Uzņēmums var nodarīt pāri darbiniekiem, ja izdevīgāku pakalpojumu saņemšanai bankās pārvietos viņu papildpensiju uzkrājumus. Patlaban Latvijā darbojas 5 atklātie pensiju fondi, kuri pieder bankām. No tiem lielākie ir trīs - SEB Unipensija, Parex atklātais pensiju fonds un Hansa atklātais pensiju fonds.
Praktiski visas bankas piedāvā uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus, ja tie tieši ar to banku piederošajiem pensiju fondiem noslēgs līgumu par papildu pensijas krāšanu darbiniekiem 3. pensiju līmenī. No vienas puses, bankas piedāvā bonusus, lai vispār aktivizētu 3. pensiju līmeni, kura apjomi atklātajos pensiju fondos krietni atpaliek no, piemēram, 2. pensiju līmeņa apjomiem. No otras puses, augošā tirgū ir svarīgi iegūt un nostiprināt pozīcijas, jo, 3. pensiju līmeņa apjomiem augot, par ko pārliecināti arī paši pārvaldītāji, tirgū varētu parādīties jauni spēlētāji, kuri arī varētu piedāvāt klientiem "zelta kalnus", pieļauj speciālisti. "Patlaban nopietnu tirgus spēlētāju nav daudz, bet konkurence starp tiem palielinās.
3. pensiju līmeņa brīdis vēl nav pienācis, jo pašreiz darbojas ar šī produkta popularizēšanu. Tiklīdz arī valsts aicinās veidot uzkrājumus, jo atzīs, ka nespēj nodrošināt pienācīgu pensiju, cilvēki šo iespēju vērtēs savādāk un apjomi augs," domā Parex atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētājs Andris Balodis.
Esot migrācija
Tā kā papildu pensijas krāšana ir ilgtermiņa pasākums, svarīgs pensijas kapitāla apjomam ir arī gada tīrais ienesīgums (bruto ienesīgums mīnus komisijas), kas raksturo iemaksas pieauguma apjomu un rezultātā pensijas apjomu. A. Balodis atzina, ka dažkārt uzņēmumi izvēlas slēgt līgumu ar fondu par darbinieku iemaksu veikšanu 3. pensiju līmenī, jo tiem tiek piedāvāta atlaide kredītiem. Tirgū esot gadījumi, kad uzņēmumi, kas jau krāj saviem darbiniekiem pensiju kādā vienā pensiju fondā, bet, lai saņemtu izdevīgu kredītu, migrē uz fondu, kas pieder attiecīgajai bankai. "Pastāv iespēja, ka uzņēmums saviem darbiniekiem var nodarīt pāri, ja iegūs atlaidi kredītam, bet pārcels darbinieku pensijas uz citu fondu, kas nepelnīs tik labi kā iepriekšējais," atzina A. Balodis.
Viņš norādīja, ka uzņēmumam tomēr būtu jāskatās, kur izdevīgāk krāt pensiju viņu darbiniekiem - jāskatās, kādas ir komisijas un arī vēsturiskais ienesīgums, kurš gan negarantē tādu pašu ienesīgumu nākotnē.
Lēti kredīti
Sanāk, ka uzņēmums ir trīskāršs ieguvējs - lētāki kredītresursi, ietaupījums uz nodokļu rēķina darbiniekiem un galu galā - iespēja paturēt darbiniekus. To Db atzina arī Hansabankas valdes locekle Tīna Ķuze, norādot: ja uzņēmums visus pakalpojumus izmanto vienuviet, tad šis kopējais piedāvājums ir labāks. Viņa atzina, ka uzņēmumiem, kuri noslēdz līgumu ar Hansabankai piederošo ieguldījumu sabiedrību par pensiju krāšanu saviem darbiniekiem, banka piedāvā izdevīgas finansēšanās iespējas, tostarp mazākas komisijas maksas un/vai mazākas procentu likmes. Tas, cik mazākas būs procentu likmes, atkarīgs arī no uzņēmuma lieluma. Tiesa, procentu likmes kredītiem ir maza iespēja samazināt, jo tās jau tāpat ir zemas. Kopumā runa ir par likmi, kur bankas pievienotā likme ir zem 1 %, var būt pat zem 0.5 %, atzina T. Ķuze. Tādējādi lielāks ieguvums esot uz komisiju rēķina par pakalpojumiem, ko uzņēmums izmanto. Runājot par līdzšinējiem klientiem, T. Ķuze atzina, ka to vidū ir arī tādi, kuriem nav vajadzīgs finansējums, interesē citas lietas. Jebkurā gadījumā uzņēmums, iesaistoties 3. pensiju līmenī, ir ieguvējs. Savukārt bankai izdevīgi, ja tai piederošais pensiju fonds piesaista vairāk dalībnieku, jo banka saņem komisijas par līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu (tās parasti tiek ņemtas kā procents no dalībnieka uzkrātajiem aktīviem).
