aizgājusī ilggadējā Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Ilze Lietuviete.

Valsts attieksme šajā jomā ir vienkārša – visi stacionāri Latvijā ir SIA, un tiem ir jāattīstās par saviem līdzekļiem. Tātad tiem ir jādarbojas kā komersantiem, «spiežot no pacientiem laukā visu iespējamo». Ja valsts ir pateikusi, ka medicīna pie mums ir bezmaksas, tai vajadzētu šos pakalpojumus arī apmaksāt, bet tas nenotiek. «Apmēram tāpat jūs varētu aiziet uz veikalu, paņemt maizes kukulīti,kas maksā 50 santīmus un pateikt – ziniet, es maksāšu tikai 40 santīmus un viss! Tā mums pašreiz maksā valsts,» tā I. Lietuviete.

Uz jautājumu, kur dzemdību nama gadījumā tiek atrasti pārējie 20%, lai segtu to izdevumu daļu, ko neapmaksā valsts, bijusī ārstniecības iestādes vadītāja atzīst, ka tieši šim mērķim savulaik ieviesti maksas pakalpojumi, ļaujot iespēju topošajām māmiņām slēgt līgumus ar konkrētiem ārstiem un vecmātēm. «Ārsti un vecmātes, esot mājās, gaida, kad viņiem atskanēs telefona zvans un būs jābrauc uz ārstniecības iestādi, kur jau būs atvests kāds līgumu noslēgušais. Viņiem ir jābūt gataviem arī Jaungada naktī un Līgo vakarā, un tas nozīmē, ka viņi nevar iedzert ne šampanieša glāzi, ne alus kausu. Ir jābūt gatavam skriet, atskanot telefona zvanam,» skaidro I. Lietuviete. Princips ir vienkāršs – tie pacienti, kuri izvēlas maksas pakalpojumus, samaksā par visu to naudas daļu, ko nesamaksā valsts arī par pārējiem pacientiem. Rezultātā ārstniecības iestāde reālajam pakalpojuma sniedzējam – ārstam vai vecmātei – nesamaksā tik, cik viņš būtu pelnījis. «Mēs visi esam komersanti un mums visiem nauda kaut kur jādabū. Valsts par savām slimnīcām rūpējas, bet par pašvaldību slimnīcām tai nav nekādas atbildības. Un dzemdību nams ir Rīgas pašvaldības komercsabiedrība. Un arī pašas pašvaldības pienākumos neietilpst dzemdību nama uzturēšana. Par dzemdību namu reāli atbild tikai pats dzemdību nams,» tā I. Lietuviete.

Kuldīgas slimnīcā līdz 1.oktobrim aizvērs dzemdību nodaļu, lai ļautu mediķiem pilnvērtīgi atpūsties un vienlaikus varētu atsvaidzināt arī nodaļas fizisko vidi, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

SIA «Kuldīgas slimnīca» valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pauda, ka iestādes vadības mērķis ir vēl labāka, ģimenēm draudzīgāka dzemdību nodaļa, tāpēc personālam jādod atelpa un jāveic kosmētiski uzlabojumi, lai pēc pārtraukuma nodaļa vēl labāk kalpotu savam galvenajam uzdevumam - dzemdniecībai. Rozenfelds arī atvainojas apkaimes jaunajām māmiņām par sagādātajām neērtībām.

Slimnīca par lēmumu ir informējusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonā dzīvojošās sievietes, kurām sākušās dzemdības, pārvirzīs uz citām dzemdību nodaļām, norādīja slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.

«Mēs esam ļoti gandarīti, ka Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļas darbu novērtē un izvēlas pacienti ne tikai no dažādām vietām Kurzemē, bet arī no Latgales un citām vietām. Taču personālam ir jāatpūšas, nedrīkstam pieļaut kolēģu pārstrādāšanos un izdegšanu, jo citādi nespēsim noturēt nodaļā uzstādīto augsto kvalitātes latiņu,» pauda dzemdību nodaļas vadītāja Natālija Gailīte.

Veselības obligātās apdrošināšana valsts aģentūra (Aģentūra) 4. un 5. jūnijā ir veikusi kontroli SIA Aizkrauklesslimnīcā un noformējusi aktu par konstatētajiem pārkāpumiem.

Aģentūra pārbaudīja šā gada maijā masu medijos izskanējušo informāciju par slimnīcā sniegtajiem dzemdību pakalpojumiem un iespējams nelikumīgu maksājumu iekasēšanu no pacientēm. Turklāt tika saņemti arī divu personu iesniegumi ar lūgumu izvērtēt Slimnīcas pieprasīto maksājumu likumību, Db.lv Elīna Skurjate, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību departamenta preses sekretāre.

