Latvijas nedzīvības apdrošināšanas kompānija BTA pēc parakstīto bruto prēmiju apjoma pagājušā gadā kļuvusi par trešo lielāko nedzīvības apdrošināšanas kompāniju Baltijas valstīs.

BTA vadītājs Gints Dandzbergs žurnālistiem pastāstīja, ka BTA Latvijā kopumā bruto prēmijās pērn parakstījusi 49.3 miljonus latu, veidojot 23.2 % kopējā tirgū, kur darbojas 12 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas. Tostarp BTA Igaunijas filiāle prēmijās parakstījusi 6.6 miljonus latu, kas kopumā Igaunijā veido 3.9 % tirgus daļu.

Savukārt Lietuvā strādājošā BTA Draudimas pērn, parakstot prēmijas 27.7 miljonus latu, kļuvusi par otru lielāko nedzīvības apdrošināšanas kompāniju, ieņemot 12.5 % kopējā tirgū.

Tostarp, pēc BTA datiem, Lietuvā kompānija ieņem pirmo vietu kravas auto apdrošināšanas tirgū. Lietuvā lielākā nedzīvības apdrošināšanas kompānija ir Lietuvos Draudimas, kas daļēji pieder Dānijas Codan, kurai Latvijā savukārt pieder Balta. Pēc BTA datiem, Codan Baltijas valstīs strādājošo apdrošināšanas kompāniju grupa ir lielākā Baltijas valstīs pēc parakstīto prēmiju apjoma, kam seko If Grupa.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Pēc visu vajadzīgo tirgu regulējošo institūciju atļauju un apstiprinājumu saņemšanas PZU SA pabeigusi līguma noslēgšanas procedūru ar RSA Group, lai iegādātos Lietuvas uzņēmumu, kas pazīstams kā Lietuvos Draudimas, un Dānijas uzņēmuma Codan Forsikring A/S Igaunijas filiāli.

Šo uzņēmumu pārņemšana bija pēdējais solis šī gada darījumā, kas ietver Lielbritānijā bāzētā uzņēmuma RSA Group Polijas un Baltijas valstu aktīvu iegādi.

Saskaņā ar 360 miljonus eiro vērto līgumu PZU SA iegādājies Polijas tiešās apdrošināšanas tirgus līderi, proti, Link4 Towarzystwo Ubezpieczeń S.A, kā arī līderus Lietuvā un Latvijā – Lietuvas uzņēmumu Lietuvos Draudimas un Latvijas AAS Balta. Šajā darījumā iekļauta arī Dānijas uzņēmuma Codan Forsikring AS Igaunijas filiāles iegāde.

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” noslēdzis Čehijas vadošā šķiedru ražotāja “TESIL Fibres” s.r.o 100% kapitāldaļu iegādes darījumu, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Darījuma rezultātā “PET Baltija” ikgadējais apgrozījums palielināsies par vairāk nekā 50% un tiks nodrošināta augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana uzņēmuma ietvaros.

“Līdz ar šo darījumu ”PET Baltija” nostiprinās kā starptautisks spēlētājs PET pārstrādē. Ja līdz šim bijām reģionā vadošie spēlētāji PET otrreizējo izejvielu ražošanā, tagad mūsu portfelī būs arī gala produkta - šķiedru ražošana. “TESIL Fibres” izaugsmes potenciāls, saliedētā un profesionālā komanda, ir lielisks pamats, lai kopā turpinātu uzņēmuma attīstību un gudri izmantotu ieguvumus, ko dod sinerģija starp abiem uzņēmumiem. “PET Baltija” un “TESIL Fibres” vertikālā integrācija un ciešāka sadarbība palīdzēs mums radīt lielāku vērtību arī saviem darbiniekiem, klientiem un partneriem,” saka Salvis Lapiņš, “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Skandināvu koncerns TeliaSonera no Kazahstānas Visor Group iegādāsies 51% daļu un balsu TeliaSoneraAsia Holding B.V, kam pieder Kambodžas mobilo sakaru operators Appilfone, un 80% daļu Nepālas mobilo sakaru operatorā Spice Nepal, liecina TeliaSonera sniegtais paziņojums.