Ienesīgums svarīgs
Lattelecom juridiskās daļas vadītājs Anrī Leimanis, kurš ir arī valdes priekšsēdētājs slēgtajā pensiju fondā, kurā iemaksas veic tā īpašnieki - Lattelecom un Latvenergo, atzina, ka fonda dalībnieku skaits gandrīz nesamazinās, lai gan sekmīgi darbojas arī atklātie pensiju fondi. Viņš lēsa, ka samazinājuma nav, jo fondam ir pārliecinoši labi rezultāti (ienesīgums). Viņš minēja slēgtā fonda priekšrocības tajā, ka izvēlas līdzekļu pārvaldītāju, kas piedāvā pēc iespējas zemākas komisijas.
"Tāpēc mums šīs izmaksas ir zemākas nekā pārējiem, līdz ar to augstāks ir arī tīrais ienesīgums," tā viņš. Komentējot banku piedāvājumus tirgū, viņš šaubās par to reālo izdevīgumu un aicina cilvēkus noteikti izvērtēt piedāvājumus. Jautāts, vai, piemēram, Lattelecom būtu interese izmantot banku izdevīgos piedāvājumus ar nosacījumu, ka tā darbinieki pensiju krāj kādā no banku pensiju fondiem, A. Leimanis atzina, ka uzņēmumam jau tā ir pieejamas zemas procentu likmes, jo bankas patlaban sacenšas par iespēju kreditēt lielos uzņēmumus.
Komisijas maksu samazinājuma gaids
Privātās pensijas pārvaldītāju viedokļi atšķiras, vai varētu samazināties visas komisijas maksas. Parex atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētājs Andris Balodis uzskata, ka nākotnē, pieaugot pensiju plāna aktīviem un dalībnieku skaitam, samazināsies visu veidu komisijas - pensiju fonda, līdzekļu turētāja, pārvaldītāja un, iespējams, arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktā nodeva. Tā patlaban ir 0.39 % no katras dalībnieka iemaksas.
Savukārt SEB Unipensijas korporatīvo darījumu vadītājs Valdis Bernāns atzina: domājams, ka tā saucamo noteikto iemaksu plānos pārskatāmā nākotnē komisiju maksas turētājam un pārvaldītājam varētu saglabāties pašreizējā līmenī, bet fonda komisijām vajadzētu pakāpeniski kristies līdz ar kapitāla apjoma pieaugumu. "Arī FKTK komisijām vajadzētu samazināties, jo tā tomēr nav komercsabiedrība," tā viņš.
Varētu samazināt
Hansabankas valdes locekle Tīna Ķuze atzina: ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas budžets atļauj jau šobrīd samazināt maksu, tas būtu tikai apsveicami. Par šobrīd noteikto maksas lielumu 3. pensiju līmenim FKTK, līdzīgi kā nosakot maksu citiem tirgus dalībniekiem, vērtēs šī sektora pieaugumu un attīstības dinamiku un, iespējams, varēs pārskatīt izmaksas % apmēru, Db atzina FKTK pārstāve Ieva Upleja.
Tiesa, pavisam šī komisija diezvai tiks atcelta, jo uzraudzībai ir izmaksas un tās kādam ir jāsedz. "Arī ārvalstīs galvenokārt uzraudzības izmaksas finansē personas, kas darbojas finanšu tirgū un izmanto tā pakalpojumus. No vienlīdzīgas konkurences viedokļa nebūtu pareizi, ja viena tirgus sektora tirgus dalībnieki tiktu atbrīvoti no uzraudzības izmaksām," skaidroja I. Upleja. "Pieaugot pensiju fondu aktīviem, samazināsies arī šī komisija. Tā kā tā nav maksa "ne par ko", bet gan, lai Latvijā būtu stabila, caurspīdīga un droša finanšu sistēma, uzskatām, ka pašreiz pastāvošais princips ir godīgs gan pret pensiju fondiem, gan pārvaldniekiem, gan valsti," tā T. Ķuze.
Būs pieaugums
Pensiju fondi uzskata, ka personu skaits un to privātajos pensiju fondos uzkrātais papildpensijas kapitāls piedzīvos ļoti strauju pieaugumu tuvākajos dažos gados, tostarp aktīvāki varētu būt tieši darba devēji. Septembra beigās 5 atklātajos pensiju fondos bija iesaistījušies 77 580 dalībnieki, bet pensiju plānos bija uzkrāti 24.51 milj. Ls, slēgtajā pensiju fondā, kurā iemaksas darbiniekiem veic Latvenergo un Lattelecom, bija iesaistījušies 12.3 tūkst. dalībnieku, bet uzkrāta pensija 21.23 milj. Ls apjomā. Slēgtā privātā pensiju fonda valdes priekšsēdētājs Anrī Leimanis Db atzina, ka nākamgad fondam akcionāri vairs nesponsorēs pārvaldītāja administratīvās izmaksas, jo sasniegts pietiekami liels aktīvu apjoms, tādēļ to segšanai tiks ņemts procents no dalībnieku iemaksām. Līdz ar to tīrais ienesīgums nebūs tiks liels kā varēja būt, ja šī komisija netiktu ieturēta," lēsa A. Leimanis.
