Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.
Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).
Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).
Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.
Lauku īpašumiem, kuros ir dzīvojamā māja un kuri atrodas piepilsētu vai piejūras dārgajās teritorijās, vrtību pieaugums būs daudz lielāks, jo atbilstoši Noteikumu Nr. 305 99. punktam, 1000 m2 zemes tiks vērtēti ar individuālās apbūves zemes bāzes vērtību, savukārt lauku īpašumos, kuros pārsvarā ir meža zeme, vērtību pieaugums ir minimāls un atsevišķos gadījumos ir pat vērtības samazinājums.
Lauku nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību salīdzinājums redzams 3., 4., 5. attēlā. Salīdzināta kadastrālā vērtību nosacītam nekustamam īpašumam, kas sastāv no 5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 5 ha mežsaimniecībā izmantojamā zemes un atrodas pašvaldības teritorijā, kurā individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtība ir visaugstākā.
Dzīvojamās apbūves vērtību zonējumā noteiktas 1302 vērtību zonas (6. attēls). Individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtību amplitūdas ir no 0.15 Ls/m2 līdz 150 Ls/m2 (Rīgas centrā, kas nav raksturīga individuālo māju apbūves teritorija - 580 Ls/m2).
Kopumā valstī pa pašvaldībām individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtību pieaugums ir no 1.6 līdz 22 reizēm. Vidēji pa valsti pieaugums ir 5.6 reizes (6. tabula).
Zemes bāzes vērtību izmaiņu atšķirībām ir divi galvenie iemesli - spēkā esošo zemes bāzes vērtību aktualizācijas gads un nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes dažādos rajonos. Spēkā esošās zemes bāzes vērtības pa pašvaldībām ir noteiktas laika posmā no 1999. līdz 2005. gadam. Līdz ar to zemes bāzes vērtību pieaugums ir mazāks teritorijās, kurās zemes bāzes vērtības aktualizētas 2005. gadā, piemēram, Ogres novadā - bāzes vērtības aktualizētas 2005. gadā un tās pieaug vidēji 3 reizes. Rīgā un Jūrmalā, kur zemes bāzes vērtības aktualizētas 2002. gadā, vidējais pieaugums ir attiecīgi 7.8 reizes un 6.6 reizes. Būtisks vērtību pieaugums ir teritorijās, kur spēkā esošās zemes bāzes vērtības ir ļoti zemas, piemram, Alūksnes rajona Trapenes pagastā zemes bāzes vērtību pieaugums ir 10 reizes, jo spēkā esošā zemes bāzes vērtība ir 0.05 Ls/m2, bet projektā noteikta 0.50 Ls/m2.
Salīdzinājumam 7. tabulā apkopotas minimālās, maksimālās un raksturīgās individuālās apbūves zemes bāzes vērtības kopā valstī, Rīgā, Jūrmalā un Alūksnes rajonā.
Individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes kadastrālo vērtību pieaugums pilsētās redzams 7. attēlā. Kadastrālo vērtību aprēķins veikts zemes vienībai, ar platību 1500 m2 un piemērojot vidējo bāzes vērtību pašvaldībā.
Individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes kadastrālo vērtību pieaugums lauku pašvaldībās redzams 9. attēlā. Kadastrālo vērtību aprēķins veikts zeme vienībai, ar platību 2000 m2 un piemērojot vidējo bāzes vērtību pašvaldībā.
Ēku kadastrālo vērtību bāzes noteikšanai valstī izdalīti 39 individuālo dzīvojamo māju tirgus rajoni ar atšķirīgiem vērtību līmeņiem (10. attēls, 8. tabula) un papildus diferencētas bāzes vērtības pa vērtību zonām ir vēl 71 pašvaldību teritorijā.
Individuālo dzīvojamo māju ar mūra ārsienām bāzes vērtību diapazons valstī ir no 20 Ls/m2 (Krāslavas, Daugavpils rajonu lauku pašvaldībās) līdz 840 Ls/m2 (Vecrīga). Raksturīgākā bāzes vērtība valstī ir 120 Ls/m2.
Salīdzinājumam 9. tabulā apkopotas minimālās, maksimālās un raksturīgās individuālo dzīvojamo māju ar mūra ārsienām bāzes vērtības kopā valstī, Rīgā, Jūrmalā un Alūksnes rajonā.
Vismazākais bāzes vērtību pieaugums ir Krāslavas un Daugavpils rajonu lauku pašvaldībās. Savukārt, vislielākie bāzes vērtību kāpumi ir tajās teritorijās, kurās spēkā esošās bāzes vērtības ir salīdzinoši zemas un kurās pēdējā laikā ir būtiski aktivizējies nekustamā īpašuma tirgus. Šajās teritorijās pamatā ir arī noteiktas diferencētas bāzes vērtības vienas pašvaldības robežās. Piemēram, Liepājas rajona Vērgales pagastā spēkā esošā bāzes vērtība ir 35 Ls/m2, projektētās bāzes vērtības 265 Ls/m2 piejūras zonā un 105 Ls/m2 pārējā pašvaldības teritorijā. Tas nozīmē, ka 150 m2 lielas, jaunas mājas kadastrālā vērtība patreiz ir 5000 Ls, bet atbilstoši projektam, kadastrālā vērtība šādai mājai piejūras zonā būs 40000 Ls, bet pārējā pašvaldības teritorijā - 16000 Ls.
Daudzdzīvokļu 3-5 stāvu māju bāzes vērtību diapazons valstī ir no 17 Ls/m2 (Krāslavas, Balvu, Daugavpils rajonu lauku pašvaldībās) līdz 690 Ls/m2 (Vecrīga). Raksturīgākā bāzes vērtība valstī ir 80 Ls/m2.
