Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada sešos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,65 milj. kubikmetru koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 490 tūkst. kubikmetru. Valsts mežos 2007. gada sešos mēnešos plānots cirst par 280 tūkst. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 0,21 milj. kubikmetru. 2007. gadā jūnijā plānots cirst 540 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir divreiz lielāks kā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūnijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 370 tūkst. kubikmetru.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada 2 mēnešos ir izsniegti 27 279 koku ciršanas apliecinājumi, t.sk., valsts mežos – 8 882, bet pārējos mežos – 18 397. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 6,07 milj. kubikmetri koksnes (3,37 milj. kubikmetri valsts mežos un 2,7 milj. kubikmetri pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada divos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada diviem mēnešiem, ir samazinājies par 1,28 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 28. februārim plānots cirst par 0,29 milj. kubikmetru vairāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,57 milj. kubikmetriem. Kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms janvārī un februārī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri/februāri, ir samazinājies, tas ir tāpēc, ka lielu ietekmi uz plānoto ciršanas apjomu 2005. gada sākumā atstāja vētra. Tomēr 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājums uzrādītā plānotā koku ciršanas apjoma samazinājums ir tikai uz pārējo mežu rēķina, kur samazinājums ir lielāks par trešdaļu (36,8 %), bet valsts mežos plānotais ciršanas apjoms, salīdzinājumā ar 2005. gada šo pašu periodu ir palielinājies norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka 2005. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādītais kopējais plānotais cērtamais koksnes apjoms bija 7,35 milj. kubikmetri, bet tajā skaitā 3,13 milj. kubikmetri koksnes tika plānots cirst vējgāzes nopostītajās mežaudzēs, bet 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms vētras neskartajās platībās ir par 1,85 milj. kubikmetriem lielāks, kā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. kubikmetrus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka no 2005. gada 1. janvāra līdz 28. februārim meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 61 848 koku ciršanas apliecinājumi (15 029 – valsts mežos, 46 819 – pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 7,36 milj. m3 (3,09 milj. m3 valsts mežos un 4,27 milj. m3 pārējos mežos*). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, plānotais kopējais koku ciršanas apjoms valstī ir palielinājies par 0,84 milj. m3. Lielākais plānotā koku ciršanas apjoma palielinājums ir vērojams pārējos mežos, kur plānots cirst par 0,92 milj. m3 koksnes vairāk. Valsts mežos plānotie koku ciršanas apjomi, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir samazinājušies par 0,08 milj. m3. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums. Tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, apliecinājumu var izņemt, bet ieplānoto platību kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis, bet no 7,36 milj m3 koksnes 3,13 milj. m3 koksnes paredzēts iegūt vētras postītajās mežaudzēs. Ja pagājušā gada janvārī-februārī, kad nebija vētras postījumi, tika izsniegti apliecinājumi 6,52 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 4,23 milj. m3, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada astoņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 105 560 koku ciršanas apliecinājumi (33 189 – valsts mežos, 72 371 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 12,01 milj. kubikmetri koksnes (5,28 milj. kubikmetri valsts mežos 6,73 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,48 milj. kubikmetriem. Valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. augustam plānots cirst par 1,27 milj. kubikmetriem vairāk kā 2004. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,21 milj. kubikmetriem,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 12,01 milj. kubikmetriem, no tiem 5,85 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - augustā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 10,53 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 6,16 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums tam, ka liels koksnes apjoms plānotai ciršanai atrodas janvāra vētras skartajās platībās, lai gan pēdējā mēneša laikā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais cērtamās koksnes apjoms vētras postījumu vietās ir tikai par 160 tūkst. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

2005. gada desmit mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 113 120 koku ciršanas apliecinājumi (35 333 – valsts mežos, 77 787 – pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 13,18 milj. kubikmetri koksnes (5,63 milj. kubikmetri valsts mežos 7,55 milj. kubikmetri pārējos mežos).Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetriem. Valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim plānots cirst par 1,46 milj. kubikmetriem vairāk kā 2004. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies tikai par 0,06 milj. kubikmetriem. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms 10 mēnešos ir pieaudzis līdz 13,18 milj. kubikmetriem, no tiem 6,16 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - oktobrī, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 11,66 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 7,02 milj. m3.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada septiņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 101 974 koku ciršanas apliecinājumi (31 715 – valsts mežos, 70 259 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11,50 milj. kubikmetri koksnes (5,03 milj. kubikmetri valsts mežos 6,47 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetru, valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam uzrādīts par 1,09 milj. kubikmetru vairāk, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,43 milj. kubikmetru. Turpinās vētras postījumu likvidācija mežos, līdz ar to ir izskaidrojama plānotā ciršanas apjoma palielināšanās valsts mežos, jo tur notiek intensīvāka darbība vēja gāzto un lauzto koku izstrādē, norādits Valsts meža dienesta informācijā. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 11,50 milj. kubikmetriem, no tiem 5,69 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - jūlijā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9,98 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,81 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums īpašnieku vēlmei sakopt vēja postītās platības, norādits Valsts meža dienesta informācijā.