TeliaSonera plānotajā darījumā paredzējusi investēt aptuveni 3.2 miljardus Zviedrijas kronu (230 miljonus latu). Skandināvu koncerns darījumu plāno noslēgt 1.oktobrī.

„Viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir palielināt mūsu biznesu Āzijā, kur mēs pēdējo desmit gadu laikā esam veiksmīgi auguši un radījuši vērtību," paziņojumā presei norāda TeliaSonera vadītājs Larss Nībergs (Lars Nyberg), vēršot uzmanību, ka Nepālā un Kambodžā dzīvo daudz iedzīvotāju, bet valstīs pie augošas ekonomikas ir zems mobilo sakaru izmantošanas līmenis.

Atbilstoši TeliaSonera datiem - SpiceNepal ir otrs lielākais mobilo sakaru operators Nepalā, bet Appilfone ir ceturtais lielākais mobilo sakaru operators Kambodžā.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. un AAS Balta apvienošanās ziņojumu, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Tuvāko gadu laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes holdings SIA Eko Baltija plāno ieguldīt vairākus miljonus latu lielas investīcijas uz eksportu orientētu produktu ražotņu izveidē Latvijā, biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Eko Baltija valdes loceklis Viesturs Tamužs.

Tā būtu jaunas uzņēmumu grupas izveide, un ražotņu skaits tuvāko piecu gadu laikā varētu sasniegt līdz 100 ražotnēm. «Tie būtu vairāki uzņēmumi, kuros gribam multiplicēt savu pašreizējo pieredzi no PET Baltija, Nordic Plast un citiem uzņēmumiem,» stāstīja Tamužs, pagaidām neatklājot, ko plānots ražot.

Ražotnes gandrīz 100% būtu orientētas uz eksportu, jo Latvijas tirgus ir ierobežots, bet tajā pašā laikā Latvija atrodas pasaules lielākajā ekonomiskajā telpā, atzina Tamužs, norādot, ka tas, visdrīzāk, būšot eksports pa sauszemi.

Jaunās ražotnes tiks būvētas un izvietotas Latvijas reģionos, pastāvot iespējamība, ka izmantoti varētu tikt uzņēmumi, kuriem nav gājis tik labi un kuru darbību pārņēmušas bankas, bet pamatuzsvars ir uz jaunu ražotņu izveidi, norādīja Tamužs.

Šī gada pirmajā pusgadā ERGO uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par 14.2% palielinājuši Baltijas tirgus daļas un tādējādi kļūstot par otro lielāko apdrošināšanas sabiedrību grupu Baltijā.

Visās ERGO apdrošināšanas sabiedrībās Baltijā 2008.g. pirmajā pusgadā ir audzis parakstīto prēmiju apjoms, Lietuvā un Igaunijā palielinājusies arī apdrošināšanas sabiedrību tirgus daļa. Apdrošināšanas sabiedrības ERGO Latvija šī gada pirmajā pusē parakstīto prēmiju apjoms bijis 10 404 663 LVL, kas ir par 12% vairāk nekā pirms gada, savukārt izmaksātās atlīdzības sastāda 5 086 578 LVL.

„Ar gandarījumu varam secināt, ka 2008.g. pirmā puse bijusi veiksmīga visām ERGO grupas Baltijas apdrošināšanas sabiedrībām, kā rezultātā izdevies palielināt kopējo tirgus daļu Baltijā,” komentē Dr. Kestutis Bagdonavičius, ERGO apdrošināšanas sabiedrības Baltijas valstīs valdes priekšsēdētājs. „Latvijā īpaši labi veicies īpašuma un dzīvības apdrošināšanas segmentā. Pozitīvo rādītāju pamatā ir gan veiksmīga savstarpēja sadarbība Baltijas līmenī, gan arī mērķtiecīga papildus pakalpojumu pārdošana esošajiem klientiem katras valsts tirgū.