Tāpat Aģentūras Vadības informācijas sistēmā tika atlasīta informācija par 2007. gada otrajā pusgadā un 2008. gada pirmajā ceturksnī sniegtiem dzemdību pakalpojumiem.

Kontroles rezultātā Aģentūra secināja, ka slimnīca nav ievērojusi Noteikumu Nr. 1046 un Līguma nosacījumus, pieprasot un saņemot maksājumus par valsts garantētiem un apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem no 30 pacientēm, kopsummā par Ls 1 258.00. Aģentūra uzlika par pienākumu slimnīcai atgriezt atpakaļ pacientēm nepamatoti iekasētos maksājumus.

Aizvadītajā gadā Rīgas Dzemdību nams apgrozījis kopumā 3,8 milj. Ls, kas ir par 9,6% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Pērn maksas pakalpojumu sniegšana veidoja 20% no kopējā Rīgas Dzemdību nama apgrozījuma.

Pērn valsts finansējums par stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, neskaitot piešķirtā finansējuma apmēru par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu, ir samazinājies par 14,7% jeb 493,2 tūkst. Ls, teikts uzņēmuma gada pārskatā.

2012. gadu uzņēmums noslēdza ar 554,9 tūkstošu latu zaudējumiem iepretim 1,3 tūkst. Ls peļņai, kas uzņēmumam bija 2011. gadā.

Pērn Dzemdību namā pieņemtas 6 144 dzemdības, kas veido 31,8% no kopējā dzemdību skaita valstī. Tādējādi SIA Rīgas Dzemdību nams ir Latvijā lielākā dzemdību iestāde.

Trešdien atklāts atjaunotais Rīgas Dzemdību nams, kura renovācijas darbos ieguldīts vairāk nekā viens miljons Ls.

Renovācijas darbi tika uzsākti pagājušajā gadā, un šī projekta ietvaros renovēti četri galvenā korpusa stāvi un izveidots Dzemdību centrs.

Projekts tika īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem un Rīgas domes līdzfinansējumu 15% apmērā.

Rīgas Dzemdību namā tiek pieņemta trešadaļa no Latvijā notiekošajām dzemdībām.

SIA Rīgas Dzemdību nams apgrozījums pērn samazinājies par 13%. 2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,9 milj. Ls, bet 2011. gadā – 4,25 milj. Ls. Tāpat 2011. gadā samazinājusies Dzemdību nama peļņa – 2010. gadā tā bija 362 tūkst. Ls, bet 2011. gadā vien 1,4 tūkst. Ls. Pērn Rīgas Dzemdību namā strādāja aptuveni 370 darbinieku, iepriekš informēja aģentūra LETA.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Juridiskās palīdzības administrācijas speciālisti saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu.

Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz iesniegumu - aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu. Ja nepieciešams, persona pievieno veidlapā minētās ziņas apliecinošo dokumentu kopijas.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pašreizējais juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugs ir apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem, tomēr praksē ir konstatētas nepilnības. Līdz ar to rodas grūtības gan veidlapu aizpildīšanā pašām personām, gan arī Juridiskās palīdzības administrācijai, izvērtējot veidlapās iekļauto informāciju.

Noteikumu projektā ir precizēta juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa, kā arī ir veiktas citas izmaiņas veidlapas struktūrā, kas ļaus uzlabot juridiskās palīdzības piešķiršanas procesu, kā arī veidlapa būs vieglāk uztverama un saprotama juridiskās palīdzības pieprasītājam. Piemēram, veidlapā vairs nebūs jānorāda, kā persona paredz turpmāko strīda risinājumu vai attīstību. Savukārt ar parakstu b��s jāapliecina, ka gadu pēc juridiskās palīdzības sniegšanas brīža Juridiskās palīdzības administrācija attiecībā uz personu varēs veikt īpašuma stāvokļa vai ienākumu līmeņa pārbaudi. Gadījumā, ja gadu pēc juridiskās palīdzības saņemšanas īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis būs būtiski uzlabojies, personai būs pienākums atmaksāt valsts budžetā ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu saistītos izdevumus

Pēc renovācijas augustā Jūrmalas slimnīcā tiks atklātas Dzemdību nodaļas jaunās telpas. Nodaļas renovācijas izmaksas ir 533 tūkst. Ls, kur Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir vairāk nekā 289 tūkst. Ls, Jūrmalas pašvaldības finansējums – vairāk nekā 88 tūkst. Ls un slimnīcas finansējums – vairāk nekā 154 tūkst. Ls.