Aizsargājamajās teritorijās vētras postījumu seku likvidēšanai līdz šā gada jūnijam pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma izsniegti ciršanas apliecinājumi 37 394 hektāru platībā, tajā skaitā sanitārai vienlaidus cirtei 1533 ha platībā, bet sanitārajai izlases cirtei 35 861 ha platībā. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, kopumā janvāra vētra Latvijā skārusi aptuveni 100 tūkstošus ha aizsargājamās teritorijās esošās mežaudzes. Lai mazinātu kaitēkļu savairošanās iespējas vētras skartajās mežaudzēs, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma vienlaidus atļauts nocirst 1533 hektārus mežaudžu, kas ir 1,5% no kopējās vēja skartās platības aizsargājamajās teritorijās. Lielākā daļa vētras postīto platību aizsargājamajās teritorijās, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi, atrodas privātajos mežos - 1106 ha (72%) sanitārā vienlaidus cirte un 21 219 ha (59 %) sanitārā izlases cirte, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Aizsargājamajās teritorijās lielākās mežaudžu platības, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi atrodas dažādu veidu aizsargjoslās (378 ha vienlaidus sanitārā cirte, 14745 ha izlases sanitārā cirte), nacionālajos parkos (440 ha vienlaidus sanitārā cirte, 7260 ha izlases sanitārā cirte), dabas parkos (361 ha vienlaidus sanitārā cirte, 5828 ha izlases sanitārā cirte), aizsargājamos ainavu apvidos (149 ha vienlaidus sanitārā cirte, 3311 ha izlases sanitārā cirte) un dabas liegumos (107 ha vienlaidus sanitārā cirte, 1885 ha izlases sanitārās cirtes). Veiktās sanitārās cirtes dabas parkos, dabas liegumos un dabas pieminekļu teritorijās tika saskaņotas ar Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm. Lai neveicinātu labvēlīgus apstākļus kaitēkļu masveida savairošanās iespējai, kas varētu būt drauds blakus augošajām audzēm, arī aizsargājamās teritorijās objektīvi jāvērtē situācija mežā. Tāpēc atsevišķas vietās, izvērtējot konkrētos apstākļus, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi vētras bojāto un gāzto koku izciršanai. Sanitārās cirtes aizsargājamajās teritorijās galvenokārt tiek veiktas platībās ar lielu vēja gāzto vai lauzto koku skaitu, platībās ar nelielu bojāto koku skaitu, izgāztie koki netiek izvākti, tā palielinot atmirušās koksnes daudzumu audzē, kas pēc būtības ir dabisks process. Izsniegtajos ciršanas apliecinājumos vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai aizsargājamajās teritorijās vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai vislielākās platības uzrādītas Cēsu (307 ha) un Talsu (225 ha) rajonos, kur attiecīgi izlases sanitārā cirte ir 4903 ha un 2619 ha platībā, bet vislielākā izlases sanitārās cirtes platība uzrādītas Rīgas rajonā – 5859 ha, bet vienlaidus sanitārā cirte ir tikai 22,4 ha platībā. Vienlaidus sanitārā cirte aizsargājamās teritorijās lielākajā daļā gadījumu paredzētas mežaudzēs, kur valdošā suga ir egle vai priede, attiecīgi 651 un 500 hektāru. Audzes, kurās pārsvarā ir vēja lauzti un gāzti šo sugu koki, ir nenoturīgākas pret kaitēkļu uzbrukumu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc valsts meža dienesta apkopotās informācijas janvārī meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 17 699 koku ciršanas apliecinājumi (ieskaitot tos apliecinājumus, kuri tika izsniegti 2005. gada decembrī, bet kuru darbība sākās ar 2006. gada 1. janvāri), t.sk., valsts mežos – 6 584, bet pārējos mežos – 11 115. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 4,43 milj. kubikmetri koksnes (2,72 milj. kubikmetri valsts mežos un 1,71 milj. kubikmetri pārējos mežos).Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, ir samazinājies par 0,32 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 30.janvārim plānots cirst par 0,51 milj. kubikmetru vairāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 0, 83 milj. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka 2005. gada janvāra mēnesī ciršanas apliecinājumos uzrādītais kopējais plānotais cērtamais koksnes apjoms bija 4,75 milj. kubikmetri, bet tajā skaitā 1,49 milj. kubikmetri koksnes tika plānots cirst vējgāzes nopostītajās mežaudzēs, bet 2006. gada janvārī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms vētras neskartajās platībās ir par 1,17 milj. kubikmetriem lielāks, kā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 3,26 milj. kubikmetrus,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada desmit mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11.32 milj. kubikmetri koksnes (5.16 milj. kubikmetri valsts mežos un 6.16 milj. kubikmetri pārējos mežos*), Db.lv informēja Valsts meža dienests.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem, ir samazinājies par 1.75 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 0.44 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1.31 milj. kubikmetriem.

Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst 11.66 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 340 tūkst. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1.75 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 1.33 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1.31 milj. kubikmetriem vairāk kā 2006. gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Privāto mežu īpašniekiem pēcvētras periodā ciršanas apliecinājumus ir iespējams saņemt vidēji 2,3 dienu laikā, līdz ar to šī procedūra nevarētu būt par iemeslu tam, ka nav iespējams savlaicīgi izvākt no meža vēja gāztos un lauztos kokus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pēc Valsts meža dienesta datu bāzē ievadītās informācijas ir iespējams noteikt, cik ilgā laikā tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi no pieteikuma saņemšanas brīža. Pēc veiktās analīzes var secināt, ka janvārī ciršanas apliecinājumu izsniegšanas vidējais laiks ir bijis 2,3 dienas un kopumā meža īpašnieki ir saņēmuši ciršanas apliecinājumus 2,7 milj. kubikmetru koksnes nociršanai. Lai meža īpašnieki varētu operatīvi izstrādāt vējgāzes un vējlauzes, Valsts meža dienests ar rīkojumu noteica uz pusi samazināt ciršanas apliecinājuma izsniegšanas laiku. Meža likumā ir noteikts, ka ciršanas apliecinājums jāizsniedz 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas, bet pēc 8.-9. javāra vētras Valsts meža dienesta darbiniekiem ciršanas apliecinājumi bija jāizsniedz ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā pēc rakstveida pieteikuma saņemšanas,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Ciršanas apliecinājumu izsniegšanas ilgumu ietekmējot tas, ka ciršanas vieta jāapseko dabā un kāda ir meža īpašnieku aktivitāte, kā arī mežniecības noslogojums konkrētajā brīdī, jo meža īpašnieki vēlas ne tikai nokārtot formalitātes, bet arī saņemt profesionālus padomus un ieteikumus par vētras skarto meža platību turpmāku apsaimniekošanu.

Septiņos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 9,68 milj. kubikmetri, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,82 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam plānots cirst par 0,19 milj. kubikmetru mazāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,63 milj. kubikmetru. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada 7 mēnešos ir izsniegti 47 838 koku ciršanas apliecinājumi, t.sk., valsts mežos – 14 465, bet pārējos mežos – 33 373. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,68 milj. kubikmetri koksnes (4,84 milj. kubikmetri valsts mežos un 4,84 milj. kubikmetri pārējos mežos).

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada trīs mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 7,82 milj. kubikmetri koksnes (4,35 milj. kubikmetri valsts mežos un 3,47 milj. kubikmetri pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Pavisam izsniegts 39 431 ciršanas apliecinājums (14 606 – valsts mežos un 24 825 – pārējos mežos).

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada trīs mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trīs mēnešiem, ir tikai nedaudz palielinājies – par 0,35 milj. kubikmetriem. Viss plānotā ciršanas apjoma palielinājums ir valsts mežos, kur 2007. gada trīs mēnešos plānots cirst par 0,38 milj. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotie koku ciršanas apjomi pat nedaudz ir samazinājušies – par 0,03 milj. kubikmetriem.

Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados šajā periodā plānotajiem koku ciršanas apjomiem, 2005. gadā trīs mēnešos plānotais koku ciršanas apjoms ir bijis par 1 milj. kubikmetru lielāks kā 2007. gadā, kas varētu būt skaidrojams ar 2005. gadā notikušās vētras seku likvidāciju, bet salīdzinājumā ar 2006. gadu, 2007. gadā no 1. janvāra līdz 31. martam plānotie koksnes ciršanas apjomi ir par 0,35 milj. kubikmetriem lielāki.