Šā gada 21.janvārī Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt prasību, ko cēlusi LR Ģenerālprokuratūra kādreizējās VAS Latvijas Krājbanka interesēs pret likvidējamo a/s Banka Baltija un trešo personu SIA Grīnberga sabiedrība par 1994.gada 18.februāra ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, informēja Rīgas apgabaltiesa.

1996.gada 15.janvārī Rīgas apgabaltiesā saņemtajā prasībā norādīts, ka 1994.gada 1.februārī starp a/s Banka Baltija un Valsts akciju sabiedrību Latvijas Krājbanka tika noslēgts termiņdepozīta līgums, saskaņā ar kuru VAS Latvijas Krājbanka ieguldīja depozītā a/s Banka Baltija 500 000 ASV dolārus.

Saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu a/s Banka Baltija izsniedza aizdevumu 500 000 ASV dolāru apmērā SIA Grīnberga sabiedrība.

Lai nodrošinātu izsniegto aizdevumu, starp a/s Banka Baltija un VAS Latvijas Krājbanka 1994.gada 18.februārī tika noslēgts ķīlas līgums par labu SIA Grīnberga sabiedrība.

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, kas novembrī norisinājās Lietuvā, iedibināta jauna tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

Ikgadējo apbalvojumu aizsācēji ir Eiropas Investīciju fonds (EIF), biznesa laikraksts Verslo žinios un zvērinātu advokātu birojs SORAINEN. Savukārt, pretendentu izvērtēšanas komitejā piedalījās tirgus dalībnieki un lietpratēji, kas pārstāvēja medijus, Baltijas riska kapitāla asociācijas, finanšu attīstības institūcijas un investorus.

«Baltijas gada M&A darījums»

PZU veiktā RSA apdrošināšanas komercdarbību iegāde Baltijā, kuras kopējā vērtība bija EUR 270 miljoni, padarot to par šā gada vērtības ziņā lielāko un sarežģītāko reģiona uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu. Iegādājoties Balta (Latvijā), Lietuvos draudimas (Lietuvā) un Codan Forsikring (Igaunijā) akcijas, PZU ir stiprinājis savas stratēģiskās pozīcijas Baltijas tirgū.

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

Bankas Baltija kreditoru apvienība aicina Latvijas valdību un Latvijas Banku beidzot izpildīt 1995. gadā dotās garantijas un atmaksāt kreditoriem Bankas Baltija bankrotā zaudētos līdzekļus.

Noguldījumu saglabāšanu 1995. gada 23. maijā, parakstot kopīgu memorandu, Latvijas Republikas vārdā apņēmās garantēt tās ministru prezidents Māris Gailis un Latvijas Bankas vārdā tās prezidents Einars Repše.

Ņemot vērā, ka Latvijas valdība ir uzņēmusies jaunas garantijas pret Parex noguldītājiem, taču joprojām nav izpildījusi Bankas Baltija noguldītājiem izsniegtās garantijas, Kreditoru apvienība ir nosūtījusi iesniegumu ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam neuzsākt jaunu garantiju pildīšanu, iekams nav izpildīta iepriekš sniegtā garantija.

Kreditoru apvienība pauž neizpratni par valdības dažādo attieksmi, vienā gadījumā (Banka Baltija), dodot garantiju noguldītājiem, bet to nepildot, otrā gadījumā (Parex), uzņemoties garantijas un tūlīt pat ieplānojot tajā iepludināt 200 miljonus latu valsts naudas.

Pēdējā laikā ir notikušas izmaiņas Baltijā vadošā medikamentu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma Tamro Baltics vadībā. B2C kanāla un komercdirektors Kristers Tamms (Krister Tamm) iecelts par Tamro Baltics izpilddirektora vietnieku, kā arī valdei pievienojušies trīs jauni dalībnieki – Aleksejs Boroduļins, Uldis Priekulis un Inese Žēpere.