Kopumā renovācijas un rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniedz 1,29 tūkst. Ls, kur 51 % sedz ERAF līdzekļi, Jūrmalas slimnīca – 42 %, bet Jūrmalas pašvaldība – 7 %. Lai veiksmīgi pabeigtu rekonstrukciju, slimnīca saņēma arī aizņēmumu bankā, informē pašvaldība.

Renovācija un rekonstrukcija īstenota projektā «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras pilnveidošana SIA Jūrmalas slimnīca, veicot pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai». Projekts īstenots divos posmos: no 2011. gada augusta veikta ēkas ārējā renovācija un rekonstrukcija, bet no 2012. gada februāra – ēkas iekšējās renovācijas darbi.

No šī gada 1. līdz 31. martam Lady Taxi sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu rīko akciju, kuras ietvaros Rīgas Dzemdību namā dzimušos mazuļus kopā ar vecākiem Lady Taxi nogādās mājās bez maksas.

«Šajā laikā, kad daudziem jaunajiem vecākiem ir atbildīgi jāplāno ģimenes budžets, šāda pozitīva uzņēmēju iniciatīva ir patīkams atbalsts ģimenei,» norāda Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja dr.Ilze Lietuviete.

«Akciju rīkojam jau otro gadu. Vecāki un bērni ir viena no mums tuvākajām klientu auditorijām,» sacīja Lady Taxi mārketinga direktore Linda Truksne.

Lai izmantotu šo pakalpojumu, Rīgas Dzemdību namā martā jaunpiedzimušo vecākiem brauciens jāpiesaka operatorei, zvanot uz 27 800 900. Iekāpjot taksometrā, jāuzrāda dzemdību nodaļā saņemtais braukšanas kupons.

Braucienu bez maksas nodrošina tikai Rīgas pilsētas robežās. Lady Taxi automašīnas ir aprīkotas ar zīdaiņu krēsliņiem.

Naktī uz pirmdienu, 15. decembrī, Rīgas Dzemdību namā (RDN) pieņemtas šā gada 7000. dzemdības, tādejādi pārsniedzot kopējo pagājušā gada dzemdību un jaundzimušo skaitu.

Meitenīte piedzimusi Jevgēnijas un Pāvela ģimenē plkst. 2:15. Līdz šim brīdim šogad ir piedzimuši jau vairāk nekā 7000 mazuļi, ņemot vērā dvīņu un trīnīšu skaitu, tādejādi sasniedzot pirmskrīzes dzimstības apjomus.

Kopš 2011. gada bērnu skaits ar katru gadu pieaug: 2011. gadā RDN piedzima 5760 bērnu, 2012. gadā - 6191 jaundzimušais, savukārt pagājušogad tika sagaidīti 6690 mazuļi. Pēdējo reizi vairāk par 7000 bērniem Rīgas Dzemdību namā piedzimuši 2008. gadā, savukārt šajā gadu tūkstotī tikai 3 gados: 2006., 2007. un 2008. gadā.

«Dzimstības pieaugums ir patiesi iepriecinošas ziņas,» komentē Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja dr. Ilze Kreicberga. «Mēs palēnām sasniedzam pirmskrīzes jaundzimušo skaitu, un ir cerības to pārsniegt, Dzemdību nama absolūtais rekords ir 8826 mazuļi 1983. gadā, pirms 31 gada,» viņa piebilst.

Mūsdienu medicīna strauji attīstās, pievēršot arvien lielāku uzmanību cilvēka organisma iekšējām rezervēm un jaunām tehnologijām. Cilmes šūnas – ir unikāls materiāls, kas palīdz organismam pašatjaunoties pēc dažādām saslimšanām vai traumām. Pateicoties cilmes šūnu nepārspējamām reģeneratīvajām īpašībām, tās kļūst par personisko “būvniecības” materiālu un terapijas veidu, kas ir ideāli piemērots organisma un imūnās sistēmas pašatjaunošanai.

Organismam novecojot un cīnoties ar saslimšanām, cilmes šūnu rezerves strauji samazinās. Rodas jautājums, kādas ir iespējas savlaicīgi nodrošināt personisko bioloģisko rezervi?