Pērnā gada janvāra vētras postījumu un to radīto seku dēļ 2006. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 7.47 miljoni m3, kas ir tikai par 1.35 milj. m3 jeb 15.4 % mazāk nekā analogā laikā pērn. Šis kritums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, kur ir plānots cirst par 1.63 milj. m3 jeb 32 % mazāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegtais koksnes daudzums valsts mežos ir lielāks nekā pērn par 0.28 milj. m3. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 36 242, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 76 514 ciršanas apliecinājumi, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis kritums tiek saistīts ar vētras sekām. Proti, privātmežu īpašniekus pēc apaļkoksnes sortimentu cenu krituma esot samērā grūti iekustināt un izņemt ciršanas biļeti, turklāt vairāku apaļķoku iepircēju reklamēto cenu straujā lēkāšana esot «atsitusi apetīti» nevienam vien īpašniekam cirst mežu. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā ciršanai uzrādītais plānotais apjoms privātīpašnieku mežos ir gandrīz vai par 0.5 milj. m3 mazāks nekā valsts mežos, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Valsts meža dienesta dati rāda, ka no pērnā gada pirmajā ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītā kopējā plānotā cērtamās koksnes apjoma 8,82 milj. m3, teju vai puse — 4,08 milj. m3 koksnes tika plānots cirst vētras nopostītajās mežaudzēs. Līdz ar to var arī secināt, ka 2006. gada I ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms platībās, kas nav vētras skartas, ir 7.47 milj. m3, tas ir par gandrīz 3 milj. m3 lielāks nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. m3.

Lai uzlabotu koku ciršanas apliecinājumu saņemšanas procedūru, Valsts Meža dienests (VMD) pieteikumus par koku ciršanu 2006. gadā pieņem un reģistrē ar š.g. 1.novembri. Un ar š.g. 1. decembri tiks izsniegti ciršanas apliecinājumi koku ciršanai 2006. gadā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdzšinējā kārtībā pieteikumus koku ciršanai konkrētajā gadā varēja sākt iesniegt tikai gada sākumā. Tā kā ciršanas apliecinājuma derīguma laiks ir līdz konkrētā gada 31. decembrim un visiem šis termiņš beidzas vienā laikā, tad, lai, saņemot ciršanas apliecinājumus, gada sākumā neradītu sastrēgumus un rindas mežniecībās, lai meža izstrādes veicējiem būtu iespējams savlaicīgi saņemt nepieciešamos dokumentus un plānot savu darbu, kā arī, lai tiktu nodrošināta atbilstoša koku ciršanas pieteikumu pārbaude un nepieciešamās konsultācija, Valsts meža dienests noteicis jaunu kārtību ciršanas apliecinājumu saņemšanai koku ciršanai 2006. gadam, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Jau šā gada nogalē ir iespējams mežniecībās iesniegt koku ciršanas pieteikumus nākamajam gadam un pēc noteiktā laika saņemt koku ciršanas apliecinājumus, kuru darbība sāksies ar 2006. gada 1. janvāri, kas tiks norādīta uz izsniegtā ciršanas apliecinājuma. Pirms noteiktā darbības laika sākuma veiktās darbības konkrētajās cirsmās tiks uzskatītas par koku patvaļīgu (nelikumīgu) ciršanu.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada deviņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,69 milj. kubikmetri koksnes (5,04 milj. kubikmetri valsts mežos un 5.65 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,84 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 0,42 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1,42 milj. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst 11,10 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 410 tūkst.. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1, 84 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 1,34 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1,42 milj. kubikmetriem vairāk kā šajā gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta (VMD) sanitārā atzinuma janvārī valstī kopumā aizsargājamajās teritorijās vētras postītajās mežaudzēs tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9059 ha platībā, tajā skaitā 422 ha galvenajai cirtei un 8637 ha sanitārajai cirtei. Lielākā daļa šo teritoriju atrodas privātajos mežos – 305 ha (72%) galvenā cirte un 6854 ha (79%) sanitārā cirte.Kā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija, kopumā janvāra vētra Latvijā skārusi arī vairāk kā 89 tūkstošus hektārus aizsargājamās teritorijās esošās mežaudzes. Pēc VMD sanitārā atzinuma vienlaidus atļauts nocirst 422 hektārus mežaudžu, kas ir 0,5% no kopējās vēja skartās platības aizsargājamajās teritorijās.Arī aizsargājamajās teritorijās ir objektīvi jāvērtē situācija, lai neveicinātu labvēlīgus apstākļus kaitēkļu masveida savairošanās iespējai, kas turpmāk varētu būt drauds blakus augošajām audzēm. Tāpēc atsevišķās vietās, izvērtējot konkrētos apstākļus, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi vētras bojāto un gāzto koku izciršanai. Šo koku izciršana jāsaskaņo arī ar reģionālo vides pārvaldi. Lielākās mežaudžu platības aizsargājamajās teritorijās, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi atrodas: - dažādu veidu aizsargjoslās (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, aizsargjoslas ap upēm u.c.) – 155 ha - galvenā cirte , 3737 ha - sanitārā cirte, - dabas parkos – 88 ha - galvenā cirte, 897 ha - sanitārā cirte, - nacionālo parku ainavu aizsardzības zonā – 77 ha - galvenā cirte, 1009 ha - sanitārā cirte, - dabas liegumos – 14 ha - galvenā cirte, 455 ha - sanitārā cirte. Izsniegtajos ciršanas apliecinājumos vislielākās platības vēja gāzto, vēja lauzto koku novākšanai aizsargājamajās teritorijās uzrādītas Talsu (102 ha galvenā cirte, 568 ha sanitārā cirte), Valmieras (58 ha galvenā cirte, 719 ha sanitārā cirte) un Cēsu (58 ha galvenā cirte, 1546 ha sanitārā cirte) rajonos, šajos rajonos tika konstatētas arī vislielākās vējā postītās platības aizsargājamajās teritorijās, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada astoņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,19 milj. kubikmetri koksnes (4,94 milj. kubikmetri valsts mežos un 5.25 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada astoņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,82 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst par 0,34 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,48 milj. kubikmetriem. Apkopotie dati rāda, ka salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem plānotajam koku ciršanas apjomam kopumā turpinās tendence samazināties. 2004. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst 10,53 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 340 tūkst. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1, 48 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst par 1,27 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1,48 milj. kubikmetriem vairāk kā šajā gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegti 8.32 milj. m3 koksnes (5.49 milj. m3 valsts mežos un 2,83 milj. m3 pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms 2008. gada pirmojos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogu laiku ir palielinājies par 0,50 milj. m3.