Pēc līdzšinējā Tamro Baltics B2B kanālu un piegādes ķēdes direktora Kestuta Dubinkas lēmuma aiziet no uzņēmuma pēc 20 gadu darba, tostarp pēdējos trīs gadus strādājot Baltijas valdes sastāvā, tika nolemts paplašināt Baltijas valdes sastāvu.

“Paplašinātā komanda ļaus mums vairāk koncentrēties uz iespējām Baltijas veselības aprūpes tirgū, kā arī izmantot iekšējo efektivitāti Baltijas valstīs kopā ar mūsu spēcīgajām vietējām vadības komandām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Būdami lielākais farmācijas vairumtirgotājs Baltijā un vadošais aptieku tīkls, esam apņēmušies rūpēties par pacientiem un klientiem visās Baltijas valstīs,” par izmaiņām uzņēmuma valdē saka Tamro Baltics izpilddirektors Leons Jankelevičs.

Nākamgad tiks slēgti visi Latvijā esošie apģērbu zīmolu Cubus, Bik Bok un Dressmann veikali, apstiprina apģērbu tirgotāja SIA Varner Baltija pārstāvis Edmunds Možeiko.

«Jā, diemžēl, bet tā tas ir. Koncerns Varner Gruppen pamet Latvijas apģērbu tirgu. Darbu zaudēs 106 cilvēki,» stāsta Možeiko, piebilstot, ka līdz ar veikalu slēgšanu tiks likvidēts arī koncernā Varner Gruppen ietilpstošais uzņēmums "Varner Baltija".

Jautāts par iemesliem astoņu Latvijā esošo Cubus, trīs esošo Bik Bok un trīs esošo Dressmann veikalu slēgšanai, Možeiko atbildēja, ka viņš nevar sniegt detalizētākus komentārus. Viņš piebilda, ka tas ir īpašnieku lēmums.

Možeiko gan atzīmēja, ka Cubus veikali tiks slēgti, sākot no nākamā gada 28.februāra, bet Bik Bok un Dressmann veikali tiks slēgti līdz nākamā gada martam. Taču detalizētākas informācijas viņa rīcībā neesot. Viņš arī piebilda, ka šovasar jau slēgts viens zīmola Bik Bok veikals Aspazijas bulvārī. Arī par šī veikala slēgšanas iemesliem viņš nevarēja neko sīkāk izklāstīt.

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” šodien ir paziņojis par vienošanos iegādāties Čehijas vadošo šķiedru ražotāju “Tesil Fibres” s.r.o, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Pēc darījuma pabeigšanas šīs investīcijas būs vienas no lielākajām, ko Latvijas uzņēmumi veikuši Čehijā. Vertikāli integrētā darījuma rezultātā “PET Baltija” ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, turklāt uzņēmums kļūs starptautisks. Savukārt uzņēmumam “Silon” šis darījums ļaus pilnībā pievērsties visaugstākās kvalitātes polimēru industrijas kompozīta sakausējumu ražošanai un attīstībai.

Šķiedru ražošana ir bijusi viena no “SILON” s.r.o. darbības jomām Čehijas reģionā Planā (Planá nad Lužnicí) jau kopš 1966. gada. Uz “Tesil Fibres” nodalītā šķiedras ražošanas saimnieciskā darbība nodrošina Čehijā apjomīgāko PET šķiedras ražošanu, gada jaudai sasniedzot 33 000 tonnu un nodarbinot 150 darbinieku.

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET iepakojuma pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” vadības komandai pievienojusies Jūlija Zandersone, informē uzņēmums.

J.Zandersone turpmāk uzņēmumā pildīs valdes priekšsēdētājas amata pienākumus, kā arī ieņems AS “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektora vadītājas pozīciju.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējā pusotra gada laikā AS “PET Baltija” ir piedzīvojusi gan izaicinājumus, gan vērā ņemamu attīstību. Neskatoties uz pārstrādes sektoram ne īpaši labvēlīgo situāciju starptautiskajos tirgos, uzņēmums turpina augt, paplašinoties un nostiprinot savas pozīcijas Baltijā un Ziemeļeiropā. Pērn sasniegti vēsturiski “PET Baltija” labākie apgrozījuma rādītāji, kā arī uzsākta jaunas ražotnes būvniecība tepat Latvijā, Olainē. Īstenojot “Eco Baltia” grupas tālāku attīstību, tiks turpinātas investīcijas arī “PET Baltija” darbības pilnveidē. Tomēr tā prasa arī plašāku redzējumu kopējā nozares attīstībā, un, mūsuprāt, valdes papildinājums ar profesionāliem vadības pārstāvjiem ir iespēja “PET Baltija” izaugsmi plānot ar vēl lielāku jaudu.”

Aizvadītajā nedēļā piecas komercķīlas, katra par 1 918 655.00 reģistrētas SEB bankā, kur ķīlas devēji ir saistīti ar atkritumu biznesā iesaistīto Eko Baltija.

Vienu ķīlu devis Gamar Holding, parādnieks ir Waste Baltija 2, vienu ķīlu devusi SIA Jūrmalas ATU, parādnieks ir Waste Baltija 2, bet vēl trīs ķīlas par šādu pašu summu devusi pati SIA Waste Baltija 2. Ķīlu reģistrācija saistīta ar virkni darījumu, kuru rezultātā notikusi atkritumu apsaimniekošanas tirgus konsolidācija, db informēja SIA Eko Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Db jau rakstīja (22.02.2008), ka no šī gada 6. februāra 30,56 % atkritumu apsaimniekošanas kompānijas SIA Eko Kurzeme pieder komanditsabiedrībai Otrais Eko fonds, bet no 7. februāra pārējie 69.44 % - SIA Waste Baltija. Komanditsabiedrību izveidojušas divas akciju sabiedrības - Perseus un Eko Investors, kas ir Perseus īpašniece, kā arī Latvijas Garantiju aģentūra.

Londonā notikusi Apvienošanās un pārņemšanas darījumu ziņu dienesta Mergermarket organizētā European M&A Awards (Eiropas apbalvojums uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas darījumu jomā) ceremonija, kur starptautiskā biznesa konsultāciju un revīzijas kompānija Deloitte apbalvota kā 2014. gada labākais finanšu konsultants Baltijas valstīs, informē Deloitte pārstāvji.

Ikgadējās apbalvošanas ceremonijas laikā, ko Mergermarket organizēja 9. gadu pēc kārtas, tika nosaukti labākie eksperti finanšu konsultāciju sniegšanā, grāmatvedībā, privātā kapitāla darījumos, kā arī darījumos banku pakalpojumu sfērā un juridisko konsultāciju jomā.

Deloitte Baltijas valstu biroji sniedza konsultāciju pakalpojumus Polijas apdrošināšanas grupai PZU, pārņemot vadošās apdrošināšanas kompānijas: Lietuvos Draudimas (Lietuvā), Balta (Latvijā) un Codan Forsikring (Igaunijā). Darījuma vērtība sasniedza 258 miljonus eiro, un tas bija lielākais M&A darījums, kāds jebkad bijis apdrošināšanas nozarē Baltijā.

Baltijas valstīs otra lielākā nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība If pagājušā gadā strādājusi ar 17,6 miljonu latu peļņu, kas ir par 76,6 % lielāka nekā pirms gada.

If informē, ka peļņas pieaugums balstās uz veiksmīgu investīciju politiku.