Jaundzimušā cilmes šūnu saglabāšana – tā ir iespēja nodrošināt īpašu papildus rezervi ne tikai bērnam, bet visai ģimenei. Cilmes šūnas, kas tiek iegūtas no nabassaites, atrodas pašā dzīves cikla sākumā augstas bioloģiskās aktivitātes stāvoklī. Saglabājot šūnas to bioloģisko iespēju maksimumā, mēs iegūstam unikālu, nenovērtējamu materiālu.

Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos. Pēdējās desmitgadēs ir uzkrāta būtiska pieredze nabassaites asins cilmes šūnu veiksmīgā pielietošanā medicīnā. Pasaulē ir veiktas vairāk kā 40 000 cilmes šūnu transplantācijas. Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos.

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Lai izvairītos no domstarpībām starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju par piemērojamo PVN vienotam pakalpojumam, kuru veido vairāki pakalpojumi ar atšķirīgām šī nodokļa likmēm, būtu nepieciešamas izmaiņas PVN nodokļa normu piemērošanas noteikumos.

Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka pašlaik nedz Latvijas PVN likumā, nedz šī likuma normu piemērošanas reglamentējošajos Ministru kabineta noteikumos, nedz metodiskajos materiālos nav sniegtas vadlīnijas attiecībā uz vienota pakalpojuma jēdziena analīzi PVN vajadzībām. Tādējādi vienīgais instruments, uz ko viss balstās, ir Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas būtībā kalpo kā precedents vienotā pakalpojuma PVN piemērošanai.

Uz šādu situāciju arī norāda Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums saistībā ar Igaunijas kompānijas Brandikultuur (OÜ Brändikultuur) un Latvijas nodokļu administrācijas strīdu par piemērojamo PVN un tā atmaksu 3070,77 eiro apmērā par 2011. gada vasarā notikušo konferenci Baltic Beach Hotel Jūrmalā. Lietas būtība ir tāda, ka Igaunijas nodokļu maksātājs sniedza citam Igaunijas nodokļu maksātājam konferences organizēšanas un vadības pakalpojumus. Sniegto pakalpojumu ietvarā papildus tika nodrošināti vēl tādi pakalpojumi kā naktsmītnes, restorāna pakalpojumi un konferenču telpu noma. Brandikultuur pieteica atmaksāt Latvijā samaksāto PVN, savukārt VID samaksātā PVN atmaksu Igaunijas nodokļa maksātājam atteica. VID atteikums atmaksāt priekšnodokli bija pamatots ar to, ka papildu sniegtie pakalpojumi ir uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme (Latvija), tātad Brandikultuur, pirms pakalpojuma sniegšanas bija jāreģistrējas Latvijas ar PVN apliekamo personu reģistrā. Brandikultuur VID atteikumu pārsūdzēja, kā rezultātā Administratīvajā apgabaltiesā tika apstiprināts, ka gala saņēmēja, cita Igaunijas nodokļa maksātāja, mērķis bija saņemt vienu vienotu pakalpojumu, nevis vairākus atsevišķus.

Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā konstatēts, ka Veselības ministrija (VM) nav izvērtējusi un novērsusi politikas plānošanas dokumentu neatbilstības un normatīvo aktu nepilnības neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā.

Tā piemēram, lai arī politikas plānošanas dokumentā noteikts, ka vienots neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests tiks izveidots, apvienojot Katastrofu medicīnas centru ar pašvaldību līdzšinējā īpašumā esošajām neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrām, tomēr ministrija veidos jaunu tiešās pārvaldes iestādi.

Esošās Katastrofu medicīnas centra un jaunizveidojamā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta funkcijas un uzdevumi neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā pārklājās, līdz ar to, radot valsts budžeta līdzekļu neefektīvas un neekonomiskas izlietošanas risku.

Revīzijā arī tika konstatēts, ka atsevišķās administratīvajās teritorijās neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāžu brigādes nav izvietotas tā, lai nodrošinātu savlaicīgu un tiesību aktu normām atbilstošu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Madonas slimnīcā gada laikā viena trešdaļa grūtnieču izvēlas savu bērniņu laist pasaulē ģimenes dzemdībās, kurās līdzās grūtniecei ir bērna tēvs vai kāds no radiniekiem. Lai jauno māmiņu dzemdības noritētu droši un komfortabli, slimnīca, ar Pētera Avena labdarības fonda Paaudze atbalstu, ir iegādājusies jaunu medicīnisko aprīkojumu aptuveni 40 000 eiro vērtībā, teikts paziņojumā medijiem.