Salīdzinājumam 11. tabulā apkopotas minimālās, maksimālās un raksturīgās daudzdzīvokļu 3-5 stāvu māju bāzes vērtības kopā valstī, Rīgā, Jūrmalā un Alūksnes rajonā.
Ēku bāzes vērtību (ēkas vienas vienības vērtība Ls/m2) pieaugums ir no 1.0 līdz 3.5 reizēm.
Atbilstoši projektētajām bāzes vērtībām 50 m2 liela dzīvokļa jaunā mājā kadastrālās vērtība būs:
" Minimālā valstī - 1000 Ls,
" Maksimālā valstī - 62 000 Ls,
" Raksturīgākā valstī - 5000 Ls.
Rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskās apbūves grupām pašreiz spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze 2007. gadā netiek mainīta, bet tiek izstrādāti nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti.
Nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti tiek noteikti tām nekustamā īpašuma grupām, kurām šogad netiek izstrādāti vērtību zonējumi un aktualizētas zemes un ēku bāzes vērtības. Nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficientu piemērošanai jānodrošina bāzes vērtību salīdzināmība starp pašvaldību teritorijām un visām nekustamā īpašuma grupām, kā arī atbilstība pēdējo divu gadu vidējiem nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņiem.
Izstrādātie nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti zemei ir ar lielu skaitlisku diapazonu (12. tabula).Lielais skaitliskais diapazons saistīts ar vairākiem faktoriem:
" pašreiz spēkā esošie zemes vērtību zonējumi un zemes bāzes vērtības ir apstiprinātas atšķirīgos laika periodos ( 1999. - 2005. gads);
" atsevišķās pašvaldībās dažiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, pašvaldības ietekmē, noteiktas nekustamā īpašuma tirgum neatbilstošas bāzes vērtības jau uz to apstiprināšanas laika periodu;
" atšķirīgos laika periodos ir bijušas metodiskas izmaiņas atsevišķu nekustamā īpašuma lietošanas mērķu bāzes vērtību noteikšanā.
Atšķirībā no zemes, ēku nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti ir ar daudz mazākiem skaitlisko vērtību diapazoniem, jo ēku vērtību bāze ir aktualizēta vienlaicīgi visā valstī 2006. gadā (bāzes vērtību noteikšanai izmantota nekustamā īpašuma tirgus informācija par 2004. un 2005. gadu).
Darījuma iestāžu un komerciāla rakstura ēku tipu grupai noteiktie koeficienti ir diapazonā no 1.0 līdz 3.1, sabiedrisko ēku tipu grupai no 1.1 līdz 1.5, savukārt, rūpniecības, satiksmes un inženiertehnisko ēku tipu grupām noteiktie koeficienti ir no 1.1 līdz 1.4 (13. tabula).
Noteikto koeficientu atšķirība ir atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes noteiktā teritorijā un attiecīgās ēku tipu grupas ēku pieprasījuma nekustamā īpašuma tirgū. Skaitliski vislielākie koeficienti ir teritorijās, kurās līdz šim bija salīdzinoši zemas bāzes vērtības. Piemēram, koeficients 3.1 ir noteikts Raiskuma un Veselavas pagastos - skaitliski tas nozīmē, ka 150 m2 liela veikala kadastrālā vērtība patreiz ir aptuveni 5000 Ls, bet atbilstoši projektam veikala kadastrālā vērtība būs aptuveni 15000 Ls.
#2/23
2. tabula. Bāzes vērtības pa vērtību līmeņiem un kvalitātes grupām (Ls/ha)
#3/23
9. attēls. Individuālo dzīvojamo māju
apbūves zemes kadastrālo vērtību pieaugums lauku pašvaldībās
#4/23
6. attēls. Individuālo dzīvojamo māju apbūves
zemes bāzes vērtību valsts pārskata karte.
#5/23
13. tabula. Vidējie nekustamā īpašuma tirgus
izmaiņu korekcijas koeficienti ēkām
#6/23
6. tabula. Projektēto individuālo dzīvojamo māju zemes bāzes vērtību
izmaiņas attiecībā pret spēkā esošajām bāzes vērtībām
#7/23
12. tabula. Vidējie nekustamā īpašuma tirgus
izmaiņu korekcijas koeficienti zemei
#9/23
10. attēls. Individuālo dzīvojamo māju ar mūra ārsienām vērtību
valsts pārskata karte
#11/23
9. tabula. Individuālo dzīvojamo māju ar mūra ārsienām bāzes vērtību izmaiņas salīdzinot ar spēkā esošajām bāzes vērtībām
#14/23
11. tabula. Daudzdzīvokļu 3-5 stāvu māju bāzes vērtību
izmaiņas salīdzinot ar spēkā esošajām bāzes vērtībām
#15/23
3. tabula. Lauku zemes spēkā esošo kadastrālo
vērtību salīdzinājums ar prognozētajām kadastrālajām vērtībām
#17/23
4. attēls. Lauku nekustamā īpašuma
prognozētā kadastrālā vērtība bez mājas ietekmes
#18/23
7. attēls. Individuālo dzīvojamo māju
apbūves zemes kadastrālo vērtību pieaugums pilsētās
#19/23
5. attēls. Lauku nekustamā īpašuma prognozētā
kadastrālā vērtība, ievērojot mājas ietekmi (1000 m2)
#20/23
8. attēls. Individuālo dzīvojamo māju
apbūves zemes kadastrālo vērtību pieaugums pilsētās
#21/23
1. tabula. Bāzes vērtības pa vērtību līmeņiem un kvalitātes grupām (Ls/ha)
#22/23
1. attēls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību valsts pārskata karte