2009.gadā If P&C Insurance bruto prēmijās parakstīja 87 milj.Ls, kas ir par 19,7% mazāk 2008.gadā. Tostarp Igaunijā parakstītas prēmijas par 45,9 milj. Ls, Latvijā -18,1 milj. Ls, bet Lietuvā – 22,5 milj. Ls.

«Mēs esam veikuši nopietnus efektivitātes uzlabošanas pasākumus, lai sabalansētu izmaksas ar sarūkošiem ienākumiem. Lai arī mēs sajutām 2009.gada otrajā pusē cerīgus Baltijas ekonomikas uzlabošanās signālus, vēl joprojām IKP pieauguma prognozes ir kūtras visās Baltijas valstīs. Baltijas riska apdrošināšanas tirgus kļuva mazāks ne tikai tādēļ, ka samazinājās apdrošināmo objektu skaits, bet arī tādēļ, ka klienti kļuva cenu jūtīgi un tas būtiski samazināja tirgus cenas. Atveseļošanās nāks, bet tā būs krietni lēnāka, kā kritums. Apjomus, kas bija 2008.gadā neatgūsim pāris gados,» prognozē If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.

Organiskās kokvilnas rotaļlietu un bērnu apģērbu zīmols Wooly Organic nopietni nostiprinās Latvijas tirgū ar savu veikalu Rīgā, šomēnes tas atvērs savu ražotni Liepājā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Wooly Organic (SIA Wooly World) apgrozījums bija aptuveni 260 tūkst. eiro, kas ir ievērojama izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad tas bija 50 tūkst. eiro. «Šogad domājam dubultot pagājušā gada apgrozījumu,» saka Madara More, SIA Wooly World īpašniece. Šobrīd uzņēmums ir izaudzis līdz savas ražotnes atvēršanai Liepājā, kur tiks izgatavotas rotaļlietas. Drēbīšu ražošana joprojām tiks pasūtīta ārpakalpojumā. Madara cer, ka līdz ar savu ražotni varēs samazināt izmaksas. Vidēji viens cilvēks dienā var sašūt līdz 30 rotaļlietām, atkarībā no modeļa sarežģītības. Madara gan teic, lai sasniegtu šādu rezultātu, vēl tāls ceļš ejams. Visi viņu biedējot, ka šuvējas ilgi nemēdzot strādāt vienā darbavietā un ir liela darbinieču rotācija. Tomēr Madara ir pārliecināta, ka Wooly Organic ir savi trumpji.

Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela nostiprinās Skandināvijā un pēta tirgujaunām investīcijām.

Uz kopējā fona, ko radīja gan ekonomiskā recesija, gan Krievijas un citu Austrumeiropas valstu aizvēršanās, SIA Karavela ir zivju pārstrādes nozares veiksmes stāsts. Kompānijas īpašnieki pirms vairākiem gadiem riskēja, ieguldot daudzmiljonu investīcijas ražotnes modernizēšanā, un šobrīd var teikt – tas bija pareizs solis, lai augtu un attīstītos.

Jāatgādina, ka SIA Karavela izveidojās uz kādreizējā zivrūpniecības flagmaņa Kaija bāzes, kas pēc Krievijas krīzes bija nonācis bankrota priekšā. Karavela ražošanu maksātnespējīgās zivju pārstrādes AS Kaija telpās sāka 2004. gada novembrī, un tolaik mēnesī tika saražots aptuveni miljons līdz 1,2 miljoni kārbu konservu, galvenokārt no Atlantijas okeāna zivīm. Šogad kompānija plāno saražot sešas reizes vairāk, un pamazām tiek iekaroti rietumvalstu tirgi. Tagad Karavelas niša ir premium segments un roku darbs. Skandināvijas tirgū šobrīd tā ieņēmusi līderpozīcijas ar skumbriju konserviem. Kompānija iegājusi arī ASV tirgū, kur realizācijas apjomi ir stabili, taču sākotnējās prognozes par Krievijas tirgus ātru aizstāšanu ar šo tirgu pagaidām nav vainagojušās ar panākumiem.