Pēdējos gados Madonas slimnīcas dzemdību nodaļā vidēji ir ap 400 dzemdībām gadā. Grūtnieces un to tuvinieki arvien biežāk izvēlas ģimenes dzemdības, lai šajā tik svarīgajā brīdī māmiņu varētu atbalstīt arī kāds no ģimenes locekļiem.

«Līdz ar to, ka ģimenes dzemdību skaits ar katru gadu pieaug, tad mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai tās notiktu pēc iespējas kvalitatīvāk. Ar fonda atbalstu mēs esam uzlabojuši dzemdību nodaļas tehnisko stāvokli. Telpu iekārtojums tiek plānots tā, lai dzemdību gaitā vairs nav nepieciešams grūtnieci pārvietot no vienas telpas uz citu. Kā arī ir nodrošināts viss aprīkojums, lai mazulis un māmiņa pirmajos dzīves brīžos justos pēc iespējas labāk,» skaidro Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs.

Par veselības aprūpi Jūrmalā gādā SIA "Jūrmalas slimnīca", kas ir lokāla daudzprofilu slimnīca un vienīgā pilsētā, kurā diennakts režīmā strādā uzņemšanas nodaļa ar traumpunktu, diagnostiskie dienesti - radioloģijas nodaļa un laboratorija, kā arī dežūrējošie ārsti - speciālisti nodaļās.

Savu darbu tā uzsāka pirms vairāk nekā 50 gadiem un līdz šī gada 8.jūnijam darbojās ar nosaukumu "Bulduru slimnīca".

"Lai nodrošinātu slimnīcas pakalpojumu atbilstību visaugstākajām kvalitātes prasībām, SIA "Jūrmalas slimnīca" plānveidīgi veic slimnīcas rekonstrukcijas darbus. Šomēnes plānots pabeigt Jūrmalas slimnīcas ķirurģijas korpusa rekonstrukcijas darbus," stāsta SIA "Jūrmalas slimnīca" tirgzinības direktors Valdis Beķeris.

Ķirurģijas korpusa rekonstrukcija izmaksāja gandrīz 1 miljonu 310 tūkstošus latu, ko finansē Jūrmalas pilsētas dome kā "Jūrmalas slimnīcas" kapitāldaļu turētājs.

Jau septembrī pēc rekonstrukcijas un jauno telpu iekārtošanas šajā korpusā tiks izvietoti ambulatoro konsultāciju kabineti, ģimenes ārstu kabineti, dienas stacionārs, pacientu uzņemšanas nodaļa, neatliekamās palīdzības nodaļa ar 20 gultām, intensīvās terapijas gultas un divas operāciju zāles neatliekamo operāciju veikšanai.

Klīnikas, kas nodrošina valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas programmas procedūras, mudina pārskatīt finansējuma apmēru un rindu veidošanās kārtību .

Valsts apmaksātā neauglības ārstēšanas programma sākta 2012. gada rudenī, un medicīniskās apaugļošanas procedūras un konsultācijas tiek nodrošinātas piecās privātās reproduktīvās medicīnas iestādēs: Embrions, AVA Clinic, EGV, VASU un IVF Riga. Pēdējie apkopotie statistikas dati liecina, ka visās klīnikās vienlaicīgi rindā, lai saņemtu procedūru, gaida vairāk nekā 2200 cilvēku. Statistikas dati gan neatspoguļo realitāti pavisam precīzi, jo šobrīd pacientiem ir iespējams vienlaicīgi rindā iestāties vairākās ārstniecības iestādēs. Gaidīšanas rindas veido un administrē pašas ārstniecības iestādes. DB uzrunāto klīniku vadītāji uzsver, ka rindu jautājums būtu jāsakārto un jāveido vienota reģistrēšanās sistēma. Patlaban administrēšana gulstas uz klīniku darbinieku pleciem, un par šo darbu valsts atmaksātajā neauglības ārstēšanas programmā finansējums netiek paredzēts.

Augusta sākumā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu. Šie noteikumi tika izstrādāti ar mērķi noteikt vienotu kārtību pirmās palīdzības aptieciņu izvietojumam un skaita aprēķināšanai sabiedriskajās un darba vietās, kā arī precizēt pirmās palīdzības aptieciņas saturu.

Šī gada 3. augustā Saeimā tika pieņemti un 7. augustā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu. Savukārt Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr. 669 «Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā» zaudēja spēku šī gada 1. jūlijā, bet Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr.668 «Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu» zaudēja spēku 2010.gada 7. augustā līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos.