Valdībai ātrāk jātiek skaidrībā par holdingfonda pārvaldītāju, citādi ražotāji ilgi neredzēs 200 milj. eiro atbalstu.
Patlaban risinās cīņa starp Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošo Latvijas garantiju aģentūru (LGA) un Finanšu ministrijai (FM) pakļauto Hipotēku banku par to, kura būtu atbilstošākā pārvaldītāja holdingfondam, ar kurā paredzētiem finanšu instrumentiem 2007. - 2013. gadam atvēlēti 200 milj. eiro. Šie līdzekļi pamatā iecerēti ražošanas un eksporta uzņēmumu atbalstam, tā LGA vadītāja Lita Kalniņa. Db jau rakstīja (21.03.), ka runa bija par trīs iespējamiem holdingfonda menedžeriem, no kuriem viens varētu būt arī Eiropas investīciju fonds (EIF), kas gan būtu dārgi. L. Kalniņa pastāstīja, ka par pārvaldītāju tiks izvēlēta nacionālā institūcija. EM ir sagatavojusi MK noteikumus "Kārtība, kādā piešķir ES fondu līdzfinansējumu ieguldījumu fondam", saskaņā ar kuriem fonda funkcijas tiktu deleģētas LGA. "Ja runā par skatījumu, tad ne atbalstu, ne neatbalstu," tā Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis, norādot, ka, gatavojot jautājumus par to, ka holdingu turēs LGA, būtu vēlams izskatīt opciju menedžera funkciju uzticēt Hipotēku bankai. Pastāv aizdomas, ka EM iecere var arī nerealizēties, jo FM, kas noteikumu virzīšanas laikā var sniegt savus priekšlikumus, apskata arī Hipotēku banku kā menedžeri holdingfondam. Galīgais lēmums ir valdības rokās. "No vienas puses, LGA dara, bet nezina, priekš kam, jo, ja koncepcijā ierakstīs Hipotēku bankas vārdu, mēs būsim brīvi," pieļauj LGA vadītāja.
Apšauba kompetenci
LGA veikusi iestrādes par to, kā varētu šo programmu realizēt, tomēr FM un Hipotēku banka šaubās par LGA kapacitāti. Savukārt LGA ir līdzīgas šaubas par Hipotēku banku. Izraugoties par holdingfonda menedžeri Hipotēku banku, ir būtiski, lai tiktu nošķirtas bankas kā holdinga fonda apsaimniekotāja un kā finansējuma saņēmēja funkcijas, kas tālāk izsniedz kredītus, garantijas, un neveidotos interešu konflikts, norādīja FM ES fondu departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale. Viņa minēja, ka, izraugoties LGA, ir būtiski pārliecināties, ka tās kapacitāte nodrošina līdzekļu efektīvu administrēšanu. "Mēs esam gatavi atteikties no pretendēšanas uz holdingfonda līdzekļu apgūšanu caur operacionālām programmām, lai novērstu šķietamu interešu konfliktu. Piedāvājam veidot koncernu, kurā LGA ienāk kā meitas kompānija, kurai uztic holdingfonda turētāja funkcijas, bet banka pārņem garantiju funkcijas," tā I. Feiferis. "Esmu neizpratnē par mūsu kompetences apšaubīšanu, jo esam aktīvi strādājuši pie šī modeļa un izstrādātie finanšu instrumenti ir apliecinājums mūsu kompetencei," tā L. Kalniņa. "Turklāt jau šobrīd tiek saskaņots nodomu protokols ar EIF, kuram ir vislielākā pieredze ES finanšu instrumentu jomā," tā L. Kalniņa. Līgumu ar holdingfonda menedžeri jāspēj noslēgt un finansējumu tam pārskaitīt līdz 2008. gada vidum, minēja L. Kokale, sakot, ka holdingfonda menedžerim jābūt noteiktam otrās darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājumā, ko tuvākā mēneša laikā paredzēts iesniegt izskatīšanai valdībā. Viņa minēja, ka izvērsta pētījumu analīze par abu spēlētāju pieredzi un lēmums par atbilstošāko tiek gaidīts no EM. "Ja valdība nevilcināsies un savlaicīgi iedos zaļo gaismu (oktobrī, novembrī), tad pirmos instrumentus (portfeļa garantijas, riska kapitāls un eksporta garantijas) palaižam 2008. gada otrajā pusē, kas būtu ātrākais iespējamais termiņš," domā L. Kalniņa. "Jūtu no prakses, ka diez vai līdz gada beigām varēs izstrādāt, saskaņot," tā I. Feiferis.
Spēcīgas pārmaiņas
L. Kalniņa stāstīja, ka EM virzītajā projektā būtiski mainās ieviešanas mehānisms, visos mehānismos ir riska dalīšanas princips. Runājot par garantijām, iecerēts kompetences pārnest uz bankām, tādējādi būtisks ieguvums uzņēmējiem būs birokrātijas samazinājums, jo vairs nebūs nepieciešamība vērsties LGA, bet tikai bankā. Banku izvēlē kā galvenais kritērijs būtu MVU kredītu portfeļa apjoms, pieredze. "·obrīd LGA strādā pie būtiskākās sastāvdaļas - biznesa plāna, ko vērtēs speciāli veidota vērtēšanas komisija. Tā kā instrumenti radīti tā, ka kompetences tiek dotas uz āru, LGA nenodarbosies ar naudas sadali, vien izstrādās kritērijus. Man liekas, ka caur holdingfonda ideju valsts atbalsta sistēma sakārtojas," domā L. Kalniņa. Virzītajā projektā ir atrasta iespēja arī eksporta garantijām. LGA strādā pie modeļa, kur LGA darbotos kā pārapdrošinātājs esošajiem apdrošinātājiem. Jautāts, vai Hipotēku banka varētu piedalīties konkursos, I. Feiferis atzina, ka viss atkarīgs no konkursa noteikumiem, bet šī brīža pieredze liecinot, ka banka nepiedalīsies.
Svarīgāks ir instruments nekā kur tas būs
Biznesam ir svarīgi, lai eksportkredīta garantijas būtu pēc iespējas ātrāk pieejamas, nevis kura valsts struktūra kļūs par tās turētāju.
Tā uzskata daudzi aptaujātie uzņēmēji, kuri atzina, ka būtu gatavi izmantot eksportkredīta garantijas savu eksporta darījumu riska mazināšanai. Tika norādīts, ka eksportkredīta garantijas ir arī pieejamas kaimiņvalstīs, tostarp Igaunijas un Lietuvas eksportētājiem, bet ne Latvijas uzņēmējiem. Latvija un Kipra ir vienīgās ES dalībvalstis, kurās valsts eksportkredīta garantija ir nulle. Trešo valstu tirgos, it īpaši Krievijas, citu NVS un Āzijas valstu tirgos Latvijas uzņēmējam faktiski nav iespējas konkurēt ar analogu izstrādājumu ES valstu ražotāju piedāvājumu, atzīst uzņēmēji. Tieši neesošas Latvijas valsts eksportkredīta garantijas ir galvenais iemesls, kāpēc varētu būt "notrūcis" ne viens vien eksporta darījums.
Pietiek muļļāties
"Ar eksportkredīta garantijām esam muļļājušies jau daudzus gadus, tāpēc, jo ātrāk šāda instruments eksportētāju atbalstam tiks ieviests, jo labāk," uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņaprāt ar eksportkredīta garantiju sistēmas ieviešanu Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības eksporta apjomu varētu palielināt vismaz par 5 - 6 %. "Ir nepieņemami, ka tā vietā, lai pēc iespējas ātrāk iedzīvinātu eksportkredīta garantiju sistēmu, Latvijā tiek lauzti šķēpi, kur atradīsies šis fonds - Ekonomikas vai Finanšu ministrijas paspārnē," sašutis ir V. Rantiņš, norādot, ka nozares uzņēmējiem pēc iespējas ātrāk vajadzīgs šis pakalpojums, kas samazinātu risku, un nav svarīgi, kuras valsts institūcijas paspārnē būs šis fonds.
"Svarīgākais ir pats pakalpojums, nevis kurā iestādē ir konkrētais fonds," uzsver SIA Baltrotors direktors Vilis Dārznieks. Viņš atzīst, ka labprāt izmantotu Latvijas valsts eksportkredīta garantijas, ja vien tādas būtu. "Svarīgi, lai šis pakalpojums nepārvērstos "papīru jūrā", jo tad to Baltrotors neizmantos," atzīst V. Dārznieks. Viņš cer, ka līdzšinējā pieredze, kad procedūras aizņem 30 - 40 dienas, būs pagātne, pretējā gadījumā arī šī pakalpojuma ieviešana būs notikusi uz papīra, bet dzīvē tā būs faktiski neizmantojama un tam nebūs jēgas.
Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds domā, kat šis pakalpojums būtiski nepalielinās nozares eksportu, jo tas ir būtisks nelieliem uzņēmumiem, ar salīdzinoši nelielu ražošanas un arī eksporta apjomu.
Labāk LGA
"Kompānijām, kas eksportē, ir vajadzīgs eksportkredīta garantiju mehānisms," uzsver a/s Mārupes metālmeistars valdes loceklis Andris Skolmeistars. Viņaprāt, labāk būtu, ja šī fonda turētājs ir Latvijas garantiju aģentūra un attiecīgo pakalpojumu jau var saņemt caur banku, nekā situācijā, kad to var iegūt tikai caur vienu banku - Latvijas Hipotēku un zemes banku. Arī SIA Rona direktors Valdis Aunītis uzskata, ka svarīgi, lai šis instruments pēc iespējas sāktu darboties. "Manuprāt, labāk, ja šis fonds atrastos Latvijas garantiju aģentūras nekā Latvijas Hipotēku un zemes bankā, kaut arī valsts bankas paspārnē, jo tas varētu ne tikai nepatikt citām komercbankām, bet arī uzņēmējiem, it īpaši, ja būs prasība obligāti šajā bankā atvērt kontu," norāda V. Aunītis.