Tas, pēc Valsts meža dienesta speciālistu domām norāda to, ka lielākais skaits apliecinājumu koku ciršanai ticis izņemts janvāra mēnesī, kad vēl bija cerība uz salu un tika plānota koksnes resursu ieguve, savukārt februārī un martā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms salīdzinoši ir neliels gan valsts, gan pārējos mežos. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums, un tas vēl nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Janvāra vētras postījumu dēļ 2005. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 8.82 miljoni m3, kas ir tikai par 1.07 milj. m3 vairāk nekā analogā laikā pērn. Šis pieaugums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, ur ir plānots cirst par 0.92 milj. m3 vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai iznsiegtais koksnes daudzums ir lielāks nekā pērn visā I pusgadā izsniegtais. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 76 514, kas ir gandrīz divreiz lielāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 39 506 ciršanas apliecinājumi,liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis pieaugums tiek saistīts ar vētras nodarītā kaitējuma likvidāciju, jo februārī un martā bija labvēlīgi klimatiskie apstākļi mežizstrādei un sagatavotās koksnes izvešanai no mežiem. Faktiski šogad salīdzinājumā ar 2004. un 2003. gadu ir būtiski krities ciršanai izsniegto augošu koku apjoms, jo šogad gandrīz 45 % no ciršanai izsniegtā — 4.08 milj. m3 ir izsniegti tieši vētras postītajās mežaudzēs. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no ciršanai pieprasītās koksnes ir īpašnieku mežos — 5.13 milj. m3, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms pērn palielinājies par vairāk nekā diviem miljonie m3, iemesls ir privātmežu īpašnieku aktivitāšu pieaugums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 14,23 milj. m3, kas ir par 2.11 milj. m3 lielāks, nekā 2016. gadā liecina Valsts meža dienesta dati. Valsts mežos 2016. gadā kopumā ciršanai izsniegti 6,01 milj. m3 koksnes, kas ir par 0,33 milj. m3 mazāk nekā aizpērn.

Savukārt privātīpašnieku mežos izsniegti tikai 8,22 milj. m3 koksnes kas salīdzinājumā ar 2016. gadu ir par 2.44 milj. m3 vairāk.

Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai ir derīgi trīs gadus, taču to darbības laikā ik gadu mežu īpašniekiem būs jāiesniedz atskaite par paveikto. Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koks-nes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajiem; pirms pāris gadiem bija redzama pretēja aina.